Iznākusi jauna grāmata
par UR!!!

 1-5/170

22.08.2012.

Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu
   
     
Izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Marginalija", reģ. Nr.50003684651,  (turpmāk - Sabiedrība) administratores I.R. (turpmāk - Administrators) 2012.gada 27.jūlija iesniegumu Nr.27.07.2012/1M (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] Ar 2009.gada 3.marta Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses lēmumu Nr.C28233909 ierosināta Sabiedrības maksātnespējas procesa lieta.

[2] 2012.gada 20.jūlijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Administratora 2012.gada 20.jūlija pieteikums (turpmāk – Pieteikums) par Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra sakarā ar to, ka pabeigta bankrota procedūra. Pieteikumam cita starpā pievienots 2012.gada 20.jūlija Sabiedrības izdots akts Nr.20.07.2012-2/M par dokumentu neesamību (turpmāk - Akts). Aktā Administrators apliecina, ka viņa rīcībā nav Sabiedrības dokumentu, kas noteikti Maksātnespējas likuma 140.panta ceturtajā daļā un kuri būtu nododami valsts arhīvam.

[3] 2012.gada 23.jūlijā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/106085 (turpmāk - Lēmums), ar kuru nolēma atlikt Sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, jo nav iesniegta valsts arhīva izziņa saskaņā ar Maksātnespējas likuma 140.panta piekto daļu.

[4] 2012.gada 27.jūlijā Reģistrā saņemts Iesniegums ar lūgumu atcelt Lēmumu un izslēgt Sabiedrību no komercreģistra. Iesniegumā paskaidrots, ka Pieteikumam tika pievienots Akts, kas apliecina, ka Administratora rīcībā nav valsts arhīvam nododamu dokumentu, tādēļ valsts arhīva izziņu nav iespējams saņemt un iesniegt Reģistrā.
 
Izskatot iesniegtos dokumentus, t.sk. Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Lēmumu un Iesniegumu ar tam pievienotajiem dokumentiem,

secināju:

[5] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 5.punktu maksātnespējas procesos, kuri uzsākti laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim, tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā esošā Maksātnespējas likuma normas un uz tā pamata izdotie normatīvie akti. Tā kā Sabiedrības maksātnespējas procesa lieta ierosināta 2009.gada 3.martā (sk. [1]), tad piemērojams 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likums (turpmāk – Maksātnespējas likums). Turpmāk ir jānoskaidro, kādas prasības minētais likums izvirza administratoram gadījumā, kad tiek izbeigts maksātnespējas process sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu.

[6] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 140.panta ceturto daļu, ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu, administrators septiņu dienu laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas nodod glabāšanā valsts arhīvam noteiktus parādnieka dokumentus. Savukārt tā paša panta piektajā daļā noteikts, ka piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemta valsts arhīva izziņa par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā, administrators minēto izziņu iesniedz Reģistram, kas lemj par parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra.
Maksātnespējas likuma 140.panta piektā daļa imperatīvi nosaka, ka Reģistrā ir jāiesniedz valsts arhīva izziņa. Šīs normas mērķis, paredzot izziņas iesniegšanu, ir radīt Reģistra valsts notāram pārliecību, ka sabiedrība pirms izslēgšanas no attiecīgā reģistra ir izpildījusi savas saistības pret valsts arhīvu, nododot likumā noteiktos dokumentus valsts arhīvā glabāšanā. Tādēļ tikai pēc tad, kad saņemta izziņa, kas apliecina sabiedrības pienākumu izpildi pret valsts arhīvu, Reģistra valsts notārs ir tiesīgs lemt par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Taču izskatāmajā gadījumā šāda izziņa Reģistrā nav iesniegta.

[7] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma pirmā panta 3.punktu, katrai iestādei valsts pārvaldē ir ar normatīvajiem aktiem noteikta kompetence un saskaņā ar minētā likuma 10.panta pirmo daļu valsts pārvalde darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Tādējādi viena valsts iestāde pēc savas iniciatīvas nevar pārņemt citas iestādes kompetencē esoša uzdevuma veikšanu. Valsts arhīva izziņas izsniegšana saskaņā ar Arhīva likuma 20.panta otrās daļas 4.punktu ir viena no Latvijas Nacionālā arhīva funkcijām, tādējādi ar likumu šādas izziņas izsniegšana ir nodota konkrētas iestādes kompetencē un to nevar izpildīt cita iestāde vai privātpersona.
Izskatāmajā gadījumā Administrators Reģistrā ir iesniedzis Aktu, kurā apliecina, ka viņa rīcībā nav valsts arhīvā nododamu dokumentu (sk. [2]). Ņemot vērā likumā noteikto kompetenci, kā arī to, ka valsts arhīvs ar savu izziņu apliecina Reģistram likumā noteikto Sabiedrības saistību izpildi pret valsts arhīvu (sk. [6]), Reģistrs nav tiesīgs valsts arhīva vietā izlemt, vai izdotais Akts ir pietiekams un atbilstošs dokuments izziņas izdošanai valsts arhīva ieskatā, tādēļ šāds Administratora apliecinājums nevar aizstāt tiešās pārvaldes iestādes izziņu, kuras izdošana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nodota noteiktai iestādei – Latvijas nacionālajam arhīvam.

[8] Administrators apgalvo, ka nav iespējams saņemt valsts arhīva izziņu un iesniegt to Reģistram, jo viņa rīcībā nav likumā noteikto dokumentu, kuri būtu nododami glabāšanā valsts arhīvam (sk. [4]). Tomēr Reģistrā šādas valsts arhīva izziņas, kurās norādīts, ka sabiedrībai nav valsts arhīvam nododamu dokumentu, administratori citās lietās par sabiedrību izslēgšanu no attiecīgā reģistra iesniedz, tādējādi nodrošinot maksātnespējas likuma 140.panta piektajā daļā paredzētā mērķa (sk. [6]) izpildi. No minētā secināms, ka Administrators kļūdaini uzskata, ka valsts arhīvs neizsniedz izziņu gadījumā, ja sabiedrībai nav valsts arhīvam nododamo dokumentu.
Papildus norādāms, ka gadījumā, ja pastāv kādas domstarpības starp Sabiedrību un valsts arhīvu, t.sk. arī par arhīvam nododamajiem dokumentiem un Reģistram iesniedzamās izziņas izsniegšanu, tās risināmas bez Reģistra starpniecības.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) ievērota reģistrācijas piekritība;

2) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

3) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

4) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.
Izskatāmajā gadījumā nav iesniegtie visi likumos paredzētie dokumenti, jo Pieteikumam nav pievienota valsts arhīva izziņa, tādēļ Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Lēmumu, ar kuru atlikta Sabiedrības izslēgšana no komercreģistra.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo un ceturto daļu, Maksātnespējas likuma 140.panta piekto daļu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2012.gada 23.jūlija lēmumu Nr.21-6/106085;
2. Pieņemto lēmumu paziņot Administratoram.

Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.



 
Galvenais valsts notārs    R.Balodis