Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidots orgāns, kas uz pušu vienošanās pamata izskata tam nodotos strīdus. Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai vai arī šķīrējtiesa var darboties pastāvīgi.
Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un šķīrējtiesas nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Pasaulē arvien populārāka kļūst šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks. Šķīrējtiesas Latvijā tiek veidotas kopš 1999. gada.
No 2005. gada 1. aprīļa, Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar grozījumiem Civilprocesa likumā un pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem sāka šķīrējtiesu reģistrāciju, ko iepriekš veica Tieslietu ministrija. Pēc 2005. gada 30. septembra strīdu izšķiršana šķīrējtiesā, kas nebūs ierakstīta Reģistra šķīrējtiesu reģistrā, vairs netiks pieļauta.
Valsts nodeva / Dokumentu izskatīšanas termiņš (darba dienas)
3kāršā valsts nodeva / Dokumentu izskatīšanas termiņš (darba dienas)
Publikācija Latvijas Vēstnesī
Iesniedzamie dokumenti
Jauna
ŠT1
100/6
NAV
NAV
Dibinātāju lēmums; Šķīrējtiesas reglaments 2 eksemplāri; Dokuments, kas apliecina šķīrējtiesas dibinātāja
reģistrāciju un statusu, vai šāda dokumenta notariāli apliecināta kopija, ja dibinātājs ir ārvalsts juridiska persona
Reglamenta grozījumu reģistrācija
ŠT2
10/6
NAV
NAV
Dibinātāja lēmums par reglamenta grozījumu apstiprināšanu
Reglamenta grozījumu teksts
Pilns reglamenta teksts jaunā redakcijā 2 eksemplāros
Citas izmaiņas
ŠT2
5/6
NAV
NAV
Dibinātāju lēmums par izmaiņu apstiprināšanu
Darbības izbeigšana
ŠT3
5/6
NAV
NAV
Dibinātāja lēmums izbeigt šķīrējtiesas darbību
Reģistrācijas apliecības dublikāts
NAV
2/6
NAV
NAV
Iesniegums brīvā formā
Kādam jābūt šķīrējtiesas nosaukumam?
Pastāvīgās šķīrējtiesas nosaukums nedrīkst sakrist ar
šķīrējtiesu reģistrā jau reģistrētas vai reģistrācijai pieteiktas
šķīrējtiesas nosaukumu, kā arī nedrīkst ietvert maldinošas ziņas
par šķīrējtiesas darbībai svarīgiem apstākļiem. Uz šķīrējtiesu
nosaukumiem attiecas komersantiem noteiktie firmas izvēles
ierobežojumi.
Jaunizveidotās šķīrējtiesas nosaukumam skaidri un noteikti
jāatšķiras no Tieslietu ministrijas sarakstā esošo šķīrējtiesu
nosaukumiem. Pirmtiesības uz šķīrējtiesas nosaukumu šķīrējtiesu
reģistrā ir šķīrējtiesai, kura pirmā ar šādu nosaukumu ierakstīta
Tieslietu ministrijas sarakstā.
Kas jādara ar tām šķīrējtiesām, par kuru izveidošanu ir
paziņots Tieslietu ministrijai līdz 2005.gada 31.martam?
Šķīrējtiesa, kura izveidota un par kuras izveidošanu paziņots
Tieslietu ministrijai līdz 2005.gada 31.martam, ne vēlāk kā līdz
2005.gada 15.augustam iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram
šķīrējtiesas reģistrācijai. Lai šīs šķīrējtiesas reģistrētu
šķīrējtiesu reģistrā, ir jāiesniedz visi tie paši dokumenti, kas
gadījumos, kad tiek dibināta jauna šķīrējtiesa, izņemot
dibinātāju lēmumu par šķīrējtiesas dibināšanu (skat. iepriekš).
Tā vietā ir jāiesniedz dibinātāju lēmumu par šķīrējtiesas
ierakstīšanu šķīrējtiesu reģistrā.
Komercreģistrs
Iesniedzamie dokumenti
SAŅEMT IZZIŅU NO UR?
