2010.gada 21.oktobrī Saeimā pieņemti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas stājās spēkā 2010.gada 24.novembrī. Minētie grozījumi paredz šādas būtiskākās izmaiņas, kas skar Uzņēmumu reģistra kompetenci:
Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma 15.panta 5., 8. un 9.punktā, 24.panta otrās daļas 3.punktā, 28.panta otrajā daļā, kā arī 60.panta pirmās daļas 2.punktā un 107.panta trešā daļā ietver prasību, ka turpmāk par personām, kurām nav personas koda, jānorāda informācija par personas dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta datumu, kā arī valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.
Izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likuma 15.panta 8.punktā paredz, ka turpmāk biedrību un nodibinājumu reģistrā tiks ierakstītas ziņas par likvidatora tiesībām pārstāvēt biedrību vai nodibinājumu kopīgi vai atsevišķi. Minēto grozījumu mērķis ir Uzņēmumu reģistra sniegtajās izziņās iekļaut informāciju par likvidatoru kopīgām vai atsevišķām pārstāvības tiesībām analoģiski tiesiskajam regulējumam, kāds ir ietverts Biedrību un nodibinājumu likuma 15.panta 5.punktā.
Līdz šim rakstveida piekrišanas būt par valdes locekli tika pievienotas tikai pieteikumam par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā (Biedrību un nodibinājumu likuma 26.panta 3.punkts). Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma 45.panta sestajā daļā nosaka, ka turpmāk iesniedzot pieteikumu biedrību un nodibinājumu reģistrā par izmaiņām biedrības valdes sastāvā, tam jāpievieno arī valdes locekļu rakstveida piekrišanas būt par valdes locekļiem. Šāds noteikums ir nepieciešams, lai būtu iespējams pārliecināties, vai jaunievēlētie valdes locekļi ir apliecinājuši savu gribu kļūt par valdes locekļiem.
Ar grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likuma 90.panta pirmās daļas 10.punktā tiek precizēta informācija, kas jāietver nodibinājuma statūtos. Turpmāk nodibinājumu statūtos jānorāda arī statūtu grozījumu izdarīšanas gadījumi un kārtība.
Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, kas attiecas uz Uzņēmumu reģistra kompetenci.
1. Ierakstāmās ziņas un iesniedzamie dokumenti:
Ierakstāmās ziņas. Biedrību un nodibinājumu reģistrā (turpmāk – reģistrs) vairs nav jāieraksta datums, kad parakstīti biedrības vai nodibinājuma statūti, kā arī ir precizētas ierakstāmās ziņas par maksātnespējas procesu un maksātnespējas procesa administratoru (15.pants).
Dokumentu parakstīšana. Grozījumi Likuma 17.panta otrajā daļā, 90.pantā un 92.panta otrajā daļā nosaka, kas var parakstīt biedrības vai nodibinājuma statūtus vai pieteikumu Uzņēmumu reģistram, proti, tagad visā Likuma tekstā noteikts, ka attiecīgos dokumentus paraksta biedrības vai nodibinājuma dibinātājs, vai vismaz divi dibināšanas sapulcē pilnvaroti pārstāvji, bet, dibinot testamentāro nodibinājumu, - testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis.
Gada pārskats. Izslēgts pienākums gada pārskatus iesniegt Uzņēmumu reģistram (16.panta pirmā daļa un 52.panta trešā daļa). Turpmāk tie jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestam.
Valdes locekļu saraksts. Turpmāk valdes locekļu saraksta vietā Uzņēmumu reģistram jāiesniedz katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli (26.panta otrās daļas 3.punkts).
Sapulces protokols. Likuma 37.pants papildināts ar jaunu daļu, kura nosaka biedru sapulces protokolā norādāmās ziņas.
Nodibinājuma statūti. Precizēts Likuma 90.panta pirmās daļas 7.punkts – nodibinājuma statūtos norāda valdes locekļu iecelšanas un atcelšanas kartību, viņu skaitlisko sastāvu, pārstāvības tiesības un darbības termiņu.
Iesniegšanas forma. Likuma 16.pants papildināts ar jaunu daļu, kas paredz iespēju iesniegt dokumentus elektroniskā formā, izmantojot Uzņēmumu reģistra mājas lapā esošo tiešsaistes formu.
2. Biedrības pārvaldes institūcijas, biedru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana:
Biedrības pārvaldes institūcijas. Precizēts Likuma 33.pants, uzsverot un īpaši izceļot pārstāvju sapulci. Pēc būtības regulējums nav mainījies.
Biedru sapulces sasaukšana. Redakcionāli precizēta Likuma 36.panta ceturtā daļa, nosakot, ka par biedru sapulces sasaukšanu, ja tajā paredzēts lemt par 35.panta pirmās daļas 1.-3.punktā minētajiem jautājumiem, valde paziņo biedriem darba kārtību vismaz 14 dienas pirms sapulces sasaukšanas. Tas ir tikai redakcionāls precizējums, lai novērstu praksē pārpratumus par sapulces izziņošanas termiņu.
Kā arī precizēta atkārtotas sapulces sasaukšanas kārtība. Pirmkārt, ir pagarināts sapulces sasaukšanas termiņš – no trīs nedēļām uz piecām nedēļām. Otrkārt, ietverta precizējoša atsauce uz Likuma 36.pantu, lai akcentētu, ka arī uz atkārtotas sapulces sasaukšanu ir attiecināmi minētā panta noteikumi.
Biedru sapulces kvorums. Grozīta Likuma 37.panta pirmā daļa, nosakot, ka biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem, ja statūtos nav noteikts citādi. Līdz šim statūtos varēja noteikt tikai lielāku kvorumu, taču grozījumi pieļauj, ka biedrība var statūtos noteikt arī mazāku kvorumu. Vienīgais izņēmums ir grozījumu izdarīšana statūtos – ja biedru sapulcē ir plānots pieņemt lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, tad sapulce ir lemttiesīga, ja tajā iedalās vairāk nekā puse no biedriem, ja statūtos nav noteikts lielāks kvorums.
Lēmumu pieņemšana. Likuma tekstā precizēts nepieciešamais balsu skaits lēmumu pieņemšanai. Likuma 38.pantā nav mainīts nosacījums, ka biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, ja Likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.
Lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos – ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. (Izslēgta 39.panta pirmā daļa, kas noteica, ka lēmums pieņemts, ja par to nobalso ne mazāk par pusi no klātesošajiem, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.)
Lēmums par biedrības darbības izbeigšanu – ja par to nobalso vairāk nekā 2/3 no klātesošajiem biedriem, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits (54.pants).
Lēmums par nodibinājuma darbības izbeigšanu – ja par to nobalso vairāk nekā 2/3 no valdes locekļiem, ja statūti neparedz lielāku balsu vairākumu (105.1panta pirmā daļa).
Pārējā Likuma tekstā biedru sapulces vai valdes lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits nav mainīts (46.panta otrā daļa, 70.panta pirmā daļa, 77.panta trešā daļa, 97.panta otrā daļa, 109.panta trešā daļa).
3. Informācijas sniegšana:
Izslēgts Likuma 14.panta otrās daļas trešais teikums, kā rezultātā turpmāk ziņas par valdes locekļu, likvidatora un administratora personas kodu nav ierobežotas pieejamības informācija. Personai, pieprasot šādu informāciju, vairs nav jāpierāda savu interešu pamatotība. Uzņēmumu reģistram, izsniedzot informāciju vai nodrošinot reģistrācijas lietu apskati, vairs nav jāaizkrāso pārstāvēttiesīgo personu personas kodi.
4. Likvidators:
Izslēgts nosacījums, ka biedrības vai nodibinājuma likvidators var būt tikai persona ar dzīvesvietu Latvijā.
Likvidatoram noteikti papildus pienākumi, ja tiek likvidēta tāda biedrība vai nodibinājums, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. (62.panta otrā daļa; 68.pants un 108.pants – mantas sadale).
5. Nodibinājuma darbības izbeigšana:
Likuma 104.pants papildināts ar jaunu nodibinājuma izbeigšanas gadījumu – ar valdes lēmumu. Likums papildināts ar regulējumu (105.1pants), kas nosaka valdes lēmuma par nodibinājuma darbības izbeigšanu pieņemšanu. Proti, valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā 2/3 no valdes locekļiem, ja statūti neparedz lielāku balsu vairākumu. Nodibinājuma statūtos var paredzēt, ka lēmumam par nodibinājuma darbības izbeigšanu ir nepieciešama citas pārvaldes institūcijas piekrišana. Kā arī noteikts, ka arī šajā gadījumā (nodibinājuma izbeigšana ar valdes lēmumu) valdi ir pienākums iesniegt Uzņēmumu reģistram pieteikumu par nodibinājuma darbības izbeigšanu (107.panta trešā daļa).
6. Maksātnespēja:
Precizēti Likuma panti, kas attiecas uz biedrības vai nodibinājuma maksātnespējas procesu (55.pants, 62.pants, 106.pants) – ietverta atsauce uz Maksātnespējas likumu.
7.Nosaukumi:
Likuma 6.panta trešā daļa nosaka pienākumu biedrībai vai nodibinājumam izvēlēties tādu nosaukumu, kurš skaidri un noteikti atšķiras no citiem biedrību un nodibinājumu reģistrā vai citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem nosaukumiem. Grozījumi Likuma 6.panta trešajā daļā stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas noteikts Uzņēmumu reģistra kompetenci nosaukumu sakritības pārbaudē starp reģistriem.
Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus var iesniegt jebkurā Uzņēmumu reģistra nodaļā. Pieteikumu var iesniegt dibinātāji vai jebkura cita persona, kurai dibinātāji to ir uzticējuši darīt. Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus var nosūtīt arī pa pastu.
Valsts nodeva ir jāmaksā pirms pieteikuma iesniegšanas. To var izdarīt jebkurā bankā, norādot rekvizītus.
Par valsts nodevu var samaksāt arī ar maksājuma karti Uzņēmumu reģistrā dokumentu iesniegšanas brīdī.
Valsts nodeva nav jāmaksā:
Ja biedrībā apvienoti invalīdi, bāreņi vai daudzbērnu ģimenes;
Ja biedrības mērķis ir bērnu un skolēnu sporta pasākumu organizēšana;
Ja ieraksts ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu;
Ja ieraksts izdarāms, pamatojoties uz valsts iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu.
Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas dibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem. Biedrība ir juridiskā persona. Tā iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Veidlapa: B2
Valsts nodeva: Ls 8
Dokumentu izskatīšanas termiņš: 6 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV
Dibinātāju fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskai personai (tiesībspējīgai personālsabiedrībai) nosaukums, reģ.nr. un juridiskā adrese.
Dibinātāju tiesības un pienākumi, ja dibinātāji par šo ir vienojušies.
Pilnvarojumu (ja tāds ir dots) atsevišķiem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu biedrību un nodibinājumu reģistra iestādei.
Citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.
Lēmuma pieņemšanas datums un vieta.
* Pieteikumu paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi dibinātāji, kas dibināšanas lēmumā ir pilnvaroti parakstīt pieteikumu.
**Dibināšanas lēmumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāja vārdā lēmumu var parakstīt viņa pilnvarota persona, kas piedalījusies lēmuma pieņemšanā. Rakstveida pilnvara pievienojama lēmumam.
Biedrības darbības termiņš, ja dibina un noteiktu laiku.
Biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumi.
Biedru tiesības un pienākumi.
Kārtību kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību tiesības un pienākumus (ja tādas dibina).
Biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību.
Izpildinstitūcijas nosaukumu, skaitlisko sastāvu, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību kopā vai atsevišķi.
Revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņu vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu.
statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu, kā piemēram:
kārtību kā persona var pārsūdzēt lēmumu par atteikumu uzņemt to par biedrības biedru
kārtību kādā biedriem tiek noteiktas saistības
gadījumus, kad biedrs tiek izslēgts no biedrības
kārtību, kādā biedrs tiek izslēgts no biedrības
biedru nauda
u.c. noteikumus.
*Statūtus paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi dibinātāji, kas dibināšanas lēmumā ir pilnvaroti parakstīt statūtus. Statūtos norāda to apstiprināšanas vietu un datumu.
Veidlapa: B7
Valsts nodeva: Ls 4
Termiņš: 6 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": Paziņojumu par biedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" likvidators iesniedz personīgi.
Biedru sapulces protokola izraksts ar lēmumu par biedrības darbības izbeigšanu (ja biedrības darbība izbeigusies ar biedru sapulces lēmumu).
Valdes lēmums (ja biedru skaits samazinās līdz vienam biedram vai citam statūtos noteiktajam skaitam, vai ja beidzas statūtos noteiktais termiņš, uz kādu biedrība bija dibināta).
Kvīts vai tās kopija, vai internetbankas maksājuma izdruka, vai informācija par valsts nodevas apmaksu.
2. POSMS (Pieteikums iesniedzams ne agrāk kā pēc 6 mēnešiem no dienas, kad publicēts paziņojums par biedrības darbības izbeigšanu ( Biedrību un nodibinājumu likuma 68.panta sestā daļa un 65.panta pirmā daļa), izņemot gadījumus, kad ātrāku mantas sadali ir atļāvusi tiesa un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem).
Izslēgšana no reģistra
Veidlapa: B9
Valsts nodeva: Ls 4
Termiņš: 6 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV
Ja sabiedriskā organizācija tiek likvidēta saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 13.panta 5. daļu, tai piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus par biedrības likvidāciju un likvidācijas reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem.
Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Nodibinājumu var dibināt viena vai vairākas personas. Nodibinājums ir juridiskā persona. Nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tas ierakstīts biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Veidlapa: B2
Valsts nodeva: Ls 8
Termiņš: 6 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV
Iesniedzamie dokumenti
Pieteikums (B2 veidlapa) (Pieteikumu paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi dibinātāji, kas dibināšanas lēmumā ir pilnvaroti parakstīt pieteikumu. Dibinot testamentāro nodibinājumu, pieteikumu paraksta testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis.)
Dibinātāju fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods (ja tāda nav, — dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskai personai nosaukums, reģ.Nr. un juridiskā adrese.
Dibinātāju tiesības un pienākumi, ja dibinātāji par šo ir vienojušies.
Pilnvarojumu (ja tāds ir dots) atsevišķiem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu biedrību un nodibinājumu reģistra iestādei.
Citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.
Lēmuma pieņemšanas datums un vieta.
*Dibināšanas lēmumu paraksta visi dibinātāji. Dibinātāja vārdā lēmumu var parakstīt viņa pilnvarota persona, kas piedalījusies lēmuma pieņemšanā. Rakstveida pilnvara pievienojama lēmumam.
Dibinot testamentāro nodibinājumu, pievieno nevis lēmumu par dibināšanu, bet gan attiecīgi apliecināta testamenta norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina aizgādņa pilnvaras (Civillikuma 496.pants) un testamenta stāšanos likumīgā spēkā.
Ja testamentā nav ietvertas lēmumā par nodibinājuma dibināšanu nepieciešamās ziņas, nav izstrādāti dibināmā nodibinājuma statūti vai nav iecelti valdes locekļi, testamenta izpildītājs, mantinieks vai aizgādnis (Civillikuma 496.pants) veic attiecīgas darbības (statūtu izstrāde, valdes locekļu iecelšana).
Valdes locekļa iecelšanas un atcelšanas kārtība, viņu skaitliskais sastāvs, pārstāvības tiesības un darbības termiņš.
Citu pārvaldes institūciju (ja tādas ir paredzētas) locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtību un viņu darbības termiņu.
Saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņu vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu.
Statūtu grozījumu izdarīšanas gadījumus un kārtību..
Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.
*Statūtus paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi dibinātāji, kas dibināšanas lēmumā ir pilnvaroti parakstīt statūtus. Statūtos norāda to parakstīšanas vietu un datumu.
Katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli.
Kvīts vai tās kopija, vai internetbankas maksājuma izdruka, vai informācija par valsts nodevas apmaksu.
Biedrību un nodibinājumu likums paredz, ka visiem izpildinstitūcijas (valdes) locekļiem ir tiesības pārstāvēt biedrību vai nodibinājumu un šīs pārstāvības tiesības nevar ierobežot.
Biedrības un nodibinājumi var izvēlēties vienu no trim pārstāvības tiesību modeļiem:
Statūtos norāda – valdes locekļi pārstāv biedrību katrs atsevišķi.
Tas nozīmē, ka visi valdes locekļi būs tiesīgi, neatkarīgi viens no otra, pārstāvēt biedrību vai nodibinājumu attiecībās ar trešajām personām. Jebkurš no valdes locekļiem būs tiesīgs parakstīt dokumentus biedrības vai nodibinājumu vārdā.
Statūtos norāda – valdes locekļi pārstāv biedrību visi kopā.
Tas nozīmē, ka valdes locekļi tikai un vienīgi visi kopā būs tiesīgi pārstāvēt biedrību vai nodibinājumu attiecībās ar trešajām personām. Biedrības dokumenti iegūs juridisku spēku tikai tad, kad tos būs parakstījuši visi valdes locekļi.
Piemēram, valdē ir trīs locekļi, no kuriem viens ir valdes priekšsēdētājs, tad statūtos norāda - valdes priekšsēdētājs pārstāv biedrību atsevišķi, bet valdes loceklis kopā ar vienu valdes locekli.
Tas nozīmē, ka valdes priekšsēdētājs pārstāvēs biedrību vai nodibinājumu atsevišķi, bet valdes loceklis kopā ar vēl vienu valdes locekli vai arī valdes loceklis kopā ar valdes priekšsēdētāju (valdes priekšsēdētājs arī ir valdes loceklis).
Svarīgi ievērot!
Izvēloties jaukto pārstāvības tiesību modeli, svarīgi ir to veidot tā, lai netiktu ierobežotas neviena valdes locekļa pārstāvības tiesības. Nedrīkst norādīt sekojošu pārstāvības tiesību modeli: valdes priekšsēdētājs pārstāv biedrību atsevišķi, bet valdes loceklis kopā ar visiem valdes locekļiem. Piešķirot pārstāvības tiesības valdes priekšsēdētājam atsevišķi, bet pārējiem valdes locekļiem kopā ar visiem valdes locekļiem (valdes priekšsēdētājs arī ir valdes loceklis), tiek ierobežotas likumā noteiktās pārējo valdes locekļu pārstāvības tiesības. Šai gadījumā, lai paustu gribu biedrības vārdā, pietiek jau ar valdes priekšsēdētāja rīcību. Pārējo valdes locekļu dalībai pārstāvības procesā vairs nav nekādas juridiskas nozīmes un no viņiem nekas nav atkarīgs.
Nedrīkst norādīt arī šādu pārstāvības tiesību modeli – valdes priekšsēdētājs pārstāv biedrību atsevišķi, bet valdes loceklis kopā ar valdes priekšsēdētāju. Arī šajā gadījumā tiek ierobežotas valdes locekļa pārstāvības tiesības, jo valdes priekšsēdētājs var pārstāvēt atsevišķi, savukārt valdes loceklis ir atkarīgs no valdes priekšsēdētāja rīcības.
2004. gada 1. aprīlī tiek uzsākta Biedrību un nodibinājumu reforma, kuru regulē Biedrību un nodibinājumu likums un Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums. Reforma paredz Latvijā reģistrētu sabiedrisko organizāciju iedalījumu biedrībās un nodibinājumos, kā arī kārtību, kādā pašlaik esošās sabiedriskās organizācijas tiks pārreģistrētas biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Pašlaik esošajām sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām pieteikumi pārreģistrēšanai jaunajā reģistrā jāiesniedz līdz 2005. gada 31. decembrim, pretējā gadījumā Uzņēmumu reģistrs uzskatīs, ka tās savu darbību ir izbeigušas un uzsāks to likvidāciju. Līdz brīdim, kad pašlaik reģistrēta sabiedriska organizācija tiek ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā, tā darbojas saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Arī grozījumus sabiedrisko organizāciju un to apvienību pamatdokumentos un citas izmaiņas saskaņā ar šo likumu Uzņēmumu reģistrs reģistrēs, ja pieteikums reģistrā būs iesniegts līdz šā gada 31. maijam.
Pēc 2004.gada 31.maija iesniegtie pieteikumi pamatdokumentu grozījumu vai citu izmaiņu reģistrācijai sabiedrisko organizāciju reģistrā netiks izskatīti. Iesniedzot pieteikumu pamatdokumentu grozījumu vai citu izmaiņu reģistrācijai sabiedrisko organizāciju reģistrā pēc 2004.gada 31.maija, vienlaikus jāiesniedz pieteikums un tam klāt jāpievieno attiecīgie dokumenti, lai sabiedrisko organizāciju vai to apvienību ierakstītu biedrību un nodibinājumu reģistrā.
kopš 16.05.2002.
19.05.2013. vārda dienas svin: Lita, Sibilla, Teika
Izstrādājis, informāciju atjauno un publicē Lursoft, Matīsa iela 8, Rīga info@lursoft.lv