Nr. 1-5/180, 07.11.2008.

Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

Izskatot 2008.gada 26.jūnija arodbiedrības "LATADA", reģ. Nr. 40008071675, un Latvijas Vieglo Taksometru Arodbiedrības, reģ. Nr. 50008044541, (turpmāk tekstā kopā – Iesniedzēji) kopīgu iesniegumu Nr. II 131/08-2606 UR (turpmāk tekstā – Iesniegums),

konstatēju:

[1]1991.gada 9.aprīlī Tieslietu ministrijas Sabiedrisko lietu departamenta vadītājs pieņēma lēmumu reģistrēt LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBU (turpmāk tekstā – Pirmā LBAS) saskaņā ar tolaik spēkā esošā likuma „Par arodbiedrībām” 3.panta redakciju. 2003.gada 11.septembrī Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Pirmajai LBAS piešķirt reģ. Nr. 50008043851, iekļaujot Pirmo LBAS Uzņēmumu reģistra arodbiedrību reģistrā.
[2]2008.gada 21.maijā Uzņēmumu reģistrā saņemts Iesniedzēju 2008.gada 21.maija pieteikums biedrības „LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBA” (turpmāk tekstā – Otrā LBAS) ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā.
[3]Izskatot 2008.gada 21.maijā iesniegtos dokumentus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs 2008.gada 28.maijā pieņēma lēmumu Nr. 10-10/71128 (turpmāk tekstā – Apstrīdētais lēmums) atlikt Otrās LBAS reģistrāciju biedrību un nodibinājumu reģistrā. Apstrīdētais lēmums cita starpā pamatots ar sekojošiem argumentiem.
[3.1]Otrās LBAS nosaukums sakrīt ar agrāk reģistrēto Pirmo LBAS. Taču jaundibināmas biedrības nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras ne tikai no citiem biedrību un nodibinājumu reģistrā jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem biedrību vai nodibinājumu nosaukumiem, bet arī no subjektiem, kas reģistrēti sabiedrisko organizāciju reģistrā (ja vien to darbība nav izbeigta) saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma (turpmāk tekstā arī - BNL) 6.panta trešo daļu un Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās likuma 5.pantu.
[3.2]BNL 6.panta, kā arī likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 181.panta sestās daļas mērķis ir izslēgt nevalstisko organizāciju sektora negodīgu konkurenci un trešo personu maldināšanu. No šāda viedokļa gan biedrības, gan arodbiedrības darbojas vienā informācijas telpā. Tāpēc jaundibināmas biedrības nosaukumam jāatšķiras ne tikai no citiem biedrību un nodibinājumu reģistrā jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem biedrību vai nodibinājumu nosaukumiem un subjektiem, kas reģistrēti sabiedrisko organizāciju reģistrā, bet arī no reģistrētu arodbiedrību nosaukuma. Tādējādi, reģistrācijai pieteiktās Otrās LBAS nosaukums neatbilst BNL un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” minētajām normām.
[3.3]Otrās LBAS statūtos nav noteiktas izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību kopīgi vai atsevišķi.
[4]2008.gada 8.jūlijā Uzņēmumu reģistrā saņemts Iesniegums, kurā Iesniedzēji lūdz atcelt Apstrīdēto lēmumu daļā par Otrās LBAS nosaukuma neatbilstību BNL un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” normām, jo:
[4.1]Saskaņā ar BNL 6.panta trešo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 181.panta piekto daļu jaundibināmās biedrības nosaukumam jāatšķiras tikai no jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem sabiedrisko organizāciju, biedrību vai nodibinājumu nosaukumiem. Biedrība ar nosaukumu „LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBA” nav ne reģistrēta, ne pieteikta biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2008.gada 21.maijam, t.i. brīdim, kad tika iesniegts Iesniedzēju pieteikums Otrās LBAS ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā;
[4.2] Likuma „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” izpratnē arodbiedrība nav uzskatāma par sabiedrisko organizāciju, jo saskaņā ar šā likuma 3.panta trešā daļā ietverto tiesību normu, šā likuma noteikumi neattiecas uz arodbiedrībām. Arodbiedrības darbību regulē atsevišķs likums – likums „Par arodbiedrībām.” Pretējā gadījumā Pirmajai LBAS būtu bijis jābūt reģistrētai biedrību un nodibinājumu reģistrā.
[5] 2008.gada 9.jūlijā Iesniedzēji cita starpā iesniedza Uzņēmumu reģistrā Otrās LBAS statūtu eksemplārus, kuru:
[5.1]3.2.7. punktā noteikts, ka Biedrības uzdevums ir organizēt un vadīt kopējas dalīborganizāciju akceptētās akcijas arodbiedrību mērķu sasniegšanai (mītiņus, demonstrācijas, piketus, streikus u.c.);
[5.2]7.2. punktā cita starpā noteikts, ka biedri var piedalīties biedru sapulcē, uzrādot rakstisku pilnvaru;
[5.3] 8.3. Valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs pārstāvēt Biedrību atsevišķi. Pārējie valdes locekļi (valdes priekšsēdētāja vietnieki) ir tiesīgi pārstāvēt Biedrību tikai kopīgi.
[6] 2008.gada 29.oktobrī Uzņēmumu reģistrā saņemts Pirmās LBAS 2008.gada 28.oktobra iesniegums „Par biedrību „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība””, kurā Pirmā LBAS lūdz atteikt Otrās LBAS reģistrēšanu. Pretējā gadījumā tiktu aizskartas Pirmās LBAS ekskluzīvās tiesības uz savu nosaukumu.

Izskatot iesniegtos dokumentus, t.sk Apstrīdēto lēmumu, Iesniegumu un Pirmās LBAS 2008.gada 28.oktobra iesniegumu,

secināju:

[7] Administratīvā procesa likuma (turpmāk tekstā arī – APL) 28.panta pirmajā daļā noteikts, ka par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā. Tā paša panta trešajā daļā noteikts, ka trešajai personai administratīvā procesa dalībnieka statusu piešķir ar iestādes vai tiesas lēmumu pēc šīs personas iesnieguma. Trešo personu var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc administratīvā procesa dalībnieka vai tiesas iniciatīvas. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmums par Otrās LBAS reģistrēšanu var ietekmēt Pirmās LBAS tiesības vienīgai izmantot nosaukumu „LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBA”. Līdz ar to Pirmā LBAS ir atzīstama par trešo personu administratīvā procesa ietvaros, pamatojoties uz APL 28.panta pirmo un trešo daļu.
[8] Likumā „Par arodbiedrībām” 2.panta trešajā daļā noteikts, ka lēmumu par arodbiedrību darbības izbeigšanu vai arī to apvienošanos teritoriālajās, nozaru vai citās savienībās pieņem arodbiedrības biedri statūtos noteiktajā kārtībā. Tātad likumdevējs pieļāvis iespēju, ka arodbiedrības var apvienoties savienībās. 1998.gadā 20.martā likumdevējs pieņēma likuma „Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”, t.i. Pirmajai LBAS. No likuma „Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” 1.panta, piešķirot Pirmajai LBAS nekustamo īpašumu, secināms, ka likumdevējs nepārprotami ir pieļāvis tādu tiesisku formu kā arodbiedrību savienība. Tādēļ nav nozīmes Iesniedzēju [4.2] punktā minētajam argumentam par to, vai likuma „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” izpratnē arodbiedrība ir uzskatāma par sabiedrisko organizāciju.
[9] BNL 6.panta piektajā daļā noteikts, ka nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu. Ņemot vērā to, ka arodbiedrību savienības un biedrības ir atsevišķas tiesiskas formas (sk. [8]), biedrības nosaukumā nedrīkst ietvert ziņas, kas norāda uz arodbiedrību vai to savienību tiesisko formu. No Otrās LBAS iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka tās dibinātāji iecerējuši dibināt biedrību, kuras nosaukumā būtu norāde uz arodbiedrības savienības tiesisko formu (sk. [2]). Līdz ar to Otrās LBAS nosaukums ietver maldinošas ziņas par tās tiesisko formu, t.i. neatbilst BNL 6.panta piektās daļas prasībām.
[10] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta piektajā daļā noteikts, ka pārbaudot Biedrību un nodibinājumu likuma 6.panta trešajā daļā minētos apstākļus, Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tad, ja:
1) biedrības vai nodibinājuma pieteiktais nosaukums sakrīt ar biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas, kā arī sabiedrisko organizāciju reģistrā ierakstītas sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības nosaukumu;
2) biedrības vai nodibinājuma pieteiktais nosaukums sakrīt ar politisko partiju reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas politiskās partijas vai politisko partiju apvienības nosaukumu vai tā saīsinājumu.
Savukārt BNL 2.panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Savukārt, saskaņā ar likuma „Par arodbiedrībām” 1.panta pirmo daļu arodbiedrības un to savienības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses. No tā secināms, ka biedrība un arodbiedrība ir līdzīgas nevalstiskas organizācijas, kas darbojas vienotā informācijas telpā.
Tulkojot biedrību nosaukumu regulējošā BNL 6.pantu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 181.panta piekto daļu teleoloģiski, secināms, ka šo tiesību normu mērķis ir izslēgt nevalstisko organizāciju sektora negodīgu konkurenci un trešo personu maldināšanu. No tā secināms, ka likumdevējs nav vēlējies ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1 panta piektajā daļā noteiktajiem nosaukuma sakritības kritērijiem mazāk aizsargāt arodbiedrības un to savienības tiesiskās formas iepretīm citu nevalstisko organizāciju tiesiskajām formām. Tātad konstatējams likumdevēja neapzināts likuma robs. Līdz ar to Uzņēmumu reģistram ir pienākums rast tiesisku risinājumu, lai likuma noregulējuma trūkuma dēļ neciestu sabiedrības, t.sk. arodbiedrību un to apvienību, intereses.
[11] Valsts valodas aģentūra atzinusi, ka vārda „nosaukums” nozīme ir vārds, vārdu savienojums, vārdu kopa, kādā kas (piem., priekšmets, parādība, vieta) ir nosaukts, lai to atšķirtu no līdzīgiem (priekšmetiem, parādībām, vietām). [Skatīt: Sk. Latviešu valodas vārdnīca. Rīga: Avots, 2006, 722.lpp., atsauce ņemta no Valsts valodas aģentūras 2007.gada 27. novembra vēstules Nr. 3-2/2075.]
Uzņēmumu reģistra valsts notārs Apstrīdētajā lēmumā ir norādījis, ka nosaukums „LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBA” sakrīt ar agrāk reģistrēta tiesību subjekta nosaukumu (sk. [3.1]). Iesniegumā Iesniedzēji uzstāj, ka vēlas reģistrēt Otro LBAS ar tādu pašu nosaukumu kā Pirmajai LBAS. No tā secināms, ka Iesniedzējiem nav gribas nosaukt biedrību, lai tās nosaukums atšķirtos no citiem tiesību subjektiem.
[12] Civillikuma 1.pantā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Kā norādījis Augstākās tiesas Senāts, Civillikuma 1.pants ir jāpiemēro gadījumos, kuros tiesību normās abstrakti formulētie interešu konfliktu risinājumi krasi atšķiras no faktiskajām interešu konfliktu īpatnībām reālajā dzīvē.[Skatīt: Sk. Balodis K. Labas ticības princips mūsdienu Latvijas civiltiesībās. Jurista Vārds, 03.12.2002, Nr. 24 (257), atsauce ņemta no Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 28.februāra sprieduma lietā Nr. SKC-0095-07.] Labas ticības princips piemērojams esošā tiesiskā regulējuma papildināšanai, tas ir, likuma roba aizpildīšanai, un nepieciešamības gadījumā, arī jaunu tiesību noteikumu radīšanai. Nosakot pienākumu tiesības izlietot un pienākumus izpildīt atbilstoši labai ticībai, labas ticības princips pieprasa savstarpēju rēķināšanos tiesību subjektu starpā. Rīkoties atbilstoši labas ticības principam nozīmē rīkoties taisnprātīgi (godīgi), rēķināties ar citu personu pamatotajām interesēm, kā arī atturēties no nesaprātīgas vai neattaisnojamas rīcības. [Skatīt: Sk. Slicāne E. Labi tikumi un to nozīme tiesiskajās attiecībās. Jurista Vārds, 06.02.2007, Nr. 6 (459).] Iesniedzēju arguments pamatojas uz likuma nepilnībām nevalstisko organizāciju nosaukumu veidošanas kārtībā (sk. [4.1]). Iesniedzēju griba reģistrēt biedrību ar tādu pašu nosaukumu kā Pirmajai LBAS ir uzskatāma par nesaprātīgu, jo ar nosaukumu LBAS neatšķirtos no cita tiesību subjekta. Minētā Iesniedzēju griba liecina arī par acīmredzamu nerēķināšanos ar Pirmās LBAS interesēm uz nosaukuma aizsardzību. No tā secināms, ka Iesniedzējs minētās tiesības neizmanto pēc labas ticības. Līdz ar to nav pamatots Iesniedzēju [4.1] minētais arguments, ka jaundibināmās biedrības nosaukumam nav jāatšķiras no jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem arodbiedrību vai to savienību nosaukumiem.
[13] Streiku likuma 6.panta trešajā daļā noteikts, ka, ja darba devējs nepilda streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā interešu strīda atrisināšanu, arodbiedrībai vai darbiniekiem ir tiesības atsākt streiku, neievērojot šā likuma 11. un 12.panta noteikumus. No tā secināms, ka organizēt streikus ir tiesīga tikai biedrība ar specifisku tiesisko formu – arodbiedrība. Nevienā normatīvā aktā nav dotas tiesības arodbiedrībām deleģēt biedrībai savu mērķu realizāciju, t.sk. organizēt streikus. Saskaņā ar BNL 25.panta trešo daļu statūtos nevar paredzēt noteikumus, kas ir pretrunā ar likumu. Tātad Otrās LBAS statūtos noteiktais uzdevums organizēt streikus (sk. [5.2]) ir pretrunā Streiku likuma 6.panta trešajai daļai. Līdz ar to 2008.gada 9.jūlijā iesniegto Otrās LBAS statūtu saturs neatbilst minētajām tiesību normām.
[14] BNL 25.panta otrās daļas 7.punktā noteikts, ka statūtos norāda biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību. No 2008.gada 9.jūlijā iesniegto Otrās LBAS statūtu 7.2. punkta nav skaidrs, kā Otrās LBAS biedri, t.i. arodbiedrības vai to apvienības, var iegūt rakstisku pilnvaru piedalīties Otrās LBAS sapulcē. Tāpat nav norādīts, kas ir tiesīgs izdot arodbiedrībām vai to apvienībām attiecīgās pilnvaras (sk. [5.2]). Līdz ar to 2008.gada 9.jūlijā iesniegtie Otrās LBAS statūti nesatur pilnīgas ziņas par biedru sapulces lēmumu pieņemšanas kārtību. Proti, nav ievērotas BNL 25.panta otrās daļas 7.punkta prasības.
[15] Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.1 panta pirmās daļu Uzņēmumu reģistra valsts notārs cita starpā pārliecinās par to, vai:
1)iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā;
2)dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā (izņemot gada pārskatus), ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
3)biedrību un nodibinājumu reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
2008.gada 21.maijā un 9.jūlijā iesniegtajos dokumentos ir norādīts nosaukums, kas neatbilst tiesību normām (sk. [9], [10], [11] un [12]), tāpēc ir konstatējams tiesisks šķērslis Otrās LBAS ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.1 panta pirmās daļas 3.punktu. 2008.gada 9.jūlijā iesniegtie Otrās LBAS statūti satur maldinošas un nepilnīgas ziņas par tās darbības uzdevumiem (sk. [13] un [14]), tāpēc ir konstatējama statūtos norādīto ziņu apjoma un satura neatbilstība normatīvajiem aktiem, proti, tiesisks šķērslis Otrās LBAS ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.1 panta pirmās daļas 2.punktu. 2008.gada 9.jūlijā iesniegtajos Otrās LBAS statūtos ir novērsti [3.3] punktā minētie trūkumi par valdes pārstāvības tiesībām (sk. [5.3]).
[16] Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.1 panta ceturto daļu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu. Tā kā Iesniedzējiem ir iespējas izvēlēties tādu biedrības nosaukumu, kas skaidri un noteikti atšķiras arī no arodbiedrību reģistrā reģistrēta vai reģistrācijai pieteikta nosaukuma, Uzņēmumu reģistra valsts notāram bija tiesības pieņemt Apstrīdēto lēmumu par Otrās LBAS reģistrācijas atlikšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā.
[17] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Tādēļ Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram jāvērtē Apstrīdētā lēmuma tiesiskā regulējuma atbilstība tiesību normām. Apstrīdētā lēmuma regulējums atbilst tiesību normām (sk. [15]). Līdz ar to nav tiesiska pamata Apstrīdēto lēmumu atcelt.
[18] Saskaņā ar APL 81.panta trešo daļu, ja augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai pārkāptas tādas procesuālo tiesību normas, kas aizsargā sabiedrības intereses, lēmums drīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts. Savukārt, likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.1 panta ceturtajā daļā cita starpā noteikts, ka lēmumā par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Uzņēmumu reģistra valsts notārs Apstrīdētajā lēmumā nav norādījis uz [13] un [14] punktā konstatētajiem trūkumiem iesniegtajos dokumentos, attiecīgi Iesniedzēji nav tos novērsuši. Tā kā minētie trūkumi ir sabiedrisko interešu aizsargājošo obligāto materiālo tiesību normu pārkāpums, tāpēc, pamatojoties uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 18.1 panta ceturto daļu, Iesniedzējiem piešķirams papildus termiņš trūkumu novēršanai.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 2.9 pantu, 18.1 panta pirmās daļas 3. un 4.punktu, ceturto daļu un piekto daļu, Biedrību un nodibinājumu likuma 2.panta pirmo daļu, 6.panta trešo un piekto daļu, 25.panta otrās daļas 7.punktu, likuma „Par arodbiedrībām” 1.panta pirmo daļu, 2.panta trešo daļu, likuma „Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” 1.pantu, Civillikuma 1.pantu, Streiku likuma 6.panta trešo daļu, Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmo un trešo daļu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1. un4.punktu un trešo daļu,

nolēmu:

1.Atstāt negrozītu Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2008.gada 28.maija lēmumu Nr. 10-10/71128;
2.Noteikt trūkumu novēršanas termiņu uz laiku līdz 2008.gada 16.decembrim. Ja dokumenti, kuros trūkumi novērsti, tiek iesniegti pēc lēmumā norādītā termiņa, Iesniedzējiem atkārtoti jāmaksā valsts nodeva.
3.Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējiem un LATVIJAS BRĪVO ARODBIEDRĪBU SAVIENĪBAI.

Šis lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru 19.pantu Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenais valsts notārs
R.Balodis