Dokumenti svešvalodā

Saskaņā ar Valsts valodas likuma 10. panta trešo daļu dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 291 „Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā”, ja vien normatīvie akti nenosaka, ka ir nepieciešams notariāli apliecinātu dokumenta tulkojums vai noteikta cita kārtība. Saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu, apliecinot dokumenta tulkojuma pareizību, tulks tulkojuma pēdējā lapā aiz teksta noformē apliecinājuma uzrakstu valsts valodā. Apliecinājuma uzrakstā ir:

1) ar lielajiem burtiem rakstīti vārdi "TULKOJUMS PAREIZS";
2) tulka vārds, uzvārds un personas kods;
3) tulka paraksts;
4) apliecinājuma vietas nosaukums;
5) apliecinājuma datums.

Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.

Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencija par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk — Hāgas konvencija) 1. pantu par publiskiem dokumentiem atzīstami:
1) dokumenti, ko izdevis varas orgāns vai amatpersona, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;
2) administratīvie akti;
3) notariālie akti;
4) oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju, vai par faktu, ka tas pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi.

Visiem publiskajiem dokumentiem ir jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums.

Saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likuma 10. pantu, lai ārvalstīs izdots publisks dokuments iegūtu juridisku spēku Latvijas Republikā, tas ir legalizējams. Dokumentu īstuma apliecināšana (legalizācija) nozīmē paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, ko veic konsulārā amatpersona, lai vienā valstī sastādīti dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Dokumenta legalizācijas procedūra ir vienkāršota Hāgas konvencijas dalībvalstīs. Hāgas konvencijas dalībvalstī izdotam publiskam dokumentam nav jāpiemēro sarežģītā dokumenta legalizācijas procedūra, bet saskaņā ar Hāgas konvencijas 3. panta pirmo daļu ir jāpievieno noteiktas formas apliecinājums (apostille). Ja publisks dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura nav Hāgas konvencijas dalībvalsts, to legalizē kārtībā, kuru nosaka Ministru kabineta noteikumi. Dokumenta legalizācijas neskaidros jautājumus var noskaidrot Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

Saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likuma 3. panta otro daļu no 2010. gada 24. novembra ir atcelta dokumentu legalizācijas prasība dokumentiem, kuri ir izsniegti Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs un Šveices Konfederācijā. Tas nozīmē, ka šajās valstīs izsniegtajiem dokumentiem nav nepieciešami nekādi papildus apstiprinājumi (nav nepieciešama legalizācija vai „apostille”) to izmantošanai Latvijā.

Minētais attiecas uz šādām valstīm: Austrija, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Šveice.

Arī publiskiem dokumentiem, ko ir izdevušas valstis, ar kurām Latvija ir noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumu, nav nepieciešams nekāds īpašs noformējums vai apliecinājums, ja šo dokumentu ir izdevusi kompetenta konkrētās valsts iestāde vai amatpersona un tas ir apzīmogots ar valsts ģerboņa zīmogu.

Minētās attiecas uz šādām valstīm: Krievija, Polija, Ukraina, Moldova, Uzbekistāna, Baltkrievija, Lietuva, Igaunija (līgumu 13. punkts).