Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (Reģistrs) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.
Reģistrs darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un tā darbību regulē likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Ministru kabineta apstiprināts Reģistra nolikums un citi normatīvie akti. Reģistru vada galvenais valsts notārs, kuru pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Reģistra administrācija atrodas Rīgā, bet deviņas reģionālās nodaļas izkārtotas lielākajās Latvijas pilsētās: Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Saldū, Valmierā un Ventspilī.
Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt likumā version_date=08.04.2009" target="_blank">"Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību.
Uzņēmumu reģistrs ir tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas tieslietu ministra pārraudzībā.
Likumā noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju veic Uzņēmumu reģistra valsts notāri.
Uzņēmumu reģistra funkcijas:
1) veikt komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo sabiedrību, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju un to apvienību, administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, masu informācijas līdzekļu, publiskās un privātās partnerības līgumus, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību, šķīrējtiesu, reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju un nodrošināt attiecīgo reģistru vešanu;
2) sniegt informāciju par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem;
3) kontroles funkcija tiek veikta par reģistrētiem tiesību subjektiem. Konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, valsts notārs sagatavo brīdinājumus, aicinot iesniegt paskaidrojumus un novērst konstatētos trūkumus.
Konstatētie trūkumi var būt šādi:
nav iesniegti gada pārskati;
nesakrīt apmaksātais pamatkapitāls ar reģistrēto;
amatpersonām beigušies pilnvaru termiņi;
sabiedrība neatrodas juridiskajā adresē.
Ja brīdinājumā norādītajā termiņā trūkumi netiek novērsti, tiesību subjektam var tikt izbeigta darbība saskaņā ar Komerclikuma 314.pantu ceļot prasību tiesā sabiedrības darbības izbeigšanai.
UR ir tiesīgs uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietās, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt sodus saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.3 pantu.
Kontroles nodaļas kompetencē ir arī izskatīt dažāda veida iesniegumus, tai skaitā:
par tiesību subjektiem, kuri neatrodas UR vestajos reģistros ierakstītajā juridiskajā adresē;
par tiesību subjektiem, kuri reģistrēti vai pārreģistrēti, viltojot kādas personas parakstu. Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta 4.punktā noteikto, iesniegums tiek pārsūtīts Valsts policijai, kā arī informācijai VID Nodokļu kontroles pārvaldei, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei.
Saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 18.1 panta otro daļu UR kompetencē neietilpst uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), komersanta, biedrības vai nodibinājuma lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis UR tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti UR iesniegtie dokumenti. UR valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai.
4) veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta 9. punktu personas datu pārzinis, kā arī Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas pārzinis ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta 6.punktu un, pamatojoties uz 2010.gada 2.decembra iepirkuma līgumu Nr. 1-11/10-73 „Par Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izstrādi, ieviešanu, garantijas uzturēšanu un datortehnikas piegādi sistēmas ekspluatācijas nodrošināšanai”, kas noslēgts starp Uzņēmumu reģistru un PS "LURSOFT IS", reģ. Nr. 50103350201, personas datu operators ir PS "LURSOFT IS", vienotais reģ.Nr. 50103350201.
Paredzētais personas datu apstrādesmērķis ir komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo sabiedrību, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju un to apvienību, administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises biedrību un nodibinājumu, reliģisko organizāciju un to iestāžu, arodbiedrību, masu informācijas līdzekļu, publiskās un privātās partnerības līgumu, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību un šķīrējtiesu reģistrācijas veikšana un attiecīgo reģistru vešanas nodrošināšana, kā arī informācijas sniegšana par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem.
Personas datu apstādes pamatojums noteikts Likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un attiecīgo tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju reglamentējošos normatīvajos aktos.
SAŅEMT IZZIŅU NO UR?