Jaundibināmās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Teniss Pro" dibinātāju pilnvarotajam pārstāvim Zvērinātam advokātam D.Nikolajenko

Galvenā valsts notāra lēmums

par atteikšanos atcelt Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu

Rīgā

Izskatot 2004.gada 19.februārī saņemto sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Teniss Pro" dibinātāju pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta D.Nikolajenko iesniegumu, ar kuru apstrīdēts Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2004.gada 3.februāra lēmums jaundibināmās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Teniss Pro" (turpmāk tekstā – Sabiedrība) lietā,

konstatēju:

2004.gada 16.janvārī Uzņēmumu reģistrā tika iesniegti dokumenti Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā.

Izskatot iesniegtos dokumentus, 2004.gada 3.februārī Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu atlikt Sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā. Minētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības statūtu 6.1.punktā minēto nosacījumu Komerclikums neparedz. Noteiktam skaitam no balsstiesīgā pamatkapitāla piedāvājot pieņemt lēmumu (konkrētā gadījumā novirzīt peļņu dividenžu izmaksām), pārējiem dalībniekiem konkrētajā gadījumā tiek uzlikts par pienākumu šo lēmumu pieņemt. Katram dalībniekam ir tiesības izlemt, balsot "par" vai "pret" izvirzīto priekšlikumu konkrēta lēmuma pieņemšanai neatkarīgi no tā, cik balsu pieder dalībniekam, kas priekšlikumu izteicis.

Iesniedzējs šo Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2004.gada 3.janvāra lēmumu uzskata par nepamatotu un atceļamu, jo:

Sabiedrības Statūtu 6.1.punkts nav pretrunā nevienam likuma pantam, arī Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2004.gada 3.februāra lēmumā nav norādīts, kādam likuma pantam pretrunā ir minētais Sabiedrības statūtu punkts. Norādījums, ka tieši šāds nosacījums nav atrunāts likumā, nevar būt par pamatu minētā nosacījuma atzīšanai par likumam neatbilstošu;
Sabiedrības statūtu 6.1.punktā ietvertais nosacījums nekādā veidā negroza Komerclikumā paredzēto Sabiedrības dalībnieku sapulces lēmumu pieņemšanas kārtību, jo statūtos nav atrunāts, ka lēmums par dividenžu izmaksu tiks pieņemts, ja par to nobalsos 40% no Sabiedrības pamatkapitāla. Piedāvātais formulējums tikai un vienīgi fiksē dalībnieku labprātīgu savu tiesību ierobežošanu konkrētā jautājuma izlemšanā, ar nolūku aizsargāt dalībnieku mazākumu, lemjot par peļņas izlietošanu. Tādējādi lēmums par dividenžu izmaksu tiks pieņemts tā, kā paredzēts Komerclikumā – ar vienkāršu balsu vairākumu, tomēr Sabiedrības statūti paredz konkrētu gadījumu, kad dalībniekiem ir pienākums pieņemt šādu lēmumu;
Atliekot Sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā, ir pārkāpts Administratīvā procesa likuma 6.pantā minētais vienlīdzības princips, jo komercreģistrā ir ierakstītas vairākas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru statūtos paredzēti tādi paši nosacījumi.

Izvērtējot valsts notāra lēmuma atbilstību likumam, iesniedzēja argumentus, kā arī iesniegto dokumentus atbilstību likumam,

secināju

1. Saskaņā ar Komerclikuma 161.panta piekto daļu dalībniekiem dividendes aprēķināmas reizi gadā. Dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Saskaņā ar Komerclikuma 180.panta ceturto daļu dalībnieku sapulce lemj par peļņas izlietošanu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas. Komerclikuma 216.panta pirmajā daļā noteikts, ka dalībnieku lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētajām balsīm, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Turpretī saskaņā ar Komerclikuma 142.panta otro daļu dibināšanas dokumentu nosacījumi drīkst atšķirties no likuma noteikumiem tikai tad, ja likums šādu atšķirību tieši atļauj. Izskatāmajā gadījumā Sabiedrības statūtu 6.1.punktā ir noteikts pienākums Sabiedrības dalībnieku sapulcei pieņemt lēmumu par peļņas novirzīšanu dividenžu izmaksām, ja, pieņemot lēmumu par peļņas izlietošanu, Sabiedrības dalībnieki, kas pārstāv vismaz 40% no balsstiesīgā pamatkapitāla, piedāvā novirzīt peļņu dividenžu izmaksām. Šāds nosacījums Sabiedrības statūtos ir pretrunā Komerclikuma 142.panta otrajā daļā noteiktajam, jo Komerclikuma normas nepieļauj iespēju Sabiedrības statūtos noteikt, ka atsevišķos jautājumos Sabiedrības dalībnieku sapulcei ir pienākums pieņemt noteiktus lēmumus. Būtībā Sabiedrības statūtu 6.1.punkts jau paredz noteikta lēmuma pieņemšanu, dalībnieku sapulces balsojums šādā gadījumā kļūst tikai par formalitāti, un lēmums būtībā ir uzskatāms par pieņemtu jau ar 40% balsu vairākumu. Ievērojot Komerclikuma 216.pantā noteikto, Sabiedrības dalībnieku sapulce pieņem lēmumus, balsojot par tiem dalībnieku sapulcē vai arī, ievērojot Komerclikuma 215.panta noteikumus, dalībniekiem balsojot bez dalībnieku sapulces sasaukšanas. Nosakot Sabiedrības statūtos pienākumu Sabiedrības dalībniekiem pieņemt noteiktus lēmumus, tiek pārkāptas dalībnieku tiesības aktīvi piedalīties Sabiedrības pārvaldē, izsakot savu gribu par dažādiem Sabiedrības dalībnieku sapulces kompetencē esošiem jautājumiem, tai skaitā peļņas sadali, kā to nosaka Komerclikuma 180.panta ceturtā daļa. Turklāt šāds Sabiedrības statūtu noteikums nevarētu būt saistošs Sabiedrības dalībniekiem, ievērojot Komerclikuma 216.pantā noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību Sabiedrības dalībnieku sapulcē, kas paredz lēmumu pieņemšanu ar vienkāršu balsu vairākumu. Ņemot vērā iepriekšminēto, nevar piekrist iesniedzēja apgalvojumam, ka Sabiedrības statūtu 6.1.punktā norādītais ir uzskatāms par atbilstošu likumdošanas normām.

2. Attiecībā uz iespējamu Administratīvā procesa likuma 6.pantā paredzētā vienlīdzības principa pārkāpumu jānorāda, ka, ja arī Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti statūti ar tādiem pašiem noteikumiem, ņemot vērā šī lēmuma secinājumu daļas 1.punktu, tie ir uzskatāmi par neatbilstošiem Komerclikuma normām. Tādēļ jāatzīst, ka atsauce uz šādiem nepamatotiem lēmumiem nevar būt par iemeslu Komerclikuma normām neatbilstošu statūtu reģistrēšanai turpmāk. Saskaņā ar Komerclikuma 314.panta pirmās daļas 1.punktu un otro daļu Sabiedrības statūtu neatbilstība Komerclikuma noteikumiem var būt par pamatu prasības celšanai tiesā par Sabiedrības darbības izbeigšanu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 1.panta trešās daļas 2.punktu, Komerclikuma 142.panta otro daļu, 161.panta piekto daļu, 180.panta ceturto daļu, 215.pantu, 216.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,

nolēmu

atteikt atcelt valsts notāra 2004.gada 3.februāra lēmumu Sabiedrības lietā;
noteikt, ka valsts notāra 2004.gada 3.februāra lēmumā Sabiedrības lietā norādītie trūkumi ir novēršami 30 dienu laikā no šī galvenā valsts notāra lēmuma spēkā stāšanās dienas;
pieņemto lēmumu paziņot adresātam.

Šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu un 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 19.pantu Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenais valsts notārs J.Endziņš

Jermanova 7031733

kopš 16.05.2002.