GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS 2004

SATURS

PRIEKŠVĀRDS

Līdz ar 2005. gada sākumu ir noslēdzies viens smags un sarežģīts laika posms, jo lielais solis komercdarbības vides sakārtošanā ir sperts - Komerclikums pieņemts, stājies spēkā un - šobrīd varam teikt - arī ieviests.

Protams, pāreja uz jauno kārtību nebija viegla ne uzņēmējiem, ne Uzņēmumu reģistram, jo jaunā likuma pamatā likti citi principi. Šajā laikā veikts nopietns skaidrošanas un metodiskais darbs jaunā likuma ieviešanā, izdarīti arī daudzi likuma uzlabojumi. Šeit liela loma bija konstruktīvam dialogam un veiksmīgai sadarbībai ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, jo īpaši ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Ārvalstu investoru padomi.

Patiess prieks, ka pārreģistrāciju izdevās veikt, nepasliktinot darbu izpildes un klientu apkalpošanas kvalitāti. Pagājušā gada decembra pēdējās darba dienas un šā gada 3.janvāris gan mums, gan uzņēmējiem jau ir vēsture. Turklāt nevis kā ļauns murgs ar milzu rindām, kurās stāv neapmierināti klienti, bet gan kā normālas darba dienas. Bez manu Uzņēmumu reģistra kolēģu pašaizliedzības un darba spara, kā arī Tieslietu ministrijas atbalsta viss varēja būt arī pavisam citādi.

Lai gan komersantu reģistrācija jau līdz 2005. gadam bija pietiekami vienkārša un ātra, tomēr arī šeit Uzņēmumu reģistrs saredz uzlabojumu iespējas.

Vēl viens nozīmīgs notikums pagājušajā gadā bija Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas mūsu valsts uzņēmējiem paver plašākas iespējas attīstīt savu komercdarbību Savienības valstīs, dibinot Eiropas sabiedrības un Eiropas ekonomisko interešu grupas.

Tāpat pērn uzsākta jauna apjomīga reforma, kas paredz sabiedrisko organizāciju iedalījumu biedrībās un nodibinājumos un šīs reformas sekmīga realizācija būs viens no reģistra svarīgākajiem uzdevumiem 2005. gadā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš

IESTĀDES JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Tāpat reģistrs reģistrē arī komersantus. Reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, sabiedriskās organizācijas, biedrības un nodibinājumus, laulāto mantiskās attiecības un arodbiedrības, koncesiju līgumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, politiskās organizācijas (partijas).

Reģistrs ir juridiska persona, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Reģistra darbību regulē likums «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», Ministru kabineta apstiprināts iestādes nolikums un citi normatīvie akti. Reģistru vada galvenais valsts notārs, kuru pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

Iestādei ir centrālais aparāts un reģionālās nodaļas astoņās Latvijas pilsētās: Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī. Reģistra centrālais aparāts nodrošina reģistrāciju un pārējās funkcijas Rīgā, kā arī organizē darbu reģionālajās nodaļās.

UZŅĒMUMU REĢISTRA STRUKTŪRA (uz 31.12.2004.)

IESTĀDES GALVENIE UZDEVUMI UN PRIORITĀTES

Uzņēmumu reģistra prioritātes, veicot likumā noteikto funkciju izpildi, ir tiesiskums, korupcijas nepieļaujamība un sabiedrības interešu ievērošana, saimnieciskums, publiskums un attīstība. Iestādes svarīgākais uzdevums ir kalpot sabiedrības interesēm, nodrošinot likumā paredzēto funkciju izpildi, sniedzot kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus klientiem, gan veicot reģistrāciju, gan nodrošinot informācijas pieejamību. Klientu vērtējums tiek pētīts, veicot aptaujas, kas tiek organizētas katru gadu (šāda aptauja tika veikta arī 2004. gadā), piesaistot papildus resursus no augstskolām. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, Uzņēmumu reģistrs analizē iespējas veikt iespējamus uzlabojumus klientu apkalpošanas kultūrā. 2004. gadā palielināts darba vietu skaits Uzņēmumu reģistra klientu apkalpošanas zālē Rīgā, lai maksimāli samazinātu laiku, kas reģistra klientiem jāpavada, gaidot savu kārtu uz apkalpošanu. Tāpat arī papildināts informatīvo materiālu klāsts par Uzņēmumu reģistra kompetencē esošiem jautājumiem (informācija par dažādu subjektu reģistrāciju, pārreģistrācijas jautājumiem, reorganizāciju, utt.).

Apjomīgākais un nozīmīgākais notikums Uzņēmumu reģistra darbībā 2004. gadā ir bijusi sekmīga Komerclikuma reformas pabeigšana, taču 2005. gadā galvenā uzmanība tiks pievērsta biedrību un nodibinājumu reformai, kura noslēgsies 31. decembrī. Šī reforma tika uzsākta 2004. gada 1. aprīlī, kad stājās spēkā Biedrību un nodibinājumu likums, kas nosaka biedrību un nodibinājumu darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju, kā arī reģistrācijas kārtību biedrību un nodibinājumu reģistrā. Sākot ar šo datumu jau līdz tam reģistrētās sabiedriskās organizācijas vai to apvienības var pārreģistrēties biedrību un nodibinājumu reģistrā, lai varētu darboties saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu.

Savukārt pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā no 2004. gada 1. maija tiek piemērota Eiropas padomes regula par Eiropas ekonomisko interešu grupām (EEIG). Tā dod iespēju Latvijas juridiskām un fiziskām personām iesaistīties starptautiskās personālsabiedrībās — EEIG, kurās apvienojušies biedri no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm. EEIG tiek dibinātas, lai veicinātu savu biedru ekonomiskās darbības attīstību un tās mērķis nav peļņas gūšana.

2004. gada 8. oktobrī stājās spēkā arī Eiropas Padomes regula par Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtiem (SE). Eiropas uzņēmējsabiedrība ir īpašs akciju sabiedrības veids, kuras galvenā priekšrocība ir tāda, ka tā var pārcelt savu juridisko adresi no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu, neveicot likvidāciju un nedibinot jaunu sabiedrību Eiropas Savienības dalībvalstī, uz kuru Eiropas sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta. Minētā regula paredz prasības, kādām šai akciju sabiedrībai ir jāatbilst, kā arī īpašu kārtību, kādā notiek juridiskās adreses pārcelšana.

Pagājušā gada martā tika uzsākta to komercķīlu dzēšana, kurām pagājuši pieci gadi kopš komercķīlas reģistrācijas dienas un nav saņemts rakstveida paziņojums no komercķīlas ņēmēja par komercķīlas tiesības termiņa pagarināšanu, norādot pagarinājuma termiņu. Pavisam 2004. gadā dzēsta 531 šāda komercķīla.

IESTĀDES DARBĪBAS REZULTĀTI

Tendences liecina, ka 2004. — Komerclikuma reformas pēdējā gadā — strauji pieaudzis no uzņēmumu reģistra komercreģistrā pārreģistrēto uzņēmumu skaits. Salīdzinot ar 2003. gadu pārreģistrējušies 3 reizes vairāk uzņēmumu, bet komercreģistrā no jauna reģistrēto īpatsvars pieaudzis par 28%. No visiem subjektiem komercreģistrā visvairāk ierakstīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) (78% no kopējā komersantu skaita), kā arī individuālos komersantus (20%).

Jaunu komersantu reģistrācija

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā

Uzņēmumu pārreģistrācija no uzņēmumu reģistra komercreģistrā

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā

Jaunu subjektu reģistrācija komercreģistrā 2004. gada mēnešos

Aplūkojot atsevišķi datus par katru mēnesi, var secināt, ka gan reģistrēto, gan arī pārreģistrēto komersantu skaits nav būtiski svārstījies un lielāks pieaugums (pārsvarā tieši pārreģistrācijas ziņā) bijis vērojams Komerclikuma reformas norises pēdējos mēnešos – oktobrī, novembrī un decembrī.

No uzņēmumu reģistra komercreģistrā pārreģistrētie subjekti 2004. gada mēnešos

Visvairāk no uzņēmumu reģistra komercreģistrā pārreģistrēto uzņēmumu vidū ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) (31 999) un individuālie komersanti (1364), pārējie komercdarbības veidi izvēlēti retāk. Jānorāda, ka daļa uzņēmumu uz kuriem attiecās Komerclikuma reforma, ir pārreģistrējušies biedrību un nodibinājumu reģistrā, kļūstot par biedrībām vai nodibinājumiem.

Komercdarbības u.c. formas no uzņēmumu reģistra pārreģistrētajiem objektiem

Pēdējā diena pieteikumu iesniegšanai pārreģistrācijai komercreģistrā valsts un pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) bija 2004. gada 1. novembris. Tie uzņēmumi, kuri šajā termiņā pieteikumus neiesniedza, ar 2. novembri tiek uzskatīti par darbību izbeigušiem. 16. decembrī oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēts saraksts ar tā 171 valsts un pašvaldību uzņēmuma nosaukumu, kuri savlaicīgi nav iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai komercreģistrā vai veikuši citas likumā noteiktās darbības un triju mēnešu laikā no publicēšanas dienas kreditori var vērsties Uzņēmumu reģistrā, un pieteikt prasības pret šiem uzņēmumiem.

Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārreģistrācija komecreģistrā

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem turpinājis pieaugt iesniegto gada pārskatu skaits — 2004. gadā iesniegts par 5% vairāk gada pārskatu nekā 2003. gadā: tad Uzņēmumu reģistrs pavisam saņēma 45 312 uzņēmumu iepriekšējā finanšu gada pārskatus, bet 2004. gadā — 47 981 iepriekšējā gada pārskatus.

Gada pārskatu iesniegšana

Gada pārskats ir viens no tiem dokumentiem, kurš sabiedrībai rada priekšstatu par uzņēmuma darbu iepriekšējā finanšu gadā, tāpēc Uzņēmumu reģistrs gada pārskatu iesniegšanu saista ne tikai ar likuma prasību izpildi, bet arī ar uzņēmuma godaprātu pret saviem klientiem, partneriem un kreditoriem.

Nedaudz sarukusi masu informācijas līdzekļu reģistrācija — ja 2003. gadā pavisam tika reģistrēti 92 masu informācijas līdzekļi, tad 2004. gadā to skaits bija samazinājies līdz 91.

Masu informācijas līdzekļu reģistrācija

Pēc Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās 2004. gada 1. aprīlī tika uzsākta reforma, kura paredz sabiedrisko organizāciju dalījumu biedrībās un nodibinājumos, kā arī līdz tam reģistrēto sabiedrisko organizāciju pārreģistrāciju par biedrībām vai nodibinājumiem. Tādējādi ar 1. aprīli tika pārtraukta jaunu sabiedrisko organizāciju un to apvienību reģistrācija, līdz ar to reģistrēto sabiedrisko organizāciju skaits ir ievērojami mazāks nekā 2003. gadā.

Sabiedrisko organizāciju reģistrācija

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā (līdz 1.aprīlim)

Toties jau pirmajā biedrību un nodibinājumu reformas norises gadā reģistrēts ievērojams skaits biedrību un nodibinājumu, savukārt 571 līdz šim reģistrēta sabiedriskā organizācija ir pārreģistrējusies biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Nodibinājumu reģistrācijai, salīdzinot ar biedrību reģistrāciju, bija iesniegts salīdzinoši mazs pieteikumu skaits. Arī pieņemot lēmumu par sabiedrisko organizāciju pārveidošanu par biedrību vai nodibinājumu, vairums sabiedrisko fondu pārveidojas par biedrībām, nevis nodibinājumiem, kas skaidrojams ar to, ka reģistrētajos sabiedriskajos fondos ir mainīgs biedru sastāvs, tie apvienojušies kopīgai darbībai un nosprausto mērķu sasniegšanai, tādējādi to turpmākajai darbībai kā piemērotākā organizācijas tiesiskā forma tiek izvēlēta biedrība.

Jaunu biedrību un nodibinājumu reģistrācija un esošo sabiedrisko organizāciju pārreģistrācija par biedrībām un nodibinājumiem

- no jauna reģistrētie - no sabiedrisko organizāciju reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā pārreģistrētie 1 – biedrības 2 - nodibinājumi

Salīdzinot ar 2003. gadu pieaudzis reģistrēto ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību skaits, ko varētu skaidrot ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kas tādējādi liecina par komercdarbības vides uzlabošanos.

Ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecības

1 – 2003. gadā
2 – 2004. gadā

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jaunu 2004. gadā reģistrēto arodbiedrību skaits ir nedaudz sarucis. Samazinājums skaidrojams ar to, ka 2003. gadā daļa lēmumu par ieraksta izdarīšanu reģistrācijas žurnālā tika pieņemta saistībā ar vienoto reģistrācijas numuru piešķiršanu arodbiedrībām.

Arodbiedrību reģistrācija

1 – 2003. gadā
2 – 2004. gadā

2004. gadā bija vērojams reģistrēto politisko organizāciju (partiju) pieaugums – salīdzinot ar 2003. gadu reģistrēts trīs reizes vairāk partiju. Tas izskaidrojams ar sabiedriski politiskās aktivitātes pieaugumu un jaunu politisko spēku veidošanis tieši priekšvēlēšanu laikā pirms Latvijas vietējo pašvaldību vēlēšanām, kas notiek šā gada 12. martā. Līdz 2004. gada 31. decembrim pavisam bija reģistrēta 71 politiskā organizācija (partija).

Politisko organizāciju (partiju) reģistrācija

1 – 2003. gadā
2 – 2004. gadā

Reģistrēto komercķīlu skaitam ir tieksme pieaugt līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu. Proti, daudzi uzņēmēji saprot, ka ar saviem līdzekļiem vien viņiem nebūs iespēju uzsākt jaunu saimniecisko darbību vai attīstīt jau esošo: tam nepieciešamas investīcijas un viens no veidiem, kā tās iegūt, ir ieķīlāt savu kustamo īpašumu, pretī iegūstot nepieciešamo finansējumu.

Komercķīlu reģistrācija

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā

2004. gadā reģistrēts lielākais laulāto mantisko attiecību skaits kopš 1994. gada, kad tika uzsākta to reģistrācija. Togad pavisam tika reģistrētas 13 laulāto mantiskās attiecības, savukārt pērn to skaits bija pieaudzis līdz 777. Pieaugumu var skaidrot ar laulāto vēlmi sakārtot savstarpējās mantiskās attiecības, nosakot pienākumus un atbildību pār savā īpašumā esošo mantu.

Laulāto mantisko attiecību reģistrācija

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā

Likvidētie uzņēmumi

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā

Uzņēmumu reģistrs uzsācis uzņēmumu likvidāciju un iecēlis likvidatoru 66 lietās, no tām 48 – likvidators iecelts saskaņā ar vienkāršotās likvidācijas procesu, 12 - saskaņā ar sabiedrību atzīšanu par neesošām, 1- uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamata, 5 – politiskās partijas, uz tiesas nolēmuma pamata.

Uzņēmumu reģistrs uzsācis uzņēmumu likvidāciju un iecēlis likvidatoru

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā

Uzņēmumu vienkāršotā likvidācija

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par uzņēmējdarbību», kuri stājās spēkā 2003. gada 22. maijā, Uzņēmumu reģistrs, ievērojot atbilstošo procedūru, ir tiesīgs izslēgt no uzņēmumu reģistra tos uzņēmumus, kuri pēc saņemtās informācijas no nodokļu administrācijas gada laikā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā nav uzsākuši uzņēmējdarbību; sistemātiski attiecīgajai nodokļu administrācijai neiesniedz likumos paredzētos pārskatus, deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī nav paziņojuši par savas darbības pārtraukšanu un nav informācijas par uzņēmuma darbību; nav sasniedzams juridiskajā adresē vai deklarētā adrese faktiski nepastāv. Vienkāršotās likvidācijas process iespējams arī gadījumos, kad uzņēmums atkārtoti neiesniedz Uzņēmumu reģistrā gada pārskatus.

Avots — Uzņēmumu reģistra Uzņēmumu likvidācijas un maksātnespējas nodaļas 2004. gada darbības atskaite

Īstenojot vienkāršotās likvidācijas procesu, valsts notāram pieņemot lēmumu par uzņēmumu izslēgšanu no uzņēmumu reģistra saskaņā ar likuma «Par uzņēmējdarbību» 34.³ panta sesto daļu) 2004.gadā no uzņēmumu reģistra ir izslēgti 949 uzņēmumi.

2004. gadā pieauguši šādi rādītāji:

1. uzsākto likvidāciju skaits (1. pusgadā 307; 2. pusgadā - 397);
2. izslēgšana no uzņēmumu reģistra pēc likvidācijas pabeigšanas (1. pusgadā – 332; 2. pusgadā - 428);
3. Izslēgšana no Uzņēmumu reģistra pēc bankrota procedūras pabeigšanas (1.pusgadā – 294; 2. pusgadā - 416);
4. atteikumi (1.pusgadā – 163; 2. pusgadā - 223).

Kancelejas nodaļā reģistrētie dokumenti

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā

Nosūtītās vēstules

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā

Avots — Uzņēmumu reģistra Kancelejas nodaļas 2004. gada darbības atskaite

2004. gadā Uzņēmumu reģistrā saņemts un reģistrēts 45 421 informācijas pieprasījums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, saņemto pieprasījumu skaits šogad ir pieaudzis par aptuveni 5%.

Uzņēmumu reģistrā saņemto informācijas pieprasījumu skaits 2003. un 2004.gadā

Tā kā bieži vienā iesniegumā tiek prasīta informācija par vairākiem reģistrētajiem subjektiem, tad 2004. gadā sagatavota informācija par 70 381 reģistrētajiem subjektiem (mēnesī vidēji – 5865, dienā vidēji – 276). No visas sagatavotās informācijas apmēram 30% ir bezmaksas informācija un 70 % maksas informācija. Līdz ar Komerclikuma reformas beigu termiņa tuvošanos pieauga to pieprasījumu skaits, uz kuriem atbildes jāsniedz 1 – 24 stundu laikā (2004. gada janvārī šādu pieprasījumu bija 47%, bet decembrī - 73% no kopējā daudzuma).

Uzņēmumu reģistrs sniedz informāciju par reģistrētajiem subjektiem trīs veidos: izziņas (80%), dokumentu kopijas (14%), reģistrācijas lietu apskate (6%). Vidēji vienā dienā apskatei sagatavotas un izsniegtas 17 reģistrācijas lietas. Šis rādītājs palicis nemainīgs salīdzinājumā ar 2003.gadu.

Salīdzinot ar 2003.gadu izsniegto reģistrācijas lietu skaits pieaudzis par 66% un sagatavoto kopiju apjoms pieaudzis par 63 %.

2004. gada laikā saņemti 32 informācijas pieprasījumi par uzņēmumiem, kas reģistrēti ārvalstīs. Visbiežāk informācija pieprasīta no Igaunijas – 8 pieprasījumi, no Lietuvas – 7 pieprasījumi un no Lielbritānijas – 6 pieprasījumi.

Svešvalodās sagatavoto izziņu skaits

Kontrole pār uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibināšanas un darbības dokumentu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem

* 2004.gadā vēstules (rīkojumi) par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) neatrašanos juridiskajā adresē (uzdots uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) izpildinstitūcijai iesniegt paskaidrojumu par neatrašanos juridiskajā adresē vai dokumentus juridiskās adreses maiņas reģistrācijai) nesūtīja, jo tiem tika piemērots vienkāršotās likvidācijas process saskaņā ar likuma «Par uzņēmējdarbību» 34³.pantu.

PROGRAMMU REZULTATĪVO RĀDĪTĀJU IZPILDES ANALĪZE UN VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻU IZVĒRTĒJUMS

PASĀKUMI, KAS VEIKTI PAKALPOJUMU KVALITĀTES UZLABOŠANAI

Galvenie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai tika veikti saistībā ar Komercikuma reformas realizāciju.

Lai informētu uzņēmējus par reformas nosacījumiem un citiem jautājumiem, Uzņēmumu reģistrs gan saviem spēkiem, gan sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās sarīkoja 13 informatīvus seminārus. Uzņēmumu reģistrs ar Komerclikuma skaidrojumu piedalījās arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajos 28 informatīvajos semināros par Eiropas Savienības strukturālo fondu finanšu līdzekļu apgūšanu, ņemot vērā, ka šos līdzekļus var iegūt tie uzņēmumi, kuri ir pārreģistrējušies komercreģistrā. Informācija par šiem semināriem bija izvietota Uzņēmumu reģistra klientu apkalpošanas zālē Rīgā, kā arī reģionālajās nodaļās, izsūtīta reģistra elektroniskajiem abonentiem uz viņu e-pasta adresēm, ievieta reģistra interneta mājas lapā www.ur.gov.lv (ar nodrošinātu iespēju tieši caur lapu pieteikties dalībai jebkurā no semināriem).

Ņemot vērā klientu pieplūdumu, lai sekmīgi realizētu Komerclikuma reformu, papildus jau esošajiem 22 Uzņēmumu reģistra Rīgas nodaļā strādājošajiem valsts notāriem, kuru pienākums ir izskatīt iesniegtos dokumentus un pieņemt lēmumu par reģistrāciju, tika pieņemti vēl 17 valsts notāri. Savukārt 8 UR reģionālajās nodaļās papildus jau strādājošajiem 18 valsts notāriem pieņemti vēl 4. Aktualizēta informācija par Komerclikuma reformu Uzņēmumu reģistra interneta mājas lapā gan latviešu, gan angļu, gan arī krievu valodā.

Vairāku institūciju interneta mājas lapās (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Zvērinātu notāru padome u.c.) tika ievietots Uzņēmumu reģistra baneris ar saiti uz reģistra interneta mājas lapu par pārreģistrāciju.

Lai turpinātu uz klientu orientētas valsts iestādes darba pilnveidošanu un iestādes profesionalitātes uzlabošanu, reģistrs turpinājis informācijas sistēmu integrāciju ar citiem publiskiem reģistriem, tādējādi nodrošinot procesu kvalitātes uzlabošanu, publisko pakalpojumu rezultātu uzlabošanu un vienas aģentūras principu ieviešanu un datu sinhronizāciju starp reģistriem.

Tā 2004. gada 1. jūlijā starp Uzņēmumu reģistru, Zvērinātu notāru padomi un SIA «Lursoft» tika parakstīts sadarbības līgums, kas nodrošina zvērinātiem notāriem iespēju tiešsaistes režīmā izmantot komercreģistra informāciju un mazina administratīvos šķēršļus komersantu dibināšanā. Līdz ar to zvērināti notāri klientiem var vairs nepieprasīt izziņas no Uzņēmumu reģistra, lai izsniegtu apliecinājumus juridiskām personām par to tiesībspēju, darbības apjomu un pārstāju pilnvarām.

IEKŠĒJĀS KONTROLES EFEKTIVITĀTE, PLĀNOTIE UZLABOJUMI

Izvērtējot Uzņēmumu reģistra iekšējās kontroles sistēmas darbību 2004. gadā, iekšējie auditori secinājuši, ka kopumā Uzņēmumu reģistra iekšējās kontroles sistēma ir izveidota un darbojas efektīvi. Iekšējās kontroles veidotas atbilstoši iestādes personāla, finanšu un riska vadības politikām. Tomēr skaidri un precīzi definētas vadības politikas un atbilstoši izstrādātas procedūras nepārklāj pilnībā visu iekšējās kontroles sistēmu, kā rezultātā atsevišķos gadījumos konstatētas iekšējās kontroles nepilnības, kas izpaužas kā darbību nekonsekvence un nelietderīgums, resursu trūkums, nespēja sasniegt gaidītos darbības rezultātus.

Kā būtisku uzlabojumu Uzņēmumu reģistra iekšējās kontroles sistēmā iekšējie auditori vērtē iestādes stratēģiskā plāna 2005. - 2007. gadam izstrādi (tas atrodas apstiprināšanas stadijā) un 2005. gada darbības plānu. Iepriekšējā pārskata periodā Uzņēmumu reģistra iekšējie auditori konstatēja, ka vairākām auditētajām sistēmām ir kopīgas nepilnības plānošanā, proti, nav saiknes starp veicamajiem uzdevumiem un sasniedzamo rezultātu, bieži sasniedzamais rezultāts nav skaidri definēts. Ņemot vērā to, ka gan galvenie struktūrvienību uzdevumi, gan sasniedzamie rezultāti iekļauti iestādes stratēģiskajā un gada plānā, iepriekšminētās kontroles nepilnības ir uzskatāmas par novērstām. Stratēģiskais plāns izstrādāts, izvērtējot iestādes ilgtermiņa mērķus atbilstoši valsts politikai, novērtējot ar šo mērķu sasniegšanu saistītos riskus un iespējas, kā arī nosakot sasniedzamos rezultātus. Gada plāns sastādīts pamatojoties uz stratēģisko plānu un atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem 2005. gadā. Pēc auditoru domām, minētajos dokumentos noteiktās vadlīnijas palīdzēs Uzņēmumu reģistra struktūrvienībām darboties saskaņoti un atbilstoši kopējiem mērķiem, paaugstinās budžeta līdzekļu izlietojuma lietderīgumu un iestādes darbības efektivitāti kopumā.

SABIEDRĪBAS APTAUJAS

2004. gada februārī un martā Uzņēmumu reģistra Rīgas birojā tika veikta aptauja ar mērķi noskaidrot UR klientu viedokli par iestādes klientu apmierinātību ar apkalpošanas kultūru un kvalitāti.

Tā kā šāda aptauja ir veikta arī 2003. gadā, iegūtie dati ļauj salīdzināt tendences Uzņēmumu reģistra klientu apkalpošanas kultūrā un kvalitātē un secināt, kurās jomās ir vērojams progress un kurās vēl nepieciešami uzlabojumi.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada aptauju, 2004. gadā tika aptaujāts lielāks skaits respondentu (350 jeb ~ ½ no vienā dienā apkalpoto klientu skaita Uzņēmumu reģistra Klientu apkalpošanas zālē), un tas ļāva iegūt precīzākus datus.

1. tabula. Respondentu skaits aptaujās

2004. gads — 350
2003. gads — 140

Pētījumi tika veidoti kā kvantitatīvi, datu iegūšanai tika izmantota anketēšana pēc nejaušās izlases, kas nodrošināta to, ka izlase ir reprezentatīva ģenerālkopumam.

Uz jautājumu «Kā (kur) paraksti mēdzat iegūt informāciju no Uzņēmumu reģistra?» 2003. gadā lielākā daļa respondentu norādīja, ka informāciju gūst, personīgi ierodoties Uzņēmumu reģistra telpās taču šī gada aptaujā lielākā daļa respondentu informāciju iegūst, apmeklējot Uzņēmumu reģistra interneta mājas lapu www.ur.gov.lv (skatīt 2. tabulu). Tāpat salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri, vēlēdamies iegūt informāciju, zvana uz Uzņēmumu reģistra un raksta e-pasta vēstules uz Uzņēmumu reģistra e-pasta adresi info@ur.gov.lv.

2. tabula. Kā (kur) parasti mēdzat iegūt informāciju no Uzņēmumu reģistra?

Uz jautājumu, kādēļ respondenti izvēlas tieši šos informācijas ieguves veidus, tika saņemtas atbildes, ka tā ir ērtāk un ir iespējams ietaupīt laiku; tiek minēts, ka zvanot var operatīvi saņemt atbildes uz konkrēti interesējošiem jautājumiem; tiek atzīts, ka internets ir visērtākais variants, kā arī vispieejamākais un ātrākais; zvanot ir iespēja iegūt precīzāku informāciju par klientu interesējošajām niansēm; zvanīšana ļauj ietaupīt laiku un interneta mājas lapa vienmēr ir pieejama.

Aplūkojot respondentu atbildes uz jautājumu par to, kādā veidā viņi vēlētos saņemt informāciju par Uzņēmumu reģistru un tā aktivitātēm, jāsecina, ka visvairāk šā gada aptaujas respondentu vēlētos iegūt, ieskatoties Uzņēmumu reģistra interneta mājas lapā (pagājušajās aptaujās šāds atbilžu variants atsevišķi netika piedāvāts), kā arī zvanot pa tālruni uz reģistru. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir audzis to respondentu īpatsvars, kuri informāciju vēlētos gūt, zvanot uz Uzņēmumu reģistru pa tālruni, kā arī saņemot informācijas stendos kuros izvietoti dažādi Uzņēmumu reģistra sagatavoti metodiskie materiāli, bet pārējos variantos ir vērojams kritums (skatīt 4. tabulu).

4. tabula. Kā vēlētos saņemt papildus informāciju par Uzņēmumu reģistru un tā aktivitātēm

** Šis atbilžu variants 2003. gada aptaujā netika piedāvāts

PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UNKVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

2004. gadā Uzņēmumu reģistrā pavisam strādāja 151 persona (2003. gadā – 142). 2004. gadā Valsts administrācijas skolas rīkotos mācību kursus apmeklēja 152 Uzņēmumu reģistrā nodarbinātie, no tiem 116 ierēdņi un 36 darbinieki.

Valsts administrācijas skolas mācību kursu apmeklējušo Uzņēmumu reģistra ierēdņu un darbinieku skaits 2003. un 2004. gadā

1 — 2003. gadā
2 — 2004. gadā

Apmeklētākie Valsts administrācijas skolas mācību kursi pārskata periodā:

• Valsts pārvaldes iekārtas likums;
• Publiskā runa, sarunu un sapulču vadīšana;
• Personālvadība;
• Administratīvais process iestādē;
• Eiropas Savienības pamatnostādnes;
• Ievadkurss jaunajiem ierēdņiem;
• Ievads Eiropas Savienības tiesībās.

PROGNOZES UN PLĀNI NĀKAMAJAM GADAM

2005. gadā apjomīgākais Uzņēmumu reģistra veicamais uzdevums ir sekmīga pērnā gada 1. aprīlī uzsāktās biedrību un nodibinājumu reformas pabeigšana. Lai izglītotu sabiedriskās organizācijas par šo reformu un mudinātu tās savlaicīgi iesniegt dokumentus pārreģistrācijai, Uzņēmumu reģistrs visa gada garumā plāno rīkot informatīvas kampaņas par pārreģistrācijas jautājumiem.

Sākot ar 2005. gada 1. aprīli Uzņēmumu reģistrs uzsāka reģistrēt arī šķīrējtiesas (šķīrējtiesa ir privāttiesisks institūts, kas uz pušu vienošanās pamata izskata tam ar līgumu nodotos strīdus). Ikvienai šķīrējtiesai būs nepieciešams Uzņēmumu reģistra apstiprināts darbības reglaments un akceptēts nosaukums.

2005. gadā plānots pieņemt izmaiņas normatīvajos aktos, ka gan uz komercķīlu pieteikumiem, gan uz pieteikumiem individuāla komersanta un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrēšanai dibinātāju un valdes locekļu parakstus paraugus varēs apliecināt arī Uzņēmumu reģistrs un šāds apliecinājums tiks pielīdzināts zvērināta notāra apliecinājumam. Tas būtiski mazinās birokrātiskos šķēršļus jaunu uzņēmumu dibināšanā. Uzņēmumu reģistrs strādā pie pasākumu plāna izstrādes šī uzdevuma sekmīgai realizācijai.

Uzņēmumu reģistrs turpinās attīstīt un pilnveidot iestādes klientiem pieejamos pakalpojumus, tāpat arī turpinās darbu pie datu kvalitātes pilnveidošanas un valsts nozīmes reģistru integrācijas (plānots uzsākt sadarbību ar Tiesu administrāciju par pieeju tiesu informatīvajai sistēmai).

2005. gadā plānots piedalīties Eiropas Komisijas organizētajās Uzņēmējsabiedrību tiesību ekspertu darba grupās (Company law experts group) un semināros par Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas Savienības Padomes darba grupās, kā arī Eiropas komercreģistru foruma konferencē.

STARPTAUTISKIE PROJEKTI

Svarīgākās aktivitātes starptautiskās sadarbības jomā bija saistītas ar dalību Eiropas Savienības līmeņa pasākumos par normatīvo aktu ieviešanas procedūrām. Savukārt, lai iepazītos ar Uzņēmumu reģistra darbu, iestādi apmeklēja Lietuvas Republikas ministriju pārstāvji.

Uzņēmumu reģistra pārstāvji 2004.gadā piedalījās:

• Eiropas Komisijas organizētajās Uzņēmējsabiedrību tiesību ekspertu darba grupās (Company law experts group) (sadarbībā ar Tieslietu ministriju). Sagatavots sākotnējās pozīcijas projekts atašeju sanāksmei Briselē, nacionālās pozīcijas projekts par direktīvas projektu par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos;
• Eiropas Komisijas organizētajā seminārā par regulas par Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām ieviešanu;
• Konferencē Hāgā par korporatīvo pārvaldes principu (Corporate governance codes) ieviešanu akciju sabiedrībās (bija Tieslietu ministrijas deleģējums);
• Eiropas komercreģistru foruma 7. konferencē (ikgadējs forums, kurā tiekas Eiropas reģiona komercreģistra iestāžu pārstāvji), kurā tika aplūkoti dažādi Eiropā esošo komercreģistru sistēmu sadarbības spēja, informācijas pieejamība, kopīgais un atšķirīgais un sadarbība nākotnē.
• Eiropas Biznesa Reģistra valdes sanāksmēs, kurās Uzņēmumu reģistra pārstāvis bija kā valdes loceklis.

Uzņēmumu reģistrs piedalās Eiropas Komisijas organizētajās Uzņēmējsabiedrību tiesību ekspertu darba grupu sanāksmēs un semināros, jo Eiropas Savienības uzņēmējsabiedrību tiesību joma ir deleģēta Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs izstrādā normatīvo aktu projektus šīs jomas direktīvu, regulu un rekomendāciju ieviešanai Latvijā.

2004. gada 12. maijā Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Tieslietu ministriju un SIA “Lursoft” rīkoja Eiropas Biznesa reģistra (European Business Register) datu bāzes prezentāciju. Eiropas Biznesa reģistrs ir apjomīgākā Eiropas valstīs reģistrētu uzņēmumu datu bāze, kurā var saņemt informāciju par vairāk nekā 10 valstīs reģistrētājiem uzņēmumiem – pieejama gan vispārīga (nosaukums, adrese, statuss), gan arī detalizēta informācija (amatpersonas, gada pārskati) – tas atkarīgs no katras konkrētās valsts informācijas sistēmas. Datu bāze ļauj Latvijas uzņēmējiem operatīvi un bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem iegūt informāciju par darījumu partneriem Eiropā, kā arī citu valstu uzņēmējiem – par darījumu partneriem Latvijā. Eiropas Biznesa reģistra dalībvalstis ir Latvija (pārstāv Uzņēmumu reģistra datu bāžu apkalpojošā SIA «Lursoft»), Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Grieķija, Itālija, Austrija, Latvija, Beļģija, Norvēģija, Spānija un Zviedrija.

Savukārt, lai iepazītos ar Uzņēmumu reģistra darbu, pieredzes apmaiņas vizītē reģistru 2004. gada 26. oktobrī apmeklēja Lietuvas Republikas Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji. Viesi tika iepazīstināti ar subjektu reģistrācijas kārtību Latvijā, kā arī Komerclikuma reformas norisi. Īpaši Lietuvas pārstāvji interesējās par kārtību, kādā Uzņēmumu reģistrs pēc 2005. gada 1. janvāra likvidēs nepārreģistrētos uzņēmumus.

FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS

Aktīvi un pasīvi (kopsavilkuma bilance latos)

Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojums (latos)

Maksas pakalpojumi un to izcenojumi, citi pašu ieņēmumi (latos)

Uzņēmumu reģistra 2004. gada publisko gada pārskatu sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa