Gada publiskais pārskats 2000

2000.gadā LR Uzņēmumu reģistram apritēja tieši desmit gadu, kopš tas dibināts, un tas ir bijis straujas izaugsmes gads. Esam ne tikai ar sekmēm pildījuši ar likumu mums uzliktos pienākumus, bet arī spējuši mobilizēties, aktīvi piedaloties normatīvo aktu jaunradē, kļūstot par valstiski svarīgu reformu iniciētāju.

Pie pārskata perioda svarīgākajiem darbiem noteikti jāizceļ Uzņēmumu reģistra loma Komerclikuma ieviešanā. Esam ne tikai aktīvi centušies likvidēt informācijas deficītu par Komerclikuma reformas būtību un jēgu, kā arī uzņēmušies atbildību operatīvi izstrādāt pārejas noteikumus.

Tāpat 2000.gadā mūsu iestāde centusies Latvijā panākt straujāku elektronisko dokumentu ieviešanu, šim mērķim izstrādājot koncepciju un tiesību aktu projektus, kā arī veicot sabiedrības izglītošanas pasākumus.

Jāatzīst, ka gan Komerclikuma reformas jautājums, gan arī elektronisko dokumentu ieviešana Uzņēmumu reģistram nav ar likumu uzlikts obligāts uzdevums, bet gan mūsu iestādes labā griba, iesaistoties valstisku jautājumu risināšanā, nevis tikai šauri koncentrējoties uz savu funkciju pildīšanu. Turklāt šis papildus darbs izdevies, neskatoties uz intensīvo slodzi pamatfunkciju pildīšanā - 2000.gads bijis ļoti aktīvs gan uzņēmumu dokumentu sakārtošanā, gan jaunu sabiedrisko organizāciju dibināšanā, gan arī komercķīlu reģistrēšanā. Uzņēmēju aktivitāte netieši signalizē par Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitatīvām pārmaiņām.

LR Uzņēmumu reģistra vārdā gribu pateikties visiem mūsu darbiniekiem par paveikto klientu labā un novēlēt strādāt tā, lai nākošajos gados Uzņēmumu reģistrs turpinātu būt par lielisku paraugu citām valsts pārvaldes iestādēm.

Māris Gulbis
LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs

SATURS

IESTĀDES JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA
UZŅĒMUMU REĢISTRA FUNKCIJU UZSKAITE
STATISTIKA
PĀRSKATA GADA LAIKĀ NOTIKUŠĀS BŪTISKĀS IZMAIŅAS
UZŅĒMUMU REĢISTRA DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS
Jaunā Komerclikuma ieviešanai veiktie pasākumi
Uzņēmumu reģistrā esošās informācijas aktualizācija
Elektronisko dokumentu ieviešana
Apkalpošanas servisa uzlabošana
Starptautiskā sadarbība
Sadarbība ar masu saziņas līdzekļiem un sabiedrību
FINANSĒJUMS
PROGNOZES UN PLĀNI
Personāla vadīšana
PIELIKUMS
Aktīvi un pasīvi
Līdzekļu izlietojums

IESTĀDES JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR) ir administratīva valsts institūcija, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. UR reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, sabiedriskās organizācijas, komercķīlas, izšķirošās ietekmes un laulību līgumus.

• UR ir juridiska persona, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.
• UR darbību regulē likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Ministru kabineta apstiprināts UR nolikums un citi normatīvie akti.
• UR vada galvenais valsts notārs, kuru pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.
• UR ir centrālais aparāts un astoņas reģionālās nodaļas lielākajos Latvijas centros: Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī.
• UR centrālais aparāts nodrošina reģistrāciju un pārējās funkcijas Rīgā, kā arī organizē darbu reģionālajās nodaļās.

UZŅĒMUMU REĢISTRA FUNKCIJU UZSKAITE

Pirmā un galvenā ir reģistrācijas funkcija. Rezultātā nodrošināta vienota valsts uzskaite par reģistrētajiem objektiem. Saskaņā ar vairāku likumu prasībām UR tiek reģistrēti šādi objekti:

Otrā funkcija ir valsts kontrole par reģistrējamo objektu iesniegto dibināšanas un darbības dokumentu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Trešā funkcija ir informācijas sniegšana par reģistrētajiem objektiem.

UR veic arī daudzas citas funkcijas, kuras uzticētas ar vairākiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem:

1. ziņo attiecīgajām valsts institūcijām par konkrētiem likumpārkāpumiem vai nepatiesu ziņu sniegšanu UR, vainīgo personu saukšanai pie likumā noteiktās atbildības;
2. publicē presē likumos paredzētās ziņas par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);
3. veic savstarpēju informācijas apmaiņu ar valsts un pašvaldību institūcijām;
4. apstiprina ekspertus akciju sabiedrību mantiskā pamatkapitāla novērtēšanai;
5. sastāda protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem;
6. veic administratora funkcijas uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas procesos; uzsāk uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību likvidācijas procesus;
7. pieņem uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) gada pārskatus;
8. izslēdz no UR uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības;
9. izdara reģistrācijas ierakstus UR u.c.

STATISTIKA

• Reģistrācijas dokumentu pieņemšanas nodaļā izskatīti 28 853 pieteikumi, kas ir par 4 393 vairāk nekā 1999.gadā, kā arī papildus tam 4 250 pieteikumu, kuri UR izskatīšanai iesniegti atkārtoti. Īpaši liels pieteikumu apjoms bija vērojams gada nogalē, kad dienā vidēji tika iesniegti 170 pieteikumi, kas ir par 50 vairāk nekā 2000.gada vidējais pieteikumu skaits. Tas skaidrojams ar finansu gada beigām, kā arī ar to, ka daudzi uzņēmēji vēlējās sakārtot sava uzņēmuma dokumentus pirms Komerclikuma spēkā stāšanās (sākotnēji termiņš - 2001.gada 1.janvāris).
• Reģistrēti 8 048* jauni uzņēmumi, kas ir par 188 mazāk nekā 1999.gadā.
• Sabiedrisko organizāciju, masu informācijas līdzekļu un ārvalstu firmu pārstāvniecību reģistrācijas nodaļā reģistrētas 890 jaunas sabiedriskās organizācijas, kas ir par 236 vairāk nekā 1999.gadā; 119 jauni masu informācijas līdzekļi, kas ir par 23 vairāk nekā iepriekšējā gadā; 48 jaunas ārvalstu firmu pārstāvniecības, kas ir par septiņām mazāk nekā iepriekšējā pārskata periodā. Pārskata gadā būtiski pieaudzis UR iesniegto sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrācijas pieteikumu skaits. Tas izskaidrojams ar grozījumu likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” spēkā stāšanos 1999.gada 29.decembrī, kā arī to, ka augusi sabiedrības ieinteresētība un informētība par iespējām piedalīties sabiedriskajā dzīvē, apvienojoties sabiedriskajās organizācijās.

• Latvijā reģistrēti 449 laulības līgumi, kas ir par 78 vairāk nekā pērn. Lielākais līgumu skaits reģistrēts Rīgā, kur reģistrēti 287 laulību līgumi, bet no reģioniem aktīvākais šajā ziņā ir Valmieras rajons, kur 2000.gadā reģistrēti 47 līgumi.
• Reģistrētas 6 206 komercķīlas par kopējo prasījuma summu 1 857 miljonu latu, kas ir par 2 577 komercķīlām* un par 1 670 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Aktīvākais komecķīlu reģistrēšanas mēnesis bija novembris, kad reģistrētas 593 komercķīlas, bet neaktīvākais - janvāris, kad reģistrētas tikai 287 komercķīlas. Komercķīlas tiek reģistrētas tiešsaistes režīmā gan UR Rīgas birojā, gan arī astoņās UR reģionālajās nodaļās. Aktīvākais no reģioniem ir Valmiera, kur reģistrētas 348 komercķīlas.

• Likvidēti 2 550 uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas ir par 119 vairāk nekā 1999.gadā.
• Pēc uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) atzīšanas par neesošiem UR iecēlis likvidatorus 497 uzņēmējsabiedrībām, kas ir par 419 vairāk nekā 1999.gadā. UR ir tiesības regulāri kontrolēt, vai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) gada laikā no reģistrēšanās brīža ir uzsākuši uzņēmējdarbību, gadījumā - ja nav izskata jautājumu par likvidācijas procesa uzsākšanu.
• UR iecelts par administratoru 510 uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespējas procesos, kas ir par 211 vairāk nekā 1999.gadā, un 308 uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) pabeidzis maksātnespējas procesu, kas savukārt ir par 147 vairāk nekā iepriekšējā gadā.

* Dati SIA “Lursoft”

PĀRSKATA GADA LAIKĀ NOTIKUŠĀS BŪTISKĀS IZMAIŅAS

• UR aktīvi piedalījies Komerclikuma reformas izskaidrošanas darbā - realizēta sabiedrības informēšanas kampaņa Latvijas reģionos - Liepājā, Ventspilī, Bauskā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Saldū un Jēkabpilī, organizējot bezmaksas seminārus uzņēmējiem. Sadarbībā ar masu saziņas līdzekļiem, tai skaitā reģionālajiem, organizētas vairākas rakstu sērijas, izskaidrojot Komerclikuma reformas jēgu un būtību (sīkāk 9.lpp).
• UR ļoti aktīvi piedalījies tiesību jaunrades procesā - UR amatpersonu vadībā tapis likumprojekts “Par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību”; izstrādāta un 13.jūnijā MK apstiprināta koncepcija “Par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā” un likumprojekts “Par elektroniskajiem dokumentiem” ; kā arī vairāki tiesību akti, kas saistīti ar koncepcijas “Par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā”, likumprojektu “Par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību” un “Par elektroniskajiem dokumentiem” realizēšanu un ieviešanu. Tāpat sagatavoti nepieciešamie normatīvo aktu projekti par vienota juridisko personu reģistra izveidi, sagatavoti grozījumi MK 1995.gada 21.marta noteikumos Nr.69 “Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām”.
• UR nodrošinājis Eiropas Biznesa reģistra (EBR) pilnsapulces organizēšanu Rīgā 2000.gada 29.un 30.maijā. Latvijā pulcējās biznesa reģistru vadītāji no desmit valstīm: Norvēģijas; Zviedrijas; Dānijas; Somijas; Spānijas; Austrijas; Beļģijas; Itālijas; Francijas un Grieķijas.
• Noslēgts līgums ar EBR, kas ļauj UR saviem klientiem sniegt operatīvu informāciju par EBR dalībvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kā arī šo valstu interesentiem par Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Šim nolūkam pabeigta Latvijas un EBR informācijas sistēmu integrācija, kas paveikta sadarbībā ar UR sistēmu apkalpojošo SIA “ Lursoft”.
• Parakstīts vienošanās protokols starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un UR, kas paredz, ka UR pirms uzņēmumu reģistrācijas vai pārreģistrācijas konstatējot t.s. fiktīva uzņēmuma* pazīmes, nekavējoties ziņo VID Finansu policijas pārvaldei.
• Latvijas Valsts arhīva glabāšanā nodotas vairāk nekā 13 460 ilgtermiņa glabājamās uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrācijas lietas. Šo lietu glabāšanas termiņš ir 20 gadi pēc uzņēmumu (uzņēmējsabiedrības) izslēgšanas no UR žurnāla. Tā kā 2000.gada beigās UR Rīgas nodaļas arhīva telpu noslogojums bija 98%, tad darbs pie arhīva telpu paplašināšanas tiks uzsākts 2001.gadā.

* par fiktīvu uzņēmumu šeit tiek domāts tāds uzņēmums, kura formālie reģistrētie dibinātāji to nav dibinājuši vai arī to reģistrācijai izmantotas maznodrošināto iedzīvotāju pases un paraksti.

UZŅĒMUMU REĢISTRA DARBĪBAS REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS

Komerclikuma ieviešanas pasākumi

Viens no svarīgākajiem UR stratēģiskajiem uzdevumiem pārskata periodā bija gatavošanās Komerclikuma (KL) ieviešanai. Saeima KL pieņēma 2000.gada 13.aprīlī un tā spēkā stāšanās termiņu sākotnēji noteica 2001.gada 1.janvāri. UR galvenā valsts notāra vietnieka Jāņa Endziņa vadībā operatīvi tika izstrādāts KL spēkā stāšanās kārtības likuma projekts (izskatīšanai Ministru Kabinetā iesniegts 9.oktobrī), veikta likumprojekta saskaņošanas procedūra, sabiedriskā apspriešana - internetā izveidojot speciālu diskusiju serveri KL un tā pārejas noteikumu darba versijas apspriešanai, organizējot bezmaksas seminārus Latvijas reģionos, lasot lekcijas Finansu policijai, Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Advokātu kolēģijai utt., aktīvi piedaloties kā lektoriem semināros, kas veltīti KL, kā arī sadarbībā ar masu saziņas līdzekļiem, tai skaitā reģionālajiem, publicētas rakstu sērijas veltītas KL reformai un jēgai, pārejas noteikumu apspriešanai. UR organizētajos semināros Latvijas reģionos piedalījušies vairāk nekā 600 klausītāju, atzīstot, ka semināri jārīko regulāri, tādējādi paaugstinot sabiedrības izpratni par tiesību jaunradi. Visi aptaujātie semināru klausītāji atzinuši, ka izskaidrošanas darbs par jaunumiem likumdošanā jāveic aktīvāk un regulāri, iesaistot arī citas valsts iestādes, piemēram, VID.

KL pašreizējās UR funkcijas papildina ar vairāk nekā 16 jauniem uzdevumiem. Aprēķini liecina, ka pašreizējā UR darba slodze palielināsies par 61%. Lai tehniski sagatavotos KL ieviešanai, UR pārskata periodā netika piešķirti līdzekļi, par ko UR informēja Tieslietu ministriju un pievienojās priekšlikumam pārcelt KL spēkā stāšanās termiņu uz 2001.gada 1.aprīli.

KL reforma daļēji skars 24 tūkstošus individuālo uzņēmumu (i/u), bet tieši - 58 tūkstošus sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), 1,4 tūkstošus akciju sabiedrības (a/s), 1,07 tūkstošus filiāļu, 798 pašvaldības uzņēmumus, 412 paju sabiedrības, 330 valsts uzņēmumus, 175 pārstāvniecības, 156 līgumsabiedrības ar pilnu atbildību, 144 komandītsabiedrības, 96 ģimenes uzņēmumus, 39 sabiedrisko organizāciju (s/o) uzņēmumus, septiņas sabiedrības ar pilnu atbildību, sešus reliģisku organizāciju uzņēmumus.

Plānots, ka pārejas periodā pārreģistrācija jāveic dažiem desmitiem tūkstošu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību. 2000.gada beigās UR bija reģistrēti 124 tūkstoši aktīvu* uzņēmumu, no kuriem KL reforma neskars 34 tūkstošus zemnieku saimniecības (ZS), 2,4 tūkstošus kooperatīvās sabiedrības, 11 kooperatīvo biedrību savienības, 13 kooperatīvo biedrību uzņēmumus, 18 kooperatīvo biedrību savienības uzņēmumus, 39 uzņēmējsabiedrības uzņēmumus.

Uzņēmumu reģistra informācijas aktualizācija

Lai uzlabotu UR žurnāla datu kvalitāti un realizētu valsts kontroles funkciju pār reģistrējamo objektu iesniegto dibināšanas un darbības dokumentu dibināšanas un darbības atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, UR aktīvi veicis uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrācijas lietu pārbaudi, UR sistēmas datu aktualizāciju. Nosūtītas 3 283 vēstules uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par reģistrācijas lietās konstatētajiem pārkāpumiem, 336 vēstules amatpersonām ierasties UR parakstīt administratīvo pārkāpumu aktu par konstatētajiem pārkāpumiem. UR Kontroles nodaļa izskatījusi un sniegusi 2 350 atbildes uzņēmējiem, skaidrojot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sapulču sasaukšanas kārtību, juridiskās adreses jautājumu u.c. Sagatavoti 420 prasības pieteikumi atzīt uzņēmējsabiedrību par likvidējamu. Sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi konstatēti 57 gadījumi, kad personas UR, uzņēmumu dokumentu reģistrēšanai, mēģina iesniegt izmantojot nederīgas pases.

Līdz pārskata gada beigām UR konstatējis 287 gadījumus ar t.s. fiktīva* uzņēmuma pazīmēm un tie ir 0,18% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita

Informācija par UR konstatētajiem t.s. fiktīvajiem uzņēmumiem ievadīta izveidotajā fiktīvo uzņēmumu datu bāzē, kas integrēta ar Valsts Ieņēmumu dienesta, Valsts Statistikas komitejas un Valsts Policijas informatīvajām sistēmām. 2000.gadā UR speciālisti konstatējuši 16 gadījumus par t.s. fiktīvu uzņēmumu dibināšanu. Deviņos gadījumos paši dibinātāji par samaksu bija parakstījuši uzņēmumu dibināšanas dokumentus, vienā gadījumā dibinātājs pats aizdevis savu pasi t.s. fiktīva uzņēmuma dibināšanai, sešos gadījumos dibinātāji apgalvo, ka neko nezin par sabiedrību un neuzņemas atbildību par tās darbību. Tiesībsargājošajām iestādēm pārskata periodā nosūtīti 105 materiāli izziņas veikšanai, savukārt no tiesībsargājošajām iestādēm saņemti 26 lēmumi par atteikšanos ierosināt krimināllietu, 11 gadījumos lēmumi par krimināllietas izbeigšanu, 29 gadījumos - ierosinātas krimināllietas par t.s. fiktīvu uzņēmumu dibināšanu un darbību.

Pēdējos divos gados pieaudzis atklāto t.s. fiktīvo uzņēmumu skaits, tāpēc šādu uzņēmumu reģistrēšanas un darbības ierobežosāna ir viena no UR prioritātēm. Lai aktīvāk novērstu t.s. fiktīvu uzņēmumu reģistrēšanu un ierobežotu to darbību 2000.gadā parakstīts vienošanās protokols starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un UR. Tas paredz, ka UR pirms uzņēmumu reģistrācijas vai pārreģistrācijas konstatējot t.s. fiktīva uzņēmuma pazīmes, nekavējoties ziņo VID Finansu policijas pārvaldei. Kopš līguma noslēgšanas līdz 2000.gada beigām VID no UR saņēmis operatīvo informāciju par vairāk nekā 70 personām, kas, iespējams, saistītas ar t.s. fiktīvo uzņēmumu darbību.

Elektronisko dokumentu ieviešana

UR vadībā izstrādāta un 13.jūnijā MK apstiprināta koncepcija “Par elektronisko dokumentu juridisko statusu Latvijā”, UR ņēmis arī aktīvu dalību tās realizēšanā - UR galvenais valsts notārs Māris Gulbis vadīja likumprojekta “Par elektroniskajiem dokumentiem” izstrādi, saskaņošanu, sabiedrisko apspriešanu. Likumprojekts 2000.gada 14.decembrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Internetā izveidots speciāls diskusiju serveris likumprojekta un elektronisko dokumentu ieviešanas idejas apspriešanai, organizēti vairāki semināri, uzklausot interesentu un speciālistu ieteikumus par likumprojekta redakciju.

Lai aktivizētu elektronisko dokumentu ieviešanu valsts iestādēs, 2000.gadā UR Informātikas nodaļa uzsākusi elektronisko dokumentu ieviešanas pilotprojektu Komercķīlu reģistrā izstrādi. Komercķīlu reģistrācija notiek tiešsaistes režīmā internetā un Komercķīlu reģistrs ir integrēts ar vairākiem citiem valsts reģistriem, tādējādi to pamatoti var uzskatīt par pašreiz modernāko reģistru UR, kurā visoperatīvāk un efektīvāk iespējams ieviest elektroniskos dokumentus.

Tāpat UR speciālisti 2000.gadā sākuši sabiedrībai izskaidrot elektronisko dokumentu lietošanas, ieviešanas pamatprincipus, akcentējot to priekšrocības, kā arī brīdinot par iespējamiem trūkumiem. UR pārstāvji lekcijas par elektroniskajiem dokumentiem lasījuši starptautiskajā seminārā “Publisko atslēgu infrastruktūra un tās tiesiskās problēmas” Viļņā, II starptautiskajā konferencē “BaltTrade 2000” Rīgā, seminārā izstādes “Uzņēmums 2000” ietvaros, starptautiskajā seminārā “Elektronisko parakstu ieviešanas tiesiskie aspekti” Rīgā, kā arī UR organizētajos bezmaksas semināros Latvijas reģionos. UR iesaistījies Baltijas jūras reģiona e-biznesa foruma organizēšanā, kura mērķis ir sekmēt pieredzes apmaiņu informācijas sabiedrības attīstības veicināšanā un harmonizētas e-biznesa vides veidošanā Baltijas jūras reģionā, radot nepieciešamos priekšnoteikumus straujākai e-pārvaldes, e-biznesa, e-komercijas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībai.

Likuma “Par elektroniskajiem dokumentiem” pieņemšana dos pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību kopumā,

• tai skaitā veicinās civiltiesiskās apgrozības apjomu un tempu privātajā sektorā, it īpaši elektroniskās komercijas attīstību, kas vistiešākajā veidā veicinās tautsaimniecības konkurētspēju;
• atvieglos Latvijas uzņēmējiem darījumu kārtošanu ar ārvalstu partneriem, kas savukārt pozitīvi ietekmēs eksporta attīstību; veicinās ārvalstu investīciju pieplūdi;
• veicinās valsts sektora piemērošanos informācijas tehnoloģijām, tādējādi uzlabos valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti;
• atvieglos tiesām risināt konfliktu un atbildības jautājumus attiecībā uz pašreiz lietotajiem elektroniskajiem dokumentiem;
• samazinās papīra plūsmu gan valsts, gan pašvaldību iestādēs, tādējādi ietaupot līdzekļus.

Klientu apkalpošanas servisa uzlabošana

UR dienā vidēji apkalpoja ap 550 līdz 600 apmeklētājiem, kas ir par 50 apmeklētājiem vairāk nekā 1999.gadā. Apmeklētāji iepazinušies ar 2 500 reģistrācijas lietām, kas ir aptuveni iepriekšējā gada līmenis. Pārskata periodā UR Kancelejā reģistrēti 46 080 dokumenti, no kuriem 55% - sarakste par uzņēmējsabiedrību, to filiāļu un pārstāvniecību reģistrāciju, uzņēmējsabiedrību pamatdokumentu reģistrāciju, 40% - informācijas pieprasījumi, 5% - sūdzības par valsts notāru lēmumiem.

Izveidota UR klientu e-pasta adrešu datu bāze, regulāri nosūtot UR pastāvīgajiem klientiem elektroniski aktuālāko informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar UR. Tā, piemēram, UR klienti informēti par izmaiņām konsultāciju laikos, aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar Komerclikuma ieviešanu, tai skaitā uzņēmumu vienādo nosaukumu problēmu, par izmaiņām pieteikumu izskatīšanas termiņos, par UR darba laiku pirmsvētku dienās, likumprojekta “Par komerclikuma spēkā stāšanās kārtību” valsts sekretāru sanāksmē izsludināto redakciju ar aicinājumu iesaistīties tiesību akta apspriešanā. Pārskata perioda beigās UR elektronisko abonentu datu bāzē bija vairāk nekā 500 abonentu.

Veicot UR klientu aptauju 2000.gada novembrī un decembrī noskaidrojās, ka 70 % no respondentiem ir apmierināti ar UR apkalpošanas kultūru un kvalitāti.

Lielākā daļa no UR klientiem ir pastāvīgie apmeklētāji, no kuriem 80% UR apmeklē, lai reģistrētu jaunu uzņēmumu vai sakārtotu jau esoša uzņēmuma dokumentus. Neviens no aptaujātajiem apmeklētājiem UR neapmeklēja nejauši, taču ap 40% no klientiem vēlējās arī saņemt konsultācijas. 30% respondentu atzīst, ka UR jāpaaugstina klientu apkalpošanas kultūra, vispirms jau norīkojot papildus darbiniekus Kancelejā un Reģistrācijas dokumentu pieņemšanas nodaļā, lai klientiem nebūtu lieki jākavējas gaidot. UR klienti atzinīgi novērtē UR telpu iekārtojumu, bankas pakalpojumu pieejamību, laipno apkalpošanu, bezmaksas informācijas sniegšanu, kā arī to, ka UR var apmeklēt ārpus sava darba laika (katru otrdienu UR Kanceleja un Reģistrācijas dokumentu pieņemšanas nodaļa strādā līdz pulksten 19.00).

Starptautiskā sadarbība

UR pārskata periodā nodrošinājis Eiropas Biznesa reģistra (EBR) pilnsapulces organizēšanu Rīgā 2000.gada 29.un 30.maijā. Latvijā pulcējās biznesa reģistru pārstāvji no desmit valstīm: Norvēģijas; Zviedrijas; Dānijas; Somijas; Spānijas; Austrijas; Beļģijas; Itālijas; Francijas un Grieķijas. Noslēgts līgums ar EBR, kas ļauj UR saviem klientiem sniegt operatīvu informāciju par EBR dalībvalsīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kā arī šo valstu interesentiem par Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Šim nolūkam pabeigta Latvijas un EBR informācijas sistēmu integrācija, kas paveikta sadarbībā ar UR sistēmu apkalpojošo SIA “ Lursoft”.

UR pārstāvji piedalījās vairākās Eiropas komercreģistru konferencēs, tajā skaitā 2.starptautiskajā konferencē Kārdifā 2000.gada oktobrī, kā arī UR tika iekļauts starptautiskajā darba grupā Eiropas Komercreģistru konsultatīvās organizācijas “Eiropas Komercreģistru forums” izveidošanai. UR Juridiskās nodaļas vadītāja Aleksandra Kļava apstiprināta kā EBR valdes locekle un regulāri piedalījusies organizācijas valdes sēdēs, lemjot par organizācijas struktūras un Eiropas komercreģistru sadarbības jautājumiem.

UR pievienošanās EBR dod iespēju lietišķiem cilvēkiem Latvijā iegūt informāciju par ārvalstu uzņēmumiem, kā arī Eiropas Savienībai iegūt skaidru priekšstatu par Latvijas tirgu, tas rada jaunas iespējas uzņēmēju sadarbībai Eiropas mērogā un piesaista ārvalstu investīcijas.

Sadarbība ar masu saziņas līdzekļiem un sabiedrību

Realizētas vairākas apjomīgas sabiedrības informēšanas kampaņas, kuru mērķis bijis aktivizēt sabiedrību apspriest likumprojektus, kā arī informēt par uzņēmējdarbību reglamentējošo normatīvo aktu attīstības mērķiem. Sabiedriskās apspriešanas organizētas likuma projektam par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību un par elektroniskajiem dokumentiem, tai skaitā izveidojot diskusiju serveri UR mājas lapā internetā. Sabiedrisko apspriešanu organizēšanā UR ne tikai aktīvi izmanto internetu, bet arī uzsācis sadarbību ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā, Latvijas Interneta asociāciju un Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju. Gan interneta izmantošana sabiedriskās domas aptaujās, gan arī sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām nākošajā gadā tiks aktīvi turpināta, tādējādi izzinot pēc iespējas vairāk profesionāļu viedokļus par UR iniciētajām reformām, popularizējot informāciju tehnoloģijas. 2000.gadā sadarbība izveidota arī ar reģionālajiem medijiem, īpaši pilsētās, kur atrodas UR reģionālās nodaļas. Arī turpmāk sadarbības attīstīšanai ar reģionālajiem medijiem tiks pievērsta vislielākā uzmanība, tādējādi UR aktuālāko informāciju novadot pēc iespējas tiešajam adresātam. UR klienti, aizpildot aptaujas anketas, norāda, ka vairāk vēlās konkrētu informāciju saņemt tiešās sarunās ar UR darbiniekiem, bukletos, informācijas lapās, piezvanot pa bezmaksas telefonu nekā to saņemt masu saziņas līdzekļos.

Aptauja norāda, ka UR, turpinot uzlabot klientu apkalpošanas servisu, jāpilnveido konsultāciju sniegšanas mehānisms, jāievieš bezmaksas telefons uzziņām, vairāk informācijas jāadresē tieši klientiem gan sūtot pa pastu, gan e-pastu. Savukārt sadarbībā ar masu saziņas līdzekļiem jācenšas vairāk izskaidrot UR reformu būtība, normatīvo aktu pilnveidošanas mērķi, analizēt reģistrācijas procesu un tajā gūto informāciju, kā arī operatīvi sniegt informāciju par UR aktualitātēm.

* Dati SIA “Lursoft”

FINANSĒJUMS

2000.gadā UR budžetu veidoja 863 184 Ls dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar likumu “Par 2000.gada valsts budžetu” (sīkāks finansējuma izlietojums pielikumā). Iepriekšējā pārskata gadā UR ieņēmumi sastādīja 50% no valsts nodevām, ko par uzņēmējsabiedrību un to filiāļu un pārstāvniecību reģistrēšanu, uzņēmējsabiedrību pamatdokumentu grozījumu reģistrēšanu un par informācijas saņemšanu no UR iekasēja valsts budžets. 2000.gadā valsts budžeta ieņēmumi no valsts nodevām, kuras iekasē par UR pakalpojumiem, bija 1 761 368 Ls. No tiem 1 235 010 Ls valsts nodevas, kas maksātas par uzņēmējsabiedrību, to filiāļu un pārstāvniecību reģistrāciju, 374 822 Ls - par uzņēmējsabiedrību pamatdokumentu grozījumu reģistrāciju, 151 536 Ls - par informācijas saņemšanu no UR.

PROGNOZES UN PLĀNI

Nākošajā pārskata gadā tiks turpināta sagatavošanās Komerclikuma (KL) reformai, turpinot sabiedrības izglītošanas kampaņas un informatīvo materiālu izstrādi, pilnībā pabeigta UR sagatavošanās KL ieviešanai - gan materiāli tehniskā bāze, gan Komercreģistra sistēma, gan arī veikta jaunu darbinieku atlase un apmācība. UR sagatavošanās un iesaistīšanās KL ieviešanā uzskatāms par UR 2001.gada prioritāti.

Paredzēts 2001.gadā uzsākt UR klientu apkalpošanas telpu modernizāciju, tās iekārtojot pēc iespējas ērtākas apmeklētājiem.

UR turpinās darbu pie elektronisko dokumentu ieviešanas, izstrādājot attiecīgos normatīvos aktus, sekojot līdzi likumprojekta “Par elektroniskajiem dokumentiem” izskatīšanas gaitai, izstrādājot projektus par elektronisko dokumentu ieviešanu UR darbā, realizējot sabiedrības izglītošanas kampaņas, popularizējot informāciju tehnoloģiju iespējas.

UR iecerējis pievērsties ārzonu kompāniju problemātikai, centošies panākt pēc iespējas pilnīgākas informācijas saņemšanu par šo kompāniju darbību. Tāpat UR turpinās kontrolēt neapzinīgos uzņēmumus, pieprasot to dokumentācijas sakārtošanu atbilstoši likumam, kā arī veiks pasākumus t.s. fiktīvo* uzņēmumu darbības iespēju mazināšanai. UR Kontroles nodaļa īpašu uzmanību veltīs problemātisko jautājumu risināšanai saistībā ar uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) juridiskajām adresēm.

2001.gadā UR paredzējis pārņemt un sakārtot politisko partiju un arodbiedrību reģistrācijas lietas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī aktualizēt un precizēt šo reģistru elektroniskās datu bāzēs esošās ziņas.

Turpināt Komercķīlu reģistra pilnveidošanu, atbilstoši saņemtajam investīciju apjomam, to integrēt ar citiem īpašumtiesību reģistriem.

Lai nodrošinātu kontroli pār UR kā administratora maksātnespējas procesos pienākumu izpildi, izveidot komisiju, kuras kompetence būs izskatīt administratora izdevumu izlietošanas lietderību un dot slēdzienu par līgumsaistību izpildi un izpildes kvalitāti. Paredzēts realizēt projektus, kas uzlabos sadarbību starp UR un UR kā administratora maksātnespējas procesos pilnvarotajiem pārstāvjiem.

Tāpat UR turpinās iesaistīties tiesību jaunrades procesā:

• izstrādāt grozījumus likumā “ Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”;
• izstrādāt priekšlikumus Aroddarbības likumprojektam;
• izstrādāt priekšlikumus Nevalstisko organizāciju likumprojektam;
• izstrādāt Ministru Kabineta (MK) noteikumus par koncesiju līgumu uzskaites un kontroles kārtību;
• turpināt darbu pie likumprojekta “Elektronisko dokumentu likums” un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem;
• izstrādāt KL pakārtotos normatīvos aktu projektus;
• grozījumu sagatavošana vairākos MK noteikumos, tai skaitā par uzņēmējdarbības reģistrēšanas valsts nodevu, par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no UR.

* par fiktīvu uzņēmumu šeit tiek domāts tāds uzņēmums, kura formālie reģistrētie dibinātāji to nav dibinājuši vai arī to reģistrācijai izmantotas maznodrošināto iedzīvotāju pases un paraksti.

Personāla vadīšana

UR darbības prioritāte ir pastāvīgi uzlabot pakalpojumu kvalitāti un palielināt darbības efektivitāti, tāpēc 2001.gadā paredzēts turpināt personāla apmācību īpašu uzmanību veltot datorzinību apguvei, jaunāko normatīvo aktu skaidrojumiem, Komerclikuma un ar to saistīto normatīvo aktu studēšanai. Pārskata periodā lielāka uzmanība veltīta to darbinieku apmācībai, kas saistīta ar klientu apkalpošanu - organizētas apmācības par saskarsmes psiholoģiju, tai skaitā stresa situācijās. UR Iekšējā audita nodaļa norāda, ka darbinieku apmācības jāorganizē aktīvāk, jo arī tā ir viens no darbinieku motivēšanas veidiem. Savukārt UR vadība atzīst, ka pilnā mērā realizēt šos ieteikumus nav iespējams ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ.

2000.gadā aizsākta gatavošanās Valsts Civildienesta likumam, jo UR liela daļa darbinieku līdz ar 2001.gada 1.janvāri kļūst par valsts ierēdņiem, tāpēc pārskata periodā veikta UR darbinieku novērtēšana to salīdzinot ar likumā paredzētajām prasībām ierēdnim.

Lai nodrošinātu UR ar izglītotiem darbiniekiem, tiks pielietotas jaunākās pesonāla atlases metodes. Savukārt personāla vadīšanā tiks turpināts aizsāktais darbs pie problēmu diagnostikas un situāciju analīzes, sniedzot regulārus ziņojumus UR vadībai. Liela uzmanība 2001.gadā tiks veltīta, lai uzlabotu UR darbinieku iekšējo komunikācijas sistēmu. Audita rezultāti apstiprina, ka UR vadībai jāinvestē, lai vairāk motivētu darbiniekus, jo strādājošo darbinieku motivācija acīmredzami nav pietiekoša. Kā ļoti nopietna problēma ziņojumā minēta valsts pārvaldes sitēmas nespēja konkurēt ar privāto sektoru darba alalgojuma ziņā, ko parasti par iemeslu min darbinieki, kas pārtrauc darba attiecības pēc paša vēlēšanās. Lai ierobežoto budžeta līdzekļu ietveros un ar normatīvajiem aktiem noteiktajos darbaalgas limitos, tomēr stimulētu darbiniekus, UR vadība 2000.gadā radījusi straujākas karjeras iespējas iestādes ietvaros. Turklāt ņemot vērā, ka lielākā daļa no UR darbiniekiem turpina studijas Latvijas augstskolās, UR vadība rūpējas par labvēlīgu darba vidi tieši studentiem.

Noslēdzot 2000.gadu, UR bija 103 štata vietas. Pārskata periodā darbā pieņemti 23 darbinieki. No UR darbiniekiem augstākā izglītība ir 45%, vidējā speciālā - 15%, vidējā - 40%.

Gada pārskatu sagatavoja:
UR Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Maija Celmiņa
Tel.: 7225555
Fakss:7242505
E-pasts: maija@ur.gov.lv
web: http://www.ur.gov.lv

PIELIKUMS

1.tabula

Aktīvi un pasīvi

(kopsavilkuma bilance latos)

2.tabula

Līdzekļu izlietojums

(latos)