Politiskās partijas un to apvienības

Politisko partiju likuma 19.panta trešā daļa nosaka, ka partijas, izņemot partiju apvienības, līdz kārtējā kalendārā gada 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei ziņas par partijas biedru skaitu un pilsonību.

Aicinām minētās ziņas iesniegt Uzņēmumu reģistrā, Rīgā, Pērses ielā 2, 2. stāvā, skatīt darba laikus, vai nosūtot pa pastu uz adresi: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Pērses iela 2, Rīga, LV-1011. Atgādinām, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³ panta pirmā daļa nosaka administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā vai Uzņēmumu reģistra amatpersonu likumīgo lēmumu neizpildīšanu noteiktajā termiņā vai nepilnīgu izpildīšanu.

N.p.k.	Nosaukums, reģistrācijas datums	Piezīmes
1.	"Latviešu partija" Reģistrēta 10.03.1993.	15.02.2006. uzsākts likvidācijas process. Pamatojums: Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 07.12.2005. spriedums lietā Nr. C27078705.
2.	"Sieviešu partija" Reģistrēta 18.06.1998.	24.08.2005. uzsākts likvidācijas process. Pamatojums: ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedums lietā Nr. C31163405  izbeigta politiskās organizācijas darbība.
3.	Darba partija Reģistrēta: 15.07.1997.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
4.	„Zemgales partija” Reģistrēta: 15.01.2001.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
5.	Politiskā organizācija „Mēs Olainei” Reģistrēta: 15.01.2001.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
6.	Politiskā  organizācija „SPORTA UN VESELĪBAS PARTIJA”, Reģistrēta: 17.09.2004.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
7.	Republikas Atbalstīšanas Apvienība, Reģistrēta: 08.09.1994.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
8.	Demokrātu partija, Reģistrēta: 22.10.1993.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
9.	Latvijas Apvienotā Republikāņu partija, Reģistrēta: 07.12.2001.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
10.	Republikāņu partija, Reģistrēta: 12.05.1994	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
11.	Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība” Reģistrēta: 31.01.2006.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
12.	Bauskas rajona Nacionālā apvienība, Reģistrēta: 25.02.1994.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
13.	„LATVIJAS KALVE”, Reģistrēta: 05.01.2005	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 23.pantu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
14.	"Māras zeme" Reģistrēta:  29.08.1997.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 21., 22. un 23.pantu ar 07.04.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
15.	"Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija" Reģistrēta: 04.10.1999.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 21., 22. un 23.pantu ar 02.07.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
16.	Politiskā patriotiskā apvienība "DZIMTENE" Reģistrēta: 25.05.2004.	Saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 21., 22. un 23.pantu ar 02.07.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.
17.	Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija	Pamatojoties uz 11.08.2008. Galvenā valsts notāra lēmumu Nr. 120, PO līdz 03.01.2008. nav pieteikta ierakstīšanai politisko partiju reģistrā un saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma 12.pantu,  22.pantu un 23.pantu un Administratīvā procesa likuma 43.panta otro daļu ar 03.01.2008. uzskatāma par darbību izbeigušu.

1. Kurš likums regulē Politisko partiju (turpmāk – Partiju) darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju?

Politisko partiju likums - spēkā esošs no 01.01.2007., publicēts 07.07.2006. Latvijas Vēstnesis Nr. 107.

2. Kas ir Partija?

Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.

Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi. Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.

Partija iegūst juridiskās personas statusu ar tās ierakstīšanu politisko partiju reģistrā (turpmāk — Partiju reģistrs). Politisko partiju reģistru ved Uzņēmumu reģistrs.

3. Kas ir Partiju apvienība?

Lai savstarpēji koordinētu darbību un sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, vairākas Partijas uz mērķu kopības pamata šajā likumā noteiktajā kārtībā var nodibināt Partiju apvienību. Partija vienlaikus var būt tikai vienā reģistrētā Partiju apvienībā.

Partiju apvienību var dibināt divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas Partijas. Partiju apvienībai aizliegts dibināt citu Partiju apvienību.

4. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā, lai reģistrētu Partiju un kāda informācija tajos jānorāda?

Piesakot Partiju ierakstīšanai Partiju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums (veidlapa P2), kam pievienojami šādi dokumenti:

1. Lēmums par Partijas dibināšanu, kurā jānorāda:

1.1 Partijas nosaukumu;

1.2 Partijas darbības mērķi;

1.3 dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tiem ir vienojušies;

1.4 visu dibinātāju pilnvarojumu vismaz diviem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu partiju reģistra iestādei;

1.5 citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.

Dibinātāju sapulces lēmumu par Partijas dibināšanu ieraksta dibinātāju sapulces protokolā, kurā norāda dibinātāju skaitu, kas piedalās dibinātāju sapulcē un pieņem lēmumu par Partijas dibināšanu, un citus dibinātāju sapulcē pieņemtos lēmumus. Dibinātāju sapulces protokolu paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs.

2. Partijas programma (1 eks.);

3. Partijas statūti (ne vairāk kā 2 eksemplāri), kuros jānorāda:

3.1 Partijas nosaukumu un tā saīsinājumu;

3.2 Partijas simboliku (tās apraksts vai attēls), ja tāda ir;

3.3 Partijas darbības mērķi, uzdevumus un metodes;

3.4 Partijas darbības termiņu, ja partija tiek dibināta uz laiku;

3.5 biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas priekšnoteikumus un kārtību;

3.6 biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtību;

3.7 biedru tiesības un pienākumus;

3.8 kārtību, kādā var veidot partijas teritoriālās un citas struktūrvienības, kā arī to tiesības un pienākumus;

3.9 biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un pārstāvības kārtību;

3.10 valdes darbības termiņu un valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus;

3.11 saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņu, kā arī zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu;

3.12 kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi partijas statūtos un programmā;

3.13 biedriem piemērojamos disciplinārsodus (ja tādi paredzēti), to piemērošanas priekšnoteikumus un kārtību;

3.14 kārtību, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti deputātu kandidāti Saeimas, pašvaldību domju (padomju) un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

3.15 statūtu apstiprināšanas datumu.

Partijas statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūtu noteikumi ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.

Partijas statūtus paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji. Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina attiecīgo personu pilnvarojumu.

4. Partijas dibinātāju saraksts, kas nav mazāks par 200 dibinātājiem. Partijas dibinātāju sarakstā jābūt norādītam Partijas nosaukumam un pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir likumā noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecināts attiecīgā dibinātāja paraksts;

5. Partijas valdes locekļu saraksts, norādot katra valdes locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu;

6. Dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu un samaksu par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā, lai reģistrētu Partiju apvienību un kāda informācija tajos jānorāda?

Pieteikumam par Partiju apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā pievieno:

1. Partiju apvienības programmu (1 eks.);

2. Partiju apvienības statūtus, kuros norāda:

1)3.1, 3.2, 3.3, 3.4, 3.10., 3.11, 3.12, 3.14 un 3.15 punktā minētās ziņas;

2)apvienību veidojošās Partijas un to savstarpējās tiesības un pienākumus;

3) kārtību, kādā Partijas iestājas Partiju apvienībā un izstājas no tās, iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus.

Partiju apvienības statūtus paraksta vismaz viens katras apvienībā ietilpstošās dibinātājas Partijas pilnvarots pārstāvis. Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina attiecīgo personu pilnvarojumu.

3. valdes locekļu sarakstu;

4. dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu un samaksu par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

5. katras Partiju apvienību veidojošās Partijas biedru sapulces lēmumu par Partijas piedalīšanos Partiju apvienības dibināšanā;

6. Partiju sapulces lēmumu par Partiju apvienības dibināšanu. Lēmumā par Partiju apvienības dibināšanu norāda 1.1, 1.2, 1.3 un 1.5 punktā minētās ziņas.

6. Kas paraksta pieteikumu par Partijas vai Partiju apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā?

Pieteikumu (veidlapa P2) paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji. Pieteikumu par Partiju apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā paraksta vismaz viens katras apvienībā ietilpstošās dibinātājas Partijas pilnvarots pārstāvis. Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina attiecīgo personu pilnvarojumu.

7. Kas var iesniegt pieteikumu par Partijas vai Partiju apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā?

Pieteikumu var iesniegt dibinātājs vai jebkura cita pilnvarota persona, kurai dibinātāji to ir uzticējuši izdarīt.

8. Kur saņemt pieteikuma veidlapas?

Pieteikuma veidlapas par Partijas vai to apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā var saņemt jebkurā Uzņēmumu reģistra nodaļā, kā arī Uzņēmumu reģistra mājas lapā sadaļā VEIDLAPAS.

9.Kur iesniegt pieteikumu Partijas vai Partiju apvienības reģistrēšanai?

Pieteikumu partijas vai to apvienību reģistrēšanai jāiesniedz Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālajā nodaļā. Dokumentus var nosūtīt arī pa pastu.

10. Kad var iesniegt pieteikumu par partijas ierakstīšanu Partiju reģistrā?

Uzņēmumu reģistra darbalaiki.

11. Kādam jābūt Partijas vai Partiju apvienības nosaukumam un simbolikai?

Partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam vai simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas (neatkarīgi no darbības turpināšanas) Partijas vai Partiju apvienības nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas, kā arī biedrības vai nodibinājuma nosaukuma. Agrāk reģistrētas Partijas nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, kad Partijas reorganizējot apvieno vai pārveido par biedrību. Partijas nosaukumu veido atbilstoši valsts valodas prasībām.

Partiju apvienības nosaukumā, nosaukuma saīsinājumā un simbolikā var iekļaut to veidojošo partiju nosaukumus, nosaukumu saīsinājumus vai simboliku.

Ja visas Partiju apvienībā ietilpstošās Partijas reorganizējoties apvienojas un izveido vienu Partiju, tā var pārņemt attiecīgās Partiju apvienības nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku vai arī izmantot vienu vai vairākus no minētajiem elementiem.

Ir aizliegti Partiju nosaukumi, nosaukumu saīsinājumi un simbolika, kas:

• ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Nosaukumā nedrīkst ietvert militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību;

• sakrīt ar tādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību vai kura atveido šādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku.

Partijas nosaukumā lietojami vienīgi latviešu alfabēta burti.

Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par partijas darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.

Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus "Latvijas Republika", valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus "valsts" vai "pašvaldība". Partijas simbolika nedrīkst sakrist ar valsts, pašvaldību vai to institūciju simboliku.

Partijas nosaukums nedrīkst sakrist ar citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu);  starp politiskās partijas vai politisko partiju apvienības pieteikto nosaukumu un citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros jau ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu nosaukumu (firmu) vienīgā atšķirība ir atstarpes un pieturzīmes starp nosaukumā (firmā) lietotajiem burtiem, cipariem vai lielo un mazo burtu lietošana.

12. Kāda ir valsts nodeva par Partijas vai Partiju apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā un kur to var samaksāt?

Valsts nodeva par partijas vai Partiju apvienības reģistrāciju ir Ls 19,00. Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot rekvizītus. Par valsts nodevu var samaksāt arī ar maksājuma karti Uzņēmumu reģistrā dokumentu iesniegšanas brīdī. 

13. Kāda ir maksa par Partiju reģistra ierakstu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un kur to var samaksāt?

Maksa par Partiju reģistrā izdarīta ieraksta publicēšanu, kas apliecina politiskās Partijas vai to apvienības (turpmāk - partija) reģistrāciju, ir Ls 19.

VSIA "Latvijas Vēstnesis" bankas rekvizīti. Par publikāciju var samaksāt arī ar maksājuma karti Uzņēmumu reģistrā dokumentu iesniegšanas brīdī. 

14. Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs izskatīs pieteikumu?

Pieteikums tiks izskatīts 7 dienu laikā (līdz politisko partiju reformas beigām – 2007.gada 31.decembrim pieteikumus partijas reģistrācijai izskatīs 30 dienu laikā).

15. Kādos gadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atlikt Partijas vai Partiju apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā?

Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas, Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, ja:

1. nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;

2. dokumentiem, uz kuru pamata izdara ierakstus Partiju reģistrā vai kurus reģistrē (pievieno lietai), nav juridiska spēka vai tie neatbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām;

3. ziņu un noteikumu apjoms un saturs neatbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošiem dokumentiem;

4. pārbaudot Politisko partiju likuma 6.pantā noteikto, atklājas, ka Partijas nosaukums, tā saīsinājums vai simbolika nepārprotami neatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas Partijas vai Partiju apvienības nosaukuma, tā saīsinājuma vai simbolikas vai sakrīt ar biedrības vai nodibinājuma nosaukumu, vai maldina par saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām;

5. Partiju reģistrā reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

16. Kādos gadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atteikt Partijas vai Partiju apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā?

Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas, Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atteikumu, ja:

1. Partijas statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2. pārkāpta Politisko partiju likumā noteiktā Partijas dibināšanas kārtība;

3. pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, noteiktajā termiņā nav novērsti šajā lēmumā norādītie trūkumi.

Ko darīt, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par Partiju vai Partiju apvienību ierakstīt Partiju reģistrā atteikumu vai atlikšanu un jūs tam nepiekrītat?

17. Ko darīt, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par Partiju vai Partiju apvienību ierakstīt Partiju reģistrā atteikumu vai atlikšanu un jūs tam nepiekrītat?

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtoti. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem atkārtoti. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības apstrīdēt valsts notāra lēmumu, iesniedzot iesniegumu Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.

	Veidlapas	Valsts nodeva / Dokumentu izskatīšanas termiņš (darba dienas)	3kāršā valsts nodeva / Dokumentu izskatīšanas termiņš (darba dienas)	Publikācija Latvijas Vēstnesī	Iesniedzamie dokumenti
Jauna Partija	P2	19/6	NAV	19	Partijas dibināšanas sapulces protokols ar lēmumu par Partijas dibināšanu; Partijas programma; Statūti 2 eksemplāri; Partijas dibinātāju saraksts ar zvērināta notāra apliecinātiem dibinātāju parakstiem; Partijas valdes locekļu saraksts
Jauna Partiju apvienība	P2	19/6	NAV	19	Partiju apvienības programma; Statūti; Valdes locekļu saraksts; Katras Partiju apvienību veidojošās Partijas biedru sapulces lēmums par Partijas piedalīšanos Partiju apvienības dibināšanā; Partiju sapulces lēmums par Partiju apvienības dibināšanu.
Pārreģistrācija uz Partiju reģistru	P1; P2	8/6	NAV	6,50	Biedru sapulces lēmums par Politiskās organizācijas vai to apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā; Pilns statūtu teksts 2 eksemplāri; Citi biedru sapulces lēmumi, ja tie pieņemti Politiskās organizācijas vai to apvienības darbības saskaņošanai ar statūtiem; Valdes locekļu saraksts.
Izmaiņas statūtos	P3	9/6	NAV	6,50	Statūtu pilns teksts jaunā redakcijā 2 eks.; Biedru sapulces protokola izraksts ar lēmumu par grozījumiem statūtos; Reģistrācijas apliecības oriģināls (ja mainās nosaukums).
Juridiskās adreses maiņa	B3	8/6	NAV	NAV	Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu. Paziņojums par juridisko adresi.
Izmaiņas valdes sastāvā	P3	8/6	NAV	6,50	Biedru sapulces protokola izraksts ar lēmumu par valdes locekļa ievēlēšanu vai atsaukšanu; Valdes locekļu saraksts.
Reorganizācija (saplūšana)	P5	9/6	NAV	6,50	Reorganizācijas līgums vai attiecīgi apliecināta kopija Biedru sapulces protokola izraksts un lēmums par reorganizāciju Iegūstošās partijas statūti Iegūstošās partijas valdes locekļu saraksts Partiju kopīgs pieteikums par jaundibināmās partijas ierakstīšanu reģistrā
Reorganizācija (sadalīšana)	P6	9/6	NAV	6,50	Reorganizācijas līgums vai attiecīgi apliecināta kopija Biedru sapulces protokola izraksts un lēmums par reorganizāciju Iegūstošās partijas statūti Iegūstošās partijas valdes locekļu saraksts
Likvidācija 1. POSMS Darbības izbeigšana	P8	8/6	NAV	NAV	Biedru sapulces protokols vai tā izraksts ar lēmumu par darbības izbeigšanu Valdes sēdes protokols vai tā izraksts ar lēmumu par darbības izbeigšanu, ja biedru skaits samazinājies un mazāks par 150, vai citu statūtos noteiktu skaitu, vai ja izbeidzies statūtos noteiktais termiņš, uz kādu partija dibināta Partiju apvienības sēdes protokols vai tā izraksts ar lēmumu par darbības izbeigšanu, ja partiju apvienību apvienībā ietilpstošo partiju skaits samazinājies līdz vienai partijai
2. POSMS Izslēgšana no reģistra	P10	8/6	NAV	NAV	Slēguma finanšu pārskats
Reģistrācijas apliecības dublikāts		2/6	NAV	NAV	Iesniegums brīvā formā.

Politisko partiju likuma un ­Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likuma izstrādes nepieciešamība tika paredzēta jau Biedrību un nodibinājumu reformas, kas tika uzsākta 2004.gada 1.aprīlī, ietvaros (Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma Pārejas noteikumu 1.punkts). Minētā reforma paredzēja pārreģistrēties sabiedriskajām organizācijām, lai radītu skaidrus un vienotus nosacījumus valsts atbalsta saņemšanai un organizāciju dalījumā kopumā, lai novērstu neprecizitātes normatīvajos aktos, kuri regulē sabiedrisko organizāciju darbību, noskaidrotu aktīvi darbojošās sabiedriskās organizācijas, kā arī, lai nošķirtu privāto tiesību subjektu regulējumu no politisko partiju regulējuma.

Līdz šim politisko partiju un to apvienību darbību regulēja likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", kurā ir vērojama virkne nepilnību politisko organizāciju (partiju) regulējumā.

Politisko partiju reforma paredzēja:

1. novērst neprecizitātes politisko partiju darbības tiesiskajā regulējumā;
2. nodrošināt trešo personu, kā arī pašu politisko partiju biedru tiesību aizsardzību;
3. noskaidrot darbojošās politiskās partijas un to apvienības.

Politisko partiju likuma mērķis ir nodrošināt politisko partiju (turpmāk – pa­rtija) un to apvienību darbības tiesiskos pamatus, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

Politisko partiju likumā:

• ietverta partijas definīcija;
• paredzētas tiesības partijām un to apvienībām veikt saimniecisko darbību bez peļņas gūšanas nolūka kā papilddarbību, lai tās varētu sasniegt savus mērķus;
• partijām ir saglabāts aizliegums apbruņot savus biedrus un citas personas;
• paredzēts, ka partijām var būt struktūrvienības, taču tām nav juridiskas personas statusa;
• konceptuāli jauna pieeja partiju un to apvienību reģistrācijai – noteikts ierakstāmo ziņu apjoms, kā arī to spēks attiecībā uz trešajām personām;
• saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 4.panta pirmās daļas 2.punkts paredz iespēju Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijā, kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās) paredzēts, ka par partiju biedriem var kļūt arī Eiropas Savienības pilsoņi;
• partijas dibinātāju minimālais skaits ir saglabāts kā līdz šim - 200 biedri;
• noteikts, ka viens no partijas darbības apturēšanas pamatiem ir biedru skaita samazināšanās robežās no 150 līdz 200 biedriem. Savukārt, ja biedru skaits samazinās zem 150 biedriem, partijas darbība tiek izbeigta. (Šādu normu ieviešana ir nepieciešama, lai pēc partijas dibināšanas krasi nesamazinātos biedru skaits);
• noteikta trešo personu tiesību aizsardzības nodrošināšana partijas likvidācijas un reorganizācijas gadījumā;
• uz partijām tiek attiecināts maksātnespējas procesa regulējums;
• paredzēts, ka partiju var pārveidot par biedrību, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas reglamentē biedrību dibināšanu.

Politisko partiju spēkā stāšanās kārtības likums nosaka:

1. pārejas periodu līdz 2007.gada 31.decembrim, kura laikā esošās politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības pārreģistrējas no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru, pārveidojas par biedrību vai izbeidz savu darbību;
2. pārejas periodā piemērojamo likumu;
3. tiesību un saistību pāreju;
4. sekas nepārreģistrācijas gadījumā.

Pārejas periodā uz partijām, kas jau būs pārreģistrējušās politisko partiju reģistrā, attieksies Politisko partiju likums, bet līdz pārreģistrācijas brīdim – likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

Tās ir organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību Saeimā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

Jaunas politiskās organizācijas (partijas) reģistrācija (izskatīšanas termiņš - 2 nedēļas)

Pieteikums
Reģistra sagatavotā veidlapa (12. veidlapa)

• Paraksta pilnvarotā persona
• Jāiesniedz ne vēlāk kā 1 mēneša laikā no sapulces dienas

Dibināšanas sapulces protokols vai izraksts

Statūti (2 - 6 eksemplāri)

Politiskās organizācijas programma

Dibinātāju saraksts
Ne mazāk kā 200 dibinātāji, un dibinātāju parakstiem jābūt apliecinātiem pie zvērināta notāra.

Valsts nodevas (Ls 200) samaksas kvīts
Nav iespējams dokumentus izskatīt paātrinātā kārtībā, maksājot dubultās vai trīskāršās valsts nodevas, bet tikai divu nedēļu laikā.

1. Kas jādara, lai politisko organizāciju (partiju) (turpmāk tekstā – Politiskā organizācija) vai to apvienību ierakstītu (pārreģistrētu) politisko partiju reģistrā (turpmāk tekstā - Partiju reģistrā) kā partiju?

1. Politiskās organizācijas biedru sapulcei jāpieņem lēmums par Politiskās organizācijas ierakstīšanu (pārreģistrāciju) Partiju reģistrā;

2. Jāapstiprina jauni statūti, saskaņojot tos ar Politisko partiju likuma prasībām;

3. Ja nepieciešams, saskaņā ar jaunpieņemtajiem statūtiem, jāievēl valdes locekļi, kas ir tiesīgi pārstāvēt partiju.

2. Līdz kuram brīdim var iesniegt pieteikumu Politiskās organizācijas vai to apvienības ierakstīšanai Partiju reģistrā?

Pieteikums Partijas vai to apvienības ierakstīšanai politisko partiju reģistrā jāiesniedz līdz 2007.gada 31.decembrim. Ja pieteikums netiks iesniegts noteiktajā termiņā, tad Partija vai to apvienība tiks uzskatīta par darbību izbeigušu un to likvidēs likumā noteiktajā kārtībā.

3. Kurš likums regulē pārejas posmu, kurā Politiskās organizācijas un to apvienības reģistrē Partiju reģistrā?

Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums (spēkā esošs no 01.01.2007., publicēts: 07.07.2006. Latvijas Vēstnesis Nr. 107).

4. Kādā kārtībā sasaucama Politiskās organizācijas vai to apvienības biedru sapulce, kurā tiek pieņemts lēmums par Politiskās organizācijas vai to apvienības pārreģistrāciju Partiju reģistrā?

Sapulci jāsasauc Politiskās organizācijas vai to apvienības statūtos noteiktajā kārtībā, ievērojot likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Šajā gadījumā netiek piemēroti Politisko partiju likuma noteikumi.

5. Kādā kārtībā biedru sapulcē jāpieņem jaunie statūti un lēmums par Politiskās organizācijas vai to apvienības pārreģistrāciju, lai Politiskās organizācijas vai to apvienību pieteiktu ierakstīšanai Partiju reģistrā?

Biedru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo vienkāršu balsu vairākumu.

6. Kādi dokumenti jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā un kāda informācija tajos jānorāda?

Piesakot Politisko organizāciju vai to apvienību ierakstīšanai Partiju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums (veidlapas P1 un P2), kam pievieno šādus dokumentus:

1. 
   

2. biedru sapulces lēmumu par Politiskās organizācijas vai to apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā;

3. pilnu statūtu tekstu;

4. citus biedru sapulces lēmumus, ja tie pieņemti Politiskās organizācijas vai to apvienības darbības saskaņošanai ar statūtiem;

5. politiskās partijas vai partiju apvienības valdes locekļu sarakstu;

6. 
   

7. dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu par Politiskās organizācijas vai to apvienības pārreģistrāciju 8 Ls apmērā un dokumentu, kas apliecina nodevas samaksu par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 8 Ls apmērā.

Biedru sapulces lēmumu noformē kā protokolu (protokola izrakstu vai protokola kopiju), atbilstoši vispārējām dokumentu noformēšanas prasībām, kas nodrošina dokumentam juridisku spēku.

Valdes locekļu sarakstu paraksta jaunie valdes locekļi, ņemot vērā statūtos noteiktās pārstāvības tiesības.

7. Kur var saņemt pieteikuma veidlapas?

Pieteikuma veidlapas par Politiskās organizācijas vai to apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā (P1 un P2) var saņemt jebkurā Uzņēmumu reģistra nodaļā, kā arī mājas lapā sadaļā VEIDLAPAS.

8. Kas paraksta pieteikumu par Politiskās organizācijas vai to apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā?

Pieteikumu paraksta jaunā politiskās partijas valde.

9. Kas var iesniegt pieteikumu par Politiskās organizācijas vai to apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā?

Pieteikumu var iesniegt valdes loceklis vai jebkura cita pilnvarota persona, kurai valde to ir uzticējusi izdarīt.

10. Kur iesniegt pieteikumu Politiskās organizācijas vai to apvienības ierakstīšanai Partiju reģistrā?

Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus jāiesniedz Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālajā nodaļā. Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus var nosūtīt arī pa pastu. Ja pieteikums un tam pievienotie dokumenti tiks iesniegti Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās (izņemot Rīgu), reģionālās nodaļas tos nosūtīs pa pastu uz Rīgas reģionālo nodaļu, kur tiks izskatīts pieteikums un pieņemts attiecīgs lēmums. Valsts notāra lēmums tiks nosūtīts pa pastu adresātam, ja adresāts nebūs norādījis, ka vēlas dokumentus saņemt personīgi attiecīgajā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā.

11. Kad var iesniegt pieteikumu par Politiskās organizācijas vai to apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā?

Uzņēmumu reģistra darbalaiki.

12. Kam ir jābūt jaunajos statūtos, lai Politisko organizāciju vai to apvienību varētu ierakstīt Partiju reģistrā kā politisko partiju vai to apvienību?

Partijas statūtos jānorāda:

12.1 partijas nosaukumu un tā saīsinājumu;

12.2 partijas simboliku (tās apraksts vai attēls), ja tāda ir;

12.3 partijas darbības mērķi, uzdevumus un metodes;

12.4 partijas darbības termiņu, ja partija tiek dibināta uz laiku;

12.5 biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas priekšnoteikumus un kārtību;

12.6 biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtību;

12.7 biedru tiesības un pienākumus;

12.8 kārtību, kādā var veidot partijas teritoriālās un citas struktūrvienības, kā arī to tiesības un pienākumus;

12.9 biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un pārstāvības kārtību;

12.10 valdes darbības termiņu un valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus;

12.11 saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņu, kā arī zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu;

12.12 kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi partijas statūtos un programmā;

12.13 biedriem piemērojamos disciplinārsodus (ja tādi paredzēti), to piemērošanas priekšnoteikumus un kārtību;

12.14 kārtību, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti deputātu kandidāti Saeimas, pašvaldību domju (padomju) un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

12.15 statūtu apstiprināšanas datumu.

Partiju apvienības statūtos norāda:

1) 12.1, 12.2, 12.3, 12.4, 12.10, 12.11, 12.12, 12.14 un 12.15 punktā minētās ziņas;

2) apvienību veidojošās partijas un to savstarpējās tiesības un pienākumus;

3) kārtību, kādā partijas iestājas partiju apvienībā un izstājas no tās, iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus.

Partijas un partiju apvienības statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūtu noteikumi ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.

Statūtus paraksta valdes locekļi, ņemot vērā statūtos noteiktās pārstāvības tiesības.

Ja amatpersonas pārstāv partiju tikai visas kopā, tad statūtus paraksta visas amatpersonas. Ja amatpersonas pārstāv politisko partiju katra atsevišķi, tad statūtus paraksta viena no ievēlētajām amatpersonām. Statūtos norāda to apstiprināšanas vietu un datumu.

13. Cik ilgā laikā Uzņēmumu reģistrs izskatīs pieteikumu?

Pieteikums tiks izskatīts 30 dienu laikā.

14. Kādos gadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atlikt Politisko organizāciju un to apvienības pārreģistrāciju?

Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas, Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atlikt Politisko organizāciju vai to apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā, ja

1. nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;

2. dokumentiem, uz kuru pamata izdara ierakstus partiju reģistrā vai kurus reģistrē (pievieno lietai), nav juridiska spēka vai tie neatbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām;

3. ziņu un noteikumu apjoms un saturs neatbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošiem dokumentiem;

4. pārbaudot Politisko partiju likuma 6.pantā noteikto, atklājas, ka partijas nosaukums, tā saīsinājums vai simbolika nepārprotami neatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas partijas vai partiju apvienības nosaukuma, tā saīsinājuma vai simbolikas vai sakrīt ar biedrības vai nodibinājuma nosaukumu, vai maldina par saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām;

5. partiju reģistrā reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

15. Kādos gadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atteikt Politisko organizāciju un to apvienības pārreģistrāciju?

Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas, Uzņēmumu reģistra valsts notārs var atteikt Politisko organizāciju vai to apvienības ierakstīšanu Partiju reģistrā, ja

1. partijas statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2. pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, noteiktajā termiņā nav novērsti šajā lēmumā norādītie trūkumi.

16. Ko darīt, ja saņemts Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmums par Politiskās organizācijas vai to apvienības ierakstīšanas Partiju reģistrā atteikumu vai atlikšanu un jūs tam nepiekrītat?

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtoti.

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem atkārtoti.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības apstrīdēt valsts notāra lēmumu, iesniedzot iesniegumu Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.