Iznākusi jauna grāmata
par UR!!!

Reliģiskās organizācijas ir Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes.

Draudzē uz brīvprātības principa pamata apvienojas vienas reliģijas vai konfesijas ticīgie, lai noteiktā apdzīvotajā teritorijā veiktu reliģisko darbību, kā arī cita veida darbību, ievērojot spēkā esošos likumdošanas aktus. Draudzes dibinātāju vidū jābūt ne mazāk kā 20 Latvijas pilsoņiem vai personām, kuras ir reģistrētas iedzīvotāju reģistrā un sasniegušas 18 gadu vecumu. Vienai personai ir tiesības būt tikai par vienas draudzes dibinātāju. Iestāties draudzē un tajā darboties ir tiesības ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Jaunieši līdz 18 gadu vecumam draudzē var iestāties tikai ar vecāku vai aizbildņu rakstveida atļauju.

Reliģiskā savienība (baznīca) apvieno Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās vienas konfesijas draudzes. Desmit (vai vairāk) vienas konfesijas draudzes, kas ir reģistrētas Latvijas Republikā, var izveidot reliģisko savienību (baznīcu). Šis noteikums neattiecas uz reliģiskajām organizācijām, kuras pirmo reizi uzsāk savu darbību Latvijā un kuras nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām organizācijām. Vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu reliģisko savienību (baznīcu).

Diecēze ir attiecīgās konfesijas kanoniskajos noteikumos paredzēta reliģiskās savienības (baznīcas) organizatoriskās struktūras teritoriāli administratīva vienība, kuru pārvalda bīskaps. Diecēzi var izveidot reliģiskā savienība (baznīca), pieņemot par to attiecīgu lēmumu.

Reliģisko organizāciju iestādes ir tādas iestādes, kurām nav peļņas gūšanas nolūka un rakstura: garīgā personāla mācību iestādes, klosteri, misijas, diakonijas iestādes un tamlīdzīgas iestādes.

Reliģiskās organizācijas un to iestādes reģistrē Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālā nodaļa, kas atrodas Rīgā, Pērses ielā 2.

1)Pieteikums (līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, pieteikumu iesniedz brīvā formā);
2)Statūti (satversme, nolikums);
3)Draudzes dibinātāju saraksts (personas vārds, uzvārds, dzīvesvieta, personas kods un paraksts);
4)Sapulces protokols par draudzes nodibināšanu, statūtu (satversmes, nolikuma) apstiprināšanu, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods, amata nosaukums), kā arī amatpersonām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods);
5)Valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments.

1)Pieteikums (Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, pieteikumu iesniedz brīvā formā);
2)Statūti (satversme, nolikums);
3)Draudžu - reliģiskās savienības (baznīcas) dibinātāju - saraksts, kuru apstiprina draudžu vadītāji;
4)Protokols par reliģiskās savienības (baznīcas) nodibināšanu, tās pārvaldes institūcijām, vadības un revīzijas komisijas sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods, amata nosaukums), kā arī amatpersonām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods);
5)Valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments.

1)Pieteikums (līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, pieteikumu iesniedz brīvā formā);
2)Statūti (satversme, nolikums);
3)Reliģiskās savienības (baznīcas) lēmums par diecēzes izveidošanu;
4)Informācija par vadības sastāvu (personas vārds, uzvārds, personas kods, amata nosaukums), kā arī amatpersonām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt diecēzi (personas vārds, uzvārds, personas kods);
5)Valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments.

1) Pieteikums (līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, pieteikumu iesniedz brīvā formā);
2) Statūti (satversme, nolikums);
3) Reliģiskās savienības (baznīcas) vai diecēzes lēmums par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes izveidošanu;
4) Informācija par amatpersonu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģiskās organizācijas iestādi (personas vārds, uzvārds un personas kods);
5) Valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments.

Draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk darbību Latvijas Republikā un nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), pirmo desmit gadu laikā katru gadu jāpārreģistrējas reģistra iestādē. Pārreģistrējot reliģisko organizāciju, reģistra iestāde pamatojas uz Tieslietu ministrijas sniegto atzinumu par reliģiskās organizācijas iepriekšējā perioda darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Reģistra iestāde trīs mēnešus pirms reliģiskās organizācijas reģistrācijas apliecībā norādītā reģistrācijas termiņa beigām nosūta attiecīgajai reliģiskajai organizācijai atgādinājumu par pārreģistrācijas dokumentu iesniegšanas termiņu.

Dokumenti reliģiskās organizācijas pārreģistrācijai iesniedzami reģistra iestādē ne vēlāk kā divus mēnešus pirms reģistrācijas termiņa beigām.

Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par reliģiskās organizācijas pārreģistrāciju pievieno:
1) Reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) norādītās augstākās lēmējinstitūcijas pieņemto lēmumu par reliģiskās organizācijas pārreģistrāciju;
2) Valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

Reliģiskās organizācijas pilnvarota persona pieteikumam par vadības vai revīzijas komisijas sastāva, kā arī reliģisko organizāciju pārstāvēt tiesīgo amatpersonu sastāva izmaiņu reģistrāciju pievieno reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par izmaiņām vadības vai revīzijas komisijas sastāvā, kā arī to amatpersonu sastāvā, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, amata nosaukumu.

Reliģiskās organizācijas iestādes pilnvarota persona pieteikumam par reliģiskās organizācijas iestādi pārstāvēt tiesīgās amatpersonas maiņas reģistrāciju pievieno reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par tās amatpersonas maiņu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģisko organizāciju, norādot personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, amata nosaukumu.

Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes pilnvarota persona pieteikumam par statūtu (satversmes, nolikuma) grozījumu reģistrāciju pievieno:
1)Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu par grozījumiem statūtos (satversmē, nolikumā);
2)Statūtu (satversmes, nolikuma) tekstu jaunajā redakcijā (divos eksemplāros);
3)Valsts nodevas samaksu apliecinošu dokumentu.

Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, pieteikumu iesniedz brīvā formā. Tiklīdz tiks pieņemti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi par pieteikuma veidlapu apstiprināšanu, pieteikuma veidlapas varēs saņemt Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālajā nodaļā, kā arī mājas lapā sadaļā VEIDLAPAS.

Pieteikumu un citus Uzņēmumu reģistra iesniedzamos dokumentus var parakstīt reliģiskās organizācijas pilnvarotā persona.

Reliģisko organizāciju statūtos (satversmē, nolikumā) jānorāda:
1) Reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība;
2) Reliģiskās organizācijas saistības savā darbībā ievērot Latvijas Republikas Satversmi un likumus;
3) Mācība (Svētie raksti, dogmatika un konfesionālās īpatnības), reliģisko ceremoniju formas, reliģiskās darbības mērķi un uzdevumi;
4) Reliģiskās organizācijas struktūra, vadības un revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtība, to kompetence;
5) Reliģiskās organizācijas darbības teritorija un vadības atrašanās vieta;
6) Draudzes locekļu iestāšanās un izstāšanās kārtība, viņu tiesības un pienākumi;
7) Reliģiskās organizācijas tiesības, pienākumi, tās manta un finansu līdzekļi;
8) Reliģiskās organizācijas likvidēšanās kārtība un likvidēšanās rezultātā palikušā īpašuma turpmāka izmantošana.

Ar statūtiem (satversmi, nolikumu) reliģiskās organizācijas var regulēt arī citus iekšējās dzīves jautājumus.

Ja draudze nevēlas iekļauties kādā no jau esošajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), tas jānorāda statūtos (satversmē, nolikumā) ar piebildi, ka draudze darbojas autonomi. Šis noteikums neattiecas uz tām konfesijām, kuru kanoniskie noteikumi nepieļauj autonomu draudžu darbību.

Reliģisko organizāciju likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka reliģisko organizāciju statūtos (statūtos, nolikumā) jānorāda reliģiskās organizācijas nosaukums un konfesionālā piederība, turklāt šim nosaukumam nepārprotami jāatšķiras no likumos noteiktajā kārtībā valstī reģistrētu uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu), iestāžu un organizāciju nosaukuma.

Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 1814. panta pirmās daļas 4. punktā ir noteikts, ka Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tikai tad, ja reliģiskās organizācijas vai tās iestādes pieteiktais nosaukums skaidri un noteikti neatšķiras no reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas reliģiskās organizācijas vai tās iestādes nosaukuma vai ietver maldinošas ziņas par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes tiesisko formu, darbības mērķi un veidu.

Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 1814. panta pirmās daļas 5. punktā ir noteikts, ka Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tikai tad, ja reliģiskās organizācijas pieteiktais nosaukums sakrīt ar biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas, kā arī sabiedrisko organizāciju reģistrā ierakstītas sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības nosaukumu, politisko partiju reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas politiskās partijas vai politisko partiju apvienības nosaukumu vai tā saīsinājumu, ar Latvijā agrāk reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumu vai tā saīsinājumu, kā arī ar arodbiedrību reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas arodbiedrības nosaukumu.

Paralēli Reliģisko organizāciju likumam pastāv speciālās normas (katrai baznīcai savs likums), kurās ir noteikts, ka baznīcas pilno (likumā noteikto) nosaukumu drīkst lietot tikai attiecīgā baznīca un to veidojošās draudzes. Piemēram, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likuma 3. panta trešajā daļā ir noteikts, ka Baznīcas (Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca ar visām tās draudzēm) pilns nosaukums ir „Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca”. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.

Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to var samaksāt jebkurā bankā, norādot rekvizītus:

Valsts kase
Nod. reģ. Nr. 90000050138
Valsts Kase
Kods: TRELLV22
Konts: LV84TREL1060190913200

Valsts nodevu likmes (latos) par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju:

- Reģistrācija – 25;
- Nosaukuma grozījumu reģistrācija – 10;
- Statūtu grozījumu reģistrācija – 10;
- Pārreģistrācija – 5.

Reliģisko organizāciju likumā noteiktie dokumenti iesniedzami Uzņēmumu reģistram ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

Lēmumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes ierakstīšanu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem divu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

Lēmumu par cita ieraksta izdarīšanu reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tādā pašā termiņā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā uz tiesas nolēmuma pamata.

Pirms reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrēšanas reģistra iestāde lūdz Tieslietu ministrijas atzinumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes statūtos (satversmē, nolikumā) norādīto darbības mērķu un uzdevumu atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, vai reliģiskās organizācijas darbība (mācība) nevar apdraudēt cilvēka tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

1) Par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes ierakstīšanu, vai cita ieraksta izdarīšanu  reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā (ja ir iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti, un tie atbilst likuma prasībām, kā arī nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis reģistrācijai).

2) Par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, ja:
-nav iesniegti visi Reliģisko organizāciju likumā noteiktie dokumenti;
-statūti (satversme, nolikums) vai citi Uzņēmumu reģistram iesniegtie dokumenti satur novēršamas neatbilstības normatīvo aktu prasībām;
-reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā ir reģistrēts cits tiesiskais šķērslis;
-reliģiskās organizācijas vai tās iestādes pieteiktais nosaukums skaidri un noteikti neatšķiras no reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas reliģiskās organizācijas vai tās iestādes nosaukuma vai ietver maldinošas ziņas par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes tiesisko formu, darbības mērķi un veidu;
-reliģiskās organizācijas pieteiktais nosaukums sakrīt ar biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas, kā arī sabiedrisko organizāciju reģistrā ierakstītas sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības nosaukumu, politisko partiju reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas politiskās partijas vai politisko partiju apvienības nosaukumu vai tā saīsinājumu, ar Latvijā agrāk reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumu vai tā saīsinājumu, kā arī ar arodbiedrību reģistrā ierakstītas vai ierakstīšanai pieteiktas arodbiedrības nosaukumu.

3) Par atteikumu izdarīt ierakstu, ja:
-statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktie mērķi un uzdevumi ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem;
-saņemts Tieslietu ministrijas atzinums par to, ka ir pamats uzskatīt, ka reliģiskās organizācijas darbība (mācība) ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem vai apdraud cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību;
-pārkāpta Reliģisko organizāciju likumā noteiktā dibināšanas kārtība;
-noteiktajā termiņā nav novērstas lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu konstatētās neatbilstības normatīvo aktu prasībām.

Pieteikuma iesniedzējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtoti. Ja dokumenti tiek iesniegti termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā.

Pieteikuma iesniedzējiem ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu atbilstoši likuma prasībām (ja tas ir iespējams) un iesniegt pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem atkārtoti. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva par reģistrāciju.

Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības viena mēneša laikā no valsts notāra lēmuma spēkā stāšanās dienas apstrīdēt šo lēmumu, iesniedzot iesniegumu Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram Rīgā, Pērses ielā 2. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs pieņem lēmumu mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmuma apstrīdēšana vai Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

1) Par reliģisko organizāciju:
-nosaukumu;
-tiesisko formu [draudze, reliģiskā savienība (baznīca), diecēze];
-konfesionālo piederību;
-darbības mērķi;
-datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu;
-darbības teritoriju;
-juridisko adresi (vadības atrašanās vietu)
-vadības institūcijas locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī amatpersonas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt reliģisko organizāciju;
-reģistrācijas numuru (vienoto vienpadsmit zīmju reģistrācijas kodu);
-reģistrācijas termiņu un pārreģistrācijas termiņus;
-ziņas par darbības izbeigšanu, darbības atjaunošanu, izslēgšanu no reģistra, maksātnespēju un reorganizāciju;
-ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu un prakses vietas adresi;
-ieraksta izdarīšanas datumu;
-citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

2) Par reliģiskās organizācijas iestādi:
-nosaukumu;
-tiesisko formu (garīgā personāla mācību iestāde, klosteris, misija, diakonijas iestāde);
-darbības mērķi;
-datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu;
-ziņas par reliģisko organizāciju, kas dibina iestādi (nosaukums, reģistrācijas numurs);
-juridisko adresi (atrašanās vietu);
-tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģiskās organizācijas iestādi;
-reģistrācijas numuru;
-ziņas par darbības izbeigšanu, izslēgšanu no reģistra, maksātnespēju un reorganizāciju;
-ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu, personas kodu un prakses vietas adresi;
-ieraksta izdarīšanas datumu;
-citas ziņas, ja to tieši paredz likums.

Reliģisko organizāciju likuma 17. pants regulē reliģisko organizāciju likvidēšanās un reorganizācijas kārtību.

Draudzes un reliģiskās savienības (baznīcas) var likvidēt vai reorganizēt to statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā.
Diecēzes darbība izbeidzas, ja reliģiskā savienība (baznīca), kas ir tās dibinātāja, statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par tās darbības izbeigšanu.
Lēmumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes likvidēšanu, darbības izbeigšanu vai reorganizāciju paziņo reģistra iestādei.

Reliģiskā organizācija vai tās iestāde izbeidz darbību:
1) ar reliģiskās organizācijas statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktajā kārtībā pieņemto lēmumu;
2)  ja reliģiskajā savienībā (baznīcā) apvienoto draudžu skaits kļuvis mazāks par šā likuma 7. panta otrajā daļā noteikto un gada laikā nav palielināts līdz šajā likumā noteiktajam;
3) ar tiesas nolēmumu (pieteikumu tiesā var iesniegt ģenerālprokurors);
4) uz cita likumā vai statūtos (satversmē, nolikumā) noteiktā pamata.

Pieteikumam par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes likvidēšanu, darbības izbeigšanu vai reorganizāciju pievieno attiecīgu lēmumu.

Komerclikums neparedz nekādu papildus dokumentu iesniegšanu šādos gadījumos. Jāiesniedz visi tie paši dokumenti, kuri iesniedzami, ja dibinātāji ir Latvijas fiziskās vai juridiskās personas. Informāciju par iesniedzamajiem dokumentiem var saņemt Uzņēmumu reģistra mājas lapā, kā arī jebkurā Uzņēmumu reģistra nodaļā.

Statūti ir tas dokuments, kas jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, pārējie dokumenti kalpo par pamatu dažādu ierakstu izdarīšanai komercreģistrā.

Vairāki statūtu paraugi jāiesniedz, lai uz tiem varētu izdarīt atzīmi, ka tie reģistrēti Uzņēmumu reģistrā un izmantot kā pierādījumu reģistrācijas faktam. Tādējādi pārējos dokumentus nav nepieciešams iesniegt vairākos ekspemplāros

Šādā gadījumā ir jāmeklē komersantam visvairāk atbilstošais darbības veids, atbilstoši kuram arī jāfiksē NACE kods. Piemēram, ja komersants vēlas nodarboties ar traktoru remontu, kurš NACE klasifikatorā nav paredzēts, darbības veids ir jānorāda šādi: 52.74 citur nekur neklasificēts remonts: traktoru remonts. Līdzīgi ir jārīkojas arī citos gadījumos.

NACE klasifikators ir ērti pieejams Uzņēmumu reģistra mājas lapā šeit.

Akciju sabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtības kopsummas. Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, un tās akcijas var būt publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiskā persona.

Saskaņā ar Komerclikuma 238. panta otro daļu, statūtos var paredzēt pārējo akcionāru pirmpirkuma tiesības uz pārdodamajām vārda akcijām. Tas nozīmē, ka likums neizceļ kādu atsevišķu akcionāru grupu, ņemot vērā to kāda veida akcijas viņiem pieder. Likuma mērķis ir ļaut saglabāt nemainīgu akciju sadalījuma proporciju sabiedrībā. Vārda akciju turētājiem, pamatojoties uz kritēriju "vārda/ uzrādītāja akcijas" nav īpašu privilēģiju akcionāra tiesību realizācijā salīdzinājumā ar uzrādītāja akciju īpašniekiem, tādēļ statūtos pirmpirkuma tiesības var noteikt tikai visiem akcionāriem.

Likums nosaka, ka statūtos jānorāda, vai akcijas ir dematerializētas, vai papīra formā. Tomēr tas nenozīmē, ka var būt tikai viena vai otra akciju forma: var noteikt, ka daļa akciju ir dematerializētas, bet pārejās - papīra formā.

Komerclikums patiešām nosaka akcionāru pirmtiesību uz emitējamajām akcijām, tādēļ parakstīšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi. Protams, akcionāri var savas tiesības neizmantot un arī atteikties no tām pirms termiņa beigām. Tomēr Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likumu neuzskaita akciju sabiedrību akcionārus un tas liedz iespēju reģistram gūt ticamu apstiprinājumu tam, ka no pirmtiesībām būtu atteikušies visi akcionāri.

Reģistrējot palielinājumu pirms Komerclikuma 261. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, Uzņēmumu reģistrs formāli pārkāptu likumu, paļaujoties uz valdes deklarētajām ziņām un riskētu aizskart kāda sev nezināma akcionāra tiesības. Tādēļ Jums ir jāievēro Komerclikuma 261. panta minētais termiņš un pieteikums pamatkapitāla palielināšanas reģistrācijai jāiesniedz pēc tam, kad būs beidzies palielināšanas noteikumos noteiktais parakstīšanas termiņš.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība un tās daļas nav publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona.

Kapitālsabiedrību dibināšanas dokumentu paraugi, ieskaitot dibināšanas lēmuma paraugu, ir pieejami Uzņēmumu reģistra mājas lapā sadaļā Dokumentu paraugi, kā arī katrā Uzņēmumu reģistra nodaļā.

Atzinumā par mantisko ieguldījumu ir jānorāda mantas īpašnieks. Tas nozīmē, ka dalībniekam ir jābūt īpašumtiesībām uz to lietu, ko viņš apņemas ieguldīt pamatkapitālā, jo juridiski nevar ieguldīt pamatkapitālā vairāk nekā viņam pieder.

Jebkurš komersants ir tiesīgs nodarboties ar jebkuru komercdarbības veidu. Ja jūsu darbība atbildīs māklerdarbības jēdzienam, tas nenozīmē, ka jums jānorāda atsevišķs darbības veids - māklerdarbība. Attiecībās ar Uzņēmumu reģistru jūs būsiet parasts komersants, bet attiecībās ar personām, kurām jūs piedāvāsiet savus māklera pakalpojumus nekustamā īpašuma jomā, būs piemērojami Komerclikuma noteikumi par mākleriem. Piemēram, Jūs varēsiet prasīt no darījuma pusēm māklera atlīdzību saskaņā ar Komerclikuma 70. pantu. Puses arī varēs vērsties pret jums ar prasību tiesā ja būsiet tām radījis zaudējumus, pamatojoties uz Komerclikuma 69. pantu.

Kāpēc, turpmāk, iesniedzot SIA dalībnieku reģistru ar ārvalsts komersanta pārstāvja parakstu, ir nepieciešami papildu dokumenti?

Ja dalībnieku reģistram ar ārvalstu komersanta pārstāvja parakstu netiek pievienoti dokumenti, kuri apliecina šāda ārvalstu komersanta pastāvēšanu un attiecīgās personas tiesības minēto komersantu pārstāvēt, tad nevar uzskatīt, ka dalībnieku reģistrs un tam pievienotie dokumenti satur pierādījumus par daļu pāreju. Tādā situācijā iesniegtie dokumenti neatbilstu Komerclikuma 187.panta sestās daļas noteikumiem. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14.panta pirmās daļas 3.punktu, izskatot iesniegtos dokumentus, valsts notāram cita starpā jāpārbauda iesniegto dokumentu apjoma un satura atbilstība normatīvo aktu prasībām. Tādēļ situācijā, kad iesniegtie dokumenti neatbilst Komerclikuma 187.panta sestajai daļai, valsts notāram  šādi dokumenti nav jāreģistrē. Minēto nostāju atbalsta arī Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs.

Nē, atsevišķa piekrišana nav nepieciešama, ja no dokumentiem ir redzams, ka dibinātājs sevi iecēlis pats (tātad zinājis par iecelšanu).

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 323. pantu, mirušā mantinieki var griezties tiesā un lūgt tiesu nodibināt mantojuma (t.sk. kapitāldaļām uzņēmumā) aizgādnību. Pēc tiesas lēmuma par aizgādnības nodibināšanu spēkā stāšanās un bāriņtiesas lēmuma par konkrētā aizgādņa iecelšanu spēkā stāšanās, aizgādnim ir visas mirušā dalībnieka tiesības, arī tiesības lemt par mirušā atbrīvošanu no ieņemamā amata un citas personas iecelšanu par uzņēmuma amatpersonu.

Aizgādņa iecelšana ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā 15 dienu laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par aizgādņa iecelšanu, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par reģistrācijas ieraksta izdarīšanu, tiesas un bāriņtiesas lēmumu apliecinātas kopijas, samaksājot valsts nodevu Ls 5 apmērā un maksu par publikāciju laikrakstam "Latvijas Vēstnesis" Ls 8 apmērā. Vienlaicīgi var iesniegt aizgādņa lēmumu par amatpersonu maiņu uzņēmumā, kā arī par citām izmaiņām, par kurām lēmis aizgādnis. Ja aizgādnis lēmis par uzņēmuma statūtu grozījumiem, papildus maksājama valsts nodeva Ls 10 apmērā.

Likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. panta piektajā daļā noteikts, ka pārbaudot firmas (tas ir uzņēmuma nosaukuma) atbilstību Komerclikuma 28. pantam, Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu tikai tad, ja komersanta pieteiktā firma sakrīt ar komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā ierakstītu vai ierakstīšanai pieteiktu firmu. Minētajā gadījumā nosaukums ZEMĪTE sakrīt ar Uzņēmumu reģistrā reģistrētu nosaukumu ZEMĪTE un šādu nosaukumu reģistrēt nevar.

Zemnieku saimniecību var reorganizēt par SIA. Uzņēmumu reģistrā iesniedzami dokumenti 2-os posmos:

Pirmajā posmā UR jāiesniedz: 1) Paziņojums par reorganizāciju (Komerclikuma (KL) 338., 339.p.; 357.p. 2. daļa); 2) Reorganizācijas lēmuma projekts; 3) Statūtu projekts (KL 338.p. 5.daļa; 357.p. 2.daļa); 4) Paziņojums iesniedzams vispārējā termiņā - 15 dienu laikā pēc dokumentu tapšanas; 5) valsts nodeva 5 Ls un 8 Ls par publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Otrajā posmā, ne agrāk, kā pēc 3 mēnešiem, UR jāiesniedz:1) 1., 4. un 9. veidlapas; 2) Uzņēmuma īpašnieka lēmums par reorganizāciju; 3) Sabiedrības statūti; 4) Katra valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli; 5) Katra padomes locekļa rakstveida piekrišana būt par padomes locekli (ja sabiedrībai ir padome); 6) Amatpersonu notariāli apliecināti paraksta paraugi (šis dokuments iesniedzams, ja UR tas nav iesniegts jau agrāk vai ja iesniegtie dokumenti neatbilst KL noteikumiem); 7) Valdes paziņojums par juridisko adresi (ja mainās adrese); 8) Valsts nodeva 15 Ls un 6,50 Ls par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 2008. gada 31. janvārī Latvijas Republikas Saeima pieņēma Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, kas noteica zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu, dibināšanas un darbības pamatnoteikumus, kā arī pārejas periodu, kura laikā zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem bija paredzēts veikt pārreģistrāciju komercreģistrā vai arī likvidēties. Tomēr, tā kā zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reformas veikšanai bija nepieciešami papildus budžeta līdzekļi, likumā tika izdarīti grozījumi, kas paredzēja atlikt likuma spēkā stāšanos līdz 2012.gada 1.janvārim.

2011. gada 31. decembrī spēkā stājās likums „Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu”. Tā kā likums atceļ spēkā nestājušos Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, līdz ar to zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reforma nav jāveic.

Nē, nevarat reģistrēties kā individuālais komersants

­1. Katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība sagatavo reorganizācijas līguma projektu par pievienošanu saskaņā ar Komerclikuma (KCL) 338.pantu.

Ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, reorganizācijas līgumā papildus jānorāda katra pievienojamās sabiedrības dalībnieka statuss iegūstošajā sabiedrībā (komplementārs vai komandīts), kā arī viņa daļas apmērs.

Ja iegūstošā sabiedrība ir SIA vai AS, kurai ir tikai vārda akcijas un par pievienojamās AS akcionāriem vai obligacionāriem, kuriem pieder konvertējamās obligācijas, nav ziņu, iegūstošās sabiedrības  dalībnieku reģistrā vai akcionāru reģistrā dalībnieku vai akcionāru vārdu vietā norāda tiem piederošo akciju vai obligāciju skaitu un to nominālvērtību summu (KCL 378.panta pirmā daļa).

Ja iepriekšējā apakšpunktā raksturotajā situācijā iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, iepriekš minēto informāciju atspoguļo reorganizācijas līgumā un pieteikumā komercreģistra iestādei (KCL 378.panta otrā daļa).

2. Katrai reorganizācijā iesaistītajai sabiedrībai Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz:
•    paziņojums par reorganizāciju;
•    līguma projekts;
•    kvīts vai tās kopija, vai internetbankas maksājuma izdruka, vai informācija par valsts nodevas apmaksu 10 LVL apmērā un publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 6.50 LVL apmērā.

3. Sabiedrība izvēlas jebkuru revidentu, kurš iekļauts komercreģistra apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad revidenta pārbaude obligāti nav nepieciešama. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var ievēlēt kopīgu revidentu.

Revidenta galvenās funkcijas ir:
1) pārbaudīt reorganizācijas līguma projektu (KCL 340. un 341.pants) un
2) pārbaudīt pievienojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, ja iegūstošā sabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā tiek palielināts pamatkapitāls (KCL 372. un 377.pants).

Revidents reorganizācijas līguma projektu nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki vai biedri.
Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts pievienojamajā sabiedrībā, ja visas pievienojamās sabiedrības kapitāla daļas pieder iegūstošajai sabiedrībai (KCL 340.panta trešā daļa).

4. Katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība sagatavo reorganizācijas prospektu saskaņā ar KCL 339.pantu. Reorganizācijas prospektu saskaņā ar KCL 339.panta trešo daļu var nesagatavot, ja tam piekrīt visi dalībnieki. Pievienojamai sabiedrībai prospekts nav jāsagatavo, ja visas pievienojamās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai.   

5. Pēc tam, kad revidents ir veicis reorganizācijas pārbaudi (ja tāda ir bijusi obligāti nepieciešama) un sabiedrības dalībnieki (biedri) ir iepazinušies ar reorganizācijas dokumentiem, jāpieņem lēmums par reorganizāciju saskaņā ar KCL 343.panta noteikumiem un vispārējo kārtību, kādā attiecīgā veida sabiedrības pieņem lēmumus. Vienlaicīgi, ja nepieciešams, tiek izdarīti kapitālsabiedrības statūtu vai personālsabiedrības līguma nepieciešamie grozījumi. Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā sabiedrība noslēdz reorganizācijas līgumu.

6. Kreditoru aizsardzības pasākumi – 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, katra reorganizācijā iesaistītā pastāvošā sabiedrība informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma pieņemšanas dienai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību, kā arī publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar KCL 345.pantu.

Pievienojamā sabiedrība nodrošina tās kreditora prasījumus, ja viņš to prasa un ir pieteicis prasījumu paziņojumā noteiktajā termiņā. Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt savu prasījumu nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu.

7. Ne agrāk kā 3 mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība iesniedz UR pieteikumu saskaņā ar KCL 347.pantu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju.

­

1. Katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība sagatavo reorganizācijas līguma projektu par saplūšanu saskaņā ar Komerclikuma (KCL) 338.pantu.

Papildus 338.panta otrajā daļā minētajām ziņām norādāma iegūstošās sabiedrības firma un juridiskā adrese. Līgumam tiek pievienots dibināmās sabiedrības statūtu projekts vai, ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība, - sabiedrības līgums, kas tiek apstiprināts ar visu pievienojamo sabiedrību dalībnieku sapulču lēmumiem par reorganizāciju.

2. Katrai reorganizācijā iesaistītajai sabiedrībai Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz:
•    paziņojums par reorganizāciju,
•    līguma projekts,
•    kvīts vai tās kopija, vai internetbankas maksājuma izdruka, vai informācija par valsts nodevas apmaksu 10 LVL apmērā un publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 6.50 LVL apmērā.

3. Sabiedrība izvēlas jebkuru revidentu, kurš iekļauts komercreģistra apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad revidenta pārbaude obligāti nav nepieciešama. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var ievēlēt kopīgu revidentu.

Revidenta galvenās funkcijas ir:
1) pārbaudīt reorganizācijas līguma projektu (KCL 340. un 341.pants) un
2) pārbaudīt pievienojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidošanai, ja iegūstošā sabiedrība ir kapitālsabiedrība (KCL 372. un 377.pants).

Revidents var nepārbaudīt līguma projektu attiecīgajā sabiedrībā, ja tam piekrīt visi reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieki vai biedri.
 
4. Katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība sagatavo reorganizācijas prospektu  saskaņā ar KCL 339.pantu. 
Reorganizācijas prospektu saskaņā ar KCL 339.panta trešo daļu var nesagatavot, ja tam piekrīt visi dalībnieki vai biedri.

5. Pēc tam, kad revidents ir veicis reorganizācijas pārbaudi (ja tāda ir bijusi obligāti nepieciešama) un sabiedrības dalībnieki (biedri) ir iepazinušies ar reorganizācijas dokumentiem, katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība pieņem lēmumu par reorganizāciju saskaņā ar KCL 343.panta noteikumiem un vispārējo kārtību, kādā attiecīgā veida sabiedrības pieņem lēmumus. Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā sabiedrība noslēdz reorganizācijas līgumu.
 
Dibinot jauno sabiedrību, piemērojami attiecīgā sabiedrības veida dibināšanas noteikumi. Tādēļ ziņas, kas ir iekļaujamas kapitālsabiedrības dibināšanas līgumā (KCL 143.pants) vai personālsabiedrības līgumā ir jāiekļauj reorganizācijas līgumā. Tomēr iegūstošās sabiedrības dalībnieki var arī slēgt atsevišķu kapitālsabiedrības dibināšanas līgumu vai personālsabiedrības līgumu.

Jaundibināmās sabiedrības statūtus vai attiecīgi sabiedrības līgumu apstiprina katras pievienojamās sabiedrības sapulce.

6. Kreditoru aizsardzības pasākumi – 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma pieņemšanas dienai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību, kā arī publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar KCL 345.pantu.
Pievienojamā sabiedrība nodrošina tās kreditora prasījumus, ja viņš to prasa un ir pieteicis prasījumu paziņojumā noteiktajā termiņā.
 
7. Ne agrāk kā 3 mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas katra pievienojamā sabiedrība iesniedz UR pieteikumu saskaņā ar KCL 347.pantu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju un kopīgu iesniegumu iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā.

­1. Saskaņā ar Komerclikuma (KCL) 357.pantu, jāsagatavo lēmuma projekts par pārveidošanu, kurā norāda KCL 338.panta otrajā daļa minētās ziņas, papildus norādot iegūstošās sabiedrības veidu. Lēmumam pievieno  iegūstošās sabiedrības statūtu vai sabiedrības līguma (ja iegūstošā sabiedrība ir personālsabiedrība) projektu.

2. Uzņēmumu reģistram (UR) jāiesniedz:
•    paziņojums par reorganizāciju (KCL 338.panta piektā daļa);
•    lēmuma projekts;
•    iegūstošās sabiedrības statūtu projekts vai iegūstošās sabiedrības līguma projekts;
•    kvīts vai tās kopija, vai internetbankas maksājuma izdruka, vai informācija par valsts nodevas apmaksu 10 LVL apmērā un publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 6.50 LVL apmērā.

3. Sabiedrība izvēlas jebkuru revidentu, kurš iekļauts komercreģistra apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad revidenta pārbaude obligāti nav nepieciešama.

Revidenta galvenās funkcijas ir:
1) reorganizācijas lēmuma projekta pārbaude (KCL 340. un 341.pants) un
2) mantas pietiekamības pamatkapitāla izveidei pārbaude, ja iegūstošā sabiedrība ir kapitālsabiedrība (KCL 360.pants).

Revidents reorganizācijas lēmuma projektu nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki vai biedri.

Ja pārveidota tiek SIA par AS vai AS par SIA, nemainot pamatkapitālu, nav nepieciešama mantas pietiekamības novērtēšana pamatkapitāla izveidei, tātad, revidenta atzinums par to nav nepieciešams.

4. Jāsagatavo reorganizācijas prospekts saskaņā ar KCL 339.pantu. Reorganizācijas prospektu saskaņā ar KCL 339.panta trešo daļu var nesagatavot, ja tam piekrīt visi dalībnieki.

5. Pēc tam, kad revidents ir veicis reorganizācijas pārbaudi (ja tāda ir bijusi obligāti nepieciešama) un sabiedrības dalībnieki (biedri) ir iepazinušies ar reorganizācijas dokumentiem, jāpieņem lēmums par reorganizāciju saskaņā ar KCL 343.panta noteikumiem un vispārējo kārtību, kādā attiecīgā veida sabiedrības pieņem lēmumus. Vienlaicīgi tiek apstiprināti arī iegūstošās sabiedrības statūti vai sabiedrības līgums (KCL 357.panta ceturtā daļa). Ja iegūstošā sabiedrība ir SIA vai AS, tiek ievēlēta padome, valde un revidents, ja tas nepieciešams saskaņā ar statūtiem vai likumu (KCL 357.panta piektā daļa).

6. Kreditoru aizsardzības pasākumi – 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, pārveidojamā sabiedrība informē kreditorus, kuriem līdz lēmuma pieņemšanas dienai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību, kā arī publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar KCL 345.pantu. Ja kapitālsabiedrība tiek pārveidota par personālsabiedrību, kreditoriem nav tiesību prasīt KCL 345.panta trešajā daļā paredzēto nodrošinājumu (KCL 359.pants).

7. Ne agrāk kā 3 mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas pārveidojamā sabiedrība iesniedz UR pieteikumu saskaņā ar KCL 347.pantu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, kā arī par iegūstošās (pārveidotās) sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā (KCL 149.pants).

­1. Visas reorganizācijā iesaistītās sabiedrības sagatavo reorganizācijas līguma projektu saskaņā ar Komerclikuma (KCL) 338.pantu.

2. Katrai reorganizācijā iesaistītajai sabiedrībai Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz:
•    paziņojums par reorganizāciju;
•    līguma projekts;
•    kvīts vai tās kopija, vai internetbankas maksājuma izdruka, vai informācija par valsts nodevas apmaksu 10 LVL apmērā un publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 6.50 LVL apmērā.

3. Sabiedrība izvēlas jebkuru revidentu, kurš iekļauts komercreģistra apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad revidenta pārbaude obligāti nav nepieciešama. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var ievēlēt kopīgu revidentu.

Revidenta galvenās funkcijas ir:
1) pārbaudīt reorganizācijas līguma projektu (KCL 340. un 341.pants) un
2) pārbaudīt sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas pietiekamību iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, ja reorganizācijas rezultātā iegūstošā kapitālsabiedrība palielina pamatkapitālu (KCL 372. un 377.pants).
 
Revidents reorganizācijas līguma projektu nepārbauda, ja tam piekrīt visi dalībnieki vai biedri.
Revidents var nepārbaudīt reorganizācijas līgumu sadalāmajā sabiedrībā, ja visas sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai (340.panta trešā daļa).

4. Katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība sagatavo reorganizācijas prospektu  saskaņā ar KCL 339.pantu. Reorganizācijas prospektu saskaņā ar KCL 339.panta trešo daļu var nesagatavot, ja tam piekrīt visi dalībnieki. Sadalāmai sabiedrībai prospekts nav jāsagatavo, ja visas sadalāmās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) pieder iegūstošajai sabiedrībai.

5. Pēc tam, kad revidents ir veicis reorganizācijas pārbaudi (ja tāda ir bijusi obligāti nepieciešama) un sabiedrības dalībnieki (biedri) ir iepazinušies ar reorganizācijas dokumentiem, jāpieņem lēmums par reorganizāciju saskaņā ar KCL 343.panta noteikumiem un vispārējo kārtību, kādā attiecīgā veida sabiedrības pieņem lēmumus. Nepieciešamības gadījumā izdara grozījumus statūtos vai sabiedrības līgumā (KCL 343.pants). Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā sabiedrība noslēdz reorganizācijas līgumu.
 
6. Kreditoru aizsardzības pasākumi – 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, katra reorganizācijā iesaistītā pastāvošā sabiedrība informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma pieņemšanas dienai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību, kā arī publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar KCL 345.pantu.

Sadalāmā sabiedrība nodrošina tās kreditora prasījumus, ja viņš to prasa un ir pieteicis prasījumu paziņojumā noteiktajā termiņā. Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt savu prasījumu nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu.
 
7. Ne agrāk kā 3 mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība iesniedz UR pieteikumu saskaņā ar KCL 347.pantu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju.

1. Sabiedrībai jāsagatavo lēmuma projekts par nodalīšanu saskaņā ar Komerclikuma (KCL) 355.panta trešo daļu.

2. Sadalāmā sabiedrība Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniedz:
•    paziņojumu par reorganizāciju,
•    lēmuma projektu,
•    kvīti vai tās kopiju, vai internetbankas maksājuma izdruku, vai informāciju par valsts nodevas apmaksu 10 LVL apmērā un publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” 6.50 LVL apmērā.
 
3. Sabiedrība izvēlas jebkuru revidentu, kurš iekļauts komercreģistra apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad revidenta pārbaude obligāti nav nepieciešama.
 
Revidenta galvenās funkcijas ir:
1) pārbaudīt reorganizācijas lēmuma projektu (KCL 340. un 341.pants) un
2) pārbaudīt sadalāmās sabiedrības attiecīgās mantas daļas pietiekamību iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla izveidei (KCL 372. un 377.pants).
 
Revidents var nepārbaudīt lēmuma projektu attiecīgajā sabiedrībā, ja tam piekrīt visi reorganizācijā iesaistītās sabiedrības dalībnieki vai biedri.

4. Sadalāmā sabiedrība sagatavo reorganizācijas prospektu  saskaņā ar KCL 339.pantu.
Sabiedrībai prospekts nav jāsagatavo, ja tam piekrīt visi sabiedrības dalībnieki vai biedri.
 
5. Pēc tam, kad revidents ir veicis reorganizācijas pārbaudi (ja tāda ir bijusi obligāti nepieciešama) un sabiedrības dalībnieki (biedri) ir iepazinušies ar reorganizācijas dokumentiem, jāpieņem lēmums par reorganizāciju saskaņā ar KCL 343.panta noteikumiem un vispārējo kārtību, kādā attiecīgā veida sabiedrības pieņem lēmumus.
 
6. Kreditoru aizsardzības pasākumi – 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, sadalāmā sabiedrība  informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma pieņemšanas dienai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību, kā arī publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar KCL 345.pantu.
Sadalāmā sabiedrība nodrošina tās kreditora prasījumus, ja viņš to prasa un ir pieteicis prasījumu paziņojumā noteiktajā termiņā.

7. Sadalāmās sabiedrības valde (sabiedrības lietvedis, ja sadalāmā sabiedrība ir personālsabiedrība) reorganizācijas lēmumā noteiktajā termiņā sasauc jaundibināmās kapitālsabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina jaundibināmās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas un veic citas darbības, kas nepieciešamas dibinot sabiedrību saskaņā ar KCL 355.panta piekto daļu un KCL noteikumiem par sabiedrības dibināšanu. Ja iegūstošā jaundibināmā sabiedrība ir personālsabiedrība, tās biedri noslēdz sabiedrības līgumu.

8. Ne agrāk kā 3 mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas sadalāmā sabiedrība iesniedz UR pieteikumu saskaņā ar KCL 347.pantu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju, kā arī par jaundibināmās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā (KCL 78. un 149.pants).



 

­Zemnieku saimniecību var reorganizēt par SIA. Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniedzami dokumenti divos posmos:
Pirmajā posmā UR jāiesniedz:
1) paziņojums par reorganizāciju (Komerclikuma (KL) 338.panta piektā daļa);
2) reorganizācijas lēmuma projekts (KCL 357.panta otrā daļa);
3) SIA statūtu projekts (KCL 338.panta piektā daļa; 357.panta otrā daļa);
4) kvīts vai tās kopija, vai internetbankas maksājuma izdruka, vai informācija par valsts nodevas apmaksu 5 LVL apmērā un par publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" apmaksu 6.50 LVL apmērā.
Paziņojums UR iesniedzams vispārējā termiņā - 15 dienu laikā pēc dokumentu sastādīšanas.

Otrajā posmā, ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem (KCL 347.pants), UR jāiesniedz:
1) 1. un 4. veidlapa;
2) zemnieku saimniecības īpašnieka lēmums par reorganizāciju;
3) SIA statūti;
4) katra SIA valdes locekļa rakstveida piekrišana būt par valdes locekli;
5) katra SIA padomes locekļa rakstveida piekrišana būt par padomes locekli (ja SIA ir padome);
6) SIA valdes paziņojums par juridisko adresi (ja juridiskā adrese mainās);
7) revidenta atzinums;
8) kvīts vai tās kopija, vai internetbankas maksājuma izdruka, vai informācija par valsts nodevas apmaksu 15 LVL apmērā un par publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" apmaksu 6.50 LVL apmērā.

­­

1.Visas reorganizācijā iesaistītās sabiedrības sagatavo reorganizācijas līguma projektu saskaņā ar KCL 338.pantu;
Ja sabiedrībai sadaloties, tiek dibinātas jaunas iegūstošās sabiedrības un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmā sabiedrība  pieņem lēmumu par sadalīšanu saskaņā ar KCL 355.panta trešo daļu, kas aizstāj reorganizācijas līgumu;
2.Katra reorganizācijā iesaistītā pastāvošā sabiedrība iesniedz paziņojumu par reorganizāciju UR un pievienojot tam līguma (lēmuma) projektu, kā arī kvīti par valsts nodevas samaksu (10 lati) un kvīti, kas apliecina sludinājuma apmaksu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (8 lati);
3.Sabiedrība izvēlas jebkuru revidentu, kurš iekļauts komercreģistra apstiprinātajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad revidenta pārbaude obligāti nav nepieciešama. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var ievēlēt kopīgu revidentu. Iesniegumam pievieno sabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces protokolu ar lēmumu par revidenta ievēlēšanu;
Revidenta galvenās funkcijas ir: 1) pārbaudīt reorganizācijas līguma (lēmuma) projektu (KCL 340. un 341.pants) un 2) pārbaudīt sašķeļamās sabiedrības attiecīgās mantas daļas pietiekamību iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla izveidei vai palielināšanai, ja iegūstošā sabiedrība ir jaundibināma kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurai reorganizācijas rezultātā tiek palielināts pamatkapitāls (KCL 372. un 377.pants)
Revidents var nepārbaudīt lēmuma (līguma) projektu attiecīgajā sabiedrībā, ja tam piekrīt visi reorganizācijā iesaistītās SIA dalībnieki (368.pants) vai visi personālsabiedrības biedri (KCL 363.pants);
Revidentam nav jāpārbauda līguma projekts sašķeļamajā sabiedrībā, ja visas sašķeļamās sabiedrības kapitāla daļas pieder iegūstošajām sabiedrībām (KCL 340.panta trešā daļa)
4.Katra reorganizācijā iesaistītā sabiedrība sagatavo reorganizācijas prospektu  saskaņā ar KCL 339.pantu
prospektu var nesagatavot: 1) reorganizācijā iesaistītā SIA, ja tam piekrīt
visi dalībnieki – KCL 367.p.; 2) ja visi personālsabiedrības biedri ir pilnvaroti vadīt sabiedrību vai piekrīt tam, ka prospekts netiek sagatavots (KCL 362.p.);
5.Pēc tam, kad revidents ir veicis reorganizācijas pārbaudi (ja tāda ir bijusi obligāti nepieciešama) un sabiedrības dalībnieki (biedri) ir iepazinušies ar reorganizācijas dokumentiem, jāpieņem lēmums par reorganizāciju saskaņā ar KCL 343.panta noteikumiem un vispārējo kārtību, kādā attiecīgā veida sabiedrības pieņem lēmumus. Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā sabiedrība noslēdz reorganizācijas līgumu (ja reorganizācijā ir iesaistītas vairākas jau pastāvošas sabiedrības). Nepieciešamības gadījumā tiek izdarīti arī statūtu vai sabiedrības līguma grozījumi;
6.Kreditoru aizsardzības pasākumi – 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, katra reorganizācijā iesaistītā pastāvošā sabiedrība informē visus zināmos kreditorus, kuriem līdz lēmuma pieņemšanas dienai bija prasījuma tiesības pret sabiedrību, kā arī publicē paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar KCL 345.pantu;
Sadalāmā sabiedrība nodrošina tās kreditora prasījumus, ja viņš to prasa un ir pieteicis prasījumu paziņojumā noteiktajā termiņā. Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt savu prasījumu nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu;
7.Ja sašķelšanas rezultātā tiek veidota jauna sabiedrība, sadalāmās sabiedrības valde (sabiedrības lietvedis, ja sašķeļamā sabiedrība ir personālsabiedrība) reorganizācijas lēmumā noteiktajā termiņā sasauc jaundibināmās sabiedrības dalībnieku sapulci, kura apstiprina jaundibināmās sabiedrības statūtus, ievēlē pārvaldes institūcijas un veic citas darbības, kas nepieciešamas dibinot sabiedrību saskaņā ar KCL 355.panta piekto daļu un KCL noteikumiem par sabiedrības dibināšanu. Ja iegūstošā jaundibināmā sabiedrība ir personālsabiedrība, tās biedri noslēdz sabiedrības līgumu;
8.Ne agrāk kā 3 mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas katra sabiedrība iesniedz UR pieteikumu saskaņā ar KCL 347.pantu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju. Ja reorganizācijas rezultātā tiek izveidota jauna sabiedrība, pieteikumu par tās ierakstīšanu komercreģistrā iesniedz sašķeļamā sabiedrība.­

Komersanta filiālei var būt savs nosaukums (firma), kurā ietver:
a.komersanta firmu,
b.filiāles firmu vai norādi uz tās atrašanās vietu;
c.vārdu "filiāle".

Piemēram, Akciju sabiedrības “Lielā banka” filiāle “Centrs”, kur “Lielā banka” filiāle “Centrs”ir filiāles firma šaurākā nozīmē.
Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.

Filiāles firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības:
•Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.
•Firma nedrīkst sakrist ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.
•Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Piemēram, ja tiek atvērta akciju sabiedrības, kura nodarbojas ar saldumu ražošanu, filiāle, bet grib reģistrēt filiāli AS “Saldums” filiāle “Naftas tranzīts”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst komersanta darbības veidam.
•Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu utt.
•Ierobežojumi attiecībā uz vārda “Latvija” lietošanu noteiks MK noteikumi, kuri vēl nav pieņemti.
•Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu "valsts" vai "pašvaldība". Piemēram, nedrīkst veidot firmu akciju sabiedrības “Biznesa konsultācijas” filiāle “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Meži” filiāle “Valsts meži”.
•Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme. Piemēram, ja Latvijā ir reģistrēta preču zīme “Aldaris”, tad bez šīs preču zīmes īpašnieka atļaujas apzīmējumu “Vidzemes aldaris” filiāles firmā nedrīkstēs ietvert.

Jā drīkst, bet tikai gadījumā, ja trešās personas netiek maldinātas par jaunā komersanta saistību ar likvidēto komersantu.

Nosaukumā bez burtiem un cipariem drīkst lietot arī zīmes: punktus, komatus, kolus u.c. Taču dažādu simbolu lietošana nav atļauta.

Nē, nav obligāti. Bet nosaukumā jālieto latviešu un latīņu alfabēta burti.

Nosaukumam nav obligāti jāsatur ziņas par veikto komercdarbību. Taču vienlaikus nosaukums nedrīkst maldināt par komersanta veikto darbību, t.i. tajā nedrīkst ietvert ziņas, kas liecina par tādu komercdarbību, ko komersants faktiski neveic. Nosaukums „Zelta cauna” nesatur viennozīmīgu informāciju par kādu konkrētu darbības veidu, tāpēc nav šķēršļu, lai šādu nosaukumu izmantotu koka rotaļlietu ražotājs.

Nosaukums nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem, tāpēc nav pieļaujama tādu nosaukumu lietošana, kas satur necenzēts vārdus un divdomīgus apzīmējumus.

Nosaukumā drīkst ietvert vārdu „Latvija”. Tāpat drīkst ietvert administratīvās teritorijas un apdzīvotas vietas nosaukumu. Taču komersanta nosaukums nedrīkst sakrist ar administratīvās teritorijas un apdzīvotas vietas nosaukumu. Tas nozīmē, ka nedrīkst būt nosaukums „Valmiera”, bet nosaukums „Valmieras dārznieks” atbilst likuma prasībām.

Likumā nav noteikti nekādi ierobežojumi tam cik var būt īss vai garš nosaukums.

Likumā nav noteikti nekādi ierobežojumi tam, cik ilgā laika posmā un cik reizes kopumā komersants var mainīt savu nosaukumu.

Pilnsabiedrības firma ir komercreģistrā ierakstīts pilnsabiedrības nosaukums, ko tā izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Piemēram, pilnsabiedrība “Apavu darbnīca”.
Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu, piemēram “Apavu darbnīca”.

1.Firmas veidošanas vispārīgās prasības:
•Firmā ir jāietver norāde “pilnsabiedrība” vai saīsinājums “PS”. Norādi var izvietot firmas sākumā vai beigās.
•Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.
•Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu. Piemēram, ja pilnsabiedrība ir paredzējusi nodarboties ar apavu labošanu, bet grib reģistrēt firmu PS “Transkontinentālā tranzīta korporācija” vai PS “Apavu labošanas akciju sabiedrība”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst pilnsabiedrības darbības veidam un komersanta veidam.

2. Firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības:
•Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām.
•Firma nedrīkst sakrist ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.
•Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu utt.
•Firmā nedrīkst ietvert vārdus “Latvijas Republika” un to tulkojumu svešvalodā.
•Ja firmā ir ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai vietas nosaukumu, izņemot viensētas nosaukumus. Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Daugavpils”, bet firma “Daugavpils pelmeņi” atbilst likuma prasībām, jo nesakrīt viens pret viens ar attiecīgas pilsētas nosaukumu. Ja viensētas nosaukums ir “Ieviņas”, tad arī firmu var izveidot kā “Ieviņas”.
•Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu "valsts" vai "pašvaldība". Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai “Valsts meži”.
•Pilnsabiedrības firmā nedrīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura nav tās biedrs.

Komersants var uzzināt, vai viņa izvēlēto nosaukumu jau nav izvēlējies kāds cits piezvanot uz UR Informācijas tālruni 6 7031703 vai UR mājas lapā, ierakstot vēlamo nosaukumu meklēšanas logā un izvēlnē "meklēt" izvēloties kritēriju "uzņēmums".

Atbilstoši t.s. "vecajiem" likumiem ("Likums par sabiedrību ar ierobežotu atbildību", "Likums par akciju sabiedrībām" u.c.) ir noteikts, ka uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumam ir jābūt latviešu valodā, izņemot gadījumus, kad uzņēmumā ir pārstāvēts ārvalstu kapitāls - t.i. uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas reģistrēts vēl uzņēmumu reģistrā, šādu nosaukumu nevar izvēlēties (izņemot iepriekšminēto nosacījumu). 

Komersanta (subjekta, kas reģistrēts komercreģistrā) nosaukumā ir jābūt latviešu vai latīņu burtiem un nav prasības, lai nosaukums obligāti būtu latviešu valodā.

Nosaukumā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus „valsts” un „pašvaldība”.

Plaši pazīstamu ārvalstu kompāniju nosaukumu lietošana nav pieļaujama, jo tā maldina par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem. Bez tam, šādi nosaukumi parasti ir reģistrēti kā preču zīmes un nosaukumā ir aizliegts izmantot Latvijā aizsargātas preču zīmes apzīmējumus.

Komersanta pieteiktais nosaukums nedrīkst:
•    sakrist ar citu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētu vai reģistrēšanai pieteiktu nosaukumu. Šajā gadījumā ar jēdzienu „sakrīt” saprot pilnīgu nosaukumu identiskumu, kad identiski burti un simboli ir izvietoti identiskā kārtībā.
•    no cita Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīta vai ierakstīšanai pieteikta subjekta nosaukuma atšķirties vien ar atstarpēm un pieturzīmēm starp nosaukumā lietotajiem burtiem, cipariem vai lielo un mazo burtu lietošanu.
Ja komersanta pieteiktais nosaukums atbildīs izvirzītajām prasībām, tas tiks ierakstīts komercreģistrā.

Taču jāņem vērā, ka saskaņā ar Komerclikuma 28.pantu komersanta nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem komercreģistrā vai citos Uzņēmuma reģistra vestajos reģistros jau ierakstītiem vai ierakstīšanai pieteiktiem nosaukumiem. Uzņēmumu reģistra valsts notāra kompetencē neietilpst šādas atšķiramības vērtēšana, tādēļ fakts, ka komersanta pieteiktais nosaukums tiek ierakstīts komercreģistrā, neaizliedz citam komersantam vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību:
•    izbeigt komersantu izmantot nosaukumu, ja tas skaidri un noteikti neatšķiras no viņa nosaukuma, kā arī
•    lūgt atlīdzināt komersantam ar viņa nosuakumu prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

Nē, Uzņēmumu reģistrs nereģistrē uzņēmumu logo, to veic Patentu valde.

Lai uzņēmumu reģistrā jau reģistrēta kooperatīvā sabiedrība varētu pretendēt uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statusu, Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz šādi dokumenti:

   1. Jāiesniedz pieteikums (brīvā formā), kurā tiek norādīts, ka sabiedrība:
          * ir lauksaimniecības pakalpojumu sabiedrība;
          * neražo lauksaimniecības produktus;
          * sniedz pakalpojumus sabiedrības biedriem.
   2. Nepieciešamības gadījumā ir jāgroza sabiedrības statūti, tā, lai tie atbilstu Kooperatīvo sabiedrību likuma prasībām attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām:
          * sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem "lauksaimniecības pakalpojumu" vai nozares nosaukumam (likuma 7.panta pirmā daļa);
          * jānorāda pārpalikuma sadalīšanas kārtība;
          * likumā termina "peļņa" vietā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām tiek lietots "pārpalikums".

Pieteikumu pievieno reģistrācijas lietai un par pieteikuma iesniegšanu nav jāmaksā. Ja vienlaicīgi tiek grozīti arī statūti, maksājama valsts nodeva ( 10 lati ) un maksa par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"( 8 lati ).

Ja sabiedrības statūtos nav mainīts termins "peļņa" pret "pārpalikums", tas uzskatāms par formālu neatbilstību likuma prasībām un nebūtu vienīgais pamats atteikumam pieņemt pieteikumu.

Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces īpašās tiesības ir noteiktas Kooperatīvo sabiedrību likuma 39. panta 1. daļā:

1. ievēlēt un atsaukt pilnvarotos;
2. ievēlēt un atsaukt valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļus;
3. noteikt atlīdzību valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļiem;
4. noteikt izmaiņas valdes pārstāvības tiesībās.­

Kooperatīvo sabiedrību likuma 37. panta 1. daļā minētās normas nozīmē to, ka valdes funkciju veikšanu var uzticēt vienai amatpersonai - direktoram vai pārvaldniekam (līdzīgi kā to paredz Komerclikuma sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā. Vienīgi kooperatīvās sabiedrības statūtos precīzi jānorāda, vai izpildinstitūcija ir valde vai šī te viena amatpersona.­

• Likvidāciju veic valdes locekļi. Sabiedrības statūtos vai dalībnieku sapulces lēmumā var noteikt, ka likvidāciju veic citi dalībnieku sapulces iecelti likvidatori.
• Var iecelt vienu vai vairākus likvidatorus.
• Par likvidatoru var būt rīcībspējīga fiziska persona.
• Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.
• Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

Pieteikumam par likvidatora iecelšanu pievieno arī katra likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanu paraksta ar drošu elektronisko parakstu vai arī parakstu uz piekrišanas apliecina notariāli vai komercreģistra iestādes amatpersona. Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā vai tiesas nolēmumā un nav jāpievieno rakstveida piekrišana.

Paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu izsludina Uzņēmumu reģistrs. Publikācija laikrakstam “Latvijas Vēstnesis” ir bezmaksas. Kreditoru prasības jāpiesaka 3 mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas. Dalībnieku sapulces lēmumā var noteikt garāku kreditoru pieteikšanās termiņu. Ja sabiedrībai nav zināmu kreditoru, to prasījumu pieteikšanas termiņu nosaka ne īsāku kā vienu mēnesi pēc paziņojuma publicēšanas dienas.

Likvidators nosūta paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem.

Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma finansu pārskatu.

Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

Likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. SIA revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce.

Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot vietu, kur ir pieejams likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.

Ja likvidācijas slēguma finansu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai dalībnieku sapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jauna likvidācijas slēguma finansu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības celšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem, bet attiecībā uz uzrādītāju akciju turētājiem – divi mēneši no paziņojuma publicēšanas dienas.

Likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek apmaksāti no likvidējamās sabiedrības mantas.

Sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi.

Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finansu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu). Mantu drīkst sadalīt pirms šā termiņa, ja tam piekrīt visi dalībnieki un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

Komerclikums neparedz īpašu procedūru, kas būtu nepieciešama, lai apturētu sabiedrības darbību. Reģistrējoties komercreģistrā, komersants iegūst zināmu juridisku statusu. Tas, vai komersants faktiski veic komercdarbību, ir viņa paša ziņā.

Ja sabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz dibināšanas dokumentos minētajiem noteikumiem par darbības izbeigšanu vai dalībnieku sapulces lēmumu, dalībnieki līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju. Likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par darbības turpināšanu. Lēmums par darbības turpināšanu stājas spēkā pēc tā ierakstīšanas komercreģistrā.

Tas ir iespējams, taču sīkāku informāciju par šāda konta reģistrēšanas iespējams uzzināt bankas iestādēs.

Jā, šos līdzekļus var izmantot konkrētās komercdarbības uzsākšanai.

Individuālais komersants ir fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību un kas kā individuālais komersants ierakstīta komercreģistrā. Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no tās veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst abām šādām pazīmēm:
1) gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;
2) tā savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk nekā piecus darbiniekus.

Fiziskajai personai, kura atbilst Komerclikuma 45. pantā (komercaģents) vai 64. pantā (mākleris) minētajiem noteikumiem, jāpiesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai jādibina komercsabiedrība arī, ja nepastāv iepriekš minētie kritēriji.

Mantisko ieguldījumu novērtēšanas ekspertu pakalpojumu samaksas lielumu nosaka tirgus šajā jomā. Par konkrētām summām jāvaicā attiecīgajiem ekspertiem.

Komerclikums nosaka, ka akciju sabiedrībām mantisko ieguldījumu novērtēšanu var veikt vienīgi eksperts, kurš iekļauts Uzņēmumu reģistra apstiprinātajā ekspertu sarakstā. Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību Komerclikums paredz izņēmumu, kad mantisko ieguldījumu novērtēšanu var veikt arī paši dibinātāji, t.i., ja mantisko ieguldījumu kopējā vērtība nepārsniedz 4000 latu un mantiskie ieguldījumi kopā ir mazāk par pusi no sabiedrības pamatkapitāla. Pārējos gadījumos sabiedrībām ar ierobežotu atbildību mantisko ieguldījumu novērtēšanu var veikt vienīgi eksperts, kurš iekļauts Uzņēmumu reģistra apstiprinātajā ekspertu sarakstā.

    2002. gada 24. jūlijā spēkā stājās grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā, kas paredz, ka arī kooperatīvajām sabiedrībām mantisko ieguldījumu varēs novērtēt un atzinumu sniegt vienīgi eksperts, kurš iekļauts Uzņēmumu reģistra apstiprinātajā ekspertu sarakstā.

Privātpersonai nav jāreģistrējas komercreģistrā kā individuālajam komersantam, jo komercdarbības pazīmes papildus darbībai par atlīdzību ir arī pastāvīgums un sistemātiskums. Šis gadījums vairāk atbilst vienkāršam pilnvarojuma līgumam un pilnvarnieks saskaņā ar Civillikumu ir tiesīgs saņemt atlīdzību par savu darbu.

Galvenā atšķirība ir tāda, ka individuālais uzņēmums ir juridiska persona, bet individuālais komersants ir fiziska persona, kura kā komersants ir ierakstīta komercreģistrā.

Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas, ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. Par komandītsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona. Par komandītsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība.

­

Filiāle ir uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība.

­Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

Par pilnsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība.

­

Ārvalsts komersanta filiāle ir ārvalsts uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība.