Nr. 1-5/85, 20.04.2009.

Par valsts notāra lēmumu negrozīšanu

Izskatot biedrības "Patērētāju aizsardzības biedrība", reģ. Nr. 40008137479, (turpmāk tekstā – Biedrība) 2009.gada 19.marta un 6.aprīļa iesniegumus (turpmāk tekstā kopā – Iesniegumi),

konstatēju:

[1] 2009.gada 10.martā Uzņēmumu reģistrā saņemts 2009.gada 10.marta Biedrības pieteikums (turpmāk tekstā – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – Sabiedrība) dibināšanu. Pieteikumā lūgts reģistrēt Sabiedrību komercreģistrā ar firmu „Valdis Zatlers”. Starp Pieteikumam pievienotajiem dokumentiem ir arī:
[1.1] 2009.gada 10.marta Biedrības lēmums par SIA "Valdis Zatlers" dibināšanu;
[1.2] AS „Hansabanka” 2009.gada 10.marta izziņa Nr. 315BN13-123A, kas apliecina iemaksu SIA „VALDIS ZATLERS” pamatkapitālā;
[1.3] 2009.gada 10.marta SIA "Valdis Zatlers" statūti.
[2] Izskatot 2009.gada 10.martā iesniegtos dokumentus, 2009.gada 11.martā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 21-6/37382 (turpmāk tekstā arī – Pirmais lēmums) atlikt Sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā. Pirmais lēmums pamatots ar sekojošiem argumentiem.
[2.1] Par Komerclikuma 29.panta pirmajā daļā minētajām maldinošajām ziņām (par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem) ir uzskatāma tāda informācija, kura tieši vai netieši norāda uz faktiski nepastāvošiem apstākļiem un uz kuras pamata trešā persona var izdarīt nepatiesu slēdzienu par attiecīgo komersantu un tā veikto komercdarbību. Izskatāmajā gadījumā Sabiedrības vienīgais dibinātājs ir Biedrība. Sabiedrība iesniegtajos reģistrācijas dokumentos ir norādījusi firmu – “Valdis Zatlers”. Firma “Valdis Zatlers” ir saistāma ar Latvijas Republikas prezidentu Valdi Zatleru, šādi radot iespēju izdarīt kļūdainus secinājumus par Sabiedrības iespējamo saistību ar Valsts prezidentu. Ņemot vērā apstākli, ka Sabiedrības dibināšanā Valdis Zatlers neņem dalību, firma „Valdis Zatlers” ietver maldinošas ziņas un ir uzskatāma par Civillikuma 1.pantā noteiktā labas ticības principa pārkāpumu.
[2.2] Komerclikuma 30.panta ceturtā daļa nosaka izņēmumu, kad var izmantot līdzšinējo firmu, kurā ietverts uzņēmuma līdzšinējā īpašnieka vārds vai uzvārds. Proti, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai — īpašnieka nāves gadījumā — viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai. No tā secināms, ka pārējos gadījumos sabiedrības firmā var būt tikai tādas personas vārds un uzvārds, kas ir attiecīgās sabiedrības dibinātājs. Izskatāmajā gadījumā grib dibināt jaunu sabiedrību, kuras firma sastāv no citas personas vārda un uzvārda.
[3] 2009.gada 18.martā Uzņēmumu reģistrā atkārtoti saņemts Pieteikums un tam pievienotie dokumenti par Sabiedrības dibināšanu. Pieteikumā šoreiz lūgts reģistrēt Sabiedrību komercreģistrā ar firmu „Vineta Muižniece”. Starp Pieteikumam pievienotajiem dokumentiem ir arī:
[3.1] 2009.gada 16.marta lēmums par SIA „Vineta Muižniece” dibināšanu;
[3.2] AS „Hansabanka” 2009.gada 10.marta izziņa Nr.315BN13-123A, kas apliecina iemaksu SIA „VALDIS ZATLERS” pamatkapitālā;
[3.3] 2009.gada 16.marta SIA „Vineta Muižniece” statūti.
[4] Izskatot 2009.gada 18.martā iesniegtos dokumentus, 2009.gada 19.martā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 21-6/37382/1 (turpmāk tekstā – Otrais lēmums) atlikt Sabiedrības reģistrāciju komercreģistrā. Otrais lēmums pamatots ar to, ka Biedrība nav novērsusi ar Pirmo lēmumu konstatētos trūkumus. Tāpēc Otrais lēmums pamatots ar tiem pašiem argumentiem, kas minēti [2.1] un [2.2] punktā, attiecīgi norādot, ka firma “Vineta Muižniece” ir saistāma ar fiziskas personas vārdu un uzvārdu, kas nav tās dibinātāja, šādi radot iespēju izdarīt kļūdainus secinājumus par Sabiedrības iespējamo saistību ar fizisku personu Vinetu Muižnieci. Papildus Otrajā lēmumā norādīts, ka Biedrība nav iesniegusi Uzņēmumu reģistrā bankas izziņu, kas apliecina iemaksu SIA „Vineta Muižniece” pamatkapitālā, tā vietā atkārtoti iesniedzot bankas izziņu par iemaksu sabiedrības ar citu firmu, t.i. SIA „VALDIS ZATLERS”, pamatkapitālā.
[5] 2009.gada 18.martā un 7.aprīlī Uzņēmumu reģistrā saņemti Iesniegumi, kuros Biedrība lūdz atstatīt Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Ringoldu Balodi no lietas izskatīšanu un nodot lietu citai personai, uz kuru neattiecas Administratīvā procesa likuma 37.panta pirmās daļas noteikumi, atcelt un atzīt par prettiesisku Pirmo un Otro lēmumu, ierakstīt komercreģistrā Biedrības dibināto sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar firmu „Valdis Zatlers”. Savu lūgumu Biedrība pamato ar sekojošiem argumentiem.
[5.1] Pirms lietas izskatīšanas Ringolds Balodis plašsaziņas līdzekļos ir izteicis viedokli par 2009.gada 10.martā Uzņēmumu reģistrā saņemto dokumentu neatbilstību normatīvajiem aktiem. Biedrībai pastāv pamatotas šaubas par Ringolda Baloža objektivitāti lietas izskatīšanā. Tāpēc Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra pienākumus šīs lietas izskatīšanā ir jāpilda citai personai.
[5.2] Kapitālsabiedrības firmā norādītai personai nav noteikti jābūt tās dalībniekam, bet kapitālsabiedrība var būt citādi saistīta tās firmā norādīto personu, piemēram, nodarboties ar šīs personas popularizēšanu. Trešajām personām tiktu paskaidrots par kapitālsabiedrības darbību popularizēšanas ietvaros.
[5.3] Kapitālsabiedrībām pirms to dibināšanas nav nepieciešams norādīt darbības sfēru, kurā tās darbosies. Tāpēc nevar izdarīt secinājumu, ka kapitālsabiedrības darbība nebūs nekādā veidā saistīta ar tās firmā izmantotās personas vārdu un uzvārdu.
[5.4] Uzņēmumu reģistram nav objektīvu kritēriju, kādā veidā noteikt, kad firmā norādītā informācija ir maldinoša. Tāpēc Uzņēmumu reģistram nav tiesības subjektīvi izvērtēt firmā norādīto informāciju.
[5.5] Kapitālsabiedrības manta ir nodalīta no to dibinātāju mantas, tāpēc kapitālsabiedrību nemaz nevar saistīt ar personu, kurai ir identi vai līdzīgi dati kā kapitālsabiedrības firmai.
[5.6] Uzņēmumu reģistrs nav pamatojis, kāpēc firma „Valdis Zatlers” vai „Vineta Muižniece” pati par sevi ir pretrunā labiem tikumiem. Tas, ka valsts prezidents ir Valdis Zatlers, nepadara firmu par pretēju labiem tikumiem.
[5.7] Ar Komerclikuma 30.pantu likumdevējs vēlējies noteikt firmas lietošanas ierobežojumus tikai attiecībā uz individuālo komersantu un personālsabiedrību, bet Komerclikumā nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz personu vārdu un uzvārdu izmantošanu kapitālsabiedrībās.
[5.8] Biedrība ir atvērusi pagaidu kontu SIA „Valdis Zatlers” un iemaksājusi tajā daļu Sabiedrības pamatkapitāla. Pēc Pirmā lēmuma Biedrība ir nomainījusi Sabiedrības firmu no „Valdis Zatlers” uz „Vineta Muižniece”, bet pamatkapitāla iemaksas fakts no tā nemainās. Biedrībai rastos jauni izdevumi, ja tā atvērtu pagaidu kontu Sabiedrībai ar firmu „Vineta Muižniece” un pieprasītu jaunu bankas izziņu.
[6] Ņemot vērā Biedrības lūgumu, Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis atstatījis sevi no lietas izskatīšanas un lēmumu minētajā lietā pieņemt deleģējis Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniecei Denēzai Bērziņai, kura ir tiesīga pārstāvēt Uzņēmumu reģistru un tā pusē procesuāli darboties saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 37.panta pirmo daļu.

Izskatot Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju, t.sk. Pieteikumu ar tam pievienotajiem dokumentiem, Pirmo un Otro lēmumu un Iesniegumus,

secināju:

[7] Tulkojot Komerclikuma 30.pantā noteikto tiesību normu par personas vārda un uzvārda aizsardzību teleoloģiski, secināms, ka likumdevējs vēlējies aizsargāt konkrētus personas datus no to izmantošanas tādā firmā, kura var aizskart personas subjektīvās tiesības un maldināt trešās personas par personas saistību ar konkrēto komersantu. Tas vien, ka likumdevējs nav Komerclikuma 30.pantā uzskaitījis kapitālsabiedrībām īpašu kārtību, kā tiek aizsargātas personas tiesības uz vārda un uzvārda izmantošanu, nenozīmē, ka likumdevējs vēlējies nostādīt neaizsargātākā stāvoklī tās personas, kuru vārdus izmanto kapitālsabiedrības, iepretīm tām personām, kuru vārdus izmanto citu veidu komersanti. Proti, skatot Komerclikuma 30.pantā minētās normas sistēmiski, secināms, ka arī uz kapitālsabiedrībām attiecas tādu personu vārdu un uzvārdu izmantošanas aizliegums, kas aizskar personu subjektīvās tiesības un maldina trešās personas. Līdz ar to ir nepamatots Biedrības [5.7] punktā minētais arguments, ka Komerclikumā nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz personu vārdu un uzvārdu izmantošanu kapitālsabiedrībās.
[8] Komerclikuma 29.panta pirmajā daļā noteikts, ka firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Jāpiekrīt valsts notāra secinātajam, ka par minētajām maldinošajām ziņām ir uzskatāma tāda informācija, kura tieši vai netieši norāda uz faktiski nepastāvošiem apstākļiem un uz kuras pamata trešā persona var izdarīt nepatiesu slēdzienu par attiecīgo komersantu un tā veikto komercdarbību (sk. [2.1] un [4]). Izskatāmajā gadījumā Sabiedrības vienīgais dibinātājs ir Biedrība. Sabiedrība iesniegtajos reģistrācijas dokumentos ir norādījusi firmu “Valdis Zatlers”, pēc tam – „Vineta Muižniece”. Abi firmas varianti ir saistāmi ar konkrētām fiziskām personām, šādi radot iespēju izdarīt kļūdainus secinājumus par Sabiedrības iespējamo saistību ar šīm fiziskajām personām.
[9] Komerclikuma 30.panta ceturtā daļa nosaka izņēmumu, kad var izmantot līdzšinējo firmu, kurā ietverts uzņēmuma līdzšinējā īpašnieka vārds vai uzvārds. Proti, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai — īpašnieka nāves gadījumā — viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai. Jāpiekrīt valsts notāra secinātajam (sk. [2.2]), ka pārējos gadījumos sabiedrības firmā var būt tikai tādas personas vārds un uzvārds, kas ir attiecīgās sabiedrības dibinātājs. Līdz ar to nav pamatots arī Biedrības [5.2] punktā minētais arguments, ka kapitālsabiedrības firmā norādītai personai nav noteikti jābūt tās dalībniekam. Ņemot vērā iepriekš minētos, nav pamatots arī Biedrības [5.4] punktā minētais arguments, ka nepastāv tiesiskais regulējums, kas noteiktu personu vārdu un uzvārdu izmantošanu firmā.
[10] Komerclikuma 12.panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Saskaņā ar tā paša likuma 8.panta trešās daļas 1.punktu viena no ierakstāmām ziņām komercreģistrā par kapitālsabiedrību ir firma. No tā secināms, ka firma ir ierakstāmā ziņa Komerclikuma izpratnē, kam publiskas ticamības spēks. Publiskiem ierakstiem pašiem par sevi jābūt skaidriem un nepārprotamiem. Savukārt, likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ievaddaļā noteikts, ka Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Tāpēc Uzņēmumu reģistram nav tiesiska pamata aizstāt likumdevēja prasību par nepieciešamību nodrošināt ierakstam publisku ticamību ar atrunu, ka Sabiedrība pati iespējams nolēmusi izskaidrot firmā ietvertās informācijas iecerēto nozīmi.
[11] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. No tā secināms, ka Uzņēmumu reģistram nav tiesiska pamata izdarīt pat pieņēmumu, ka veids, kā Sabiedrība iecerējusi personu popularizēt, neaizskars personas subjektīvo izpratni par sava vārda un uzvārda cieņu un nemaldinās trešās personas par sabiedrības saistību ar attiecīgo personu kā sabiedrības dibinātāju. Nav pieļaujams, ka personas vārda un uzvārda iespējamā aizskaršana būtu attaisnojama ar Biedrības subjektīvajiem centieniem pēc savas izpratnes popularizēt firmā izmantotās personas vārdu un uzvārdu. Turklāt tas, ka Sabiedrībai statūtos nav jānorāda darbības veids, nozīmē to, ka darbības veida norādīšana statūtos nav būtiska ziņa likumdevēja izpratnē. Šāda likumdevēja griba rada vēl jo mazāku ticamību, ka likumdevējs būtu uzskatījis par pietiekamu, lai ļautu izmantot personas vārdu un uzvārdu arī ar atrunu, ka kapitālsabiedrība ar savu darbību turpmāk kliedēs maldīgo informāciju tās firmā. Tātad Biedrība kļūdaini uzskata, ka tas, ka likumdevējs nav noteicis nepieciešamību kapitālsabiedrībām norādīt statūtos darbības veidus, dod tiesības Sabiedrībai ietvert firmā maldinošu informāciju (sk. [5.3]).
[12] Komerclikuma 136.panta pirmajā daļā noteikts, ka dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas. Tā paša likuma 186.panta trešajā daļā noteikts, ka daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības. Arī tiesību doktrīnā ir pastāv atziņa, ka kapitālsabiedrība ir tiesību subjekts (juridiska persona), kurš ir nodibināts uz kapitāla bāzes, apvienojot tās dibinātāju resursus (kapitālu), lai, gūstot peļņu no komercdarbības, apkalpotu tās dibinātāju (vēlāk - dalībnieku) saimnieciskās intereses. [Skatīt: Strupišs, A. Kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējo attiecību tiesiskais pamats. // Jurista Vārds. 07.04.2009., Nr.14/14 (557/558) – 3.lpp.] Tas, ka kapitālsabiedrības manta ir nodalīta no dalībnieku mantas, nenozīmē, ka kapitālsabiedrība nedarbojas dalībnieka interesēs. Bez dalībnieka aktīvas dalības kapitālsabiedrība nemaz nevarētu pastāvēt, piemēram, dalībniekam ir pienākums ievēlēt kapitālsabiedrības izpildinstitūciju (Komerclikuma 210.panta pirmā daļa). Tāpēc kapitālsabiedrība vistiešākā veidā ir saistīta ar dibinātāja interesēm. Līdz ar to nav pamatots Biedrības [5.5] minētais arguments, ka kapitālsabiedrībai nav nekāda sakara ar personu, kurai ir identi vai līdzīgi dati kā kapitālsabiedrības firmai, jo kapitālsabiedrības manta ir nodalīta no to dibinātāju mantas.
[13] Pirmajā un Otrajā lēmumā nav apgalvots, ka konkrēto vārdu vai uzvārdu izmantošanā firmā ir pretrunā labiem tikumiem (sk. [5.6]). Tomēr šo personu vārda un uzvārda nepamatota izmantošana, kas var aizskart personu subjektīvās tiesības un maldināt trešās personas, ir pretrunā labiem tikumiem. Proti, Komerclikuma 29.panta otrajā daļā noteikts, ka firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Arī Civillikuma 1.pantā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Ņemot vērā apstākli, ka Sabiedrības dibināšanā Valdis Zatlers un Vineta Muižniece neņem dalību, firma „Valdis Zatlers” vai „Vineta Muižniece” ietver maldinošas ziņas.
[14] Otrajā lēmumā nav apšaubīts, ka Biedrība ir apmaksājusi daļu Sabiedrības pamatkapitāla. Tomēr Biedrība ir izdarīsi iemaksu pamatkapitālā sabiedrībai ar citu firmu, nekā Biedrības vēlas nodibināt saskaņā ar 2009.gada 18.marta iesniegtajiem dokumentiem. Kapitālsabiedrībai līdz reģistrācijai komercreģistrā nav reģistrācijas numura. Tāpēc vienīgā pazīme, kas to atšķir no pārējiem tiesību subjektiem, ir firma. Izskatāmajā gadījumā 2009.gada 16.marta dibināšanas lēmumā un statūtos norādītā firma nesakrīt ar bankas izziņā par pamatkapitāla apmaksu norādīto firmu. Ja Biedrība būtu iesniegusi dokumentus Uzņēmumu reģistrā par Sabiedrību, kuras firma nav pretrunā normatīvajiem aktiem, Biedrībai nevajadzētu iesniegt jaunu izziņu par pamatkapitāla apmaksu. Biedrība kļūdaini uzskata (sk. [5.8]), ka Biedrībai ir tiesības iesniegt Uzņēmumu reģistrā nederīgus dokumentus par pamatkapitāla apmaksu, lai izvairītos no iespējamiem papildus izdevumiem par dokumentu sagatavošanu.
[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta pirmo daļu Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks šajā lietā kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:
1) ievērota reģistrācijas piekritība;
2) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;
3) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
4) Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
2009.gada 7.aprīlī Uzņēmumu reģistrā iesniegtajam Pieteikumam pievienotā izziņa par iemaksu pamatkapitālā ir uzskatāma par nederīgu attiecībā uz Biedrības lūgumu reģistrēt Sabiedrību ar firmu „Vineta Muižniece”. Līdz ar to secināms, ka Biedrība nav ievērojusi likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta pirmās daļas 2.punktu, jo nav iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti. 2009.gada 18.martā un 7.aprīlī Uzņēmumu reģistrā iesniegtajā Pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos norādīta firma, kas neatbilst normatīvajiem aktiem. Līdz ar to secināms, ka Biedrība nav ievērojusi likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta pirmās daļas 3.punkts.
[16] Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" ceturto daļu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu. Biedrībai bija iespējams novērst konstatēto trūkumu, iesniedzot pieteikumu Uzņēmumu reģistram ar tādu Sabiedrības firmu, kas atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī bankas izziņu, kas attiecas uz izvēlēto firmu. Līdz ar to ne Uzņēmumu reģistra valsts notāram Pirmajā un Otrajā lēmuma pieņemšanas brīdī, ne Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniekam šobrīd nav tiesiska pamata izdarīt ierakstu komercreģistrā par Biedrības dibināto Sabiedrību ar firmu „Valdis Zatlers” vai „Vineta Muižniece”.
[17] Ņemot vērā iepriekš minēto, Pirmais un Otrais lēmums ir pieņemts, ievērojot tiesību normas. Administratīvā procesa likuma 84.pantā noteikts, ka administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Jāsecina, ka Pirmais un Otrais lēmums ir uzskatāms par tiesisku.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Civillikuma 1.pantu, Komerclikuma 8.panta trešās daļas 1.punktu, 12.panta pirmo daļu, 29.panta pirmo un otro daļu, 30.pantu, 136.panta pirmo daļu, 186.panta trešo daļu, likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ievaddaļu, 14.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, ceturto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1. punktu,

nolēmu:

1.Atstāt negrozītu 2009.gada 11.marta Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu Nr. 21-6/37382;
2.Atstāt negrozītu 2009.gada 19.marta Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu Nr. 21-6/37382/1;
3.Pieņemto lēmumu paziņot Biedrībai.

Šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru 19.pantu Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāra vietniece D.Bērziņa