Iznākusi jauna grāmata
par UR!!!

par Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu atcelšanu
Rīgā,

Izskatot Uzņēmumu reģistrā 2005. gada 22. augustā saņemto SIA "Adam auto", vienotais reģistrācijas Nr. 40003363693 (turpmāk tekstā – Sabiedrība) pilnvarotā pārstāvja Aigara Strupiša iesniegumu Sabiedrības lietā,

konstatēju:

2005. gada 4. jūlijā Uzņēmumu reģistrā saņemts Sabiedrības pieteikums pamatkapitāla palielināšanai un tam klāt pievienotie reģistrācijas dokumenti, tajā skaitā pamatkapitāla palielināšanas noteikumi un 2005. gada 1. jūlija dalībnieku reģistrs.
2005. gada 5. jūlijā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu izdarīt ierakstu komercreģistrā par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu - Pamatkapitāls 528270.00 LVL un parakstītais pamatkapitāls 462380.00 LVL.
2005. gada 1. augustā Uzņēmumu reģistrā saņemts Sabiedrības pieteikums pamatkapitāla palielināšanai un tam klāt pievienotie reģistrācijas dokumenti, tajā skaitā statūti un dalībnieku reģistrs.
2005. gada 4. augustā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu:
- izdarīt ierakstu komercreģistrā - apmaksātais pamatkapitāls: 451400.00 LVL;
- atlikt reģistrēt statūtus jaunā redakcijā.
2005. gada 22. augustā Uzņēmumu reģistrā saņemts Sabiedrības pilnvarotās personas Aigara Strupiša iesniegums, ar kuru apstrīdēts 2005. gada 4. augusta Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par Sabiedrības statūtu grozījumu reģistrācijas atlikšanu. Iesniedzējs norāda, ka:
- pamatkapitāls tika palielināts ar pamatkapitāla palielināšanas noteikumos ietvertu nosacījumu, ka, ja netiek parakstīts viss izsludinātais pamatkapitāls, tad palielinājums uzskatāms par notikušu faktiskā palielinājuma apmērā;
- saskaņā ar Sabiedrības iekšējo attiecību dispozitivitātes principu dalībnieki ir tiesīgi noteikt jebkādus noteikumus, ciktāl likums viņus tieši neierobežo;
- likums imperatīvi nosaka, ka pamatkapitāla palielināšanas noteikumi un tiem atbilstoši statūtu grozījumi ir nesaraujami saistīti savā starpā. Tātad tikai abi elementi kopā rada pamatkapitāla palielināšanas tiesiskās sekas, bet katrs atsevišķi tie nekādas tiesiskas sekas nerada;
- hronoloģiski vai kā citādi nodalot statūtu grozījumus no pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem var radīt tiesiskās problēmas un var tikt aizskartas to dalībnieku intereses, kuri parakstījušies un apmaksājuši pamatkapitāla palielinājumu, paļaujoties uz spēkā esošajiem pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem. Līdz ar to šāda interpretācija apdraud tiesiskās noteiktības principa realizāciju Sabiedrības un tās dalībnieku tiesiskajās attiecībās un tādēļ nav izmantojama;
- viens no mērķiem, kādēļ attiecīgais noteikums tika iekļauts pamatkapitāla palielināšanas noteikumos, bija izvairīties no atkārtotas sapulces sasaukšanas. Tādēļ Sabiedrības dalībnieku sapulce, apstiprinot pamatkapitāla palielināšanas noteikumus jau a priori juridiski pamatoti akceptēja jebkuru pamatkapitāla palielinājuma summu, uz kuru notikusi faktiskā parakstīšanās un kura ir vienāda vai mazāka par izsludināto pamatkapitālu. Šāds dalībnieku sapulces lēmums ir pietiekošs tiesisks pamats, lai Sabiedrības valde izdarītu korekciju dalībnieku sākotnēji akceptētajā statūtu grozījumu tekstā, atbilstoši dalībnieku sapulces lēmumam par pamatkapitāla palielināšanu, un pēc palielināšanas fiksētajai faktiskajai situācijai. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumus pieņem dalībnieku sapulce ar tādu pašu kvalificētu balsu vairākumu, kāds nepieciešams statūtu grozījumu izdarīšanai, tādēļ nav saskatāmas lēmuma leģitimitātes problēmas;
- nav pamata uzskatīt, ka grozījumus statūtos izdara Sabiedrības valde, jo valdei nav bijis nekādu izvēles iespēju, tā nav patstāvīgi formulējusi un izteikusi attiecīgo gribu, bet ir tikai fiziski (tehniski) izpildījusi dalībnieku sapulces gribu, kura skaidri un nepārprotami izteikta lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu. Tādēļ grozījumi statūtos, ar kuriem pamatkapitāla lielums tiek pieskaņots faktiskajai situācijai pēc parakstīšanās beigām, vienalga uzskatāmi par dalībnieku sapulces izdarītiem un komercreģistra ieraksta izdarīšanai nav nepieciešams sasaukt jaunu dalībnieku sapulci un iesniegt tās protokolu Uzņēmumu reģistram. Tas uzskatāms par īpašu izņēmuma gadījumu statūtu grozīšanas kārtībā.
Iesniedzējs lūdz atcelt Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2005. gada 4. augusta lēmumu Sabiedrības lietā un reģistrēt statūtu jauno redakciju uz jau iesniegto dokumentu pamata.

Izvērtējot valsts notāra lēmuma atbilstību likumam, iesniedzēja argumentus, Sabiedrības paskaidrojumus, kā arī iesniegto dokumentu atbilstību likumam,

secināju:

1. Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība ir pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu un apstiprinājusi pamatkapitāla palielināšanas noteikumus, kuru 7. punktā norādīts, ka, ja kāds no dalībniekiem 15 dienu laikā no pamatkapitāla palielināšanas noteikumu apstiprināšanas neiesniedz pieteikumu daļu iegūšanai, ir uzskatāms, ka pamatkapitāls faktiski ir palielināts par tādu apjomu, uz kādu dalībnieki ir iesnieguši pieteikumus.
Komerclikumā nav tieši noteikta rīcība gadījumā, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA) pamatkapitāla palielināšanas procesā netiek parakstītas visas jaunās pamatkapitāla daļas un pamatkapitāls tiek palielināts faktiskā palielinājuma apmērā. Aplūkojot Komerclikuma regulējumu statūtu grozījumu izdarīšanai SIA, ir secināms, ka tikai dalībnieku sapulces kompetencē imperatīvi ir noteiktas tiesības lemt par jebkāda veida statūtu grozījumu izdarīšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 210. panta pirmās daļas pirmo punktu tikai dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst grozījumu izdarīšana statūtos. Saskaņā ar Komerclikuma 196. panta trešo daļu, ja tiek pieņemts lēmums par pamatkapitāla izmaiņām, vienlaikus izdarāmi attiecīgi grozījumi statūtos. Saskaņā ar Komerclikuma 218. panta otro daļu, piesakot statūtu grozījumus komercreģistra iestādei, pievieno dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos un valdes parakstītu pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.
Izskatāmajā gadījumā, uzsākot pamatkapitāla palielināšanu, Sabiedrības dalībnieku sapulce nolemj par maksimāli pieļaujamo pamatkapitāla palielinājuma apmēru un vienlaicīgi izpilda Komerclikuma nosacījumus – pieņem attiecīgus lēmumus, apstiprina pamatkapitāla palielināšanas noteikumus un izdara grozījumus statūtos. Pamatkapitāla palielināšanas noteikumos norādot, ka pēc parakstīšanās termiņa pamatkapitāls tiek palielināts parakstītajā (faktiskajā) apmērā, Sabiedrība ir paredzējusi tādu regulējumu, kāds Komerclikumā ir noteikts akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas procesā, bet nav atsevišķi noteikts par SIA – saskaņā ar Komerclikuma 260. panta trešo daļu, ja pamatkapitāla palielināšanas noteikumos noteiktajā termiņā izsludinātais pamatkapitāls nav parakstīts pilnībā, akciju emisija uzskatāma par notikušu parakstīto akciju apjomā. Savukārt papildus Komerclikuma 260. panta piektā daļa nosaka, ka ja akciju emisiju atzīst par notikušu tikai parakstīto akciju apjomā, akcionāru sapulce izdara attiecīgus grozījumus statūtos.
Līdz ar to var secināt, ka, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams veikt pamatkapitāla palielināšanu pilnā apmērā, tad tai pašai institūcijai (dalībnieku sapulcei), kas pieņēma lēmumu par sākotnējo pamatkapitāla palielinājumu, ir jāpieņem nākamais lēmums par faktiskā palielinātā pamatkapitāla nostiprināšanu statūtos, izdarot attiecīgus grozījumus.
Jebkuru dalībnieku sapulces lēmumu par izmaiņām statūtos (tajā skaitā par izmaiņām pamatkapitāla apjomā) var grozīt, atcelt, vai tā vietā pieņemt citu lēmumu tikai tā pati institūcija, kas pieņēmusi iepriekšējo lēmumu (dalībnieku sapulce). Tātad Statūtu grozījumu izdarīšana, pēc parakstīšanās termiņa beigām, gadījumos, kad nav parakstīts viss palielinātais pamatkapitāls, ietilpst dalībnieku sapulces kompetencē. Attiecīgi nav pamata ierobežot likumā imperatīvi noteiktās dalībnieku sapulces kompetences apjomu, statūtu grozījumu apstiprināšanu deleģējot citai institūcijai. Šajā gadījumā darbojas vispārējais princips, kad visi statūtu grozījumi tiek apstiprināti dalībnieku sapulcē, tās kompetences ietvaros. Nav pamata Sabiedrības pilnvarotā pārstāvja viedoklim, ka, ja likumā nav tieši noteikts, tad statūtu grozījumi par faktisko pamatkapitāla palielinājumu var tikt apstiprināti bez attiecīga dalībnieku sapulces lēmuma. Attiecīgi nav pamata iesniedzēja viedoklim, ka sākotnēji pieņemtais dalībnieku sapulces lēmums par attiecīgās normas iekļaušanu pamatkapitālu palielināšanas noteikumos, atļauj Sabiedrības valdei tehniski izpildīt dalībnieku sapulces lēmumu - bez attiecīga dalībnieku sapulces lēmuma, grozīt Sabiedrības statūtus.
Ņemot vērā faktu, ka AS ir daudz komplicētāks akcionāru sapulces sasaukšanas un noturēšanas process, nav pamata uzskatīt, ka analoģiskā situācijā SIA, ja likumā nav noteikts precīzs regulējums, ir pieļaujama situācija, kad grozījumus statūtos izdara cita institūcija, nevis dalībnieku sapulce. Tātad nav pamata Sabiedrības pilnvarotā pārstāvja viedoklim, ka valdei uzdots veikt korekcijas Sabiedrības statūtos, pamatojoties uz faktiski notikušo pamatkapitāla palielinājumu tādēļ, ka ir grūtības sasaukt un noturēt dalībnieku sapulci, jo Sabiedrībai ir ārvalstu dalībnieki.
Ne 2005. gada 1. jūlija dalībnieku sapulces protokola izrakstā, ne arī apstiprinātajos pamatkapitāla palielināšanas noteikumos nav iekļautas ziņas par pieņemtajiem lēmumiem attiecība uz statūtu apstiprināšanu kādā konkrētā redakcijā pēc pamatkapitāla faktiskās palielināšanas, ne arī ziņas par Sabiedrības valdes tiesībām pieņemt lēmumu dalībnieku sapulces vietā par statūtu apstiprināšanu. Līdz ar to Sabiedrības 2005. gada 19. augusta iesniegumā norādītie argumenti par to, ka valdei, apstiprinot statūtus jaunā redakcijā, nav bijusi izvēles iespēja un tā nav patstāvīgi formulējusi un izteikusi savu gribu, bet izpildījusi dalībnieku sapulces gribu, ir uzskatāms par Sabiedrības pilnvarotā pārstāvja viedokli, interpretējot 2005. gada 1. jūlija dalībnieku sapulces lēmumus, nevis Sabiedrības dalībnieku griba.
2. Saskaņā ar Komerclikuma 199. panta pirmo daļu dalībniekam 15 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, ir pirmtiesības iegūt jaunās daļas proporcionāli viņam piederošajām daļām. Saskaņā ar šā panta ceturto daļu, ja dalībnieki nav izmantojuši šajā pantā paredzētās tiesības, jaunās daļas drīkst iegūt trešās personas. Saskaņā ar Komerclikuma 202. panta pirmo daļu pēc jauno ziņu ierakstīšanas dalībnieku reģistrā valde iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu. Saskaņā ar šā panta otrās daļas 4. punktu pieteikumam pamatkapitāla palielināšanai pievieno dalībnieku vai trešo personu pieteikumus daļu iegūšanai.
Saskaņā ar 2005. gada 4. jūlijā Uzņēmumu reģistrā saņemto Sabiedrības pieteikumu pamatkapitāla palielināšanai 3.8. punktu un iesniegtajiem reģistrācijas dokumentiem, Sabiedrība pieteica ierakstīšanai komercreģistrā pamatkapitāla palielināšanu, norādot jauno pamatkapitāla lielumu 528270 LVL, parakstītā pamatkapitāla lielumu 462380 LVL un apmaksātā pamatkapitāla lielumu 100000 LVL. Ar 2005. gada 5. jūlija Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu tika izdarīti attiecīgi ieraksti komercreģistrā par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, saskaņā ar pieteiktajām izmaiņām un pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem.
Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība ir iesniegusi un reģistrācijas lietai ir pievienots 2005. gada 1. jūlija dalībnieku reģistrs, kurā nav iekļautas izmaiņas, saskaņā ar 2005. gada 1. jūlijā notikušās dalībnieku sapulces lēmumiem par pamatkapitāla palielināšanu. Attiecīgi ir secināms, ka Sabiedrība ir iesniegusi pieteikumu pamatkapitāla palielināšanai pirms jauno ziņu ierakstīšanas dalībnieku reģistrā, šādi pārkāpjot Komerclikuma 202. panta pirmās daļas noteikumus. Tā, kā lēmums par pamatkapitāla palielināšanu tika pieņemts 2005. gada 1. jūlijā, bet pieteikums pamatkapitāla palielināšanai Uzņēmumu reģistrā iesniegts jau 2005. gada 4. jūlijā, Sabiedrība nav ievērojusi noteikto parakstīšanās termiņu uz jaunajām kapitāla daļām un iesniegusi reģistrācijas dokumentus pirms visu jauno kapitāla daļu parakstīšanas.
Saskaņā ar Sabiedrības reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem, Sabiedrība nav iesniegusi visu dalībnieku vai trešo personu pieteikumus visu jauno daļu iegūšanai, kuras tika izveidotas, saskaņā ar 2005. gada 1. jūlijā apstiprināto Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanas noteikumu 5. punktu, šādi radot pretrunu ar Komerclikuma 202. panta otrās daļas 4. punktu. Nav iespējams reģistrēt pamatkapitāla palielināšanu gadījumā, ja Sabiedrība ir iesniegusi reģistrācijas dokumentus, no kuriem var konstatēt, ka pamatkapitāla palielinājums netiek parakstīts pilnā apmērā. Piesakot šādu pamatkapitāla palielinājumu, Sabiedrības apzināti norāda nepatiesu palielinātā pamatkapitāla lielumu - jaunās pamatkapitāla daļas, kuras netiek parakstītas, nekādā veidā nevar tikt apmaksātas, ja neviena persona nav parakstījusies uz to iegūšanu. Tātad Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2005. gada 5. jūlija lēmums Sabiedrības lietā, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84. pantu ir uzskatāms par prettiesisku administratīvo aktu, bet ir labvēlīgs adresātam (Sabiedrībai).
3. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 3. punktu adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu var atcelt, ja administratīvā akta palikšana spēkā skar būtiskas sabiedrības intereses. Saskaņā ar Komerclikuma 12. panta pirmo daļu ieraksti komercreģistrā ir spēkā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. Saskaņā ar šā panta trešo daļu, ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai izsludinātas nepareizi, trešā persona, attiecībā uz personu, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, var atsaukties uz izsludinātajām ziņām, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka izsludinātās ziņas neatbilst patiesajam tiesiskajam stāvoklim vai komercreģistrā ierakstītajām ziņām.
Izskatāmajā gadījumā, 2005. gada 5. jūlijā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu izdarīt ierakstus komercreģistrā: pamatkapitāls 528270 LVL, parakstītais pamatkapitāls 462380 LVL. Faktiski tika izdarīts ieraksts komercreģistrā tikai par parakstītā pamatkapitāla apjomu, savukārt Komerclikuma 11. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā tika publicētas ziņas gan par pamatkapitālu, gan arī parakstīto pamatkapitālu. Savukārt, saskaņā ar 2005. gada 4. augusta Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu tika izdarīts ieraksts komercreģistrā par apmaksāto pamatkapitālu 451400 LVL un veiktās izmaiņas tika publicētas likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Komerclikuma 8. panta trešās daļas 5. punktu par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāms pamatkapitāla lielums, atsevišķi norādot parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu. Fakts, ka parakstītā pamatkapitāla lielums var būt tikai vienāds ar komercreģistrā ierakstāmo un statūtos apstiprināto pamatkapitāla lielumu, nekādā veidā neietekmē komercreģistrā ierakstāmās ziņas par pamatkapitālu. Jebkurā gadījumā komercreģistrā ir jāieraksta Sabiedrības pamatkapitāls, atsevišķi norādot parakstīto un apmaksāto pamatkapitālu. Patreiz ir radusies situācija, kad faktiskie ieraksti komercreģistrā būtiski atšķiras no izsludinātajām ziņām, kas ir saistošas trešajām personām un var skart būtiskas sabiedrības intereses. Papildus jānorāda, ka, saskaņā ar Uzņēmumu reģistram iesniegtajiem reģistrācijas dokumentiem, valsts notāru pieņemtajiem lēmumiem un izdarītajiem ierakstiem komercreģistrā un trešajām personām saistošiem publicētajiem ierakstiem, nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par Sabiedrības faktisko pamatkapitāla lielumu, tajā skaitā parakstītā un apmaksātā pamatkapitāla lielumus.
4. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81. panta pirmo un otro daļu Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, saņemot iesniegumu, ar kuru apstrīd valsts notāra lēmumu, vēlreiz pēc būtības izskata Sabiedrības lietā iesniegtos dokumentus. Izskatot iesniegumu par apstrīdētu administratīvo aktu, vēlreiz pēc būtības ir jāizskata lieta vai lietas daļa, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Atkārtoti izskatot Sabiedrības lietā iesniegtos dokumentus, saskaņā ar šā galvenā valsts notāra lēmuma secinājumu daļas pirmo, otro un trešo punktu, tika konstatēts, ka Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2005. gada 5. jūlija un 2005. gada 4. augusta lēmumi Sabiedrības lietā neatbilst Komerclikuma nosacījumiem par pamatkapitāla palielināšanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto Sabiedrībai ir:
- jāpieņem dalībnieku sapulces lēmums par faktisko pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgo statūtu grozījumu izdarīšanu;
- pēc attiecīgo ierakstu izdarīšanas dalībnieku reģistrā, jāiesniedz Uzņēmumu reģistram reģistrācijas dokumenti pamatkapitāla palielināšanas reģistrācijai.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 12. panta pirmo un trešo daļu, 196. panta trešo daļu, 199. panta pirmo un ceturto daļu, 202. panta pirmo daļu un otrās daļas 4. punktu, 210. panta pirmās daļas 1. punktu, 218. panta otro daļu, 260. panta trešo un piekto daļu, Administratīvā procesa likuma 81. panta pirmo daļu un otrās daļas 4. punktu, 86. panta otrās daļas 3. punktu,

nolēmu:

1) atcelt Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2005. gada 5. jūlija lēmumu Sabiedrības lietā;
2) atcelt Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2005. gada 4. augusta lēmumu Sabiedrības lietā;
3) Uzdot Uzņēmumu reģistrācijas nodaļas valsts notāram izdarīt attiecīgus ierakstus komercreģistrā;
4) atlikt izdarīt ierakstus komercreģistrā par Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu;
5) noteikt šā galvenā valsts notāra lēmuma secinājumu daļas 4. punktā noteikto trūkumu novēršanai 50 dienu termiņu;
6) pieņemto lēmumu pievienot Sabiedrības reģistrācijas lietai un paziņot procesa dalībniekiem.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.


Galvenais valsts notārs J.Endziņš