GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS 2002

SATURS

Priekšvārds
Iestādes juridiskais statuss un struktūra
Iestādes galvenie uzdevumi un prioritātes
Iestādes darbības rezultāti
Pasākumi, kas veikti pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai
Iekšējās kontroles efektivitāte, plānotie uzlabojumi
Sabiedrības aptaujas rezultāti
Starptautiskie projekti
Finansējums un tā izlietojums

PRIEKŠVĀRDS

Iepriekšējais gads LR Uzņēmumu reģistram (turpmāk – reģistrs) ir bijis pārbaudījumu un izaicinājumu laiks un analizējot paveikto ar gandarījumu varam secināt, ka tos esam izturējuši – Komerclikuma reforma uzsākta veiksmīgi un varam prognozēt, ka tā arī sasniegs savus mērķus un sakārtos uzņēmējdarbības vides tiesisko regulējumu, vairāk kā iepriekš aizsargājot trešo personu, tai skaitā kreditoru un mazākuma akcionāru, intereses un mazinās birokrātiju un normatīvo aktu pretrunas. Reforma tieši skar lielāko daļu no ap 160 tūkstošiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, tāpēc mēs veltījām lielu uzmanību sabiedrības informēšanai – organizējam izglītojošus seminārus, sagatavojām dokumentu paraugus un iesaistījām normatīvo aktu precizēšanā nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar uzņēmēju interešu aizstāvību. Analizējot paveikto, varam secināt, ka ir izdevies uzsākt Komerclikumu veiksmīgi un tas lielā mērā paveikts, pateicoties sabiedrības informēšanas kampaņām.

Iepriekšējais gadā notika izmaiņas arī iestādes vadībā un kadru politikā. Par savām prioritātēm kā iestādes vadītājs esmu definējis iestādes profesionalitātes celšanu un klientu apkalpošanas kultūras uzlabošanu, tai skaitā elektronisko dokumentu ieviešanai, lai mazinātu birokrātiju un administratīvos šķēršļus saskarsmē ar mūsu iestādi. Tie arī stratēģiski svarīgākie darbi, pie kuriem strādāsim 2003. gadā.

LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš

IESTĀDES JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk - reģistrs) ir administratīva valsts institūcija, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Tāpat analogi reģistrs reģistrē komersantus un pārreģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. reģistrējam arī masu informācijas līdzekļus, sabiedriskās organizācijas, komercķīlas, izšķirošās ietekmes un laulību līgumus. Kārto arodbiedrību un politisko partiju reģistru, kā arī gatavo tieslietu ministra lēmuma projektus.

Reģistrs ir juridiska persona, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Reģistra darbību regulē likums «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», Ministru kabineta apstiprināts iestādes nolikums un citi normatīvie akti. Reģistru vada galvenais valsts notārs, kuru pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

Iestādei ir centrālais aparāts un astoņas reģionālās nodaļas lielākajos Latvijas centros: Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī. Reģistra centrālais aparāts nodrošina reģistrāciju un pārējās funkcijas Rīgā, kā arī organizē darbu reģionālajās nodaļās.

IESTĀDES GALVENIE UZDEVUMI UN PRIORITĀTES

Reģistra attīstības stratēģiskie virzieni ir saistīti ar iestādes profesionalitātes uzlabošanu un uz klientu orientētas valsts iestādes darba pilnveidošanu. Lai to paveiktu, reģistrs turpinājis informācijas sistēmu integrāciju ar citām saistītām valsts informācijas sistēmām un reģistriem, nodrošinot datu savstarpēju apmaiņu un atbrīvojot klientus no datu atkārtotas iesniegšanas valsts iestādēs. Kā galvenais uzdevums jāmin Komerclikuma reformas uzsākšana, kas nav bijis vienkāršs, ņemot vērā politiskās diskusijas un neskaidrības par normatīvo aktu regulējumu un termiņiem.

Reģistra svarīgākais uzdevums ir kalpot sabiedrības interesēm, nodrošinot likumā paredzēto funkciju izpildi, sniedzot kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus mūsu klientiem gan veicot reģistrāciju, gan nodrošinot informācijas pieejamību. Iestādes mērķis ir kļūt par vienu no labākajām valsts sektora iestādēm ar uzticamu kolektīvu, kuras darbība un sniegtie pakalpojumi pilnībā apmierina mūsu klientu un sabiedrības intereses. Mēs savu progresu mērķu sasniegšanā vērtēsim pēc apmierinātiem uzņēmējiem un citiem mūsu klientiem, sabiedrības labvēlības un atbalsta, kā arī uzticama kolektīva. Klientu vērtējumu pētām, veicot aptaujas, kas tiek organizētas katru gadu piesaistot papildus resursus no augstskolām. Reģistra prioritātes, veicot likumā noteikto funkciju izpildi, ir tiesiskums, korupcijas nepieļaujamība un sabiedrības interešu ievērošana. Pastāvošajai kārtībai jāatbilst sabiedrības interesēm. Kārtībai jābūt tādai, lai tā liktu šķēršļus negodprātīgajām personām īstenot centienus veikt prettiesiskas darbības.

Lai veidotu reģistru kā klientam labvēlīgu iestādi, liela uzmanība tiek veltīta e-dokumentu ieviešanai iestādes lietvedībā, lai mazinātu birokrātiju un palielinātu caurspīdīgumu gan iestādes darbinieku vidū, gan arī saskarsmē ar klientiem. Tā, piemēram, reģistra klientiem 2002.gadā bija pieejama iespēja elektroniski iesniegt pieteikumus komercķīlu reģistrācijai, kā arī iespēja pieteikuma izskatīšanas gaitai sekot līdzi internetā.

IESTĀDES DARBĪBAS REZULTĀTI

Uzņēmumu reģistrācija

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Jaunu subjektu reģistrācija komercreģistrā 2002. gada mēnešos

No uzņēmumu reģistra komercreģistrā pārreģistrētie subjekti 2002. gada mēnešos

Masu informācijas līdzekļu reģistrācija

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Sabiedrisko organizāciju reģistrācija

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Komercķīlu reģistrācija

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Laulāto mantisko attiecību reģistrācija

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Likvidētie uzņēmumi

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Uzņēmumu reģistrs iecelts par administratoru maksātnespējas procesos

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Pabeigti maksātnespējas procesi, kuros administratora funkcijas veic reģistrs

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Reģistrs uzsācis uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) likvidāciju un iecēlis likvidatorus

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Viena no būtiskākajām reģistra funkcijām 2002.gadā bija Komerclikuma reformas ieviešanas nodrošināšana, tāpēc reģistrs ir veicis apjomīgas sabiedrības informēšanas kampaņas un izstrādājis dokumentu paraugus, kas klientiem būtiski atvieglo dokumentu iesniegšanas procedūru un uzlabo iesniegto dokumentu kvalitāti. Lai veicinātu sabiedrības izpratni un reģistra klientu izglītību par komerctiesībām, reģistrs sadarbojoties ar nevalstiskām organizācijām, kas saistītas ar uzņēmēju interešu aizstāvību, organizējis izglītojošus seminārus Rīgā un vairākās citās Latvijas pilsētās. Reģistrs pārskata periodā operatīvi reaģējis un aktīvi piedalījies publiskajās diskusijās par Komerclikuma reformu, nodrošinot iestādes viedokļa pieejamību. Klientu ērtībām izstrādāti dokumentu paraugi, kas nepieciešami gan jaunu komersantu reģistrēšanai, gan uzņēmumu pārreģistrēšanai komercreģistrā. Nodrošināta dokumentu paraugu pieejamība elektroniski, kas reģistra klientiem atvieglo komersantu reģistrēšanas procedūru un mazina administratīvos šķēršļus.

Tāpat reģistrs strādājis pie klientu apkalpošanas procedūru vienkāršošanas, ieviešot rindu regulēšanas sistēmu, izstrādājot dokumentu paraugus un veidlapas, kā arī reģistra centrālajā birojā izveidojot informatora štata vietu, kas sniedz pirmatnējo informāciju iestādes klientiem.

Liela uzmanība veltīta reģistra klientu izglītošanai un informēšanai par aktualitātēm, lielākā informatīvā kampaņa ir bijusi saistīta ar Komerclikuma reforma. Lai nodrošinātu klientus ar maksimāli operatīvu informāciju, pārveidota interneta mājas lapa www.ur.gov.lv, tajā ievietojot apjomīgu informatīvu, normatīvo aktu un dokumentu paraugu materiālu. Izstrādātas un iespiestas informatīvās lapas, tajās sniegta īsa un konkrēta informācija par reģistrācijas un pārreģistrācijas kārtību katram uzņēmējdarbības veidam.

Turpināts darbs pie elektronisko dokumentu pakāpeniskas ieviešanas reģistra sistēmās, lai mazinātu birokrātiju un administratīvos šķēršļus saskarsmē ar mūsu iestādi. Pārskata periodā Komercķīlu reģistrācijas nodaļā ieviesti elektroniskie pieteikumi, kas ļauj klientiem dokumentus komercķīlas reģistrēšanai iesniegt elektroniski, tādējādi paātrinot to izskatīšanu un samazinot dokumentu izskatīšanas termiņu. Tāpat notiek darbs pie pārējo procedūru vienkāršošanas un elektronisko dokumentu ieviešanas. Viens no projektiem, ko uzsāka plānot pārskata periodā, bet to turpinās 2003.gadā, ir reģistra arhīva digitalizācija un mājas lapas izbūves turpināšana, paredzot interaktīvas sadarbības attīstīšanu ar reģistra klientiem.

Reģistrs izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevu saistībā ar informācijas iegūšanu no reģistra sistēmām, paredzot maksas samazinājumu un termiņa saīsināšanu. Tas ir devis gaidītos rezultātus un informācijas plūsma no reģistra ir būtiski palielinājusies.

Pārskata periodā reģistrā pilnveidota lietvedības sistēma, kas uzlabojusi reģistra iekšējo dokumentu aprites ātrumu un kvalitāti, tādējādi ļaujot efektīvi izmantot resursus. Tas ļāvis uzlabot reģistra Kancelejas darbu un pārskata periodā ik dienu nosūtīti ap 120 vēstuļu, kas ir par aptuveni 20 vairāk nekā iepriekš. Ja 2001.gadā Kancelejā saņemti un reģistrēti ap 50 000 dokumentu, tad 2002.gadā – ap 58 000. Pieaudzis reģistra darbinieku gatavoto iniciatīvas vēstuļu skaits – ja 2001.gadā tādu bija ap 4 400, tad pārskata periodā – 5 660. Tāpat pieaudzis reģistra gatavoto atbilžu skaits klientiem, tai skaitā jo īpaši palielinājusies elektroniskā sarakste ar klientiem, izmantojot reģistra mājas lapu internetā.

Reģistrā saņemtie un reģistrētie dokumenti

1 — 2001. gadā

2 — 2002. gadā

Lai taupītu un nodrošinātu lietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kas piešķirti iestādes funkciju realizēšanai, izstrādāti vairāki dokumenti, kas reglamentē reģistra īpašuma, kancelejas preču, komunikāciju un sakaru līdzekļu lietošanu.

Tāpat turpināts darbs pie normatīvo aktu skaidrošanas un sava viedokļa aizstāvēšanas tiesā. Pārskata periodā reģistrs piedalījies 63 civillietu skatīšanā, kur cēlis prasības pret kooperatīvajām sabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām par to atzīšanu par neesošām, kā arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību atzīšanu par likvidējamām. Reģistrs rakstiski sniedzis 570 skaidrojumus par normatīvo aktu piemērošanu un 149 galvenā valsts notāra lēmumus par valsts notāru lēmumiem, kas daļēji pieejami reģistra mājas lapā internetā.

PASĀKUMI, KAS VEIKTI PAKALPOJUMU KVALITĀTES UZLABOŠANAI

Realizējot normatīvajos aktos paredzēto kontroles funkciju, reģistrs pārskata periodā veicis vairākus pasākumus, lai saņemtu precīzu informāciju par uzņēmumu un varētu uzlabot informācijas sniegšanas kvalitāti sabiedrībai par reģistrētajiem subjektiem.

Avots – LR Uzņēmumu reģistra Kontroles nodaļas atskaite par 2002.gadu

Izmantojot informācijas sistēmu tiešsaisti reģistrs veicis dokumentu kvalitātes un sniegto ziņu pārbaudi par personas datiem un pārskata periodā konstatēti 92 gadījumi, kad reģistrā iesniegti nederīgi personu apliecinoši dati un tas ir būtiski vairāk nekā 2001.gadā (24).

Izveidotais mantisko ieguldījumu novērtēšanas ekspertu saraksts pārskata periodā aktualizēts deviņas reizes, nodrošinot reģistra klientus ar aktuālu un maksimāli plašu informāciju.

Reģistrs turpinājis arī soda sankciju piemērošanu pret reģistra klientiem, lai nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu un citus reģistra klientus ar publisko informāciju par uzņēmuma darbību.

Sadarbībā ar LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, reģistrs nosūtījis 69 paziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un informējis par 265 uzņēmumu neatrašanos juridiskajā adresē. Pārskata periodā reģistrā konstatēti trīs gadījumi, kas liecinājuši par fiktīva uzņēmuma reģistrācijas iespējamību un tie novērsti nepieļaujot šāda uzņēmuma reģistrāciju.

IEKŠĒJĀS KONTROLES EFEKTIVITĀTE, PLĀNOTIE UZLABOJUMI

2002.gadā reģistra iekšējās kontroles sistēmu skārušas būtiskas pārmaiņas, no kurām nozīmīgākie iekšējās kontroles uzlabojumi attiecināmi uz iestādes struktūru. Pamatojoties uz iekšējā audita ieteikumiem, struktūrā veiktas izmaiņas, lai nodrošinātu efektīvu struktūrvienību darbu, novērstu nodaļu funkciju dublēšanos. Izstrādāti jauni struktūrvienību reglamenti, kas ļaus ik gadu objektīvi vērtēt struktūrvienību darbības atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Katra struktūrvienība definējusi savas darbības mērķi, veicamos uzdevumus, darba rezultātu un izvirzījusi tā vērtēšanas kvalitatīvos un kvantitatīvos kritērijus.

2002.gadā finanšu sistēmās veikto auditu rezultātā ieteikti vairāki uzlabojumi valsts iepirkuma jomā un investīciju projektu līdzekļu apguvē. Ieteikts precīzi noteikt atbildību par katru darba posmu un visu procesu kopumā, izstrādāt procedūras gadījumos, kad tās nav noteiktas likumos, tā novēršot ierēdņu patvaļīgu likuma interpretāciju un iespējas nelietderīgai līdzekļu tērēšanai. Īpaši uzsvērta kvalitatīvas plānošanas nepieciešamība, kas nodrošinātu tikai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi un līdzekļu ekonomiju, neveicot gadījuma rakstura iegādes. Ieteikumi iekšējās kontroles jomā skāruši arī atbildīgo darbinieku kvalifikāciju, darījumu kontroli  un valsts iepirkuma un investīciju projektu dokumentu lietvedību.

No 2002.gadā auditētajām iekšējās kontroles sistēmām visvairāk ieteikumu izstrādāts informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas drošības uzlabošanai. Konstatēts, ka nepilnības skar visus līmeņus – no zemākā līdz augstākajam. Augsta prioritāte piešķirta ieteikumiem, kas skar atbildības formalizēšanu IT drošības jomā, t.i., atbildības sadali starp IT sistēmas lietotāju un sistēmas drošības pārvaldnieku, pilnvaroto personu iecelšanu kontroles vides noteikšanai un risku identificēšanai, drošības politikas izstrādei un attiecīgu drošības pasākumu veikšanai. Ieteikts uzlabot strādājošo zināšanas darbam ar datoru un pastāvīgi sekot to atbilstībai iestādes vajadzībām, plānot strādājošo apmācību, izstrādāt mūsdienu prasībām atbilstošus IT drošības noteikumus, panākot ikviena strādājošā informētību par drošības prasībām, kā arī atbilstošu rīcību.

2002.gadā audita pārbaudes skārušas arī specifiskās reģistra iekšējās kontroles sistēmas, proti, sabiedrisko organizāciju (SO), masu informācijas līdzekļu (MIL) un ārvalstu firmu pārstāvniecību (ĀP) reģistrācijas sistēmu un komercķīlu reģistrācijas sistēmu. Būtiskākie ieteikumi attiecināmi uz iekšējo normatīvo aktu aktualizēšanu atbilstoši reālajai situācijai komercķīlu reģistrācijas sistēmā, likuma prasību ievērošanu attiecībā uz reģistrācijas pieteikumu izskatīšanas termiņiem, valsts notāru lēmumu sastādīšanas automatizāciju un lēmumu standartizāciju, lai nodrošinātu gramatiski pareizu, vienotas formas lēmumu izdošanu un tehnisku kļūdu novēršanu SO, MIL un ĀP reģistrācijas lēmumos.

Personāla vadības iekšējās kontroles sistēmā 2002.gadā veikts viens audits, kura pārbaudes skāra reģistra darbinieku personu lietas, personu datu vākšanas, apstrādes, glabāšanas un aktualizācijas procedūras. Tika ieteikts veikt nepieciešamos uzlabojumus, lai nodrošinātu spēkā esošo normatīvo aktu prasību ievērošanu personu datu drošības jomā, kā arī pilnveidot personu datu ieguves plānošanu, identificējot iestādes vadības vajadzības un attiecīgi pieprasot no personāla tikai tos datus, kuri nepieciešami vadībai tiešo uzdevumu veikšanai vai pašam darbiniekam viņa tiesību realizācijai. Vairums iekšējā audita izstrādāto ieteikumu jau ir ieviesti, bet atlikušos paredzēts ieviest 2003.gadā.

SABIEDRĪBAS APTAUJAS REZULTĀTI

No 2002.gada 9.aprīļa līdz 20.novembrim reģistra Rīgas birojā tika veikta aptauja ar mērķi noskaidrot reģistra apmeklētāju viedokli par iestādes apkalpošanas kultūru un tās kvalitāti, lai, balstoties uz iegūto informāciju, veiktu pasākumus, kas vērsti uz klientu apkalpošanas kultūras uzlabošanu un iespējamo trūkumu novēršanu.

Pavisam tika aizpildītas 129 anketas, kas ir aptuveni 40% no vienas dienas laikā reģistrā apkalpoto klientu skaita.

Aptauja dati parāda, ka lielākā daļa respondentu (77 jeb 29,8% no kopējā skaita) atzīmēja, ka informāciju mēdz iegūt personīgi ierodoties reģistra telpās un saņemot mutisku informāciju no klientu apkalpošanas zāles darbiniekiem. Informācija tiek gūta arī zvanot pa tālruni uz reģistru (67 respondenti jeb 25 % no kopējā atbildējušo skaita) un ielūkojoties reģistra interneta mājas lapā www.ur.gov.lv (68 atbilžu varianti jeb 25,4 %). Mazāks skaits respondentu izmanto iespēju iegūt informāciju, personīgi ierodoties reģistra telpās un paņemot tur izvietotos informatīvos materiālus (43 jeb 16,1%). Kā informācijas iegūšanas veidi vēl tika atzīmēti arī «parasto» — ar pasta starpniecību sūtāmo — vēstuļu rakstīšana (4 atbilžu varianti jeb 1,6%) un e-pasta izmantošana (rakstot uz adresi: riga@ur.gov.lv) (2 respondenti jeb 0,7%). Vēl divi respondenti ir atbildējuši, ka informāciju no reģistra iegūst ar preses izdevumu starpniecību, savukārt pa vienam respondentam — ar juristu palīdzību un no ziņojumiem, kas tiek nosūtīti no reģistra pa e-pastu.

• personīgi ierodoties reģistra telpās un saņemot mutisku informāciju no klientu apkalpošanas zāles darbiniekiem;
• personīgi ierodoties reģistra telpās un paņemot informācijas materiālus;
• zvanot pa tālruni;
• interneta mājas lapā www.ur.gov.lv;
• rakstot uz reģistra e-pasta adresi riga@ur.gov.lv;
• rakstot vēstules uz reģistra adresi;

Papildus informāciju par reģistra un tā aktivitātēm respondenti vislabprātāk iegūtu pa e-pastu (82 atbildes jeb 34,7% no visiem respondentiem), tiešās sarunās ar darbiniekiem klātienē (54 jeb 22,9%) un pa tālruni (38 jeb 16,1%). Informācijas lapas, kas izliktas stendos reģistra telpās, kā optimāls papildinformācijas iegūšanas veids šķiet pieņemams 17 respodentiem (7,2%), bet masu mediji (prese, radio, televīzija) — 28 respondentiem (11,8%). Vēl mazāks skaits respondentu atzinuši, ka vēlētos saņemt no reģistra sev personiski adresētu vēstuli (10 jeb 4,2%), kā arī iegūt papildinformāciju reģistra interneta mājas lapā www.ur.gov.lv (2 respondenti), saņemt konsultācijas no reģistra darbiniekiem (2 respondenti).

• tiešās sarunās ar darbiniekiem klātienē;
• pa tālruni;
• informācijas lapās stendos;
• pa elektronisko pastu;
• personiski adresētā vēstulē;
• no masu medijiem;

Lai novērtētu reģistra apkalpošanas kultūru un kvalitāti, respondentiem tika piedāvāta 5 ballu skala (5 balles — teicama apkalpošana, 1 balle — vāja apkalpošana). Aprēķinot visu respondentu sniegto vērtējumu, vidējais novērtējums ir 3,8 balles (skalā starp «3» — «apmierinoši» un «4» — «labi»).

Lielākā daļa respondentu — 70 (jeb 54,7% no visiem respondentiem)— reģistra apkalpošanas kultūru un kvalitāti novērtējuši ar 4 ballēm, savukārt 28 (21,8%)— ar 3. 22 respondenti (17,2%) ir norādījuši, ka reģistra darbu vērtē teicami (5 balles), turpretī 5 (4%) respondenti neapmierinoši (2 balles), bet 3 (2,3%)— vāji (1 balle). Jānorāda, ka lielākoties nepamierināto vidū ir gados jaunāki respondenti (vecumā no 20 līdz 29 gadiem), savukārt pozitīvāku vērtējumu («4», «5» balles) deva gados vecāki respondenti (40 un vairāk gadu).

Aptaujas gaitā respondenti tika lūgti atbildēt uz jautājumu «Jūsu priekšlikumi, kā uzlabot reģistra apkalpošanas kultūru un kvalitāti?». Šeit kopumā atbildes sniedza nedaudz vairāk nekā ¼ visu respondentu — 37 jeb 28,7%. Liela daļa uz šo jautājumu atbildējušo norādīja, ka vēlētos, lai tiktu palielināts darbinieku skaits klientu apkalpošanas zālē (13 respondenti), tāpat arī lūgums atjaunot notāru konsultācijas (5). Atsevišķi respondenti norāda uz nepieciešamību darba laiku no plkst. 10 līdz 19 nodrošināt nevis otrdienās, bet pirmdienās, sniegt konsultācijas ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā.

STARPTAUTISKIE PROJEKTI

Nodrošināta reģistra starptautiskā sadarbība ar Eiropas komercreģistriem:

e nodrošināta reģistra pārstāvja darbība Eiropas Biznesa reģistra (EBR) Valdē, piedaloties Valdes sēdēs gan ārpus Latvijas, gan kontaktējoties ar EBR locekļiem ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī telefoniski;

e 2002. gada aprīlī EBR pilnsapulcē reģistra Informātikas nodaļas vadītāja Signe Jantone ievēlēta par EBR Valdes locekli uz diviem gadiem.

FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS

Aktīvi un pasīvi (kopsavilkuma bilance latos)

�

Iemaksas starptautiskajām organizācijām

Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojums (latos)

Maksas pakalpojumi un to izcenojumi, citi pašu ieņēmumi (latos)

LR Uzņēmumu reģistra 2002.gada publisko gada pārskatu sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa