05.03.2009., Nr. 56

Par valsts notāra lēmuma atzīšanu par tiesisku

Izskatot 2009.gada 26.janvārī Uzņēmumu reģistrā saņemto SIA „Firmas.lv”, reģ. Nr. 40003875131, (turpmāk tekstā – Sabiedrība) 2009.gada 19.janvāra iesniegumu (turpmāk tekstā – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2006.gada 15.novembrī Uzņēmumu reģistrā saņemts kapitālsabiedrības dibinātāju pieteikums un tam pievienotie dokumenti par Sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.
[2] 2006.gada 17.novembrī Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 6-12/125249/1 par Sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā, piešķirot Sabiedrībai vienoto reģistrācijas numuru 40003875131.
[3] 2008.gada 20.maijā Uzņēmumu reģistrā saņemts kapitālsabiedrības dibinātāju pieteikums un tam pievienotie dokumenti par Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Firma.lv” (turpmāk tekstā – SIA „Firma.lv”) ierakstīšanu komercreģistrā.
[4] 2008.gada 21.maijā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 6-12/69908 (turpmāk tekstā – Apstrīdētais lēmumus), par SIA „Firma.lv” ierakstīšanu komercreģistrā, piešķirot SIA „Firma.lv” vienoto reģistrācijas numuru 40103171394.
[5] 2009.gada 26.janvārī saņemts Sabiedrības 2009.gada 19.janvāra Iesniegums, kurā Sabiedrība lūdz atzīt Apstrīdēto lēmumu par prettiesisku. Savu nostāju Sabiedrība pamato ar to, ka:
[5.1] SIA „Firma.lv” neatbilst Komerclikuma 28.panta noteikumiem, jo tās firma skaidri neatšķiras no Sabiedrības firmas;
[5.2] SIA „Firma.lv” reģistrācija ir pretrunā ar Komerclikuma 29.panta otro daļu, jo SIA „Firma.lv” iespējams ir izvēlēta apzināti, lai negodprātīgi izmantotu Sabiedrības atpazīstamību;
[5.3] SIA „Firma.lv” trešajām personām rada nepatiesu priekšstatu par komerctiesiskās apgrozības dalībnieka (komersanta) identitāti, tādējādi, SIA „Firma.lv” nav ievērojusi Komerclikuma 29.panta pirmās daļas prasības;
[5.4] SIA „Firma.lv” dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu, tādēļ saskaņā ar Komerclikuma 314.panta otro un trešo daļu Uzņēmumu reģistrs ir tiesīgs celt prasību tiesā par SIA „Firma.lv” darbības izbeigšanu.
[5.5] Pieņemot Apstrīdēto lēmumu valsts notārs nav ievērojis vienlīdzības principu, jo Uzņēmumu reģistrs identiskā gadījumā (2006.gada 9.jūnija valsts notāra lēmums Nr. 6-12/604902), ir pieņemts galvenā valsts notāra lēmums par valsts notāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

Izskatot Sabiedrības un SIA „Firma.lv” lietā esošos dokumentus, Sabiedrības Iesniegumu, kā arī Apstrīdēto lēmumu,

secināju:

[6] Komerclikuma (turpmāk tekstā – KL) 28.pants nosaka, ka komersanta firmai (26.panta otrā daļa) skaidri un noteikti jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām. Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta piektās daļas 1.punktā ir noteikts, ka pārbaudot firmas atbilstību Komerclikuma 28.pantam, Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tikai tad, ja komersanta pieteiktā firma sakrīt ar komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu firmu. Šī panta piektās daļas 2.punktā ir noteikts, ka Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tikai tad, ja starp komersanta pieteikto firmu un komercreģistrā vai Uzņēmumu reģistrā jau ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu firmu vienīgā atšķirība ir atstarpe un pieturzīmēs starp firmā lietotajiem burtiem un cipariem vai lielo un mazo burtu lietošana. KL neparedz sīkākas pazīmes, pēc kurām varētu noteikt, vai firma skaidri un noteikti atšķiras no citām firmām. Tas ir saprotami, jo viennozīmīgu šādu pazīmju kopumu dot nav iespējams, jo var būt gadījumi, kad viena burta atšķirība ir pietiekama, lai konstatētu, ka firmas ir atšķirīgas, bet citā gadījumā ne.
Izskatāmajā gadījumā SIA “Firma.lv” gramatiski pilnīgi noteikti atšķiras no SIA “Firmas.lv”, kas ir pietiekams pamats uzskatīt tos par diviem dažādiem nosaukumiem. Arī Valsts valodas centrs savā 2009.gada 27.janvāra vēstulē Nr. 20.1-8/3 „Par reģistrējamo subjektu nosaukumu atšķiramības uzlabošanu” norāda, ka no latviešu valodas gramatikas un semantikas viedokļa vienskaitļa un daudzskaitļa formu lietošana nosaukumos uzskatāma par pietiekamu atšķirību, kas novērš šo subjektu nosaukumu sakritību.
Sabiedrības arguments par to, ka valsts notārs nav ievērojis Komerclikuma 28.panta prasības (sk. [5.1]), nav pamatots, tādējādi, jāsecina, ka Apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par tiesisku un spēkā esošu.
[7] Saskaņā ar KL 29.panta pirmo daļu, firmā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Par maldinošu uzskatāma tāda informācija, kura tieši vai netieši norāda uz faktiski nepastāvošiem apstākļiem un uz kuras pamata trešā persona var izdarīt nepatiesu slēdzienu par attiecīgo komersantu un tā veikto komercdarbību. Neapšaubāmi par maldinošu informāciju ir atzīstama arī tāda informācija, kas trešajām personām rada nepatiesu priekšstatu par komerctiesiskās apgrozības dalībnieka (komersanta) identitāti. Pie nepatiesa priekšstata par komersanta identitāti var novest tādas firmas izmantošana, kas ir identiska ar iepriekš citam komersantam piederējušu plaši atpazīstamu firmu, ja iepriekšējais firmas īpašnieks turpina eksistēt. Tā rezultātā trešās personas var sajaukt pašreizējo firmas lietotāju ar šīs firmas iepriekšējo lietotāju. Vienīgais izņēmums ir pieļaujams KL 31.pantā minētajā gadījumā - ja firma ir atsavināta kopā ar attiecīgo uzņēmumu. Kā jau iepriekš secināts, tad izskatāmajā gadījumā SIA “Firma.lv” gramatiski pilnīgi noteikti atšķiras no SIA “Firmas.lv”, kas ir pietiekams pamats uzskatīt tos par diviem dažiem nosaukumiem. Nav konstatējams, ka SIA „Firma.lv” ietvertu maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu.
KL 29.panta otrā daļa ir tulkojama attiecībā uz nosaukumu veidošanu, tas nozīmē, ka sabiedrības firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Vispārīgi ar labiem tikumiem saprot sabiedrībā dominējošās morāles normas par to, ka ir labs, pieklājīgs un taisnīgs, pretēji tam, kas tiek uzskatīts par sliktu un nepieklājīgu. Par nepieklājīgu vai pretēju labiem tikumiem var uzskatīt nosaukumu, kas satur norādi uz neatļautām nodarbēm, vai satur rupjus izteicienus. Jāsecina, ka SIA „Firma.lv” nosaukums atbilst KL 29.panta otrās daļas prasībām. Līdz ar to Sabiedrības argumenti par to, ka valsts notārs nav ievērojis Komerclikuma 28.panta un 29.panta pirmās un otrās daļas prasības (sk. [5.2], [5.3]), nav pamatoti. Jāsecina, ka Apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par tiesisku un spēkā esošu.
[8] Ņemot vērā, ka Apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par tiesisku (sk. [7]), nav pamatota iemesla, lai Uzņēmumu reģistrs celtu prasību tiesā par SIA „Firma.lv” darbības izbeigšanu (sk. [5.4]). Ja Sabiedrība uzskata, ka tās tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās firmu, tad Sabiedrība var prasīt no aizskārēja, lai tas izbeidz izmantot firmu, kā arī atlīdzina Sabiedrībai ar firmas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus (KL 33.pants).
[9] Administratīvā procesa likuma 6.pantā noteikts, ka pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, — atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.
Administratīvā rajona tiesa 2008.gada 16.oktobra spriedumā lietā Nr. A42417407 ir atzinusi, ka tiesas ieskatā maldinoša informācija ir arī tāda informācija, kas trešajām personām rada nepatiesu priekšstatu par komersanta identitāti, kā rezultātā trešās personas var sajaukt komersantus, noturot pieteicēju par firmas „Lattelekom” iepriekšējo lietotāju. Tāpat tiesas ieskatā būtisks ir apstāklis, ka kopš firmas „Lattelekom” maiņas uz firmu „Lattelecom” un pieteicēja sabiedrības reģistrācijas ar firmu „Lattelekom” bija pagājušas 22 dienas, kas tiesas ieskatā ir vērtējams kā pārāk īss laiks, lai SIA ar firmu „Lattelekom” nemaldinātu trešās personas, t.i., gan komersantus, gan iedzīvotājus par SIA „Lattelekom” patieso identitāti, proti, par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem.
Jāsecina, ka izskatāmajā gadījumā Sabiedrības atsauce uz vienlīdzības principu attiecībā uz 2006.gada 9.jūnija valsts notāra lēmumu Nr. 6-12/604902 (sk. [5.5]), nav pamatota, jo starp izskatāmo gadījumu un 2006.gada 9.jūnija valsts notāra lēmumu Nr. 6-12/604902 pastāv ļoti būtiskas atšķirības, kā būtiskāko no tām jāmin, ka augstāk minētajā gadījumā bija situācija, kad jau pastāvēja firma ar tādu nosaukumu, kurai bija plaša sabiedrības atpazīstamība. Izmantojot nosaukumu „Lattelekom”, kas bija identisks ar iepriekš citam komersantam piederējušu plaši atpazīstamu firmu, un ņemot vērā, ka iepriekšējais firmas īpašnieks turpināja eksistēt kā „Latellecom”, tas varēja novest pie nepatiesa priekšstata rašanos par komersanta identitāti.
Izskatāmajā gadījumā SIA “Firma.lv” gramatiski pilnīgi noteikti atšķiras no SIA “Firmas.lv”, kā arī brīdī, kad tika reģistrēta SIA „Firma.lv”, SIA „Firmas.lv” jau pastāvēja vairākus gadus, tādējādi, tas nemaldināja trešās personas.
[10] Administratīvā procesa likuma 84.pantā noteikts, ka administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Jāsecina, ka Apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par tiesisku un spēkā esošu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu, Komerclikuma 28.pantu, 29.panta pirmo un otro daļu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 5.punktu, un 84.pantu,

nolēmu:

1.Atzīt par tiesisku Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2008.gada 21.maijā pieņemto lēmumu Nr. 6-12/69908;
2.Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Antonijas ielā 6. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenais valsts notārs R.Balodis