Saskaņā ar Komercķīlas likumu komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta Komercķīlu reģistrā. Par komercķīlas priekšmetu var būt kustama ķermeniska v­ai bezķermeniska lieta, kas pieder komersantam, kā arī tās lietu kopība, visa komersanta manta.

Gaisa kuģi un sauszemes mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, mazizmēra kuģošanas līdzekļi, Valsts vienotajā dzīvnieku un ganāmpulku reģistrā reģistrējamie dzīvnieki un ganāmpulki, kā arī uzņēmums kā lietu kopība, kapitālsabiedrības kapitāla daļas, pajas, slēgtās emisijas akcijas un slēgtās emisijas obligācijas var būt par komercķīlas priekšmetu neatkarīgi, vai šīs lietas pieder fiziskai vai juridiskai personai, rezidentam vai nerezidentam.

Terminu skaidrojums

Hipotēka- nekustamās mantas ieķīlājums, nenododot to valdījumā.

Ieņēmumu depozitārijs - persona, kas tiek nozīmēta ieķīlātās mantas pārdošanas gadījumā, kad uz vienu un to pašu priekšmetu ir nodibinātās vairākās komercķīlas. Galvenais uzdevums - neļaut vienam kreditoram uzdzīvoties uz cita kreditora rēķina.

Īpašums - pilnīga varas tiesība pār lietu (tiesības valdīt, lietot un rīkoties ar lietu).

Komercķīla - komercķīlas reģistrā reģistrēta ķīlas tiesība pār kustamo lietu.

Komercķīlas pārvaldnieks - persona, kurai komercķīlas ņēmējs deleģē daļu savu funkciju, parasti tas uzrauga komercķīlas devēja rīcību ar ieķīlāto mantu.

Komercķīlas tiesības izlietošana - komercķīlas ņēmēja darbība parāda nesamaksāšanas gadījumā, kas vērsta uz ieķīlātas manta pārdošanu un parāda nokārtošanu.

Komercķīlu reģistrs - komercķīlu datu bāze, kuru kārto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Kustamo lietu reģistra turētājs - iestāde, kuras pienākumos ietilpst reģistrācijai pakļauto kustamo lietu reģistrācijas kārtošana (traktortehnikas reģistrāciju kārto Valsts Tehniskās uzraudzības inspekcija, citu transportlīdzekļu - Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet gaisa kuģu - Gaisa kuģu reģistrs).

Ķīla - tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.

Labticīgs ieguvējs - tas, kas ir pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību iegūt lietu kā viņam.

Lieta - jebkurš mantisks labums, sakarā ar kuru veidojas civiltiesiskas attiecības - ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.

Lietošanas ķīla - ķīlas tiesība, kad kustama vai nekustama augļus nesēja lieta, kas kreditoram nodota kā ķīla valdījumā ar pienākumu ievākt tās augļus un ienākumus, kas viņam jāpārdod, ieņēmumus ieskaitot sava prasījuma samaksai.

Nekustama lieta - īpašuma attiecību objekts, kas nav pārvietojams, to ārēji nebojājot (zeme, māja, cita būve, dzelzceļš ar piederumiem u.c.).

Pirmtiesība- gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likums vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības.

Reģistrācijai pakļautā kustamā lieta - sauszemes transportlīdzekļi, mazizmēra kuģošanas līdzekļi (airu laivas, motorlaivas, kuteri un ūdens motocikli), lidaparāti un reģistrējamie dzīvnieki un ganāmpulki.

Rokas ķīla - ķīlas tiesība pār kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā ar nodomu, lai tā būtu par nodrošinājumu viņa prasījumam.

Valdījums- īpašuma tiesībām atbilstoša kādas personas faktiskā vara pār lietu, turklāt šī persona izrāda gribu rīkoties ar to līdzīgi īpašniekam.

1. Iesniedzējs komercķīlu reģistrācijas pieteikumu iesniedz personīgi Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas (KRLMA) daļā Rīgā, Pērses ielā 2, vai LR Uzņēmumu reģistra reģionālajās nodaļās vai arī sūta pa pastu.
2. Iesniedzot komercķīlu reģistrācijas pieteikumu, iesniedzējs saņem izziņu par dokumentu saņemšanu. Izziņā tiek norādīts piešķirtais pieteikuma kārtas numurs, saņemšanas datums un laiks, kā arī diena, kad jāsaņem izskatītie dokumenti. Izziņā ir norādīta interneta adrese http://www.lursoft.lv/komerckilu_registrs.html, kur var pārliecināties par dokumentu izskatīšanas gaitu, norādot dokumentiem piešķirto kārtas numuru.
3. KRLMA daļa izskata komercķīlu reģistrācijas pieteikumus to iesniegšanas secībā un vai nu reģistrē komercķīlu, izdodot par to komercķīlas reģistrācijas aktu, vai atsaka reģistrēt komercķīlu, izdodot par to lēmumu. Ja saņemts paziņojums par atteikumu reģistrēt komercķīlas atzīmi par mehānisko transportlīdzekli, mazizmēra kuģošanas līdzekli, traktortehniku, lidaparātu vai ganāmpulku, to no ieķīlātās mantas izslēdz, par to izdod lēmumu, bet uz pārējo komercķīlas priekšmetu reģistrē komercķīlu.
4. Komercķīlas pieteikumu valsts notārs izskata piecu darba dienu laikā. Saņēmējs izziņā norādītajā dienā ierodas Reģistrā pēc izskatītajiem dokumentiem.

Veidlapa: A1.1-A8
Valsts nodeva: Ls 25
Dokumentu izskatīšanas termiņš: 5 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV

Iesniedzamie dokumenti

• Pieteikums veidlapa A1.1-A8, e-pieteikums A - 1.1 līdz A - 8 (parakstu/s uz reģistrācijas pieteikuma apliecina notariāli)
  
• Komercķīlas līgums 3 eksemplāros.
• Dokuments, no kura izriet nodrošināmais prasījums, 3 eksemplāros (kredīta, overdrafta aizdevums).
• Tiesas sprieduma noraksti 3 eksemplāros (ja caur tiesu).
• Pilnvara parakstīt pieteikumu.
• Kvīts par valsts nodevas apmaksu.

Veidlapa:B1-A8
Valsts nodeva: Ls 25­
Dokumentu izskatīšanas termiņš: 5 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV

Iesniedzamie dokumenti

• Pieteikums veidlapa B1-A8, e-pieteikums B - 1, (parakstu/s uz reģistrācijas pieteikuma apliecina notariāli)
• Pārjaunojuma līgums 3 eksemplāros.
• Pamatlīgums 3 eksemplāros.
• Pilnvara parakstīt pieteikumu.
• Kvīts par valsts nodevas samaksu.

Veidlapa:C1-A8
Valsts nodeva: Ls 10
Dokumentu izskatīšanas termiņš: 5 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV

Iesniedzamie dokumenti

• Pieteikums veidlapa C1-A8, e-pieteikums C - 1, (parakstu/s uz reģistrācijas pieteikuma apliecina notariāli)
• Grozījuma līgums 3 eksemplāros.
• Pamatlīgums 3 eksemplāros.
• Pilnvara parakstīt pieteikumu.
• Kvīts par valsts nodevas samaksu.

Veidlapa:F-1
Valsts nodeva: Ls 5
Dokumentu izskatīšanas termiņš: 5 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV

Iesniedzamie dokumenti

• Pieteikums veidlapa F-1, e-pieteikums F - 1, (pieteikumu paraksta komercķīlas ņēmējs, parakstu/s uz reģistrācijas pieteikuma apliecina notariāli)
• Kvīts par valsts nodevas samaksu.

Veidlapa: D-1
Valsts nodeva: Ls 10
Dokumentu izskatīšanas termiņš: 5 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV

Iesniedzamie dokumenti

• Pieteikums veidlapa D-1, e-pieteikums D - 1, (pieteikumu paraksta komercķīlas ņēmējs, parakstu/s uz reģistrācijas pieteikuma apliecina notariāli)
• Kvīts par valsts nodevas samaksu.

Veidlapa: E-1
Valsts nodeva: Ls 10
Dokumentu izskatīšanas termiņš: 5 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV

Iesniedzamie dokumenti

• Pieteikums veidlapa E-1, e-pieteikums E -1, (parakstu/s uz reģistrācijas pieteikuma apliecina notariāli)
• Cesijas līgums 3 eksemplāros.
• Kvīts par valsts nodevas samaksu.

Veidlapa: A1.1-A8
Valsts nodeva: Ls 5 (par katru vienību)
Dokumentu izskatīšanas termiņš: 5 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV

Iesniedzamie dokumenti

• Pieteikums veidlapa A1.1-A8, e-pieteikums A1.1-A8, (parakstu/s uz reģistrācijas pieteikuma apliecina notariāli)
• Mehāniskā transportlīdzekļa maksa CSDD.
• Traktortehnikas maksa VTUA.
• Kvīts par valsts nodevas samaksu.

Veidlapa: A1.1-A8
Valsts nodeva: Ls 1,18 (par katru ganāmpulku)
Dokumentu izskatīšanas termiņš: 5 darba dienas
Publikācija "Latvijas Vēstnesī": NAV

Iesniedzamie dokumenti

• Pieteikums veidlapa A1.1-A8, e-pieteikums A1.1-A8, (parakstu/s uz reģistrācijas pieteikuma apliecina notariāli)
• Kvīts par valsts nodevas samaksu.

Komercķīlas likums raksturo procedūras un infrastruktūru, ko izmanto, lai līdzsvarotu ķīlas ņēmēja vēlēšanos ātri atgūt parādu un ķīlas devēja likumiskās tiesības.

Ķīlas ņēmējam ir tiesības atgūt parādu, izmantojot ķīlas priekšmetu, ja parāds vai parāda procenti netiek laikus atmaksāti.

Ķīlas devējam ir nodrošinātas tiesības apstrīdēt ķīlas ņēmēja netaisnīgas prasības un iegūt visaugstāko cenu par ieķīlāto mantu.

Likumi sadala ar aizdevuma operāciju vai mantas investīcijām saistītos riskus starp personām, kas strādā ar parādnieku, t.sk. nenodrošinātajiem kreditoriem (piemēram, darbinieki un valsts nodokļu institūcijas), un nodrošinātajiem kreditoriem.

Komercķīlas devēja tiesības izlietošana

Komercķīlas likumā ir paredzēti vairāki aizsardzības mehānismi, kas attiecas uz nepieciešamību komercķīlas devējam iegūt visaugstāko cenu par pārdodamo mantu. Komercķīlas likumā ir aprakstītas vairākas konkrētas prasības attiecībā uz paziņojumu, atkarībā no tā, vai pārdošana notiek, pamatojoties uz tiesas izpildrakstu vai arī bez izsoles.

Komercķīlas ņēmējam ir jāpārdod ieķīlātā manta par visaugstāko iespējamo cenu, kas nenovilcina pārdošanu (43. panta 3.daļa).

Komercķīlas devējam ir iespēja ne tikai apstrīdēt komercķīlas ņēmēja paziņojumu saskaņā ar 42.pantu, bet arī apstrīdēt noteikto pārdošanas cenu un pieprasīt komercķīlas ņēmējam pamatot noteikto cenu (43. panta 3.daļa). Komercķīlas likums arī maina atbildīgo personu, nosakot, ka komercķīlas ņēmējam, nevis komercķīlas devējam, ir jāpierāda, ka pārdošana ir tikusi veikta pietiekami rūpīgi (47. pants).

Kaut arī Civillikums dod komercķīlas devējam tiesības apstrīdēt zemu pārdošanas cenu, ierosināto tiesas procesu nav daudz, jo līdz šim komercķīlas devējam ir vajadzējis pierādīt, ka pārdošana nav tikusi veikta pietiekami rūpīgi vai arī ir notikusi krāpšana.

Prasības attiecībā uz paziņojumu par pārdošanu izsolē

Ja komercķīlas ņēmējam nav piešķirtas tiesības pārdot īpašumu bez izsoles ne komercķīlas līgumā, ne arī saskaņā ar likuma 38. panta 2.daļu kā jaunākajam (pēdējam) komercķīlas ņēmējam, īpašuma pārdošanu veic saskaņā ar Komercķīlas likuma 37.pantu un Civillikuma 2073.pantu un tam sekojošajiem pantiem. Komercķīlas likuma 37.pants paredz dažus konkrētus pasākumus, kas jāveic, t.sk., izsoles izsludināšana laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā ne vēlāk kā mēnesi pirms izsoles dienas.

Sludinājumā norāda:

1. komercķīlas devēja un komercķīlas ņēmēja nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un reģistrācijas datus, bet fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu.

2. pārdodamās mantas īsu aprakstu un atrašanās vietu.

3. vietu, kur var iepazīties ar izsoles noteikumiem un izsoles sākumcenu.

4. pārdošanas laiku, vietu, kā arī izsolītāju, ja pārdošana uzticēta trešajai personai.

5. citus izsoles noteikumus, kurus ķīlas devējs uzskata par nepieciešamiem.

Vismaz 30 dienas pirms ieķīlātās mantas pārdošanas bez izsoles komercķīlas ņēmējam par to ir jāpaziņo Komercķīlu reģistram. Pirms paziņojuma iesniegšanas Komercķīlu reģistram komercķīlas ņēmējam ir jānosūta paziņojuma kopijas komercķīlas devējam. Komercķīlas reģistrs atbild par paziņojuma kopijas nosūtīšanu visiem komercķīlas ņēmējiem.

Paziņojumā ir jāietver šāda informācija:

1. komercķīlas devēja un komercķīlas ņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas dati (fiziskajām personām - vārds, uzvārds, pastāvīgā dzīvesvieta un personas kods, ja tāda nav, - personu apliecinošā dokumenta dati),

2. ieķīlātās mantas apraksts,

3. komercķīlas reģistrācijas datums un numurs,

4. prasījums, saskaņā ar kuru tiek izlietota komercķīlas tiesība,

5. apstāklis, kas dod komercķīlas ņēmējam tiesības izlietot komercķīlas tiesību (piemēram, aizdevuma līgums vai likums).

Prasības attiecībā uz pārdošanu bez izsoles

Saskaņā ar 38. pantu komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs komercķīlas līgumā var vienoties, ka komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot mantu bez izsoles. Taču šādas tiesības nevar piešķirt tikai vienam komercķīlas ņēmējam. Ja nodibinot pirmo komercķīlu, šāda tiesība ir piešķirta, uzskata, ka arī visiem nākamajiem komercķīlas ņēmējiem ir tādas pašas tiesības. Šādā gadījumā sludinājums avīzē nav nepieciešams.

Iebildumi attiecībā uz pārdošanu

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 42. panta 4. daļu, komercķīlas devējs var apstrīdēt paziņojumu, vēršoties tiesā.

Prasības attiecībā uz paziņojumu par pārdošanu, ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji

Ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji, komercķīlas devējam ir paredzēti vairāki papildu aizsardzības mehānismi.

Personai, kas vada pārdošanu, ir jāieceļ ieņēmumu depozitārijs, kas komercķīlas ņēmēju vārdā glabās līdzekļus un noguldīs naudu atsevišķā kontā. Ieņēmumu depozitārijs var būt banka, zvērināts revidents, zvērināts notārs vai zvērināts advokāts, vai viens no komercķīlas ņēmējiem, ja tam piekrīt visi pārējie komercķīlas ņēmēji. Komercķīlas devējs nevar būt ieņēmumu depozitārijs (44. pants).

Persona, kas vada pārdošanu, iegūst informāciju no Komercķīlu reģistra, lai varētu sagatavot komercķīlu ņēmēju sarakstu, pamatojoties uz viņu pirmtiesībām un summām, kāda pienākas katram no komercķīlas ņēmējiem. Pēc saraksta sagatavošanas saraksta sastādītājam saraksts ir jāiesniedz komercķīlas devējam un visiem komercķīlas ņēmējiem, kam ir interese par pārdoto īpašumu.

Iebildumi attiecībā uz pārdošanu, ko veic vairāki komercķīlas ņēmēji

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 33. pantu uzskata, ka Komercķīlu reģistra informācija ir pareiza, tomēr 45. panta 4. daļa atļauj komercķīlas ņēmējiem un komercķīlas devējam apstrīdēt sarakstā sniegto informāciju, iesniedzot savus iebildumus 5 darba dienu laikā, sākot no dienas, kad saraksta sastādītājs ir nogādājis pusēm sarakstu.

Komercķīlas likums dod sastādītājam iespēju izdarīt sarakstā grozījumus, pamatojoties uz iesniegtajiem iebildumiem, vai arī informēt komercķīlas devēju un komercķīlas ņēmējus, ka saraksts netiks mainīts.

Iebildumus attiecībā uz šo lēmumu kārto ar tiesas palīdzību.

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 46. pantu pārdošanas ieņēmumi ir sadalāmi 30 dienu laikā no pārdošanas dienas. Taču nav noteikts laika ierobežojums attiecībā uz komercķīlas ņēmēju saraksta sastādīšanu, izplatīšanu un komercķīlas ņēmēju vai komercķīlas devēja iebildumu iesniegšanu.

Komercķīlas ņēmējiem un komercķīlas devējam jārīkojas čakli, lai ierosinātu tiesas procesu un panāktu pārdošanas ieņēmumu sadales novilcināšanu.

Pārdošanas ieņēmumu sadale

Pārdošanas ieņēmumus sadala šādi:

1. ieņēmumu depozitārija atalgojums,

2. pārdošanas izdevumi,

3. komercķīlas glabāšanas izdevumi,

4. komercķīlas ņēmēju prasījumi atbilstoši to pirmtiesībai,

5. ar komercķīlu saistītie nenodrošinātie prasījumi, t.i., tie prasījumi, kas pārsniedz pielīgto nodrošinātā prasījuma summu,

6. atlikusī summa tiek izmaksāta komercķīlas devējam.

Ja ar pārdošanas ieņēmumiem nepietiek, lai atmaksātu parādus, kas pienākas komercķīlas ņēmējiem saskaņā ar aizdevuma līgumu, komercķīlas ņēmējiem ir tiesības mēģināt atgūt trūkstošo summu no komercķīlas devēja tiesas ceļā. Komercķīlas ņēmēja prasība tiek vērsta pret komercķīlas devēja pārējo mantu.

Komercķīlas likums raksturo procedūras un infrastruktūru, ko izmanto, lai līdzsvarotu ķīlas ņēmēja vēlēšanos ātri atgūt parādu un ķīlas devēja likumiskās tiesības.

Ķīlas ņēmējam ir tiesības atgūt parādu, izmantojot ķīlas priekšmetu, ja parāds vai parāda procenti netiek laikus atmaksāti.

Ķīlas devējam ir nodrošinātas tiesības apstrīdēt ķīlas ņēmēja netaisnīgas prasības un iegūt visaugstāko cenu par ieķīlāto mantu.

Likumi sadala ar aizdevuma operāciju vai mantas investīcijām saistītos riskus starp personām, kas strādā ar parādnieku, t.sk. nenodrošinātajiem kreditoriem (piemēram, darbinieki un valsts nodokļu institūcijas) un nodrošinātajiem kreditoriem.

Komercķīlas ņēmēja tiesības izlietošana

Komercķīlas likums un likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" atļauj ķīlas ņēmējam pārņemt ieķīlāto mantu savā valdījumā un pārdot šo mantu, lai atgūtu parādu. Komercķīlas likums paredz divus veidus, kā kreditors ar pārdošanas palīdzību var izlietot savu tiesību uz ieķīlāto mantu:

1. izsole
2. mantas pārdošana bez izsoles.

Mantas pārdošanai ir jānotiek, un bez komercķīlas devēja piekrišanas komercķīlas ņēmējs nevar paturēt īpašumu parāda vietā.

Ieņēmumi no pārdošanas jāizmanto, lai segtu ar komercķīlu saistītos prasījumus. "Ar komercķīlu saistītie prasījumi" ir parāda summa, kāda jāsedz ar ieķīlāto mantu, un par kuru puses savstarpēji vienojas, aizpildot komercķīlas reģistrācijas pieteikumu. (10. panta 1. punkta 3.daļas punkts).

Ar komercķīlu saistīto prasījumu summas, ko nesedz ieņēmumi no pārdošanas, uzskata par nenodrošinātiem prasījumiem vai saistībām.

Ieķīlātās mantas pārņemšana valdījumā

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 36.pantu, komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārņemt ieķīlāto mantu valdījumā un to pārdot. Komercķīlas ņēmējs var pats nepārņemt valdījumā ieķīlāto mantu, bet lūgt tiesu izpildītāju pārņemt mantu atbilstoši likumā paredzētajām procedūrām. Komercķīlas ņēmējs griežas tiesā ar lūgumu, pieprasot izlietot komercķīlas tiesību. Lūgumam pievieno Komercķīlu reģistra izsniegto reģistrācijas apliecību un papildinošos dokumentus (Civilprocesa likuma 403. pants). Tiesa pārbauda vai komercķīla ir tikusi pienācīgi reģistrēta un vai ir iestājies samaksas termiņš (Civilprocesa likuma 404. un 405. pants). Pēc tiesas lēmuma saņemšanas komercķīlas ņēmējs var lūgt tiesu izpildītāju pārņemt mantu. Šī procedūra ir jāveic 10 dienu laikā, bet praksē tā var aizņemt ilgāku laika periodu.

Pārdošana izsolē

Ja komercķīlas ņēmējam nav piešķirtas tiesības pārdot mantu bez izsoles ne komercķīlas līgumā, ne arī saskaņā ar likuma 38. panta 2. punktu kā jaunākajam (pēdējam) komercķīlas ņēmējam, mantas pārdošanu veic saskaņā ar Komercķīlas likuma 37. pantu un Civillikuma 2073. pantu un tam sekojošajiem pantiem. Komercķīlas likuma 37. pants paredz dažus konkrētus pasākumus, kas jāveic, t.sk., izsoles izsludināšana laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā ne vēlāk kā mēnesi pirms izsoles dienas.

Sludinājumā norāda:

1. komercķīlas devēja un komercķīlas ņēmēja nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un reģistrācijas datus, bet fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu,

2. pārdodamās mantas īsu aprakstu un atrašanās vietu,

3. vietu, kur var iepazīties ar izsoles noteikumiem un izsoles sākumcenu,

4. pārdošanas laiku, vietu, kā arī izsolītāju, ja pārdošana uzticēta trešajai personai,

5. citus izsoles noteikumus, kurus ķīlas devējs uzskata par nepieciešamiem.

Pārdošana bez izsoles

Saskaņā ar 38. pantu komercķīlas devējs un komercķīlas ņēmējs komercķīlas līgumā var vienoties, ka komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot mantu bez tiesas. Taču šādas tiesības nevar piešķirt tikai vienam komercķīlas ņēmējam. Ja šāda tiesība ir piešķirta, nodibinot pirmo komercķīlu, uzskata, ka arī visiem nākamajiem komercķīlas ņēmējiem ir tādas pašas tiesības.

Vismaz 30 dienas pirms ieķīlātā īpašuma pārdošanas bez izsoles, komercķīlas ņēmējam par to ir jāpaziņo Komercķīlu reģistram. Pirms paziņojuma iesniegšanas Komercķīlu reģistram, komercķīlas ņēmējam ir jānosūta paziņojuma kopijas komercķīlas devējam.

Komercķīlas reģistrs atbild par paziņojuma kopijas nosūtīšanu visiem komercķīlas ņēmējiem. Paziņojumā ir jāietver šāda informācija:

1. komercķīlas devēja un komercķīlas ņēmēja nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas dati (fiziskajām personām - vārds, uzvārds, pastāvīgā dzīvesvieta un personas kods, ja tāda nav, - personu apliecinošā dokumenta dati),

2. ieķīlātās mantas apraksts,

3. komercķīlas reģistrācijas datums un numurs,

4. prasījums, saskaņā ar kuru tiek izlietota komercķīlas tiesība,

5. apstāklis, kas dod komercķīlas ņēmējam tiesības izlietot komercķīlas tiesību (piemēram, aizdevuma līgums vai likums).

Saskaņā ar 42. panta 4. punktu komercķīlas devējs var apstrīdēt paziņojumu tiesā.

Citu tiesības aizturēt īpašumu

Saskaņā ar Civillikuma 1734., 1735., 1737. un 1740. pantu citu tiesības aizturēt ieķīlāto mantu beidzas līdz ar komercķīlas ņēmēja paziņojumu par savu komercķīlas tiesību izlietošanu (piemēram, saimnieka aizturēta manta par īres nemaksāšanu). Šādām personām vai uzņēmumiem ir nekavējoties jāatgriež manta komercķīlas ņēmējam. Skatīt Komercķīlas likuma 40.pantu.

Saskaņā ar 42. pantu komercķīlas devējs var apstrīdēt noteikto pārdošanas cenu un pieprasīt, lai komercķīlas ņēmējs pamato noteikto cenu (43.panta 3.daļa). Komercķīlas likums arī maina atbildīgo personu, nosakot, ka komercķīlas ņēmējam, nevis komercķīlas devējam, ir jāpierāda, ka pārdošana ir tikusi veikta pietiekami rūpīgi (47. pants).

Pārdošana, ja ir vairāki ķīlas ņēmēji

Ja ir vairāki komercķīlas ņēmēji, personai, kas vada pārdošanu, ir jāieceļ ieņēmumu depozitārijs, kas komercķīlas ņēmēju vārdā glabās līdzekļus un noguldīs naudu atsevišķā kontā. Ieņēmumu depozitārijs var būt banka, zvērināts revidents, zvērināts notārs vai zvērināts advokāts, vai viens no komercķīlas ņēmējiem, ja tam piekrīt visi pārējie komercķīlas ņēmēji. Komercķīlas devējs nevar būt ieņēmumu depozitārijs (44. pants).

Persona, kas vada pārdošanu ("sastādītājs"), iegūst informāciju no Komercķīlu reģistra, lai varētu sagatavot komercķīlu ņēmēju sarakstu, pamatojoties uz viņu pirmtiesībām un summām, kāda pienākas katram no komercķīlas ņēmējiem. Pēc saraksta sagatavošanas, saraksta sastādītājam saraksts ir jāiesniedz komercķīlas devējam un visiem komercķīlas ņēmējiem, kam ir interese par pārdoto īpašumu. Saskaņā ar 33. pantu uzskata, ka Komercķīlu reģistra informācija ir pareiza, tomēr 45. panta 4.daļa atļauj komercķīlas ņēmējiem un komercķīlas devējam apstrīdēt sarakstā sniegto informāciju, iesniedzot savus iebildumus 5 darba dienu laikā, sākot no dienas, kad saraksta sastādītājs ir nogādājis pusēm sarakstu.

Komercķīlas likums dod sastādītājam iespēju izdarīt sarakstā grozījumus, pamatojoties uz iesniegtajiem iebildumiem, vai arī informēt komercķīlas devēju un komercķīlas ņēmējus, ka saraksts netiks mainīts. Iebildumus attiecībā uz šo lēmumu kārto ar tiesas palīdzību.

Saskaņā ar 46. pantu pārdošanas ieņēmumi ir sadalāmi 30 dienu laikā no pārdošanas dienas. Taču nav noteikts laika ierobežojums attiecībā uz komercķīlas ņēmēju saraksta sastādīšanu, izplatīšanu un komercķīlas ņēmēju vai komercķīlas devēja iebildumu iesniegšanu.

Komercķīlas ņēmējiem un komercķīlas devējam jārīkojas čakli, lai ierosinātu tiesas procesu un panāktu pārdošanas ieņēmumu sadales novilcināšanu.

Pārdošanas ieņēmumus sadala sekojoši:

1. ieņēmumu depozitārija atalgojums,

2. pārdošanas izdevumi,

3. komercķīlas glabāšanas izdevumi,

4. komercķīlas ņēmēju prasījumi atbilstoši to pirmtiesībai,

5. ar komercķīlu saistītie nenodrošinātie prasījumi, t.i., tie prasījumi, kas pārsniedz pielīgto nodrošinātā prasījuma summu,

6. atlikusī summa tiek izmaksāta komercķīlas devējam.

Ja ar pārdošanas ieņēmumiem nepietiek, lai atmaksātu parādus, kas pienākas komercķīlas ņēmējiem saskaņā ar aizdevuma līgumu, komercķīlas ņēmējiem ir tiesības mēģināt atgūt trūkstošo summu no komercķīlas devēja tiesas ceļā. Komercķīlas ņēmējam pietiesātais spriedums tiek vērsts pret komercķīlas devēja pārējo mantu.

43. panta 3. daļa un 47. pants paredz, ka, trūkstot pierādījumiem par mantas pircēja sazvērestību ar komercķīlas ņēmēju, pārdošanu atzīst par pareizu un pārdoto mantu nodod pircējam, pat ja komercķīlas devējs apstrīd pirkuma cenu un sekojošās izmaksas kreditoriem. Taču komercķīlas ņēmējs atbild par to, lai izsoles laikā tiktu iegūta visaugstākā cena, kas nenovilcina pārdošanu (43.panta 3.daļa).

Prasības attiecībā uz valūtu

Komercķīlas likums pieprasa ar komercķīlu saistīto prasījumu summas izteikt latos (10. panta 1. daļas 3. punkts). Tāpat arī pārdošanas, kas veikta bez izsoles, ieņēmumu aprēķini un izmaksas jāveic latos (46. panta 5. daļa).

Citi likumi, kas ietekmē komercķīlas ņēmēja un komercķīlas devēja tiesības

Citi likumi, kas ietekmē komercķīlas ņēmēja komercķīlas tiesības izlietošanu un aizsargā komercķīlas devēja tiesības, lai varētu iegūt visaugstāko cenu par īpašumu, ir likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju", kas tika pieņemts 1996.gada 12.septembrī un stājās spēkā 1996.gada oktobrī, un 1998.gada 17.jūnijā pieņemtais Krimināllikums, kurš stājās spēkā 1999.gada 1.aprīlī.

Nodrošinātā kreditora tiesības maksātnespējas procesā (likums "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju")

Maksātnespējīgā uzņēmuma administrators nodrošināto kreditoru prasījumu nodrošināšanai ieķīlāto mantu izslēdz no tās mantas saraksta, uz kuru vēršami kreditoru prasījumi.

Nodrošinātais kreditors var uzsākt ieķīlātās mantas realizāciju pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas stāvokļa risinājumu (mierizlīgumu, sanāciju vai bankrotu).

Ieķīlātās mantas pārdošanas noteikumus un sākumcenu izsolē kreditoram ir jāsaskaņo ar administratoru, kurš izsolē pārstāv parādnieka intereses. Mantas atsavināšanas līgums ir slēdzams rakstveidā un saskaņojams ar administratoru, pretējā gadījumā darījums nav spēkā.

Ja par izsolē pārdoto mantu ir saņemta summa, kas pārsniedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, tad pārpalikums ir ieskaitāms parādnieka norēķinu kontā.

Nodrošinātais kreditors var prasīt atzīt par spēkā neesošiem administratora noslēgtos darījumus, kuri attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un aizskar kreditora intereses.

1. Mierizlīguma gadījumā nevar tikt aizskartas nodrošināto kreditoru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses bez viņu tiešas un nepārprotamas rakstveida piekrišanas.

2. Sanācijas gadījumā nodrošinātie kreditori nedrīkst realizēt ķīlas tiesību līdz sanācijas plāna noraidīšanai, bet, ja sanācijas plāns ir pieņemts un apstiprināts - līdz sanācijas beigām vai tās pārtraukšanai.

Par ķīlas tiesības ierobežošanu nodrošinātajiem kreditoriem izmaksājama atlīdzība, kuras apjoms un izmaksāšanas kārtība norādāma sanācijas plānā.

Pēc sanācijas plāna apstiprināšanas nodrošinātie kreditori var realizēt savas tiesības uz ieķīlāto mantu, kurai nav norādīta sanācijas plāna kā nepieciešama sanācijas realizēšanai.

3. Ja kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, tad izsolē netiek iekļauta manta, kura kalpo kā ķīla nodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Krimināllikums

Uz komercķīlas ņēmēju un komercķīlas devēju vēl attiecas Krimināllikuma 213. - 215. pants.

Komercķīlas devējam pašam ir jācenšas meklēt tiesas aizstāvību, ja viņa uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir kļuvis maksātnespējīgs, jo attiecīgas rīcības trūkums var novest pie kriminālsodāmības.

Sods var pienākties arī par nepatiesas maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu, apzinātu maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, informācijas slēpšanu vai tiesas, kreditoru sapulces un citu likumā noteikto personu maldināšanu, vienošanos ar vienu vai vairākiem kreditoriem, tādējādi kaitējot pārējiem kreditoriem, nelikumīgu mantas atsavināšanu, slēpšanu, dokumentu iznīcināšanu vai viltošanu, kā arī par citām tīšām darbībām ar mērķi traucēt maksātnespējas procesu.

Atbilstoši Krimināllikuma 216.pantam kriminālatbildība paredzēta arī par ieķīlātās lietas neatļautu atsavināšanu, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums ķīlas ņēmēja vai citu personu mantiskajām interesēm.

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 27. pantu, komercķīlai ir prioritāte attiecībā uz pārējām, vēlāk reģistrētām komercķīlām.

Pirms Komercķīlas likuma stāšanās spēkā komercķīlai bija prioritāte attiecībā pret visām nereģistrētajām ķīlām, arī pret rokas ķīlu.

Komercķīlas likums piešķir prioritāti rokas ķīlām, ja ieķīlātā manta ir bijusi ķīlas ņēmēja rokās pirms komercķīlas reģistrēšanas. Turklāt līdz 1999. gada 1. martam likuma "Par uzņēmējdarbību" 33.1. pants noteica, ka uzņēmumiem attiecīgi jāreģistrē komercķīlas uz automobiļiem, traktoriem un piekabēm, un lidmašīnām Ceļu Satiksmes drošības direkcijā, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijā un Civilās aviācijas Gaisa kuģu reģistrā. Tādējādi komercķīlas reģistrācija šajos reģistros varēja radīt prioritāras tiesības attiecībā uz ķīlām, kas reģistros tika reģistrētas vēlāk.

Latvijas likumdošanā valda neskaidrība par komercķīlas prioritāti attiecībā uz ķīlām citos reģistros (Ceļu satiksmes drošības direkcija, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija, Civilās aviācijas Gaisa kuģu reģistrs, Vērtspapīru depozitārijs, Kuģu reģistrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Produktīvo mājlopu reģistrs), kuras fiziskās personas reģistrēja pirms Komercķīlas likuma stāšanās spēkā 1999. gada 1. martā, kā arī attiecībā uz tām "reģistrētajām ķīlām", kas tiks reģistrētas pēc Komercķīlas likuma spēkā stāšanās datuma. Likumos nav teikts, kuriem reģistriem ir tiesības reģistrēt ķīlas, kas prioritātes ziņā ir vienādas vai augstākas par komercķīlām, vai arī visas ķīlas ir vienlīdzīgas, un prioritāti nosaka brīdis, kurā tās ir reģistrētas attiecīgajos reģistros. Tomēr no Civillikuma 919. panta un 987. punkta, kā arī no Komercķīlas likuma 27. panta 2. punkta un Zemesgrāmatu likuma 35., 46. un 37. punkta var secināt, ka prioritāte ir tai informācijai, kas pirmā tiek darīta zināma plašai sabiedrībai.

Atbilstoši Civillikuma 852. pantam reģistrētās hipotēkas, kas ietver iekārtas, preču krājumus un izejvielas, un no kurām iekārtas, preču krājumi un izejvielas nav speciāli izslēgtas, ir prioritāras attiecībā uz visām vēlāk reģistrētajām komercķīlām uz iekārtām, preču krājumiem un izejvielām (Civillikuma 853. pants).

Rokas ķīlām arī ir prioritāte attiecībā uz komercķīlu, ja ieķīlātās mantas pārņemšana ķīlas ņēmēja rokās ir notikusi pirms komercķīlas reģistrācijas. Komercķīlas reģistrācijas brīdī ieķīlātā manta paliek ķīlas ņēmēja valdījumā, jo rokas ķīla kā tāda ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr tā ir ķīlas ņēmēja valdījumā.

Lietošanas ķīlai ir līdzīga prioritāte attiecībā uz komercķīlu.

Latvijas likumdošana Komercķīlas likumā neparedz procedūru, ar kuras palīdzību var noteikt un nodibināt pārdevēja ķīlas jeb pirkuma summas intereses uz īpašumu prioritātes tiesības attiecībā uz agrāk reģistrētu komercķīlu. Pārdevēja ķīlas piemērs ir nodrošinājums mantas formā, ko nodibina tādu preču piegādātāja labā, kuras izmanto ražošanā. Ar mantu parasti saprot ražotājam piegādātās preces.

Šādi tiesību veidi ir nepieciešami, ja ir nodibinātas ķīlas tiesības uz visiem uzņēmuma aktīviem.

Personai, kura piegādā izejvielas ražotājam, ir nepieciešama garantija, ka tai tiks samaksāts par nesen piegādātajiem materiāliem, vai arī, ka par precēm tiks samaksāts piegādes brīdī. Tomēr Latvijas likumdošana paredz aizsardzību šādām pusēm, nosakot, ka ķīlas devējs iegūst tiesības uz mantu tikai pēc samaksas nokārtošanas, ja puses nav vienojušās par citu.

Dažādu komercķīlu prioritāte

Dažādu komercķīlu prioritātes tiesības nosaka secību, kādā tās ir tikušas reģistrētas Komercķīlu reģistrā. (27. panta 2. daļa) Komercķīlas likums izklāsta komercķīlu pieteikumu apstrādes procesu, kas jāveic Komercķīlu reģistram (15. panta 1. un 2. daļas).

Pamatojoties uz pieteikumu iesniegšanas secību, Komercķīlu reģistram ir jāiekārto īpašs žurnāls un jānorāda attiecīgā iesnieguma saņemšanas datums un tam piešķirtais kārtas numurs. Ja vienā un tajā pašā dienā no viena un tā paša ķīlas devēja ir saņemti vairāki pieteikumi, uzskata, ka pieteikumi ir saņemti vienlaicīgi. (15. panta 2. daļa).

Saskaņā ar Komerclikuma 27. panta 3. daļu komercķīlu ņēmēji var vienoties par atšķirīgu prioritāro tiesību secību. Vienošanās ir jāatspoguļo rakstveidā, un to paraksta komercķīlas ņēmēji.

Saskaņā ar 27. panta 4. daļu, pieteikums par prioritāro tiesību maiņu ir jāreģistrē Komercķīlas reģistrā. Pieteikumu paraksta vienošanās aktā pilnvarota persona, un pievieno visu to komercķīlas ņēmēju notariāli apliecinātu piekrišanu, kuriem mainās komercķīlas pirmtiesība vai kuru intereses tiek aizskartas.

Komercķīlas priekšmets Komercķīlas likuma izpratnē

Komercķīlas likums paplašināja to lietu uzskaitījumu, kuras var būt par komercķīlas priekšmetu («ieķīlāta manta»), kā arī to personu loku, kuras var ieķīlāt mantu. Saskaņā ar likuma «Par uzņēmējdarbību» 331. pantu komercķīlu paredzēja uzņēmumiem, bet fizisko personu ķīlas tajā nebija iekļautas. Saskaņā ar abiem likumiem komercķīla var būt tikai kustamais īpašums.

Piemēri:

automobiļi, iekārtas un preču krājumi.

Manta, kas var būt komercķīlas priekšmets

Komercķīlas likums atļauj personām ieķīlāt noteiktu mantu, uz kuru ir reģistrētas īpašumtiesības, piemēram, transportlīdzekļus un to treilerus, lidmašīnas, mazizmēra kuģošanas līdzekļus. Personas var ieķīlāt arī kapitālsabiedrības kapitāla daļas, slēgtās emisijas obligācijas un akcijas, kā arī uzņēmumu kā lietu kopību.

Runājot par uzņēmumu, var ieķīlāt visas komersantam piederošās ķermeniskās vai bezķermeniskās lietas vai lietu kopību. Par ķīlas priekšmetu var izmantot visu komersanta mantu.

Civillikuma 1294. pants nosaka, ka visas lietas, kuru pārdošana nav aizliegta, var būt ķīlas priekšmets.

Manta, kas nevar būt komercķīlas priekšmets

Komercķīlas likums nosaka, ka par komercķīlas priekšmetu nevar būt kuģi un no čeka vai vekseļa izrietoši prasījumi, finanšu instrumenti, finanšu līdzekļi.

Saskaņā ar Komercķīlas likumu par komercķīlas priekšmetu nevar būt nekustamais īpašums (ēka vai zeme). Nekustamā īpašuma piederumus neuzskata par kustamo īpašumu un uz tām attiecas noteikumi, kurus piemēro attiecībā uz nekustamo īpašumu (Civillikuma 852. pants).

Piemērs, kad kustamais īpašums kļūst par nekustamā īpašuma piederumu, - iekārtas, kas ir rūpnīcas daļa. Ja iekārtu nevēlas uzskatīt par nekustamā īpašuma kustamo sastāvdaļu, šis pušu nodoms ir skaidri jāatklāj rakstveida līgumā. Nepietiek ar ēkas un zemes aprakstu, jo saskaņā ar Civillikuma 843. pantu visas tiesības, kas attiecas uz galveno īpašumu, attiecas arī uz sastāvdaļām, ja vien tās netiek izslēgtas. Ja parādnieks ieķīlā visu komersanta mantu, saskaņā ar Komercķīlas likuma 4. pantu nekustamais īpašums neietilpst komercķīlas priekšmetā.

Saskaņā ar Komercķīlas likumu cits ierobežojošais faktors, kas attiecas uz mantu, ko izmanto par ķīlas priekšmetu, nav saistīts ar mantas raksturu, bet gan ar mantas iepriekšējo apgrūtinājumu.

Saskaņā ar Komercķīlas likuma 27. pantu mantu var ieķīlāt vairāk nekā vienā gadījumā, ja vien ķīlas ņēmējs un ķīlas devējs nevienojas par pretējo.

Personas, uz kurām attiecas Komercķīlas likums

Komercķīlas likums nodala mantu, ko var ieķīlāt komersants, un mantu, ko var ieķīlāt citas juridiskas un fiziskas personas. Komercķīlas līgumā iesaistītās puses var būt komercķīlas devējs, parādnieks un komercķīlas ņēmējs. Parādnieks un komercķīlas devējs var būt divas dažādas personas.

Komersanti, citas juridiskas un fiziskas personas

Lai veicinātu komercķīlas izmantošanu kā nodrošinājumu aizdevumiem, ko piešķir komersantiem, citām juridiskām un fiziskām personām, Komercķīlas likums paplašina to personu loku, kas var būt ķīlas devēji saskaņā ar likuma «Par uzņēmējdarbību» 33.1. pantu.

Savukārt citas juridiskas personas, kā arī fiziskas personas var ieķīlāt tikai noteiktas lietas:

• gaisa kuģus,
• sauszemes mehāniskos transportlīdzekļus un to piekabes,
• uzņēmumu kā lietu kopību,
• uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas,
• pajas,
• slēgtās emisijas obligācijas (3. panta 2. daļa),
• mazizmēra kuģošanas līdzekļus (airu laivas, motorlaivas, kuterus un ūdens motociklus).
  

Komercķīlas devējs, komercķīlas ņēmējs un parādnieks

Komercķīlas likuma 5. pants pieprasa, lai komercķīlas devējs būtu «persona, kas piešķir ķīlas tiesību».

Komercķīlas ņēmējs ir «persona, kas pieņem komercķīlu sava prasījuma nodrošināšanai» (6. pants).

Komercķīlas likums, noteikumi un pieteikuma forma paredz atsevišķus gadījumus, kad komercķīlas devējs un parādnieks nav viena un tā pati persona.

Komercķīlas likuma pamatā esošās koncepcijas tika ietvertas 1937. gada Civillikumā. Padomju laikā Latvijas likumdošana tika apturēta, bet tā tika atjaunota pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā.

Komercķīlu definēja un komercķīlas nodibināšana un komercķīlas tiesības izlietošana tika aprakstīta, pieņemot attiecīgus noteikumus un izdarot vairākus grozījumus Civillikumā, likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» un likumā «Par uzņēmējdarbību».

Saeima Komercķīlas likumu pieņēma 1998. gada oktobrī, tas stājās spēkā 1999. gada 1. martā, līdz ar to konsolidēja likumdošanu attiecībā uz komercķīlām, kā arī sniedza atsevišķu, ar komercķīlām saistītu jautājumu skaidrojumu un detalizētāku izklāstu, ko Latvijas likumdošana līdz tam neaplūkoja.

Kontinentālās Eiropas tiesību loks

Ietekmi uz Komercķīlas likumu atstājis kontinentālās Eiropas tiesību loks, jo arī Latvijas tiesību sistēma apzināti tiek veidota pēc šīs tiesību saimes tradīcijām. Kā zināms, visas romāņu - ģermāņu tiesību loka valstis ir «rakstīto tiesību» zemes, tāpēc kā galvenais un primārais tiesību avots ir rakstītās tiesības. Šo apstākļu dēļ, lai nodrošinātu tiesību realizāciju, pirmām kārtām tiek analizēti normatīvie akti, kurus izdevis parlaments (Latvijā - Saeima), kā arī valdība un pašvaldību institūcijas, bet juristu galvenais uzdevums ir ar dažādām interpretācijas metodēm atrast lēmumu, kurš atbilst likuma gribai. Ne tik liela nozīme kā patstāvīgam tiesību avotam ir paražām, jo, laikam ejot, lielākā daļa paražu ir kļuvušas par pozitīvo tiesību sastāvdaļu.

Bieži vien likumos (šā vārda plašākajā nozīmē) ir ietvertas normas, kuras paredz piemērot paražas konkrētu tiesisko attiecību regulējumam. Par tiesību avotu šajā tiesību saimē tiek atzīti arī vispārīgie tiesību principi un tiesību doktrīna. Tiesu praksei, protams, nav tik liela nozīme kā anglosakšu tiesību saimes piederošajās tiesību sistēmās, taču pilnībā noliegt šā tiesību avota esamību nebūtu pareizi. Galvenokārt tas saistāms ar Satversmes tiesas un Augstākās tiesas darbību attiecībā uz pozitīvo tiesību interpretācijas jautājumiem.

1937. gada Civillikums un tā priekšteči

No 1864. līdz 1937. gadam Latvijas likumdošanu veidoja Baltijas provinces Civillikuma kopojums. No 1938. līdz 1940. gadam Latvijā tika ieviests Civillikums. Civillikumu veido Ģimenes tiesības, Lietu tiesības, Mantojuma tiesības un Saistību tiesības.

Viens no trim ķīlu veidiem, kas definēts 1937. gada Civillikumā, - kustamās mantas hipotēka -, ir eksistējusi Baltijas likumos un ir atspoguļota rakstveidā (Baltijas likumu 1336., 1357., 1374., 1403., 1408. un 1436. lpp.).

1937. gada Civillikumā ietvertie komercķīlu veidi

1937. gada Civillikumā bija trīs komercķīlu veidi:

• rokas ķīla,
• lietošanas ķīla,
• hipotēka.

Rokas ķīlas un lietošanas ķīlas gadījumā ķīlas ņēmējam bija jāpārņem ķīlas priekšmets valdījumā.

Hipotēka attiecās uz nekustamo īpašumu un kuģiem.

Nebija likumu, kas īpaši aplūkotu kustamās lietas ieķīlājumus bez to nodošanas valdījumā.

Kaut arī Latvijas likumdošana 1992. gadā paredzēja zemes un ēku, un kuģu reģistru izveidošanu, Latvijā nebija kustamās lietas ķīlu reģistra. Privātie uzņēmumi un personas reģistrēja ķīlas un ķīlas priekšmetus, bet likumdošana nenodrošināja un nepieprasīja vispārēju piekļūšanu šādai informācijai, precizitāti, konsekvenci un viendabīgumu. Turklāt likumdošana nepiešķīra nevienam reģistram tiesības noteikt viena un tā paša komercķīlas devēja komercķīlas ņēmēju tiesību prioritāti.

1997. gada grozījumi Civillikumā un noteikumi

Sekas tam, ka trūka likumu, kas aprakstītu kustamās mantas ķīlas, un nebija šādu ķīlu reģistra, bija šādas:

• mantas dubulta ieķīlāšana,

• atsavināšana, neinformējot komercķīlas ņēmēju,

• problēmas ar pirmtiesību nodibināšanu un saglabāšanu,

• lēna kreditēšanas attīstība.

Lai novērstu šīs sekas, izdarīja grozījumus Civillikumā, likumā «Par uzņēmējdarbību» un ieviesa likumus un noteikumus, kas iedibināja komercķīlu un Komercķīlu reģistru. Šie likumi pieprasīja reģistrēt komercķīlas, definēja komercķīlas devēju un komercķīlas ņēmēju, kā arī noteica komercķīlas prioritāti pār citiem Latvijas likumdošanā eksistējošajiem ķīlas veidiem.

Ar 1997. gada 16. oktobra likumu tika izdarīti grozījumi Civillikuma 1279. pantā:

«Ķīlu var dibināt uz kustamo mantu bez atsavināšanas saskaņā ar komercķīlu noteikumiem.» Komercķīlu noteikumus skatīt citos likumos.

Grozījums likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», kas tika pieņemts 1997. gada 20. novembrī, paredzēja, ka, ievērojot 2.3. pantu, Uzņēmumu reģistrā reģistrē komercķīlas, to pārjaunojumus un dzēšanu, kā tas noteikts likumā «Par uzņēmējdarbību» un citos normatīvajos aktos.

Papildus grozījumiem iepriekš minētajos likumos tika pieņemti šādi noteikumi:

• 1998. gada 24. februāra «Komercķīlas reģistrācijas noteikumi»,

• 1998. gada 24. februāra noteikumi «Par komercķīlas, tās pārjaunojuma, grozījumu un dzēšanas reģistrācijas valsts nodevu»,

• 1998. gada 24. februāra grozījumi Ministru kabineta 1995. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 102 «Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Uzņēmumu reģistra».

Taču likumos par komercķīlām bija vairāki trūkumi. Nebija viena komercķīlu dibināšanas reģistra.

Tikai juridiskas personas, nevis fiziskas personas varēja būt komercķīlas devēji. Trūkumi tika konstatēti arī noteikumos, ko piemēroja komercķīlas nodibināšanai un uzturēšanai.

Komercķīlas likums

Pašreizējo Komercķīlas likumu izstrādāja, izskatot un attiecīgi pielāgojot dažas pamatkoncepcijas no ERAB «Tipveida likuma par darījumiem ar nodrošinājumiem» parauga un vienotā Komerclikuma jau esošajām Latvijas likumdošanas tiesiskajām koncepcijām un principiem.

Komercķīlas likumu pieņēma 1998. gada 16. oktobrī, un tas stājās spēkā 1999. gada 1. martā.

Izvēlieties, jūsuprāt, pareizāko atbildi uz zemāk minētajiem jautājumiem. Dažos gadījumos var būt vairākas pareizās atbildes - tādā gadījumā izvēlieties visus pareizos atbilžu variantus.

1. Kādas lietas fiziskās personas var ieķīlāt uz komercķīlas noteikumiem?

a) dzīvokļus b) gaisakuģus c) vērtīgas mājsaimniecības lietas d) sauszemes mehāniskos transportlīdzekļus un to piekabes e) uzņēmumu kā lietu kopību f) uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas un pajas g) mājlopus h) slēgtās emisijas akcijas un slēgtās emisijas obligācijas

2. Kādas lietas uzņēmums var ieķīlāt uz komercķīlas noteikumiem?

a) jebkuru savu kustamu mantu, izņemot kuģus un no čeka vai vekseļa izrietošos prasījumus b) ražošanas rakstura būves c) jebkuru savu kustamu mantu

3. Kāds sakars ir Uzņēmumu reģistram ar Komercķīlu reģistru?

a) abi reģistri atrodas vienā ēkā b) Uzņēmumu reģistrs ir Komercķīlu reģistra turētājs c) abiem reģistriem ir viens vadītājs

4. Ko darīt, ja ir noslēgts komercķīlas līgums, bet ķīlas devējs atsakās parakstīt reģistrācijas pieteikumu?

a) var iesniegt pieteikumu ar ķīlas devēja parakstu, klāt pievienojot paskaidrojumu, kas apliecinātu ķīlas devēja atteikšanos parakstīt pieteikumu b) var prasīt komercķīlas reģistrāciju tiesas ceļā c) ķīlas devēju var saukt pie administratīvas atbildības

5. Ko darīt, ja neprot aizpildīt komercķīlas reģistrācijas pieteikuma veidlapu?

a) pieteikumu var uzrakstīt brīvā formā b) var griezties pēc palīdzības komercķīlu reģistrācijas nodaļā c) šādā gadījumā nav nepieciešams aizpildīt pieteikuma veidlapu

6. Kāpēc ir nepieciešama speciālā pieteikuma forma?

a) lai notāri un advokāti nepaliktu bez darba b) lai atvieglotu ieķīlātās mantas identifikāciju c) lai paātrinātu komercķīlu reģistrācijas procedūru

7. Kāds ir komercķīlas reģistrācijas mērķis?

a) lai informāciju par to būtu publiski pieejama b) lai nodrošinātu valsts kontroli pār mantas ieķīlājumiem d) lai uzņēmumi neņemtu pārāk lielus kredītus

8. Vai komercķīlas devējam ir tiesības atsavināt ieķīlāto mantu?

a) to var darīt tikai ar komercķīlas ņēmēja rakstveida atļauju b) to var darīt vispārpieņemto normu ietvaros c) ir, ja līgumā nav noteikts citādi

9. Vai komercķīlas devējs drīkst lietot ieķīlātu mantu?

a) drīkst, kamēr labprātīgi nenodod to komercķīlas ņēmējam vai kamēr viņu uz to nepiespiež tiesas ceļā b) nedrīkst c) drīkst, ja šāda iespēja ir paredzēta līgumā

10. Vai komercķīlas devējs var ieķīlātu mantu pārdot bez izsoles?

a) jā, ja šāda iespēja ir noteikta tiesas nolēmumā b) nē d) jā, ja tas ir paredzēts komercķīlas līgumā un reģistrēts Komercķīlu reģistrā