Gada pārskats 2005

Priekšvārds

Gada iesākums allaž ir bijis laiks, kad ikviens atskatās uz paveikto un nosprauž mērķus nākotnei. Uzņēmumu reģistrs šajā ziņā nav izņēmums. 2005.gadā notikušas ievērojamas izmaiņas gan pašu darbā, gan arī atvieglojot pašu uzņēmēju darbu.

Viens no būtiskākajiem Uzņēmumu reģistra 2005.gada paveiktajiem darbiem, kas attiecas uz komercdarbības vides pilnveidošanu, ir uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pārreģistrācijas pabeigšanu, komersantu reģistrācijas paātrināšanu un šķīrējtiesu reģistrācijas pārņemšanu. Tāpat atzīmēšanas vērts ir milzīgais uzņēmumu reģistrācijas apjoma pieaugums, kas bija jānodrošina 2005.gadā. pērn kopumā tika reģistrēti 11 009 uzņēmumi, kas ir par 7,8% vairāk nekā iepriekš.

Stājās spēkā arī komerclikumā ietvertais Pasaules Bankas ieteikums, ka visi pieteikumi ierakstiem komercreģistrā jāizskata maksimums trīs darba dienu laikā. Vēl pirms diviem gadiem šāds plāns izskatījās visai utopisks, taču šodien var teikt – tā jau ir gadu veca realitāte, kas darbojas praksē. Jāatzīmē, ka šis rādītājs jau šobrīd ir viens no labākajiem visā Eiropā, turklāt tas ir panākts, nesamazinot pārbaužu apjomu un tādējādi arī drošības pasākumus, bet gan maksimāli automatizējot darbu un pilnveidojot veicamās organizatoriskās rutīnas.

2005.gads bija zīmīgs arī ar to, ka stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi, saskaņā ar kuriem, pastāvīgo šķīrējtiesu reģistrācija tika nodota Uzņēmumu reģistram. Šādas izmaiņas deva, pirmkārt, ka šo uzņēmējiem nozīmīgo informāciju var iegūt Uzņēmumu reģistrā. Otrkārt – vienlaikus ir pilnveidota šķīrējtiesu reģistrācijas kārtība. Treškārt – tika atsijātas nestrādājošās šķīrējtiesas, kā arī ceturtkārt – lielā mērā ir atrisinātas problēmas ar šķīrējtiesu nosaukumu veidošanu, jo līdz šim tie bija grūti saprotami un bieži vien jaucami ar līdzīgiem valsts tiesu nosaukumiem. Tāpēc cilvēkiem līgumos pielīga strīdus risināt šķīrējtiesā, viņiem tā īsti neapzinoties īstenās sekas.

Arī 2006.gadā gaidāmas lielas pārmaiņas gan Uzņēmumu reģistra darbiniekiem, gan arī uzņēmējiem pašiem, jo plānots ieviest vairākus jauninājumus, kas samazinās laika patēriņu informācijas iegūšanā.

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš

Iestādes juridiskais statuss un struktūra

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Tāpat reģistrs reģistrē arī komersantus, masu informācijas līdzekļus, sabiedriskās organizācijas, biedrības un nodibinājumus, laulāto mantisko attiecību līgumus, arodbiedrības, koncesiju līgumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes un politiskās organizācijas (partijas).

Uzņēmumu reģistrs ir juridiska persona, kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tā darbu regulē likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Ministru kabineta apstiprināts iestādes nolikums un citi normatīvie akti. Reģistru vada galvenais valsts notārs, kuru pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

Iestādei ir centrālais aparāts un reģionālās nodaļas astoņās Latvijas pilsētās: Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Valmierā un Ventspilī. Rīgā ir administrācija un Rīgas reģionālā nodaļa.

Struktūra

IESTĀDES GALVENIE UZDEVUMI UN PRIORITĀTES

Uzņēmumu reģistra galvenās vērtības, veicot likumā noteikto funkciju izpildi, ir tiesiskums, korupcijas nepieļaušana un sabiedrības interešu ievērošana, saimnieciskums, publiskums un attīstība. Iestādes svarīgākais uzdevums ir kalpot sabiedrības interesēm, nodrošinot likumā paredzēto funkciju izpildi, sniedzot kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus klientiem, gan veicot reģistrāciju, gan nodrošinot informācijas pieejamību.

Pamatojoties uz pētījumiem, kas tiek veikti gan ar klientu aptauju palīdzību, gan arī augstskolu studentu iesaistīšanu, Uzņēmumu reģistrs analizē iespējas veikt uzlabojumus klientu apkalpošanas kultūrā. 2005.gadā turpināts palielināt klientu apkalpošanas zāles darbinieku skaits, lai varētu ātrāk apkalpot klientus, kā arī izstrādāti papildus izdales materiāli par Uzņēmumu reģistra kompetencē esošajiem jautājumiem.

Tāpat Uzņēmumu reģistrs pārņēmis šķīrējtiesu reģistrāciju, noslēdzis sabiedrisko organizāciju pārreģistrāciju biedrību un nodibinājumu reģistrā un veicis daudzus citus uzlabojumus.

IESTĀDES DARBĪBAS REZULTĀTI

Tendences rāda, ka vēl arvien saglabājas pieauguma tendences gan jaunu uzņēmumu reģistrācijā, gan likvidēšanā. Ja pirmo var skaidrot ar Latvijas ekonomikas attiecīgo izaugsmi, tad otrs saistāms ar 2005.gada pašā sākumā pabeigto komercreformu, kā rezultātā nepārreģistrētos uzņēmumus sākts izslēgt no reģistriem. Ar katru gadu vērojams, ka pieaug komercķīlu skaits un summa, iespējams, tas ir rādītājs cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās rezultātā, kā arī iet roku rokā ar jauno uzņēmumu reģistrācijas pieaugumu.

Statistiski 2005.gads iezīmējas arī ar samērā lielo politisko organizāciju reģistrāciju, ko var skaidrot ar 2006.gada rudenī plānotajām vēlēšanām. Dažu mēnešu laikā reģistrētas vēl vairākas politiskās organizācijas, tādējādi var prognozēt, ka arī 2006.gadā partiju pieaugums būs vērā ņemams, pārsniedzot pussimta robežu.

Jaunu komersantu reģistrācija

Ja kopš 1996.gada jaunu uzņēmumu skaits katru gadu samazinājās, tad sākot ar 2003.gadu jaunu uzņēmumu skaits arvien palielinās. Šī tendence saglabājās arī 2005.gadā, lai gan pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem nav bijis tik straujš – aptuveni 7%. Turpinoties pieaugumam, salīdzinot ar 2002.gadu uzņēmumu skaits 2006.gadā būs dubultojies. Galvenais valsts notārs Jānis Endziņš norāda, ka pozitīvajai tendencei ir vairāki iemesli: pirmkārt Latvijas ekonomiskā augšupeja, otrkārt iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pastāvīgs darbs pie komercdarbības vides uzlabošanu. Arī Uzņēmumu reģistrs no savas puses nepārtraukti dara visu iespējamo, lai saglabātu vajadzīgo drošības līmeni, vienlaikus arī paātrinot reģistrācijas procedūru.

Uzņēmumu pārreģistrācija no uzņēmumu reģistra komercreģistrā

2005.gada 2.janvāris bija pēdējā diena, kad uzņēmumiem saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārības likumu bija jāiesniedz dokumenti pārreģistrācijai. Liela daļa uzņēmumu pārreģistrācijas pieteikumus iesniedza pēdējās dienās, kā arī daļai uzņēmumu sākotnējos dokumentos bija kādi trūkumi, tāpēc, neraugoties uz trīs gadus ilgušo pārreģistrāciju, arī 2005.gadā vēl tika pārreģistrēti vairāk nekā trīs tūkstoši uzņēmumu.

Jaunu subjektu reģistrācija komercreģistrā 2005.gada mēnešos

Aplūkojot atsevišķi datus par katru mēnesi, var secināt, ka jaunu subjektu reģistrācija komercreģistrā gada pēdējos mēnešus ir stabila ar tendenci pieaugt. Lielākais jauno subjektu reģistrācijas apjoms fiksēts pēdējos gada mēnešos.

No uzņēmumu reģistra komercreģistrā pārreģistrētie subjekti 2005.gada mēnešos

Aplūkojot atsevišķi datus par katru mēnesi, ir vērojams ļoti straujš pārreģistrēto uzņēmumu Komercreģistrā skaita kritums, kas saistīts ar Komercrreformas noslēgšanos. Ja janvāra mēnesī pārreģistrēto uzņēmumu skaits bija 2089, tad gada pēdējā mēnesī tie bija tikai 22 uzņēmumi.

2005.gadā reģistrētie uzņēmumu veidi

Uzņēmumu reģistrā pagājušajā gadā, kā ierasts, visvairāk reģistrētas Sabiedrības ar ierobežotu atbildību –  kopumā 8782. Otra lielākā uzņēmējdarbības forma, kas iegrāmatota –  kooperatīvās sabiedrības, pēc skaita 1623. Vēl salīdzinoši daudz reģistrētas zemnieku saimniecības, filiāles un ārvalstu komersantu filiāles. Pārējās uzņēmējdarbības formas reģistrētas nelielā daudzumā.

Gada pārskatu iesniegšana

Gada pārskats ir viens no tiem dokumentiem, kurš trešajām personām un sadarbības partneriem norāda, kā uzņēmums strādājis iepriekšējā finanšu gadā. Tāpēc Uzņēmumu reģistrs gada pārskatu iesniegšanu saista ne tikai ar likuma prasību izpildi, bet arī ar uzņēmuma godaprātu pret saviem klientiem, partneriem un to kreditoriem. Salīdzinot ar 2004.gadu gada finanšu pārskatu iesniegšana pieaugusi par 2646 , sasniedzot 50,6 tūkstošus. Šis ir pēdējo gadu lielākais rādītājs. Tendences rāda, ka katru gadu iesniegto pārskatu skaits palielinās vidēji par četriem līdz sešiem procentiem. Pieauguma pamatā ir apstāklis, ka arvien vairāk reģistrējas jauni uzņēmumi. Šī tendence, domājams, saglabāsies arī turpmākajos gados.

Masu informācijas līdzekļu reģistrācija

Masu informācijas līdzekļu reģistrācijai 2005.gadā bija tendence pieaugt.

Ja 2004.gadā bija reģistrēts 91masu informācijas līdzeklis, tad 2005.gadā to skaits pieauga par divdesmit, līdz – 111.

Sabiedrisko organizāciju reģistrācija

Statistika rāda, ka strauji ir samazinājusies Sabiedrisko organizāciju reģistrācija.  Ja 2006.gadā reģistrētas 766 sabiedriskās organizācijas, tad 2005. gadā – tikai 286. Tas skaidrojams ar to, ka pēc Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās 2004.gada 1.aprīlī, tika uzsākta reforma, kura paredzēja sabiedrisko organizāciju dalījumu biedrībās un nodibinājumos, kā arī jau reģistrēto sabiedrisko organizāciju pārreģistrāciju par biedrībām un nodibinājumiem.

Bija plānots, ka Biedrību un nodibinājumu reģistrā kopumā pārreģistrēsies nepilni seši tūkstoši sabiedriskās organizācijas jeb precīzāk 5987. Pārreģistrācijas dokumentus iesniedza tikai 3606 organizācijas, kas nozīmē, ka Biedrību un nodibinājumu reģistrā nepārreģistrējās vairāk nekā divi tūkstoši sabiedriskās organizācijas.

Ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību reģistrācija

2005.gadā tika kopumā reģistrētas 57 ārvalstu komersantu pārstāvniecības, bet piecas jau likvidētas. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, pārstāvniecību skaits ir samazinājies par 33.

Politisko organizāciju (partiju) reģistrācija

Salīdzinot ar 2004.gadu divas reizes palielinājās politisko organizāciju (partiju) reģistrācija. Ja 2004.gadā tika reģistrētas 6 jaunas organizācijas, tad 2005.gadā - jau 12. Tas izskaidrojams ar aktīvu jaunu politisko spēku veidošanos laikā pirms Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2006.gada novembrī.

Arodbiedrību reģistrācija

Arodbiedrību reģistrācija arī 2005.gadā saglabājās nemainīga, jo gan 2004, gan arī šajā gadā reģistrētas pa sešām arodbiedrībām katrā.

Komercķīlu reģistrācijas skaits

Reģistrēto komercķīlu skaitam vēl arvien ir tendence strauji palielināties, līdzīgi kā jaunu reģistrēto uzņēmumu skaitam. 2005.gadā komercķīlu reģistrācijas skaits pieauga līdz 20 tūkstošiem. Daudzi uzņēmēji saprot, ka ar saviem līdzekļiem vien nebūs iespējas uzsākt saimniecisko darbību vai attīstīt jau esošo, jo nepieciešamas investīcijas. Viens no veidiem, kā tās iegūt, ir ieķīlājot savu kustamo īpašumu, pretī iegūstot nepieciešamo finansējumu.

Reģistrēto komercķīlu summa

Pieaugot reģistrēto komercķīlu skaitam, attiecīgi pieaug arī kopējā summa, par kādu ķīlas iegrāmatotas. Tas savukārt norāda uz iedzīvotāju labklājības celšanos. Līdz 2005.gada beigām reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu maksimālā summa, kas izriet no darījumiem, kuri nodrošināti ar komercķīlu kopumā ir Latvijas mērogam ļoti liela – turpat 27,5 miljardi latu. 

Laulāto mantisko attiecību līgumu reģistrācija

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu laulāto mantisko attiecību līgumu reģistrācijai ir tendence pieaugt, ko var skaidrot ar vēlmi sakārtot savstarpējās mantiskās attiecības, nosakot pienākumus un atbildību pār savā īpašumā esošo mantu.

Likvidētie uzņēmumi

Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, 2005.gadā krietni palielinājās likvidēto uzņēmumu skaits. Pieaugums kopumā bija 78% apjomā. Šī ir pagaidu tendence, jo saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu ir jālikvidē tie uzņēmumi, kuri pretēji likuma prasībām nepārreģistrējās komercreģistrā. Tomēr liels likvidējamo uzņēmumu skaits saglabāsies arī 2006.gadā, jo turpinās nepārreģistrēto uzņēmumu likvidācija.

Uzņēmumu reģistrs uzsācis uzņēmumu likvidāciju un iecēlis likvidatoru

Uzņēmumu reģistrs uzsācis uzņēmumu likvidāciju un 2005.gadā iecēlis likvidatorus 64 lietās, kas ir par divām mazāk nekā 2004.gadā.

Kancelejas nodaļā reģistrētie dokumenti

Kancelejas nodaļā nosūtītās vēstules

Ziņu pieprasījumu skaits

Salīdzinoši ar 2004.gadu, 2005.gadā tika saņemts mazāks ziņu pieprasījumu skaits gan kopumā, gan attiecīgi arī mēnesī un dienā. Tas skaidrojams ar to, ka iepriekšējā gadā pieprasījumu skaits palielinājās Komerclikuma reformas beigu termiņa tuvošanās dēļ. Arvien saglabājas proporcija, kur 30% no kopējā skaita informācija tiek sniegta bez maksas, bet 70% - par maksu.

Uzņēmumu reģistrs sniedz informāciju par reģistrētajiem subjektiem trīs veidos: izziņas (~32% no kopējā apjoma), kopijas (~66%) un lietu apskate (2%).

Svešvalodā sagatavoto izziņu skaits

Salīdzinot ar 2004.gadu, samazinājās sagatavoto izziņu skaits svešvalodā. Visvairāk,  kā jau katru gadu, tika izsniegtas izziņas angļu valodā – kopumā 123, kas gan ir par 2,8 reizēm mazāk. Nelielā apjomā sagatavotas arī izziņas vācu un krievu valodās. Kopumā svešvalodā sagatavoto izziņu skaits arī samazinājies par nepilnām trīs reizēm.

PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UN KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

2005.gadā Uzņēmumu reģistra darbinieki kopumā apmeklēja Valsts administrācijas skolas mācību kursus 42 reizes, kas ir ievērojami mazāks skaits nekā iepriekšējā gadā. Pieteikumus uz kursiem Uzņēmumu reģistra Personāla nodaļa saņēma vairāk, taču ne vienmēr no Valsts administrācijas skolas tika saņemts apstiprinājums.

Visbiežāk apmeklētie kursi 2005.gadā bija:

• Administrācijas process iestādē
• Laika menedžments
• Korupcijas novēršana
• Valsts pārvaldes iekārtas likums: iekšējie normatīvie akti
• Personālvadība I
• Uzticību radoša organizācijas kultūra

Kontrole pār uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibināšanas un darbības dokumentu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem

PROGRAMMU REZULTATĪVO RĀDĪTĀJU IZPILDES ANALĪZE UN VALSTS BUDŽETA LĪDZEKĻU IZVĒRTĒJUMS

IEKŠĒJĀS KONTROLES EFEKTIVITĀTE, PLĀNOTIE UZLABOJUMI

Izvērtējot Uzņēmumu reģistra iekšējās kontroles sistēmas darbību 2005. gadā, iekšējie auditori secinājuši, ka kopumā Uzņēmumu reģistra iekšējās kontroles sistēma ir izveidota un darbojas . Iekšējās kontroles veidotas atbilstoši iestādes personāla, finanšu un riska vadības politikām. Tomēr skaidri un precīzi definētas vadības politikas un atbilstoši izstrādātas procedūras nepārklāj pilnībā visu iekšējās kontroles sistēmu, kā rezultātā atsevišķos gadījumos konstatētas iekšējās kontroles nepilnības, kas izpaužas kā darbību nekonsekvence un nelietderīgums, resursu trūkums, nespēja sasniegt gaidītos darbības rezultātus.

Kā būtisku uzlabojumu Uzņēmumu reģistra iekšējās kontroles sistēmā iekšējais audits vērtē iestādes strukturālās izmaiņas. Iepriekšējā pārskata periodā Uzņēmumu reģistra iekšējie auditori konstatēja, ka vairākām auditētajām sistēmām ir kopīgas nepilnības plānošanā, proti, nav saiknes starp veicamajiem uzdevumiem un sasniedzamo rezultātu, bieži sasniedzamais rezultāts nav skaidri definēts. Ņemot vērā to, ka gan galvenie struktūrvienību uzdevumi, gan sasniedzamie rezultāti iekļauti iestādes stratēģiskajā un gada plānā, iepriekšminētās kontroles nepilnības ir uzskatāmas par novērstām. Stratēģiskais plāns izstrādāts, izvērtējot iestādes ilgtermiņa mērķus atbilstoši valsts politikai, novērtējot ar šo mērķu sasniegšanu saistītos riskus un iespējas, kā arī nosakot sasniedzamos rezultātus. Gada plāns sastādīts pamatojoties uz stratēģisko plānu un atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem gadā. Pēc auditoru domām, minētajos dokumentos noteiktās vadlīnijas palīdzēs Uzņēmumu reģistra struktūrvienībām darboties saskaņoti un atbilstoši kopējiem mērķiem, paaugstinās budžeta līdzekļu izlietojuma lietderīgumu un iestādes darbības efektivitāti kopumā.

FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS

Aktīvi un pasīvi (kopsavilkuma bilance latos)

Valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojums (latos)

Maksas pakalpojumi un to izcenojumi, citi pašu ieņēmumi (latos)*

Maksas palpojumi. 2005.gada pirmajā pusgadā netika sniegti (sniegti sākot ar jūniju)

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Svarīgākās aktivitātes bija saistītas ar dalību Eiropas Komisijas darbā attiecībā uz Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām. 2006.gada 18.augustā spēkā stājas Eiropas Padomes Regula (EK) Nr. 1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem, kura būs tieši piemērojama arī Latvijā. Gada laikā UR pārstāvji apmeklēja Briseli, lai piedalītos Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības ģenerāldirektorāta organizētajos semināros saistībā ar minētās regulas noteikumiem un to piemērošanu dalībvalstīs sākot ar 2006.gada 18.augustu.

Uzņēmumu reģistra pārstāvji piedalījās arī Eiropas Komisijas Komercsabiedrību tiesību ekspertu darba grupās un Padomes darba grupās par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 77/91/EEK saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu.

Tāpat arī svarīga bija dalība Eiropas komercreģistru forumā (ECRF), kur UR pārstāvji piedalījās ECRF darba grupas sēdē, lai plānotu, kādā kārtībā turpmāk būtu jānotiek ECRF ikgadējo konferenču organizēšanai un kādam būtu jābūt ECRF ikgadējo konferenču saturiskajam formātam. Aktīva iesaistīšanās ECRF pasākumos šajā laikā ir īpaši svarīga, jo paredzēts, ka ECRF ikgadējā konference 2007.gadā notiks Latvijā. ECRF ir izveidota, lai veicinātu Eiropas reģiona komercreģistru iestāžu sadarbību, to informācijas pieejamību, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vidi kopumā.

PROGNOZES UN PLĀNI NĀKAMAJAM GADAM

Jau šobrīd informāciju no Uzņēmumu reģistra iespējams saņemt ļoti īsā laikā. Vairumā gadījumu informācija tiek sniegta, ilgākais, vienas dienas laikā.

2006.gadā iecerēts situāciju vēl uzlabot un izveidot kārtību, lai vienkāršos gadījumos informāciju sniegtu uzreiz- dažu minūšu laikā. Tādējādi, ieguvēji būtu gan UR klienti, kuriem informācija ātri nepieciešama, gan UR, jo projekta rezultātā iespējams ietaupīt iestādei nepieciešamo kopējo laika patēriņu, kad ar klientu jāstrādā nevis divas, bet vienu reizi. UR reģionālajās nodaļās tāda prakse uzsākta jau 2005.gadā un no 2006.gada vidus tā tiks īstenota arī Rīgas reģionālajā nodaļā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām, sākot ar 2007.gadu Uzņēmumu reģistram ir jānodrošina ikviena interesenta vēlme saņemt komersanta reģistrācijas lietā esošos dokumentus par pēdējiem desmit gadiem elektroniskā veidā. Uzdevums ir darbietilpīgs, jo papīra formā esošie dokumenti būs jāpārveido elektroniskā formā, izmantojot kādas no pastāvošajām tehnoloģijām. Visu 2006.gadu turpināsies nopietni sagatavošanās darbi, lai izpildītu minētās prasības.

Ņemot vērā šo uzdevumu, kā arī pastāvot pastiprinātai klientu interesei iegūt elektroniskā veidā informāciju par uzņēmuma gada pārskatiem, šobrīd tiek analizēta iespēja kā pilotprojektu jau tuvākajos mēnešos aizsākt uzņēmumu 2005.gada pārskatu pārveidi elektroniskā formā.

UR vienmēr ir aktīvi mēģinājis līdzdarboties birokrātisko šķēršļu samazināšanas procesos un daudz kas jau ir paveikts. Darbu plānots turpināt arī 2006.gadā. no lielākajiem projektiem var atzīmēt divus. Pirmkārt, tā būs iespēja no 2006.gada 1.jūlija atsevišķos gadījumos apliecināt parakstu UR, neejot pie zvērināta notāra. Otrkārt, tiks samazināts komersantu reģistrācijai iesniedzamo dokumentu skaits.

Patlaban individuālajiem komersantiem un komercsabiedrību dibinātājiem nepieciešams notariāli apstiprināt parakstus uz reģistrācijas pieteikuma, kā arī tie jāapliecina kapitālsabiedrību valdes locekļiem, prokūristiem un komercsabiedrību likvidatoriem. Uzņēmumu reģistrs ir sagatavojis grozījumus Komerclikumā. Kas paredz parakstu apliecināšanas tiesības arī UR, ne tikai zvērinātiem notāriem. Grozījumi atbalstīti Ministru kabinetā un jau tiek skatīti Saeimā. Projekta mērķis ir atvieglot reģistrācijas procedūras tieši mazajiem uzņēmumiem. Šādu iespēju izmantot varēs, reģistrējoties kā individuālajam komersantam, reģistrējot kapitālsabiedrību ar vienu dibinātāju, kā arī reģistrējot valdes locekļus, likvidatorus un prokūristus. Grozījumi samazinās uzņēmējam veicamo darbību kopumu līdz vienai darbībai, jo projektā minētajos gadījumos nebūs nepieciešams papildus doties pie zvērināta notāra.

Sagatavoti arī Komerclikuma grozījumi, kuru mērķis ir samazināt komersantu reģistrācijai iesniedzamo dokumentu skaitu. Tādējādi jau tā elementārā reģistrācijas jautājumu kārtošana tiks vēl vienkāršota. Arī šie grozījumi apstiprināti Ministru kabinetā un pašreiz atrodas izskatīšanai Saeimā.

Atbilstoši sagatavotajiem grozījumiem uzņēmējiem nevajadzēs iesniegt amatpersonu parakstu paraugus atkārtoti, ja tie jau atradīsies attiecīgajā komersanta reģistrācijas lietā. Kā arī nebūs jāiesniedz valdes paziņojums par juridisko adresi, jo šīs ziņas tāpat jānorāda reģistrācijas pieteikumā. Savukārt katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par amatpersonu turpmāk būs jāiesniedz tikai tad, ja šis valdes loceklis nebūs parakstījis reģistrācijas pieteikumu.