Skaidrojums par Komerclikuma grozījumiem

Komerclikums tiek papildinātas ar 185.1 pantu ar īpašiem noteikumiem pamatkapitāla lielumam (apmēram) sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Tiek paredzēts, ka sabiedrības pamatkapitāla lielums var būt mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto minimālā pamatkapitāla lielumu (2000 lati, proti, 1-1999 latiem), ja sabiedrība atbilst visām šādām pazīmēm:

1) sabiedrību dibina fiziskās personas, un dibinātāju maksimālais skaits ir pieci;
2) sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;
3) sabiedrības valde sastāv no viena vai vairākiem valdes locekļiem un visi valdes locekļi ir sabiedrības dalībnieki;
4) sabiedrības dalībnieks vienlaikus ir dalībnieks tikai vienā sabiedrībā, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem.

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ar samazinātu pamatkapitāla apmēru piemērojami noteikumi par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ja attiecībā uz Komerclikuma 185.1 panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem nav paredzēts speciāls regulējums.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību ar samazināto pamatkapitāla apmēru pamatkapitāls līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai parakstāms un apmaksājams pilnā apmērā (146.panta 2.1 daļa), turklāt, līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai tās pamatkapitāls apmaksājams tikai naudā.

Svarīgi atzīmēt, ka sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas atbilst Komerclikuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem, nevar izveidot, samazinot jau nodibinātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu. Šāds aizliegums izriet no Komerclikuma 206.panta, kur noteikts, ka pamatkapitālu var samazināt līdz šā likuma 185.panta noteiktajam apmēram.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem, ierakstīšanai komercreģistrā iesniedz pieteikuma veidlapu atbilstoši Komerclikuma 149.panta noteikumiem un  tam pievieno šajā pašā pantā norādītos dokumentus, izņemot tos, ko saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem šāda veida sabiedrībai nav jāiesniedz.

Izmaiņas Komerclikuma 11. un 15.pantā paredz, ja komercreģistrā ir izdarīts ieraksts par jaunu šā likuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošu sabiedrību ar ierobežotu atbildību:

1) tā ir atbrīvota no valsts nodevas samaksas par tādu dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu un ierakstu izdarīšanu, kas saistīti ar pamatkapitāla palielināšanu. Kā arī valsts nodeva par tās ierakstīšanu komercreģistrā nedrīkst pārsniegt ar attiecīgā ieraksta izdarīšanu saistītos administratīvos izdevumus,
2) maksa par šāda ieraksta izsludināšanu nedrīkst pārsniegt attiecīgā ieraksta izsludināšanas pašizmaksu. Kā arī tā ir atbrīvota no maksas par tādu ziņu izsludināšanu, kuras saistītas ar dibināšanas dokumentu grozījumiem un ierakstu izsludināšanu par pamatkapitāla palielināšanu.

Pamatojoties uz šiem noteikumiem, ir izdarītas izmaiņas Ministru kabineta 2007. gada 20. februāra noteikumos Nr.140 „Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu”, paredzot valsts nodevas apmēru -15 Ls.

Attiecībā uz ieraksta izsludināšanas maksu, 2010.gada 5.maijā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.416 „Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.599 „Noteikumi par komercreģistra ierakstu izsludināšanas izmaksu apmēriem un iekasēšanas kārtību””. Minēto noteikumu 2.3.apakšpunktā noteikts, ka maksa par jaunas komercreģistrā ierakstītas Komerclikuma 185.^1 panta pirmās daļas noteikumiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību izsludināšanu  laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir 12,60 latu.

Līdz šim Komerclikuma 147.panta otrajā daļā bija noteikts, ka dibinātāji uz dibināmās sabiedrības vārda atver bankā kontu, organizē naudas iemaksāšanu tajā un saņem no bankas komercreģistra iestādei adresētu izziņu, kas apliecina līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu. Ar grozījumiem Komerclikuma 147.pants ir papildināts ar 2.1 daļu, kas paredz, ka augstāk minēto noteikumu var nepiemērot, ja tiek dibināta tāda sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst šā likuma 185.1 panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm. Šādā gadījumā dibinātāji apliecina pamatkapitāla apmaksu.

Papildu minētajam 185.1 pants paredz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, kas atbilst Komerclikuma 185.1 panta pirmās daļas noteikumiem, katru gadu jāveido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada tīrās peļņas, ko, pamatojoties uz dalībnieku sapulces (dalībnieka) lēmumu, var izmantot:

1) pamatkapitāla palielināšanai;
2) pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no iepriekšējā pārskata gada peļņas;
3) iepriekšējā pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no pārskata gada peļņas.

Šis noteikums nenozīmē to, ka sabiedrībai šo obligāto rezervi ir pienākums izmantot kādā no augstāk minētajiem veidiem. To var izmantot arī citādiem mērķiem, ja vien likums to neaizliedz. Taču jāņem vērā, ka sabiedrība var izmaksāt dividendēs to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē. Tātad obligāto rezervi nav pieļaujams izmaksāt dividendēs. Taču rīcības ar sabiedrības peļņu un obligāto rezervi uzraudzība nav Uzņēmumu reģistra ziņā, bet pašas sabiedrības, tās dalībnieku ziņā.

Attiecībā uz pamatkapitāla palielināšanu, Komerclikumā paredzēts līdzīgs regulējums, kā uz pamatkapitāla apmaksu, dibinot sabiedrību, kamēr tās pamatkapitāls nav palielināts līdz likuma 185.panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram. Proti, papildinājums 198.pantā paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem, jaunās daļas apmaksājamas tikai naudā. Tātad nav pieļaujams sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem, pamatkapitālā ieguldīt mantisko ieguldījumu. Taču, tiklīdz sabiedrības pamatkapitāls ir palielināts līdz 2000 latiem, neviena tiesību norma vairs neliedz tās pamatkapitālu palielināt ar mantisko ieguldījumu.

Grozījumi attiecas arī uz reorganizācijas noteikumiem, paredzot ierobežojumus reorganizēties. Komerclikums papildināts ar 372.1 pantu, kur noteikts, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto apmēru, sabiedrību nedrīkst  reorganizēt. Kā arī, ja iegūstošā sabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tās pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto apmēru, t.i. 2000 latiem. Tas nozīmē, ka reorganizācijā var būt iesaistīta tikai tāda sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras pamatkapitāls ir vismaz 2000 latu.

Komerclikuma 185.1 panta sestajā daļā noteikts, ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par 2000 latiem un tā neatbilst kādai no šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā noteiktajām pazīmēm, sabiedrībai ir pienākums triju mēnešu laikā no brīža, kad rodas neatbilstība attiecīgajai pazīmei, palielināt pamatkapitālu līdz 2000 latiem. Savukārt, ja šā likuma 185.1 panta pirmajā daļā minētā sabiedrība ar ierobežotu atbildību nav palielinājusi pamatkapitālu atbilstoši šā likuma 185.1 panta sestās daļas noteikumiem, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, sabiedrības darbību var izbeigt atbilstoši papildinājumam 314.panta pirmajā daļā. Tātad Uzņēmumu reģistram turpmāk būs tiesības arī par tādu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas neatbilst Komerclikuma 185.1 panta pirmās daļas prasībām, darbības izbeigšanu celt prasību tiesā.

Grozījumi Komerclikuma 141.panta pirmajā daļā, 147.panta otrajā daļā un 149.panta trešajā daļā paredz paplašināt to dokumentu loku, kurus kapitālsabiedrības dibinātāji var iesniegt, lai apliecinātu līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla apmēru. Izmaiņas nosaka, ka kapitālsabiedrības dibinātāji kā apliecinājumu par apmaksāto pamatkapitālu var iesniegt ne vien komercreģistra iestādei adresēto bankas izziņu, bet arī citu bankas izdotu dokumentu, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu, piemēram, konta pārskatu, maksājuma uzdevumu utml.

Līdz šim Komerclikuma noteikumi paredzēja, kādos veidos var palielināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu. Ar grozījumiem ir papildināta Komerclikuma 197.panta pirmā daļa, kas paredz, ka papildus jau iepriekš noteiktajiem pamatkapitāla palielināšanas veidiem, sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu var palielināt arī palielinot esošo daļu nominālvērtību vai izlaižot jaunas daļas, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot obligāto rezervi. Jaunās daļas sadalāmas dalībniekiem proporcionāli viņiem piederošajām daļām.

Šis noteikums ir saistīts ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību ar samazinātu pamatkapitāla apmēru reģistrēšanas iespējām. Taču tas attiecas uz ikvienu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, neatkarīgi no tās pamatkapitāla apmēra.

Iesniedzot Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par pamatkapitāla palielināšanu, pamatkapitālā ieskaitot obligāto rezervi, nav nepieciešams pieteikumam pievienot bankas izziņu vai citu dokumentu par daļas apmaksu, ko paredz attiecīgi grozījumi 202.panta otrās daļas 5.punktā.

Grozījumi paredz turpmāk reģistrācijai pieteiktu komersanta firmu pārbaudīt/ salīdzināt ne tikai ar komercreģistrā  ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām, bet arī citos komercreģistra iestādes vestajos reģistros jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām vai nosaukumiem.

Jāņem vērā, ka grozījumi attiecībā uz firmas sakritības pārbaudi (28.pantā) stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas paredz komersanta firmas veidošanā un reģistrācijā ievērot nosacījumu, ka reģistrācijai pieteiktā komersanta firma nedrīkst sakrist ar komercreģistra iestādes reģistros ierakstīšanai pieteiktu vai ierakstītu firmu vai nosaukumu, kas attiecīgi paredzēts Grozījumu Komerclikumā Pārejas noteikumos.

Kamēr likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” nav iestrādāta attiecīga norma, izmaiņas Komerclikuma 28.pantā nepiemēro. Minētās izmaiņas attiecībā uz firmas atšķiramību no citos komercreģistra iestādes reģistros jau ierakstītu firmu vai nosaukumu neskar komersanta tiesības uz firmu, kas ierakstīta komercreģistrā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

Ar grozījumiem Komerclikumā izslēgts 9.panta trešās daļas otrais teikums, 38.panta pirmās daļas otrais teikums, 78.panta piektā daļa, 149.panta trešās daļas 6.punkts un 320.panta pirmās daļas 3.punkts, tādējādi izslēdzot prasību komersanta prokūristam, pilnsabiedrības biedram, kuram ir tiesības pārstāvēt pilnsabiedrību, valdes loceklim un likvidatoram iesniegt notariāli vai komercreģistra iestādes apliecinātu paraksta paraugu. Personas identifikācijai tiek izmantotas Iedzīvotāju reģistra ziņas, kā arī personas pases dati, kurus salīdzina ar Nederīgo dokumentu reģistrā esošajām ziņām. Līdz ar to paraksta parauga iesniegšana nav nepieciešama.

Arī iesniedzot pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, vairs nav nepieciešams iesniegt notariāli apliecinātus iegūstošās kapitālsabiedrības valdes locekļu, kā arī personālsabiedrības biedru, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, parakstu paraugus.

Atsakoties no kapitālsabiedrības valdes locekļa un likvidatora pienākuma iesniegt komercreģistra iestādei notariāli vai komercreģistra iestādes apliecinātu paraksta paraugu, attiecīgo personu gribas izteikuma (piekrišanas amata ieņemšanai) apliecināšana notiek citā formā. Proti, Komerclikuma 149.panta trešās daļas 5.punkts, 224.panta otrā un trešā daļa, 305.panta otrā daļa, 320.panta pirmās daļas 2.punkts izteikti jaunā redakcijā, tādējādi paredzot, ka iesniedzot pieteikumu kapitālsabiedrības sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā vai izmaiņām valdes sastāvā, tam jāpievieno katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli, kuru paraksta ar drošu elektronisko parakstu, vai arī parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona.

Tie Komerclikuma noteikumi, kas līdz šim regulēja valdes locekļu rakstveida piekrišanu amata ieņemšanai papildināti vēl ar sekojošiem noteikumiem - rakstveida piekrišana nav jāiesniedz tam valdes loceklim, kurš kā sabiedrības dibinātājs parakstījis pieteikumu sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Ja līdz sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā mainās tās firma, rakstveida piekrišana atkārtoti nav jāiesniedz. Rakstveida piekrišanā valdes locekļa kandidāts norāda tās sabiedrības firmu un reģistrācijas numuru, par kuras valdes locekli viņš piekrīt kļūt. Valdes locekļa rakstveida piekrišanu iesniedz komercreģistra iestādei, ja viņš jau nav parakstījis pieteikumu komercreģistra iestādei (arī piekrišana ietverta pieteikumā) vai iesniedzis rakstveida piekrišanu būt par attiecīgās kapitālsabiedrības valdes locekli.

Augstāk minētie noteikumi par sabiedrības firmas un reģistrācijas numura norādīšanas nepieciešamību piekrišanā attiecināmi arī uz kapitālsabiedrības un pilnsabiedrības likvidatora piekrišanu likvidatora amatam atbilstoši izmaiņām Komerclikuma 107.pantā un 320.panta pirmajā daļā. Attiecībā uz likvidāciju, ja to veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un tam nav jāpievieno likvidatora piekrišana būt par likvidatoru.

Grozījumi Komerclikumā paredz pagarināt kapitālsabiedrību valdes un padomes pilnvaru termiņus. Proti, ar attiecīgām izmaiņām 220.pantā un 224.panta trešajā daļā turpmāk sabiedrības ar ierobežotu atbildību  valdi un padomi ievēl uz nenoteiktu laiku. Taču sabiedrība varēs statūtos noteikt ierobežotu termiņu, piemēram, 10 gadi. Grozījumi paredz sabiedrībai iespēju statūtos noteikt arī citādu valdes un padomes pilnvaru termiņu. Taču, ja sabiedrība statūtos nekas attiecībā uz valdes un padomes pilnvaru termiņiem nav noteikts, valdes un padomes pilnvaras ir spēkā uz nenoteiktu laiku līdz dalībnieku sapulce ievēl jaunu valdi un padomi.

Savukārt, Komerclikuma 296.panta pirmajā daļā un 305.panta trešajā daļā vārdu „trim” aizstājot ar vārdu „pieciem”, akciju sabiedrības valdes un padomes termiņš tiek pagarināts uz pieciem gadiem. Tāpat arī akciju sabiedrībai ir iespēja statūtos noteikt īsāku termiņu nekā to nosaka likums. Taču ne garāku par pieciem gadiem.

Pārejas noteikumi papildus minētajam paredz, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes vai padomes loceklis ievēlēts līdz 2010.gada 30.aprīlim un viņa pilnvaru termiņš nav beidzies līdz 2010.gada 1.maijam, tad uzskatāms, ka valdes vai padomes loceklis ir ievēlēts uz nenoteiktu laiku. Tātad valdes locekļa pilnvaras nevajadzēs pagarināt pēc 3 gadu termiņa notecējuma. Taču šis nosacījums nav piemērojams gadījumā, kad sabiedrības statūtos ir noteikts valdes vai padomes pilnvaru termiņš. Proti, ja sabiedrības statūtos ir noteikts, ka valdi ievēl uz  3 gadiem, jāņem vērā statūtos noteiktais un valde jāpārvēl ik pa 3 gadiem. Attiecībā uz akciju sabiedrību Pārejas noteikumos iekļauts punkts, kas paredz, ja akciju sabiedrības valdes vai padomes loceklis ievēlēts līdz 2010.gada 30.aprīlim, viņa pilnvaru termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar šā likuma noteikumiem, kas bija spēkā valdes vai padomes locekļa ievēlēšanas dienā. Tātad, ja akciju sabiedrības valdes vai padomes loceklis ievēlēts 2010.gada 20.aprīlī, un sabiedrības statūtos nav paredzēts īsāks valdes vai padomes pilnvaru termiņš kā likumā, tad to pilnvaras beigsies 2013.gada 21.aprīlī, ņemot vērā, ka valdes un padomes locekļu ievēlēšanas dienā bija spēkā noteikumi par 3 gadu pilnvaru termiņu. Taču jau nākamās valdes vai padomes termiņš būs 5 gadi, ja vien akciju sabiedrības statūtos nebūs noteikts īsāks termiņš.

Izmaiņas Komerclikumā nav attiecināmas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņiem. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonu pilnvaru termiņus nosaka saskaņā ar to tipveida statūtiem, ko apstiprina Ministru kabinets.

Līdz šim Komerclikuma 154.panta pirmajā daļā bija noteikts, ka mantisko ieguldījumu novērtē eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. No kā izriet, ka komercreģistra iestāde veido un apstiprina mantisko ieguldījumu ekspertu sarakstu. Ar grozījumiem Komerclikuma 154.panta pirmā daļa paredz, ka mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Šis pats pants papildināts ar 1.1 daļu šādā redakcijā „Kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu un vērtētājiem izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.”

Līdz šim ne Komerclikumā, ne kādā citā normatīvajā aktā nebija noteikts sīkāks regulējums par ekspertu saraksta veidošanu, uzturēšanu. Grozījumi paredz, ka turpmāk ar Ministru kabineta noteikumiem tiks noteikts, kādā kārtībā vērtētājus iekļauj un izslēdz no saraksta, kādām prasībām, kritērijiem jāatbilst vērtētājam utt.

Te gan jāņem vērā, ka Komerclikuma Pārejas noteikumos ir iekļauts punkts, kas nosaka, ka grozījumi šā likuma 154.panta pirmajā un 1.1 daļā (par mantisko ieguldījumu vērtētāju saraksta vešanu) stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā. Kamēr attiecīgi Ministru kabineta noteikumi nav izdoti, Uzņēmumu reģistrs turpina veidot mantisko ieguldījumu ekspertu sarakstu kā līdz šim.

Attiecībā uz mantiskā ieguldījuma novērtēšanu reorganizācijas procesā mainījies 372.panta otrās daļas un 377.panta otrās daļas regulējums par mantiskā ieguldījuma novērtēšanu, ja reorganizācijas procesā iegūstošā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā jāpalielina pamatkapitāls. Turpmāk šajos gadījumos vairs nav nepieciešams revidenta atzinums, bet novērtēšanu veic un rakstveida atzinumu sastāda persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Tātad arī reorganizācijas procesā, palielinot pamatkapitālu, piemērojami noteikumi līdzīgi kā pamatkapitāla palielināšanas ar mantisko ieguldījumu gadījumā.

Ar grozījumiem no Komerclikuma izslēgta 319.panta otrā daļa, kas paredzēja, ka likvidatoram jābūt personai ar pastāvīgu dzīvesvietu Latvijā. Tātad turpmāk par kapitālsabiedrības likvidatoru var būt arī persona, kam nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā.

Līdz šim Komerclikuma 324.panta trešajā daļā bija noteikts, ka sabiedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma par sabiedrības darbības izbeigšanu publicēšanas. Šis pats pants papildināts ar ceturto daļu, kas paredz, ja sabiedrībai nav zināmu kreditoru, to prasījumu pieteikšanas termiņu nosaka ne īsāku kā vienu mēnesi pēc paziņojuma par sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu publicēšanas dienas. Faktu, ka sabiedrībai nav zināmu kreditoru, apliecina sabiedrība.

Ja līdz šim bija noteikts, ka mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, un divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu), tad grozījumi Komerclikuma 330.pantā paredz vārdus „sešus mēnešus pēc dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, un” no dotās normas izslēgt. Minētās izmaiņas saistītas ar izmaiņām Komerclikuma 324.pantā par kreditoru pieteikšanās termiņu. Tādējādi ievērojami samazinās laiks, kas nepieciešams līdz var iesniegt Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

Komerclikuma 330.pants tiek papildināts ar 2.1 daļu, kur paredzēts, ka mantu drīkst sadalīt pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja tam piekrīt visi dalībnieki un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem, kā arī izslēgta panta trešā daļa par tiesas atļauju veikt sabiedrības atlikušās mantas sadali pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

Tātad, ja ātrākai mantas sadalei piekrīt visi dalībnieki un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem, pieteikumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra Uzņēmumu reģistrā var iesniegt pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām - ne agrāk kā pēc 1 mēneša no dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, ar nosacījumu, ka pieteikumā likvidators apliecina, ka visi dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms šā likuma 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa.

Attiecīgas izmaiņas Komerclikuma 332.panta otrajā daļā paredz, ka pieteikumā par likvidācijas pabeigšanu likvidators papildus tam, kas tika apliecināts līdz šim, apliecina arī, ka ir segti visi likvidācijas izdevumi.

Ja atbilstoši Komerclikuma 330.panta otrajai daļai dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms likumā noteiktā termiņa, pieteikumā par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra likvidatoram jāapliecina, ka visi dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms šā likuma 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa.

Pieteikumu par kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra Uzņēmumu reģistrā var iesniegt pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām - ne agrāk kā pēc 1 mēneša no dienas, kad publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, ar nosacījumu, ka pieteikumā likvidators apliecina, ka visi dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms šā likuma 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa.

Izmaiņas Komerclikuma 340.pantā pirmajā daļā paredz, ka turpmāk reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību līgumu projektus jāpārbauda zvērinātam revidentam, turklāt šī paša panta otrā daļa, kas paredzēja, ka par revidentu var būt persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības veikt sabiedrības gada pārskata pārbaudi, tikusi izslēgta. Tātad tikai zvērināts revidents var pārbaudīt kapitālsabiedrības reorganizācijas projektu.

Ar attiecīgiem grozījumiem Komerclikuma 347.panta pirmās daļas 9. un 10.punktā ir paredzēts, ka reorganizācijas pārveidošanas ceļā gadījumā, iesniedzot pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, pieteikumam vairs nav nepieciešams pievienot iegūstošās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu, kā arī pilnsabiedrības to dalībnieku, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību, sarakstu. Ņemot vērā pārveidošanas definīciju, proti, process, kurā viena veida sabiedrība tiek pārveidota par cita veida sabiedrību (Komerclikuma 337.panta pirmā daļa), pārveidošanas rezultātā nerodas jauna sabiedrība - turpina eksistēt tā pati sabiedrība. Līdz ar to sabiedrības valdes (padomes) locekļu sastāvs var nemainīties, ja vien sabiedrības dalībnieki to nevēlas.

Savukārt, ja pirms tam pastāvējis tiesību subjekts, kuram nav bijusi valde (padome) tiek pārveidots par tādu tiesību subjektu, kuram ir nepieciešama valde (padome), atbilstoši Komerclikuma 357.panta piektajai daļai nepieciešams ievēlēt valdi un padomi, ja tāda saskaņā ar likumu vai statūtiem ir nepieciešama. Tādā gadījumā atbilstoši grozījumiem valdes (padomes) locekļu saraksts nav jāiesniedz, taču tas neatbrīvo sabiedrību no katra valdes (padomes) locekļa piekrišanas amata ieņemšanai iesniegšanas.

Minētais noteikums neattiecas uz tiem gadījumiem, kad reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība. Ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība, pienākums iesniegt valdes (padomes) locekļu sarakstu saglabājas.

Grozījumi paredz papildināt visā likumā tekstu pēc vārdiem “personas kods” ar vārdiem (“ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi”). Tas nozīmē, ka visos Uzņēmumu reģistrā iesniegtajos reģistrācijas dokumentos, kuros paredzēts norādīt personas kodu, bet attiecīgajai personai tāda nav, turpmāk persona norādīs dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi. Tāpat minētajiem datiem ir ieraksta statuss komercreģistrā (atbilstoši Komerclikuma 8.panta noteikumiem), ja personai nav personas koda.