07.05.2012.
1-5/ 84
|
Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu |
|
Izskatot dzīvokļu īpašnieku biedrības „Lāčplēsis”, vienotais reģistrācijas Nr. 40008092624, (turpmāk – Biedrība) 2012.gada 4.aprīļa iesniegumu Nr. 45 (turpmāk – Iesniegums),
[1] 2012.gada 29.februārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Biedrības 2012.gada 28.februāra pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti par izmaiņām Biedrības statūtos. Pieteikumam cita starpā pievienots Biedrības 2012.gada 20.februāra atkārtotās biedru kopsapulces protokola Nr. 2 izraksts (turpmāk – Biedru kopsapulces protokols), no kura konstatējams, ka biedru kopsapulce ir apstiprinājusi Biedrības statūtus jaunā redakcijā, kā arī pilnvarojusi P.N. un N.F. parakstīt Biedrības statūtus jaunā redakcijā, biedru kopsapulces izrakstu un pieteikuma veidlapu Reģistram. Pieteikumam pievienots arī Biedrības statūtu pilns teksts jaunajā redakcijā.
[2] 2012.gada 7.martā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 10-10/30453 (turpmāk – Lēmums) atlikt Biedrības iesniegto dokumentu reģistrēšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem:
[2.1] Statūtu 5.2. punkts, kurā ir noteikts, ja Biedrības dalībnieks vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, tad līdz rīcībspēja iegūšanas brīdim, viņa intereses biedrībā pārstāv aizbildnis, ir precizējams, jo saskaņā ar Civillikuma 177. panta pirmo daļu līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Savukārt Civillikuma 219. pantā noteikts, ka nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu.
[2.2] Statūtu 5.5. punkts, kurā ir noteikts, ka biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības, kas neatbrīvo viņu no visu biedra pienākumu izbeigšanās, ir pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumu. Proti, saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 29. panta ceturto daļu biedra dalība izbeidzas līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu no biedrības. Tas nozīmē, ka līdz ko biedrs ir izstājies no Biedrības, tam vairs nepiemīt nedz Biedrības biedra tiesības, nedz pienākumi.
[2.3] Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 38. panta otro daļu biedram nav balsstiesību, ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru. Tādējādi statūtos nevar paredzēt noteikumu, ka saistību neizpildes dēļ biedram tiek atņemtas balsstiesības, kā tas ir noteikts statūtu 8.3. punktā, ka biedram nav balsstiesību, ja tas nav nokārtojis saistības.
[2.4] Statūtu 8.8. punktā noteikts, ka kopsapulci vada no Biedrības biedru vidus ievēlēts vadītājs. Par vadītāju un protokolētāju nedrīkst būtu valdes locekļi un revīzijas komisijas locekļi. Vienlaikus saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 37. panta ceturto daļu biedru sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu sapulces vadītāju. Tādējādi likumdevējs ir paredzējis pamatnoteikumu, ka biedru sapulces vada valdes priekšsēdētājs. Izņemot gadījumus, kad citu sapulces vadītāju ir ievēlējusi pati biedru sapulce. Statūtos nevar jau iepriekš paredzēt, ka par vadītāju un protokolētāju nevar būt tās vai citas personas. Sapulces vadītāja un protokolētāja ievelēšana ir biedru sapulces kompetencē.
[2.5] Statūtu jaunajā redakcijā nav iekļauti noteikumi par saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas lēmumu pieņemšanas kārtību, kā to paredz Biedrību un nodibinājumu likuma 25. panta otrās daļas 9. punkts.
[2.6] No Pieteikumam pievienotā Biedru kopsapulces protokola konstatējams, ka biedru sapulce pilnvarojusi atsevišķas personas parakstīt statūtus, pieteikuma veidlapu un apliecināt biedru sapulces protokola izrakstu. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 42. panta pirmo daļu valde vada un pārstāv biedrību. Tas nozīmē, ka Biedrības vārdā parakstīt dokumentus ir tikai valdes locekļiem, kā arī tikai valde var pilnvarot atsevišķu personu parakstīt Biedrības vārdā dokumentus. Biedru sapulcei nav tiesību pilnvarot atsevišķas personas parakstīt pieteikuma veidlapu, statūtus un apliecināt biedru sapulces protokola izrakstu.
[3] 2012.gada 4.aprīlī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Lēmumu un reģistrēt Biedrības statūtu izmaiņas. Iesniegums pamatots ar šādiem argumentiem:
[3.1] Biedrības biedru kopsapulce pieņēma izmaiņas tikai atsevišķos Biedrības statūtu punktos (3.1., 3.2.1., 3.4.1., 3.4.3., 3.4.7., 5.5., 6.1.6., 6.2.4., 8.4.1., 8.4.3., 8.6.2., 8.6.4., 8.7.9., 9.1., 9.4., 9.6. un 11.2.3.), tādējādi aizrādījumi par citu statūtu punktu tekstu ir nekorekti, kā arī rada bažas par Administratīvā procesa likuma normu ievērošanu, tai skaitā tiesiskās paļāvības principa ievērošanu.
[3.2] Statūtu 5.2. punkts netika mainīts. Norāde uz nepilngadību 16 gadi nav pretrunā ar Civillikumu, jo Biedrības statūtos noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai fiziskās personas intereses pārstāv aizbildnis. Par Biedrības biedru var kļūt tikai dzīvokļa īpašnieks, kas neizslēdz gadījumus, kad īpašnieks ir mantojis dzīvokli, bet viņam vēl nav iestājusies pilngadība.
[3.3] Statūtu 8.3. punkts netika mainīts. Atsauce uz Biedrību un nodibinājumu likuma 38. panta otro daļu ir nepamatota. Likums paredz tikai trīs gadījumus, kad atņem balsstiesības. Formāli pārrakstīt statūtus dažu likuma normu dēļ ir nelietderīgi. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 34. panta otro daļu visiem biedrības biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē, ja likumā nav noteikts citādi. Biedrs var piedalīties biedru sapulcē ar pārstāvja starpniecību, ja biedrības statūtos nav noteikts citādi. Minētajā likuma normā ir runa par piedalīšanos, bet ne par balsošanas tiesībām, kā arī likumdevējs ir paredzējis arī citus gadījumus, nosakot, ja biedrības statūtos nav noteikts citādi.
[3.4] Statūtu 8.8. punkts nav mainīts. Biedrību un nodibinājumu likuma 37. panta ceturtā daļa paredz iespēju biedru kopsapulci vadīt ievēlētai personai. Ieraksts Biedrības statūtos, ka biedru kopsapulci vada tikai ievēlēta persona, nevar būt par šķērsli, par cik minētā redakcija statūtos bija pieņemta agrāk biedru kopsapulcē, bet biedru kopsapulce saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 34. panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde, ir augstākstāvoša institūcija.
[3.5] Aizrādījums par to, ka statūtu jaunajā redakcijā nav iekļauta revīzijas komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība par saimnieciski-finansiālo darbību, ir nepamatots. Statūtu teksts, kur atrunāta revīzijas komisijas darbība, nav mainīts, kā arī minētajam jautājumam statūtos ir veltīta 10. sadaļa.
[3.6] Atsauce uz Biedrību un nodibinājumu likuma 29. panta ceturto daļu ir nepamatota, jo likumā runāts par darbības izbeigšanos biedrībā, bet ne par pienākumu pildīšanu, kādi bija jāpilda iepriekš sakarā ar to, ka persona bija biedrības biedrs.
[3.7] Aizrādījums par to, ka biedru kopsapulcei nebija tiesību pilnvarot parakstīt pieteikuma veidlapu, statūtus un apliecināt biedru kopsapulces protokola izrakstu, nav pieņemams. Biedrību un nodibinājumu likuma 34. panta pirmajā daļā skaidri un viennozīmīgi ir noteikts, ka biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde. Tādējādi nav saprotams, uz kāda pamata tiek izdarīts secinājums, ka augstākstāvoša institūcija nevar izpildīt zemāk stāvošas institūcijas funkcijas.
Izskatot Reģistra rīcībā esošo dokumentus, t. sk. Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Lēmumu un Iesniegumu,
[4] Biedrību un nodibinājumu likuma 35. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka biedru sapulces kompetencē ietilpst grozījumu izdarīšana statūtos. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 39. panta otro daļu statūtu grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi, ja statūtos vai lēmumā nav noteikts citādi, bet attiecībā uz trešajām personām - tikai pēc statūtu grozījumu reģistrēšanas reģistrā. Savukārt Biedrību un nodibinājumu likuma 39. panta trešajā daļā noteikts, ka statūtu grozījumus piesaka reģistra iestādei, pievienojot biedru sapulces protokola izrakstu vai balsošanas protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.
Jēdzieni „jauna statūtu redakcija” un „grozījumi statūtos” nav analoģiski. Biedru sapulcei pastāv divas iespējas – vai nu lemt par jaunas statūtu redakcijas apstiprināšanu vai lemt par konkrētu grozījumu izdarīšanu spēkā esošajā statūtu redakcijā. Lemjot par jaunas statūtu redakcijas apstiprināšanu, biedru sapulce lemj par visiem statūtu punktiem. Izskatāmajā gadījumā no Reģistrā iesniegtajiem dokumentiem konstatējams, ka Biedrības biedru kopsapulce ir lēmusi par jaunas Biedrības statūtu redakcijas apstiprināšanu (sk. [1]). No minētā secināms, ka iepriekšējā Biedrības statūtu redakcija ir zaudējusi spēku, jo ir pieņemta jauna Biedrības statūtu redakcija. Biedrības biedru kopsapulce nav lēmusi tikai par atsevišķu statūtu punktu grozīšanu, bet gan par jaunas Biedrības statūtu redakcijas apstiprināšanu. Tādējādi Reģistra valsts notāram, konstatējot, ka Biedrības biedru kopsapulce ir apstiprinājusi jaunu Biedrības statūtu redakciju, bija pienākums pārbaudīt Biedrības statūtu jaunās redakcijas (visu statūtu punktu) atbilstību normatīvajiem aktiem, jo pēc būtības Biedrības biedru kopsapulce ir pieņēmusi jaunus Biedrības statūtus. Biedrības statūtu jaunās redakcijas pārbaude nav formāla rīcība. Attiecīgi, ja Biedrības biedru sapulce būtu lēmusi par konkrētu grozījumu izdarīšanu spēkā esošajā statūtu redakcijā, iesniedzot Reģistrā statūtu grozījumu tekstu, Reģistra valsts notārs veiktu tikai grozīto Biedrības statūtu punktu pārbaudi.
Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms Iesniegumā minētais arguments, ka Reģistra valsts notāra aizrādījumi par citu Biedrības statūtu punktu tekstu ir nepamatoti (sk. [3.1]).
[5] Administratīvā procesa likuma 10. pantā noteikts, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Savukārt, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments norādījis, ka vērtējot tiesiskās paļāvības principa piemērošanu, katrā konkrētā situācijā ir jāpārbauda, vai bija kaut kas, uz ko privātpersona varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums), vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, vai attiecīgā personas paļāvība konkrētajā gadījumā ir aizsardzības vērta.[1] Attiecībā uz jautājumu, vai ir bijis skaidrs iestādes izteikums, uz kuru varēja paļauties, Augstākās tiesas Senāts Civillietu departaments norādījis, ka tiesiskās paļāvības princips nav tulkojams tā, ka, ja kāda iestāde kļūdas dēļ veikusi prettiesisku darbību, tad paļāvības dēļ persona iegūst tiesiskas darbības raksturu.[2] No minētā secināms, ka kāda Reģistra valsts notāra iespējamā prettiesiskā rīcība, reģistrējot iepriekšējo Biedrības statūtu redakciju, kura neatbilda normatīvo aktu prasībām, nedod pamatu Biedrībai paļauties, ka Reģistra valsts notārs arī nākamreiz rīkosies prettiesiski, proti, arī turpmāk pieņems lēmumu reģistrēt normatīvajiem aktiem neatbilstošus statūtus.
Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms Iesniegumā minētais arguments par iespējamo tiesiskās paļāvības principa neievērošanu (sk. [3.1]).
[6] Civillikuma 177. panta pirmajā daļā noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Savukārt Civillikuma 219. pantā noteikts, ka nepilngadība abu dzimumu personām turpinās tik ilgi, kamēr tās sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu.
Izskatāmajā gadījumā Biedrības statūtu jaunās redakcijas 5.2. punktā noteikts, ja Biedrības dalībnieks vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, tad līdz rīcībspējas iegūšanas brīdim viņa intereses Biedrībā pārstāv aizbildnis, kurš iecelts saskaņā ar Civillikumu. No minētā statūtu 5.2. punkta formulējuma izdarāms secinājums, ka Biedrības dalībnieks, kurš sasniedz 16 gadu vecumu, iegūst rīcībspēju. Vienlaikus norādāms, ka rīcībspēju persona iegūst sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu – pilngadību. Tādējādi konstatējams, ka Biedrības statūtu jaunās redakcijas 5.2. punkts ir pretrunā ar Civillikuma 219. pantā norādīto pilngadības vecumu un attiecīgi Biedrības statūtu jaunās redakcijas 5.2. punkts ir precizējams, aizstājot norādi uz 16 gadu vecumu ar norādi uz 18 gadu vecumu. Papildus norādāms, ka norāde uz 18 gadu vecumu neizslēdz gadījumus, ka par dzīvokļa īpašnieku var kļūt nepilngadīga persona.
Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms Iesniegumā minētais arguments, ka norāde uz nepilngadību 16 gadi nav pretrunā ar Civillikumu (sk. [3.2]).
[7] Biedrību un nodibinājumu likuma 38. panta otrajā daļā noteikts, ka katram biedram biedru sapulcē ir viena balss. Biedram nav balsstiesību, ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru. No minētā secināms, ka likumdevējs ir noteicis vienu konkrētu gadījumu, kad biedram biedru sapulcē nav balsstiesības, proti, gadījumā, ja biedru sapulce lemj par darījuma noslēgšanu ar šo biedru vai prasības celšanu vai lietas izbeigšanu pret šo biedru.
Izskatāmajā gadījumā Biedrības statūtu jaunās redakcijas 8.3. punktā noteikts, ka biedriem, kuri ne vēlāk kā divas dienas pirms biedru kopsapulces nav nokārtojuši Biedrības statūtos un kopsapulces lēmumos noteiktās saistības, kopsapulcē nav balsstiesību un viņus nevar ievēlēt Biedrības pārvaldes institūcijās. No minētā secināms, ka Biedrības statūtu jaunajā redakcijā ir iekļauts biedru balsstiesību ierobežojums biedru sapulcē, kuru nav paredzējis likumdevējs. Likumdevējs Biedrību un nodibinājumu likumā, kas regulē biedrību darbību, nav paredzējis balsstiesību ierobežojumu biedru sapulcē, kas būtu saistīts ar saistību nenokārtošanu pret biedrību. Ja likumdevējs būtu vēlējies noteikt biedru balsstiesību ierobežojumu biedru sapulcē, tad likumdevējs būtu devis uz to skaidru norādi. Piemēram, kā Kooperatīvo sabiedrību likuma 40. panta trešajā daļā, kurā noteikts, ka biedriem, kuri ne vēlāk kā divas dienas pirms biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) nav nokārtojuši kooperatīvās sabiedrības statūtos un kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumos noteiktās saistības, kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) nav balsstiesību, un viņus nevar ievēlēt kooperatīvās sabiedrības pārvaldes un revīzijas institūcijās. Papildus norādāms, ka Iesniegumā norādītā Biedrību un nodibinājumu likuma 34. panta otrā daļa, kurā noteikts, ka visiem biedrības biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē, ja likumā nav noteikts citādi, nav attiecināma uz biedru balsstiesību ierobežošanu biedru sapulcē, bet gan attiecināma uz biedru dalību biedru sapulcē. Tāpat arī Biedrību un nodibinājumu likuma 34. panta otrajā daļā noteiktais, ka biedrs var piedalīties biedru sapulcē arī ar pārstāvja starpniecību, ja biedrības statūtos nav noteikts citādi, nav attiecināms uz biedra balsstiesību ierobežojumu biedru sapulcē, bet gan attiecināms uz biedru dalību biedru sapulcē.
Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms Iesniegumā minētais arguments, ka atsauce uz Biedrību un nodibinājumu likuma 38. panta otro daļu ir nepamatota (sk. [3.3]).
[8] Biedrību un nodibinājumu likuma 37. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka biedru sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja biedri neievēlē citu sapulces vadītāju. Biedru sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolists. No minētā secināms, ka likumdevējs ir noteicis, ka biedru sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja biedru sapulce nenolemj savādāk.
Izskatāmajā gadījumā Biedrības statūtu jaunās redakcijas 8.8. punktā noteikts, ka kopsapulci vada no Biedrības biedru vidus ievēlēts vadītājs. Par vadītāju un sekretāru nedrīkst būt valdes locekļi un revīzijas komisijas locekļi. No minētā statūtu 8.8. punkta secināms, ka minētais statūtu punkts nonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 37. panta ceturto daļu, jo tiek ignorēts likumdevēja nosacījums, ka biedru sapulci vada valdes priekšsēdētājs, ja biedru sapulce nenolemj savādāk. Vienlaikus attiecībā uz iespēju biedru sapulcei lemt par citu sapulces vadītāju norādāms, ka tas ir attiecināms uz katru konkrēto biedru sapulci. Likumdevējs nav paredzējis iespēju biedrības statūtos noteikt ierobežojumu attiecībā uz personām, kuras ir tiesīgas vadīt biedru sapulci. Tāpat arī likumdevējs Biedrību un nodibinājumu likumā nav paredzējis iespēju biedrības statūtos noteikt ierobežojumu, ka par biedru sapulces vadītāju un protokolētāju nevar būt tās vai citas personas.
Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms Iesniegumā minētais arguments, ka ieraksts Biedrības statūtos, ka biedru sapulci vada tikai ievēlēta persona, nevar būt par šķērsli statūtu reģistrācijai (sk. [3.4]).
[9] Biedrību un nodibinājumu likuma 25. panta otrās daļas 9. punktā noteikts, ka biedrības statūtos norāda saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus.
Izskatāmajā gadījumā Biedrības statūtu jaunajā redakcijā 10. nodaļā ir atrunāta Biedrības revīzijas komisijas darbība. Vienlaikus konstatējams, ka Biedrības statūtu jaunajā redakcijā nav iekļauti noteikumi par saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas (revīzijas komisijas) lēmumu pieņemšanas kārtību atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 25. panta otrās daļas 9. punkta prasībām. Tādējādi Biedrības statūtu jaunā redakcija ir papildināma, iekļaujot tajā noteikumus par saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas (revīzijas komisijas) lēmumu pieņemšanas kārtību.
Ņemot vērā minēto, noraidāms Iesniegumā minētais arguments, ka aizrādījums par to, ka statūtu jaunajā redakcijā nav iekļauta revīzijas komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība par saimnieciski-finansiālo darbību, ir nepamatots (sk. [3.5]).
[10] Biedrību un nodibinājumu likuma 29. pants regulē biedra darbību biedrībā. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka saistības biedriem nosakāmas tikai saskaņā ar statūtos paredzēto kārtību. No minētā secināms, ka biedriem ir jāpilda biedrības statūtos noteiktie pienākumi. Savukārt minētā panta ceturtajā daļā noteikts, ka biedra dalība izbeidzas līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu no biedrības. No minētā secināms, ka biedrības biedrs, izstājoties vai tiekot izslēgts no biedrības, zaudē biedrības biedra statusu. Vienlaikus secināms, ja persona zaudē biedra statusu, tad uz viņu vairs nav attiecināmas biedrības statūtos noteiktās biedru saistības, jo persona vairs nav biedrības biedrs. Proti, ja persona nav biedrības biedrs, tad personai vairs nav biedrības biedra tiesības un personai vairs nav jāpilda biedrības biedra pienākumi.
Izskatāmajā gadījumā Pieteikumam pievienotās Biedrības statūtu jaunās redakcijas 5.5. punktā noteikts, ka biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības rakstveidā paziņojot par to valdei, kas pēc izstāšanās neatbrīvo no visu biedra pienākumu pildīšanas. No minētā statūtu 5.5. punkta formulējuma secināms, ka personai pēc izstāšanās no Biedrības ir jāturpina pildīt biedra pienākumi. Tādējādi konstatējams, ka Biedrības statūtu jaunās redakcijas 5.5. punkts ir pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 29. panta ceturto daļu un attiecīgi no Biedrības statūtu jaunās redakcijas 5.5. punkta formulējuma izslēdzams noteikums, ka pēc izstāšanās no biedrības persona nav atbrīvota no visu biedru pienākumu pildīšanas.
Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms Iesniegumā minētais arguments, ka atsauce uz Biedrību un nodibinājumu likuma 29. panta ceturto daļu ir nepamatota, jo likumā runāts par darbības izbeigšanos biedrībā, bet ne par pienākumu pildīšanu, kādi bija jāpilda iepriekš sakarā ar to, ka persona bija biedrības biedrs (sk. [3.6]).
[11] Biedrību un nodibinājumu likuma 33. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde. Biedrību un nodibinājumu likuma 34. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības augstākā institūcija ir biedru sapulce. No minētā secināms, ka biedru sapulce ir viena no biedrības pārvaldes institūcijām. Biedru sapulce vada biedrību, pieņemot lēmumus, kas ir tās kompetencē (Biedrību un nodibinājumu likuma 35. panta pirmā daļa). Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 35. panta otro daļu biedru sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē, ja statūtos nav noteikts citādi. Vienlaikus jānošķir biedru sapulces tiesības valdes vietā pieņemt lēmumus, ko biedru sapulce ir tiesīga darīt, no tiesībām pildīt valdes funkcijas, ko biedru sapulce nav tiesīga darīt. Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 42. panta pirmo daļu valde vada un pārstāv biedrību. No minētā secināms, ka biedrības vārdā tiesības parakstīt dokumentus ir tikai valdes locekļiem, kā arī tikai biedrības valde var pilnvarot kādu personu parakstīt dokumentus biedrības vārdā. Biedru sapulcei nav tiesību pilnvarot kādu personu parakstīt dokumentus biedrības vārdā. Biedrības biedru sapulce vada biedrību, pieņemot lēmumus (biedrības iekšējos lēmumus), bet biedrības biedru sapulces pieņemto lēmumu izpilde ir valdes ziņā. Valde ir biedrības amatpersonas, kurām ir piešķirtas tiesības veikt biedrības biedru sapulces pieņemto lēmumu izpildi un piešķirtas tiesības pārstāvēt biedrību.
Izskatāmajā gadījumā no Pieteikumam pievienotā Biedru kopsapulces protokola konstatējams, ka biedru kopsapulce ir pilnvarojusi P.N. un N.F. parakstīt Biedrības statūtus jaunā redakcijā, biedru kopsapulces izrakstu un pieteikuma veidlapu Reģistram (sk. [1]). Vienlaikus, ņemot vērā augstāk minēto par biedru sapulces un valdes kompetenci, secināms, ka Biedrības biedru kopsapulce nebija tiesīga pilnvarot atsevišķas personas parakstīt pieteikuma veidlapu, statūtus un apliecināt biedru kopsapulces protokola izrakstu. Papildus norādāms, ka, lai gan Biedrības valdes locekle N.F. ir parakstījusi Pieteikumu, apliecinājusi biedru kopsapulces protokola izraksta pareizību un parakstījusi statūtus, norādāms, ka saskaņā ar komercreģistra ierakstiem N.F. ir tiesības pārstāvēt Biedrību tikai kopīgi ar visiem Biedrības valdes locekļiem. Tādējādi N.F. nav tiesīga vienpersoniski pārstāvēt Biedrību.
Ņemot vērā minēto, kā nepamatots noraidāms Iesniegumā minētais arguments, ka aizrādījums par to, ka biedru kopsapulcei nebija tiesību pilnvarot parakstīt pieteikuma veidlapu, statūtus un apliecināt biedru kopsapulces protokola izrakstu, nav pieņemams (sk. [3.7]).
[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81. panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā;
2) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
3) biedrību un nodibinājumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta ceturto daļu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.
Ņemot vērā to, ka Biedrības statūtu jaunā redakcija neatbilst normatīvo aktu prasībām (sk. [6]-[11]), ne Reģistra valsts notāram Lēmuma pieņemšanas brīdī, ne Reģistra galvenajam valsts notāram šī lēmuma pieņemšanas brīdī nav tiesiska pamata reģistrēt Sabiedrības statūtu izmaiņas. Vienlaikus nosakāms jauns termiņš Lēmumā konstatēto trūkumu novēršanai.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta pirmo un ceturto daļu un 19. pantu, Administratīvā procesa likuma 81. panta pirmo daļu un otrās daļas 1. punktu, Civillikuma 177. panta pirmo daļu un 219. pantu, Biedrību un nodibinājumu likuma 25. panta otrās daļas 9. punktu, 29. panta trešo daļu, 37. panta ceturto daļu, 38. panta otro daļu un 42. panta pirmo daļu,
1. atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2012.gada 7.marta lēmumu Nr. 10-10/30453;
2. noteikt jaunu termiņu konstatēto trūkumu novēršanai līdz 2012.gada 6.jūlijam. Ja dokumenti, kuros trūkumi novērsti, tiek iesniegti pēc norādītā termiņa, atkārtoti jāmaksā valsts nodeva;
3. pieņemto lēmumu paziņot Biedrībai.
Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19. pantu, Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmo daļu, 189. panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19. pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
|
Galvenais valsts notārs |
R.Balodis |
© Uzņēmumu reģistrs, 2009