AprakstsLatvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (Reģistrs) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.
Reģistrs darbojas Tieslietu ministrijas
pārraudzībā un tā darbību regulē likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Ministru kabineta apstiprināts Reģistra nolikums
un citi normatīvie akti. Reģistru vada galvenais valsts notārs, kuru pēc
tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru
kabinets. Reģistra administrācija atrodas Rīgā, bet deviņas reģionālās nodaļas
izkārtotas lielākajās Latvijas pilsētās: Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā,
Rēzeknē,
Rīgā, Saldū, Valmierā un Ventspilī.
Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis
Dzimšanas dati: 1966. gada 9. janvāris
Dzimšanas vieta: Rīga
Izglītība1989 - 1994 - Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, tiesību zinātņu specialitāte
1994 - 1997 - Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, tiesību zinātņu maģistrs
1998 - 2001 - Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, tiesību zinātņu doktors
Nodarbošanās
1992 - 1994 - SIA "Casinos Latvia" jurists
1995 - SO "Latvijas Tirgotāju Asociācija" jurists
1995 - SIA - "Rīgas Juridiskais Birojs" vadītājs
1996 - 1997 - Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Sabiedrisko lietu departamenta direktors1998 - 2000 - Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors
2000 - 2003 - Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks
Kopš 2003 - Latvijas Universitātes Valsts tiesību zinātņu katedras vadītājs
Kopš 2006 - Zvērināts advokāts (saistībā ar ierēdņa statusu pašreiz darbība apturēta)
Kopš 2007 - ASV Reliģijas un Publiskās Politikas institūta eksperts (Expert of the Institute on Religion and Public Policy)
Kopš 2007 - Eiropas Valsts un Baznīcas konsorcija loceklis (Member of the European Consortium for Church and State Research)
Kopš 2009 - Latvijas Universitātes profesors
Svešvalodu prasmes
Angļu un krievu valodas
Vadītāji kopš Uzņēmumu reģistra dibināšanasValdis Strauts -galvenais valsts notārs (1990 -1992)
Agris Eglītis -galvenais valsts notārs (1992 -1993)
Juris Volkovs -galvenais valsts notārs (1993 -1994)
Edgars Šķenderis -galvenā valsts notāra vietas izpildītājs (1994 -1995)
Rihards Zolotovs -galvenais valsts notārs (1995 -1996)
Māris Gulbis -galvenais valsts notārs (1996 -2002)
Jānis Endziņš -galvenais valsts notārs (2002 -2007)
FunkcijasUzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību.
Uzņēmumu reģistrs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas tieslietu ministra pārraudzībā.
Likumā noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju veic Uzņēmumu reģistra valsts notāri.
Uzņēmumu reģistra funkcijas:
1) veikt komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo sabiedrību, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju un to apvienību, administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, masu informācijas līdzekļu, publiskās un privātās partnerības līgumus, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību, šķīrējtiesu, reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju un nodrošināt attiecīgo reģistru vešanu;
2) sniegt informāciju par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem;
3) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Sabiedrības aptaujasAptauja par klientu apmierinātību ar apkalpošanas kultūru un kvalitāti (2003)
Aptauja par klientu apmierinātību ar apkalpošanas kultūru un kvalitāti (2004)
Aptauja par klientu apmierinātību ar apkalpošanas kultūru un kvalitāti (2006)
Aptauja par klientu apmierinātību ar apkalpošanas kultūru un kvalitāti (2007)
Aptauja par klientu apmierinātību ar apkalpošanas kultūru un kvalitāti (2009)
Gada publiskie pārskati Saimnieciskās darbības līgumiNoslēgtie saimnieciskie līgumi 2005. gadā
Noslēgtie sadarbības līgumi 2005. gadā
Noslēgtie sadarbības līgumi 2004. gadā
Noslēgtie saimnieciskie līgumi 2004. gadā no janvāra līdz novembrim
Noslēgtie saimnieciskie līgumi 2003. gada novembrī un decembrī
Noslēgtie saimnieciskie līgumi 2003. gada oktobrī
Noslēgtie saimnieciskie līgumi 2003.gada septembrī
Noslēgtie saimnieciskie līgumi 2003.gada maijā
Noslēgtie saimnieciskie līgumi 2003.gada aprīlī
Noslēgtie saimnieciskie līgumi 2003.gada martā
Noslēgtie saimnieciskie līgumi 2003.gada jūnijā, jūlijā, augustā
VēstureUzņēmumu reģistrs (Reģistrs) dibināts 1990. gada 1. decembrī ar Augstākās Padomes 1990. gada 20. novembra lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" spēkā stāšanās kārtību" un 1990. gada 30. novembra Ministru Padomes lēmumu, lai nodrošinātu likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" izpildi.
|
No 1990. gada decembra
|
Uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) reģistrē Uzņēmumu reģistrā (Rīgā, Smilšu ielā 1) un 3. Rīgas valsts notariāta kantorī (ar 1992. gada 14. augustu no 3. Rīgas valsts notariāta kantora tika atdalītas 11 štata vienības un izveidots Rīgas valsts notariāta kantoris Rīgā, Brīvības ielā 21) un 26 notariātu kantoros visā Latvijā. |
|
1993.gada 1.-23.septembris
|
Saskaņā ar Latvijas Republikas 1993. gada 1. jūnija Notariāta likumu likvidēti valsts notariāta kantori (tieslietu ministram bija jānosaka kārtība un termiņi, kādos valsts notariātu kantoriem vajadzēja nodot Reģistra lietas galvenajam valsts notāram). Pārejas periodā jaundibinātos uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) valstī reģistrē Reģistra valsts notāri Rīgā, līdz, stājoties spēkā Ministru kabineta lēmumam "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāriem", tiek izveidotas 9 Reģistra nodaļas ar 29 rajonu un pilsētu valsts notāru štata vienībām. |
|
No 1993. gada 23. septembra līdz 1995. gada 18. maijam |
Uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) reģistrē valsts notāri Rīgā un deviņās reģionālajās nodaļās. Lai sakārtotu un uzlabotu Reģistra darbību, Tieslietu ministrija izdod rīkojumu, ar kuru Rīgas pilsētas reģionālā nodaļa no 1995. gada 18. maija tiek pievienota Rīgas Reģistram. |
|
1996.gada 7.augusts |
Reģistrs kļūst par juridisku personu (valsts pārvaldes iestādi), kura darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. |
|
1996.gada oktobris |
Reģistrs veic administratora funkcijas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespējas procesos. |
|
1997.gada janvāris |
Reģistrs sāk masu informācijas līdzekļu reģistrāciju. |
|
1997.gada sākums |
Reģistrs sāk ārvalstu firmu pārstāvniecību reģistrāciju. |
|
1997.gada aprīlis |
Reģistrs, pārņemot Tieslietu ministrijas funkciju, uzsāk sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrāciju. |
|
1998.gada februāris |
Reģistrs sāk komercķīlu, to pārjaunojumu un dzēšanas reģistrāciju. |
|
1998.gada jūnijs |
Reģistrs sāk laulāto mantisko attiecību reģistrāciju, pārņemot šo funkciju no Latvijas Republikas pašvaldību Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļām. |
|
1999.gada
|
Starp Reģistru, Finanšu policijas pārvaldi un Ekonomikas policijas pārvaldi noslēgts līgums par savstarpējo sadarbību, apņemoties veidot "riska grupas uzņēmumu" sarakstu, kurā iekļauj uzņēmumus, kuros pēc dalībnieku rīcībā esošas informācijas nav dibinājis tās īpašnieks. |
|
1999.gada oktobris |
Reģistrs paraksta līgumu ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) par to, ka Reģistrs var izmantot PMLP iedzīvotāju reģistra datus, pārbaudot personas datus, lai novērstu iespēju reģistrēt subjektus uz mirušu personu vārda, kā arī izmantot nederīgus, viltotus dokumentus. |
|
1999.gada oktobris |
Tiek parakstīta vienošanās par Reģistra pievienošanos Eiropas biznesa reģistram (EBR). |
|
2000.gada janvāris |
Reģistrs sāk pildīt koncernu reģistrācijas funkciju. |
|
2000.gada
|
Tieslietu ministre Ingrīda Labucka ar rīkojumu deleģē Reģistram politisko partiju un arodbiedrību administrēšanas funkciju — pieteikumu izskatīšanu, valsts uzskaiti un dokumentu glabāšanu, lēmumu pieņemšanu atstājot tieslietu ministra kompetencē. |
|
2001.gada janvāris |
Reģistrs sāk reģistrēt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), sabiedriskās organizācijas kā nodokļu maksātājus, piešķirot tiem vienoto 11 zīmju reģistrācijas kodu. Reģistrs sāk pildīt koncesiju reģistrācijas funkciju. |
|
2002.gada janvāris |
Reģistrs sāk Komerclikuma reformu. |
|
2002.gada
|
Reģistrēts pirmais komersants. |
|
2002.gada
|
Reģistrs, akciju sabiedrība "Hansabanka", Ceļu satiksmes drošības direkcija un SIA "Lursoft" parakstīja līgumu, kas ļauj komercķīlu pieteikumu iesniegt arī elektroniski, bet bankai operatīvi pārbaudīt komercķīlas devēja informāciju, būtiski samazinot laiku komercķīlas pieteikuma sagatavošanai pirms iesniegšanas Reģistrā. Septembrī šāds līgums tiek parakstīts arī ar akciju sabiedrību "Latvijas Krājbanka" un "Parekss banka". |
|
2003.gada
|
Reģistrā reģistrēts pirmais koncesijas līgums. |
|
2003. gada
|
Reģistrs sāk ne tikai izskatīt arodbiedrību reģistrācijai iesniegtos dokumentus, bet arī pieņem pašu lēmumu par reģistrāciju. |
|
2003.gada
|
Reģistra interneta mājas lapā iespējams sekot visu iesniegto dokumentu izskatīšanas gaitai un pārliecināties par dokumenta izskatīšanas rezultātiem, neapmeklējot reģistra iestādi. |
|
2004.gada
|
Reģistrs sāk to komercķīlu dzēšanu, kuras reģistrētas pirms pieciem gadiem saskaņā ar Komercķīlas likumu un UR nav saņēmis paziņojumu par ķīlas tiesības termiņa pagarināšanu. Šis nosacījums neattiecas uz ķīlām, kuras reģistrētas pirms šī likuma spēkā stāšanās, t.i. pirms 1999. gada 1. marta. |
|
2004.gada
|
Uzsākta Biedrību un nodibinājumu reforma, kura paredz Latvijā reģistrētu sabiedrisko organizāciju iedalījumu biedrībās un nodibinājumos, kā arī kārtību, kādā pašlaik esošās sabiedriskās organizācijas tiks pārreģistrētas biedrību un nodibinājumu reģistrā. |
|
2004.gada
|
Reģistrs sāk Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrāciju. To mērķis ir atvieglot vai atbalstīt tās biedru saimniecisko darbību, taču tās nolūks nav gūt sev peļņu. Šādu grupu izveidošanu paredz Eiropas Padomes 1985. gada 25. jūlija regula Nr.2137/85 par Eiropas ekonomisko interešu grupām, kura kopš 1. maija — pēc iestāšanās ES — ir piemērojama arī Latvijā. |
|
2004.gada
|
Reģistrs sāk reģistrēt Eiropas komercsabiedrības (Societas Europea). To paredz Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 8. oktobra regula Nr. 2157/2001. |
|
2004.gada
|
Pēdējā diena, kad valsts un pašvaldību uzņēmumi vēl var iesniegt pieteikumus pārreģistrācijai komercreģistrā. Šis termiņš neattiecas uz tiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kuri darbojas izglītības, zinātnes vai kultūras jomā (tiem pārreģistrācijas termiņš pagarināts līdz 2005. gada 1. septembrim). |
|
2004.gada
|
Noslēdzas Komerclikuma reforma. |
|
2005.gada janvāris |
Visi pieteikumi Komercreģistrā tiek izskatīti maksimums 3 darba dienu laikā. |
|
2005.gada
|
Iesniegti pirmie kreditoru e-pieteikumi pret komercreģistrā nepārreģistrētajiem uzņēmumiem. |
|
2005.gada
|
Reģistrs pārņem šķīrējtiesu reģistrāciju, ko līdz tam veica Tieslietu ministrija. Jau pirmajā dienā Reģistrs saņem pieteikumus divu šķīrējtiesu reģistrācijai. |
|
2006.gada 2.janvāris |
Noslēdzas sabiedrisko organizāciju pārreģistrācija Biedrību un nodibinājumu reģistrā. |
|
2006.gada maijs |
Informācijas sniegšana no Komercreģistra un atsevišķiem citiem reģistriem ir tūlītēja. |
|
2006. gada
|
Papildu zvērinātiem notāriem Reģistrs sāk parakstu apliecināšanu, atvieglojot un paātrinot reģistrācijas procedūras. |
|
2006.gada jūlijs |
Ievērojami samazināts Reģistrā iesniedzamo dokumentu skaits komersantu reģistrācijai. |
|
2007.gada
|
Stājas spēkā Politisko partiju likums un Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums. Reģistrs sāk Politisko partiju reformu, kas paredz pārreģistrēties esošajām politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru līdz 2007.gada 31.decembrim. |
|
2007.gada janvāris |
Reģistrs sāk skenēt dokumentus.
|
|
2007.gada
|
Reģistrs reģistrē pirmo pārrobežu apvienošanos. |
|
2007.gada 20.-22. jūnijs |
Sekmīgi norit Reģistra organizēta Eiropas Komercreģistru foruma
(ECRF) 10 gadu jubilejas konference Rīgas Latviešu Biedrības
namā.
|
| 2008. gada janvāris
|
Stājas spēkā Maksātnespējas likums. Reģistrs sāk juridisko un fizisko personu maksātnespējas reģistrāciju, visus datus apkopojot maksātnespējas reģistrā. Maksātnespējas reģistrs ir pirmais reģistrs, kurš pieejams Reģistra mājas lapā bez maksas un tam ir publiska ticamība.
|
| 2008. gada jūlijs
|
Reģistrs sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ievieš vienas pieturas aģentūras principu, proti, uzņēmumu gada pārskati komersantiem jāiesniedz tikai VID, kas gada pārskata kopiju elektroniskā formā nodod Reģistram.
|
| 2009. gada janvāris
|
Reģistrs sāk reģistrēt reliģiskās organizācijas.
|
| 2009. gada oktobris
|
Reģistrs sāk reģistrēt publiskās un privātās partnerības līgumus.
|
© Uzņēmumu reģistrs, 2009