Laikā no šā gada 19. – 22. jūnijam galvenā valsts notāra vietniece funkciju jautājumos Guna Paidere atradās komandējumā Vācijā, Bonnā, lai piedalītos Eiropas Komercreģistru Foruma (turpmāk - ECRF) ikgadējā konferencē (turpmāk - konference).

E-tiesiskuma portāls (e-justice). Informāciju par e-tiesiskuma projekta virzību sniedza Eiropas Komisijas pārstāvis (EK), jo EK nodarbojas ar šī projekta ieviešanu. E-tiesiskuma mērķis ir „vienas pieturas aģentūra” tieslietu jomā. Prezentācijas ietvaros sniegta informācija, ka projekts ekspluatācijā darbību uzsāks 2011.gada 16.jūnijā, nākamais laidiens būs 2011.gada rudenī.

E-tiesiskuma ietvaros plānots savienot maksātnespējas reģistrus, zemes reģistrus u.c. Par portālā izvietoto informāciju ir nodalīta atbildība – ir sadaļas, par ko atbild EK un ir sadaļas, par ko atbild dalībvalstis. Piemēram, attiecībā uz maksātnespējas reģistriem EK būs atbildīga par datiem, kamēr tie ir ceļā uz portālu (transaction) un par to, kā tie tiek atveidoti portālā. E-tiesiskuma portāls nav tīkls, tas ir atvieglotas piekļuves punkts. Attiecīgā informācija, kas tiek izvietota portālā tiek iztulkota Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās. Tulkojums ir informatīvs, arī juridisko terminu izpratne nav harmonizēta.

e-CODEX – centrālā pieteikumu apmaiņas platforma. Pašreizējā projekta attīstibas stadijā strādā pie tiesu dokumentu apmaiņas, bet uzskata, ka tie varētu būt arī jebkuras citas jomas dokumenti, kuru pārsūtīšanai jānotiek no vienas dalībvalsts uz citu. Projekta ietvaros izstrādāts arī e-maksājumu modulis. Reģistru saslēgšana pašlaik nav šī projekta risināmo jautājumu lokā. Faktiski tas ir Eiropas Komisijas lēmums, izvērtēt pašlaik īstenotos dažādos projektus un lemt par to apvienošanas iespējām.

Prezentācijas saistītas ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai ar ko groza Direktīvas 89/666/EEK, 2005/56/EC un 2009/101/EK par centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savietojamību.

Eiropas Biznesa reģistrs (EBR) – ir privāta organizācija, kuras statuss ir Eiropas ekonomisko interešu grupa, kura apvieno vairākus biznesa reģistrus un biznesa reģistros uzkrātās informācijas izplatītājus. Pašlaik tīkls sastāv no 26 EBR biedriem (ne visas valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis) un 13 informācijas izplatītājiem. Dalība EBR ir par maksu – ir iestāšanās maksa un ikgadējā biedra maksa. EBR ietvaros ir radīti vairāki tehnoloģiskie rīki, kas nepieciešami direktīvas priekšlikuma praktiskajai. Ir jānošķir pašreizējais EBR juridiskais statuss un pašreizējie sadarbības principi EBR biedriem no tām iespējām, ko EBR var piedāvāt, ja biznesa reģistri un Eiropas Komisija izvēlās direktīvas projekta praktiskajai ieviešanai izmantot EBR radītos tehnoloģiskos rīkus. EBR pašlaik ir funkcionējošs tīkls, kura ietvaros notiek biznesa reģistros uzkrātās informācijas apmaiņa starp dažādām valstīm. Pašlaik EBR ir komunikācija starp biznesa reģistriem un citiem tīklā iesaistītajiem, ar mērķi izplatīt informāciju klientiem. EBR ir atvērti dažādiem priekšlikumiem un idejām, ir gatavi sadarboties un mainīties, lai ieviestu direktīvas projektu praksē.

Register Messaging System (RMS). Tas ir Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts, kura īstenošanu veica Vācija. Projekta ietvaros ir izstrādāts pilotprojekts, kurā piedalās dažas valstis. Datu apmaiņa RMS ietvaros notiek tikai starp oficiālajiem biznesa reģistriem, nevis ar tām organizācijām, kuras izplata biznesa reģistros uzkrāto informāciju. Šī platforma vairāk vērsta uz paziņojumu apmaiņu starp valstīm, kuras piedalās šajā projektā. RMS satur biznesa reģistru direktoriju, kurā var redzēt nelielu informāciju par katru biznesa reģistru, t.sk. kontaktpersonas. RMS piedāvā iespēju meklēt uzņēmumu un kā atbildi uz pieprasījumu saņemt pamata informāciju par šo uzņēmumu – nosaukumu, valdes atrašanās vietu/juridisko adresi, informāciju par uzņēmuma statusu („aktīvs”). Ja nepieciešama papildus informācija, tad jāvēršas pie attiecīgā biznesa reģistra, izmantojot reģistru direktorijā norādīto informāciju. RMS ir prototips, kuru pašlaik izmanto dažas valstis. Prototipa izstrādes ietvaros tika veikta izpēte, kuras rezultātus var izmantot direktīvas projekta praktiskai ieviešanai.

EBR un RMS apvienotais piedāvājums. Risinājumu izstrādājusi ECRF ietvaros izveidota darba grupa. Darba grupa secinājusi, ka direktīvas projekta ietvaros ir jānodrošina:

·        Viegla pārrobežu piekļuve biznesa reģistru informācijai;

·        Informācijas apmaiņa starp biznesa reģistriem;

·        Paziņojums par filiāli;

·        Paziņojums par „notikumu”;

·        Juridiskās adreses pārcelšana;

·        Pārrobežu apvienošanās;

·        Biznesa reģistru direktorija;

·        Identifikators (REID);

·        Centrālais nosaukumu rādītājs (CNI);

·        Grupa/komiteja, kas atbild par elektroniskās platformas noteikumiem/standartiem.

EBR pašreizējā funkcionalitāte nodrošina: vieglu pārrobežu piekļuvi biznesa reģistru informācijai; informācijas apmaiņu dažādās valodās; maksāšanas iespējas; pamata informāciju standartizētās formās. RMS pašreizējā funkcionalitāte nodrošina atjaunotu centrālo nosaukumu rādītāju; pamata servisus (nosaukuma meklēšana, dokumentu iegūšanu); paplašinātus servisus (juridiskās adreses pārcelšana, pārrobežu apvienošanās); inteliģentu savietotāju; EBR savietotāju. Kombinējot EBR un RMS iegūst plašāku funkcionalitāti un iespējas, nekā izmantojot tikai vienu no projektiem.

Vācijā ir izveidota centrālā informācijas publicēšanas platforma. Tā ir viena elektroniskā platforma, kurā var iesniegt dokumentus gan komercreģistram, gan oficiālajam laikrakstam „eBundesanzeiger”[1].

Laikā no šā gada 13. – 16.jūnijam galvenā valsts notāra vietniece funkciju jautājumos Guna Paidere atradās komandējumā Ungārijā, Budapeštā, lai piedalītos Eiropas Komercreģistru Foruma (turpmāk - ECRF) ikgadējā konferencē (turpmāk - konference) un dalībnieku sapulcē.

Konferencē uzmanība galvenokārt tika pievērsta šādām tēmām:

Eiropas Komisijas sagatavotā Zaļā grāmata par uzņēmējdarbības reģistru sadarbību (04.11.2009, SEC(2009)1492) (turpmāk – Zaļā grāmata) – uzņēmējdarbības reģistru nākotnes sadarbības redzējums

Eiropas Komisijas pārstāvis prezentēja Eiropas Komisijas redzējumu par uzņēmējdarbības reģistru pārrobežu sadarbību.

Finanšu krīze kārtējo reizi ir parādījusi, cik svarīga ir pārskatāmība finanšu tirgos. Saistībā ar finansiālās atveseļošanas pasākumiem piekļuves uzlabošana aktuālai un oficiālai informācijai par uzņēmumiem uzskatāma par līdzekli, kā atjaunot uzticību visas Eiropas tirgos. Uzņēmējdarbības reģistriem šajā procesā ir būtiska nozīme — tajos tiek reģistrēta, pārbaudīta un uzglabāta informācija par uzņēmumiem, piemēram, par uzņēmumu juridisko formu, juridisko adresi, kapitālu un likumīgajiem pārstāvjiem, un šī informācija tiek darīta pieejama sabiedrībai.

Uzņēmumi, izmantojot vienotā tirgus sniegtās iespējas, aizvien vairāk paplašina savu darbību pāri valstu robežām, pārrobežu uzņēmumu grupās, kā arī daudzās pārstrukturēšanas (piemēram, uzņēmumu apvienošanās un sadalīšanās) darbībās ir iesaistīti uzņēmumi no dažādām ES dalībvalstīm. Turklāt Eiropas Savienības Tiesas prakse pēdējās desmitgades laikā ir radījusi uzņēmumiem iespēju noformēt uzņēmuma juridisko statusu vienā dalībvalstī, bet uzņēmējdarbību daļēji vai pilnībā veikt citā dalībvalstī.
Efektīva pārrobežu sadarbība starp reģistriem ir ne vien ārkārtīgi būtiska vienotā tirgus netraucētai darbībai, bet arī ievērojami samazina izmaksas uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darbību.

Lai īstenotu iepriekš minēto mērķi, Eiropas Komisija ir izstrādājusi Zaļo grāmatu, kas pēc būtības sastāv no divām daļām:

(1) Informācijas pieejamība – uzņēmējdarbības reģistru tīkls. Eiropas Komisija uzsver nepieciešamību atvieglot piekļuvi informācijai par uzņēmumiem citās valstīs, lai palielinātu pārskatāmību vienotajā tirgū un uzlabotu ieinteresēto personu un trešo personu aizsardzību. Pašlaik iedzīvotājiem un uzņēmumiem vēl joprojām nākas meklēt vajadzīgo komerciālo informāciju par uzņēmumiem vismaz 27 dažādos reģistros. Kā arī pašlaik īstenota valstu sadarbība EEIG Eiropas biznesa reģistra (turpmāk – EBR) tīkla ietvaros nav efektīva, jo minētā sadarbība ir brīvprātīga, tīkls neaptver visu dalībvalstu reģistrus, kā arī nav noteikts EBR pieejamajās informācijas juridiskais statuss.
(2) Uzņēmējdarbības reģistru sadarbība pārrobežu procedūrās. Otrs uzņēmējdarbības reģistru sistēmu saistīšanas mērķis ir stiprināt sadarbību pārrobežu procedūrās, piemēram, uzņēmumu pārrobežu apvienošanās, juridiskās adreses maiņas vai maksātnespējas procedūru gadījumos. ES normatīvajā regulējuma, kas attiecās uz šiem jautājumiem, pašlaik ir noteikts tikai tas, ka reģistriem ir jāsadarbojas, bet nav regulēts, kā tieši šī sadarbība ir īstenojama praksē.

Eiropas Komisija ir aktīvi uzsākusi darbu, lai noteiktu, ka sadarbībai starp ES dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistriem ir jābūt obligātai. Eiropas Komisija ir veikusi aptauju un noskaidrojusi, ka 94 % dalībvalstu atbalsta nepieciešamību noteikt sadarbību kā obligātu. Dalībvalstu ieskatā ir nepieciešami grozījumi Padomes Pirmajā Direktīvā, kurā tiktu atrunāti vispārīgie sadarbības principi un nepieciešams starpvalstu sadarbības līgums (sadarbības tehniskie aspekti), kuros detalizēti būtu atrunāta sadarbība starp reģistriem.

Eiropas Komisijas pārstāvis prezentēja Eiropas Komisijas darba grafiku šā jautājuma risināšanā:

1. Tiks veikts problēmas izvērtējums. To plānots pabeigt līdz 2010.gada jūlija beigām.
2. Līdz 2010.gada septembra beigām tiks apspriests iepriekš minētais izvērtējums.
3. Ja izvērtējums būs guvis atbalstu, tad 2010.gada beigās vai 2011.gada sākumā tiks izteikti priekšlikumi grozījumiem normatīvajā regulējumā.

Eiropas Komisijas pārstāvis aicināja uzņemējdarbības reģistrus jau tagad domāt par iespējām iesaistīties kopējā ES dalībvalstu uzņēmējdarbības reģistru tīklā, jo agrāk vai vēlāk sadarbība tiks noteikta kā obligāta.
Eiropas Komisija ir iesaistījusies šī jautājuma risināšanā, jo dalībvalstis pašas nav spējušas vienoties par sadarbību. Līdz ar to Eiropas Komisija apzinās visas problēmas, kas traucē īstenot sadarbību (piemēram, atsķirības reģistros esošajās ziņās, valodas problēmas, atšķirības juridisko terminu nozīmē u.tml.), izvērtēs iespējamos risinājumus un izvēlēsies piemērtāko. Eiropas Komisija uzsver, ka normatīvais regulējums attieksies tikai uz ES reģistriem, taču norāda, ka tas neliegs iespēju citu valstu reģistriem iesaistīties šajā tīklā, jo tādējādi šī sadarbības tīkla pievienotā vērtība tikai palielinās.

EBR attīstība

EBR pārstāvis sniedza atskaiti par EBR darbu, kā arī informēja uzņēmējdarbības reģistrus par gatavību iesaistīties Eiropas Komisijas darbā saistībā ar starpvalstu reģistru sadarbības uzlabošanu. Piedāvās savus tehniskos un praktiskos risinājumus.
Saistībā ar starpvalstu sadarbības nodrošināšanu, EBR pārstāvis aicināja uzņēmējdarbības reģistrus pārdomāt šādus jautājumus:

Central Names Index (CNI)

Nepieciešamība pēc caurspīdīguma arvien vairāk aktualizē nepieciešamību ieviest vienotu nosaukumu katalogu, tādējādi uzlabojot iespēju meklēt uzņēmumu pēc nosaukuma, kas ir būtisks pakalpojums priekš jebkura ES iedzīvotāja, uzņēmuma vai publiskās pārvaldes institūcijas.

Uzņēmumu identifikācijas numurs (REID)

REID tāpat kā CNI mērķis ir nodrošināt iespēju ātri atrast informāciju par uzņēmumu neatkarīgi no tā reģistrācijas valsts. Pēc EBR pārstāvja teiktā, REID ieviešana neprasa pārveidot nacionālo reģistrācijas numuru piešķiršanas kārtību. Nacionālajā reģistrā un konkrētās dalībvalsts ietvaros uzņēmums var darboties ar šīs dalībvalsts piešķirto reģistrācijas numuru, taču palielinoties informācijas pieejamībai pāri robežām, arvien vairāk aktualizējas jautājums par REID. REID sastāv no vairākām daļām: (1) ISO valsts koda, (2) reģistra saīsinājuma (3) reģistrācijas numura un (4) kontrolskaitļiem. REID nekonfliktēs ar nacionālo identifikācijas sistēmu, jo nav runa par divām paralēlām identifikācijas sistēmām. REID papildina nacionālo reģistrācijas numuru un palielina tā pielietojumu ārvalstīs. Pēc EBR pārstāvja teiktā Pirmajā direktīvā ir norāde uz šāda identifikatora nepieciešamu.

Arī Eiropas Komisijas pārstāvis norādīja uz šo specifisko jautājumu, jo Eiropas statistikas pārvalde (Eurostat) un nacionālās statistikas pārvaldes ir izteikušas nepieciešamību sakārtot šo jautājumu. Līdz ar to dalībvalstīm jārēķinās, ka virzot grozījumus par obligātu starpvalstu reģistru sadarbību, noteikti būs diskusijas par šo jautājumu.

Jautājumi saistībā ar filiāļu slēgšanu (Branch disclosure service – BDS).

Viens no aspektiem, kāpēc jautājums par starpvalstu reģistru sadarbību ir kļuvis aktuāls, ir problēmas saistībā ar Padomes vienpadsmitās direktīvas (par filiālēm) praktisko īstenošanu. Šīs direktīvas ietvaros reģistru sadarbība ir būtiska, jo praksē tiek konstatēti arvien vairāk gadījumi, kad uzņēmums no reģistra ir izslēgts, bet tā filiāle ārvalstīs turpina darboties. Līdz ar to ir jābūt iespējai dalībvalstu reģistriem regulāri apmainīties ar informāciju un pilnvērtīgi nodrošināt direktīvas piemērošanu.

Lielbritānijas reģistra (Companies House) pieredze informācijas apmaiņā ar Eiropas reģistriem.

Companies House ir pārlikuši savas darbības akcentu no „kā vieglāk iesniegt dokumentus” uz „kā padarīt reģistrā esošo informāciju pieejamāku”. Companies House apzinās savā reģistrā esošās informācijas nozīmīgumu un rada risinājumus, lai padarītu šo informāciju ar vien pieejamāku. Līdz ar to aktuāla informācija ir pieejama plašam sabiedrības lokam, tādējādi uzlabojot uzņēmējdarbības vides drošību un nodrošinot vides caurspīdīgumu.

Companies House ir izstrādājuši arī specifiskus risinājumus, piemēram, sadarbība ar Norvēģijas reģistru. Norvēģijas reģistram bija nepieciešams īpašs risinājums, lai risinātu problēmas ar ārvalsts komersantu filiālēm. Izmantojot radīto risinājumu, atklājās, ka Norvēģijas reģistrā ir reģistrētas 2000 ārvalstu komersantu filiāles, kuru dibinātāji („mātes uzņēmumi”) no Lielbritānijas reģistra bija izslēgti.

Companies House ir pievienojušies EBR datu apmaiņas līgumam. Uzskata, ka šis tīkls ir jāattīsta, jo jau pašlaik tajā darbojas 25 valstis. Vienlaikus norāda, ka ir nepieciešami uzlabojumi.

Vācijas īstenotās aktivitātes uzņēmējdarbības reģistru sadarbības tīkla attīstībā.

Vācija aktīvi iesaistījusies e-tiesiskuma portāla attīstībā. E-tiesiskuma portālam būtu jāapvieno visu ES un Eiropas reģistru informācija par šādām tēmām – kriminālsodu informācija, maksātnespējas reģistru informācija, uzņēmējdarbības reģistru informācija un zemes reģistru informācija. E-tiesiskuma portāla mērķauditorija ir visi iedzīvotāji, praktizējoši juristi, uzņēmumi, tiesneši.

Paralēli Vācija ir radījusi jaunas sistēmas prototipu, kuras ietvaros iespējama starpvalstu reģistros esošās informācijas apmaiņa. Informācijas apmaiņa sistēmas prototipa ietvaros notiek starp Vācijas un Lielbritānijas reģistriem, kas ir vieni no lielākajiem reģistriem Eiropā.

Sistēmas prototipa ietvaros tiek lietots REID, ir nodrošināta iespēja meklēt nosaukumu. Sistēma prototips nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par filiālēm un uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu.

Vācija plāno attīstīt radīto sistēmu un vēlas tajā apvienot arvien vairāk valstis.

Pieeja uzņēmējdarbības reģistros esošajai informācijai, reģistru pārobežu sadarbība.
Pārrobežu komunikācija starp uzņēmējdarbības reģistriem – praktiskie aspekti.

2009.gada ECRF konferences dalībnieku sapulcē tika izveidota darba grupa, kas pētīja iespējas uzlabot Eiropas biznesa reģistru sadarbību dažādos pārrobežu jautājumos. Darba grupa ir izvērtējusi pašreizējo Eiropas Savienības regulējumu, un sagatavojusi praktiskus ieteikumus sadarbības uzlabošanai šādos jautājumos:

• Juridiskās adreses pārcelšana. Eiropas Padomes 2001.gada 8.oktobra regulas Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem 8.pants, Eiropas Padomes 1985.gada 25.jūlija regulas Nr.2137/85 par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG)14.pants. Regulējums nosaka, ka iesaistītajiem reģistriem ir jāsadarbojas, bet nav pateikts, kādā veidā tas notiek.
• Pārrobežu apvienošanās. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīva Nr. 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Regulējums nosaka, ka reģistram ir jāizsniedz dokuments, kas apliecina, ka kapitālsabiedrība ir veikusi visas normatīvajos aktos noteiktās darbības pārrobežu apvienošanās pabeigšanai. Taču nav noteikta paziņojuma forma, lietojamā valoda, kā arī ir dažāda izpratne par lietotajiem juridiskajiem terminiem.
• Reģistrētās juridiskās adreses pārnešana. Pašlaik nav regulējuma, nav saraksta ar jurisdikcijām, kas šādas darbības pieļauj, nav aprakstītas veicamās darbības, ko viens reģistrs varētu pieprasīt no otra.

Darba grupas darba rezultātā ir tapuši praktiski ieteikumi sadarbības uzlabošanai. Ir izstrādāta standarta vienošanās ar pielikumiem – paziņojuma formām, kuras var izmantot pārrobežu apvienošanās un juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā (SE, EEIG). Izstrādātā vienošanās forma paredzēta kā divpusēja vienošanās starp divām kompetentām iestādēm (reģistriem).

Taču darba grupa vēlas turpināt darbu pie jautājuma par reģistrētās juridiskās adreses pārnešanu.

Lielbritānijas reģistra (Companies House) pētījums par reģistra informācijas izmantošanu.

Domājot par kopīga Eiropas uzņēmējdarbības reģistru tīkla izveides, Lielbritānijas reģistrs ir veicis pētījumu par sava reģistra informācijas pieprasītāju vēlmēm.

Lielbritānijas reģistra eksperti ir pārskatījuši normatīvo regulējumu, kā arī pētījuši klientu aktivitātes no skatupunkta kā vieglāk iesniegt dokumentus, uz skatupunktu kā vieglāk iegūt informāciju no reģistra. Companies House ir reģistrētas 1,7 miljoni aktīvi uzņēmumu (kopā informācija par 2 630 383 uzņēmumiem), gada laikā tiek iesniegti 10 miljoni dokumentu, mēneša laikā tiek saņemti 40 miljoni informācijas pieprasījumi (pieprasījumi, ielūkošanās reģistrā), gada laikā 590 114 598 tiešsaistes informācijas pieprasījumi. Lai uzlabotu informācijas pieejamību, Companies House analizēja saņemtos informācijas pieprasījumus un atklāja, ka:

1. Lielākoties (86 %) cilvēki internetā aplūko reģistra bezmaksas informāciju (daļa informācijas tiek piedāvāta bez maksas, ja vēlas pilnu informāciju, tad maksa). Secināts, ka galvenais faktors, kas ietekmē informācijas pieprasīšanu ir personiskā interese – uzņēmumi tiek pārbaudīti, ja cilvēks vēlas strādāt šajā uzņēmumā, vai pērk tā pakalpojumus. Tāpat konstatēts, ka cilvēki apskata informāciju par uzņēmumiem, par kuriem bijušas publikācijas presē. Kā arī bieži vien uzņēmumi skatās informāciju par sevi.
2. Konstatēts, ka 90 % informācijas pieprasītāju ir Lielbritānijas iedzīvotāji, 3 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji un 2 % Vācijas iedzīvotāji.
3. Analizēta arī bezmaksas pieejamās informācijas nepieciešamība. Visvairāk tiek meklēta pamata informācija par reģistrēto subjektu, t.sk., par amatpersonām, komercķīlām, maksātnespēju.
4. Lielākoties tiek meklēta aktuāla informācija. Pārsvarā meklētā vēsturiskā informācija nav vecāka par diviem gadiem un ir saistīta ar uzņēmumu finanšu stāvokli un iesniegtajām atskaitēm. Vēsturisko informāciju, kas vecāka par diviem gadiem pārsvarā pieprasa, ja tā nepieciešama tiesvedībā.
5. Attiecībā uz maksas informāciju secināts, ka lielākoties (34 %) klienti pērk informāciju, kas saistīta ar uzņēmuma finanšu stāvokli, kā arī informāciju par amatpersonām (13 %).

Companies House pārstāvis aicināja katru reģistru veikt attiecīgās valsts reģistrā esošās informācijas izvērtējumu, tādējādi saprotot, kāda informācija interesē sabiedrību un veicināt šīs informācijas pieejamību.

Vācijas komercreģistrs – kā IT var palīdzēt.

Komercreģistrs tiek vests un ir pieejams elektroniski (www.handelsregister.de). Atšķirībā no Latvijas, Vācijā dokumentus reģistrācijas tiesās iesniedz zvērināti notāri. Dokumenti tiek iesniegti tikai elektroniskā formā kā notariāli apliecināti dokumenti (ar drošu elektronisko parakstu). Lai nodrošinātu ātru reģistrāciju un palielinātu reģistrācijas departamentu darba produktivitāti, zvērināts notārs daļu informācijas iesniedz strukturētu datu veidā. Komercreģistra ierakstu publikācija ir elektroniska. Kā uzsver Vācijas Tieslietu ministrijas pārstāvis, šādas sistēmas ieviešana nodrošina, ka ierakstu izdarīšana komercreģistrā vairs nav birokrātisks šķērslis, bet ir efektīvs serviss, ko sniedz zvērināti notāri un reģistrācijas tiesas. Tāpat pārstāvis atzina, ka elektroniskā publikācija samazina komersantu administratīvās izmaksas un palielina informācijas pieejamību.

Reģistrācijas portālā ir iespējams meklēt informāciju par reģistrētajiem komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, kā arī biedrībām. Jebkura meklēšana un publicētās informācijas (nosaukums, pamatkapitāla lielums, veids, reģistrācijas datums, juridiskā, adrese, izslēgšanas datums, informācija par gada pārskata pieejamību) aplūkošana ir bez maksas. Bez maksas aplūkojama elektroniskā publikācija. Pārējā informācija ir par maksu (apmaksājot nodevu, ir iespējams ielādēt pdf dokumentu).

Konferencē tika prezentēti arī jautājumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un uzņēmējdarbības reģistru lomu problēmas risināšanā. Jautājums skatāms kontekstā ar reģistros uzkrātās informācijas izmantojamību. Reģistru ieskatā, reģistra iestādēm nav jānodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai finanšu krāpšanas gadījumu izmeklēšanu. Reģistru loma problēmas risinājumā ir informācijas sniegšana kompetentajām institūcijām.

Reģistriem ir jādomā kā palielināt aktuālas informācijas pieejamību un ērtu tās meklēšanu. Izmeklētāju viedoklis ir noteikt, ka reģistri uzglabā arvien vairāk un dažādu informāciju, tādējādi uzlabotos izmeklētāju darbs.

Pārskati par uzņēmējdarbības reģistru darbu.

ECRF aptauja 2009
Aptaujas mērķis ir apkopot informāciju par:

• uzņēmumu reģistrācijas praksi;
• jaunajiem reģistrētajiem subjektiem, kopējo reģistrēto un izslēgto subjektu skaitu.

Aptauja sagatavota balstoties uz aptaujas dalībnieku (reģistru) sniegtajām atbildēm uz aptaujas gatavotāju jautājumiem. Aptaujā piedalījās 41 valsts (29 ECRF biedri, 12 CRF biedri).

Aptaujā iegūtie dati tiek izmantoti, lai konstatētu progresu uzņēmumu reģistrācijas jomā un parādītu uzlabojamās jomas un labās prakses piemērus citiem reģistriem.

Aptauja ir apjomīga, bet tā ir vērtīga analizējot reģistra darbu un pētot jomas, kurās ieviest uzlabojumus (aptauja pieejama ECRF mājas lapā – www.ecrforum.org).

World Class Indicators.

Secinājumi izdarīt balstoties uz ECRF aptaujā 2009 iegūto informāciju. Atzinīgi novērtētas (izcelta kā labās prakses piemērs) Latvijā ieviestās izmaiņas gada pārskatu iesniegšanā. Proti, izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka pienākumu gada pārskatu iesniegt tikai Valsts ieņēmumu dienestā (kurš gada pārskatu publiskošanai pārsūta Uzņēmumu reģistram).

Izcelta Lielbritānijas pieeja uzņēmumiem, kuri neiesniedz gada pārskatus. Ja normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniegts gada pārskats, pēc 10 dienām nosūta brīdinājuma vēstuli. Ja uz šo vēstuli nav atbildes un gada pārskats netiek iesniegts, tad uzņēmums tiek izslēgts. Lielbritānijas reģistra pārstāvis uzskata, ka šādas rīcības rezultātā reģistrā ir tikai aktīvi (nodarbojas ar saimniecisko darbību) uzņēmumi.

Reformas krīzes laikā (Doing Business).

Pasaules Bankas pārstāvis uzsver uzņēmējdarbības reģistros esošās informācijas nozīmīgumu. Reģistri ir uzmanības centrā, jo tajos esošā informācija ir nepieciešama gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei lēmumu pieņemšanas procesā. Efektīvs uzņēmējdarbības vides regulējums var atbalstīt ekonomikas izaugsmi.

No Doing Business aptaujas secināts, ka valstīs, kur uzņēmējdarbības vides regulējums ir efektīvs, uzņēmumiem ir vieglāk pārorientēt savu darbību vai jauniem uzņēmumiem uzsākt darbu. Pasaules Bankas pārstāvis uzsver arī uzņēmējdarbības reģistru lomu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, jo brīvi pieejama aktuāla informācija ir būtiska, lai atjaunotu uzticību starptautiskajos tirgos.

Iepriekšējos gados uzsvars likts uz ātrāku un efektīvāku reģistrāciju. 2008/2009 gadā Doing Business pētījumā norādīta 287 reformas 131 valstī.

Pasaules Banka izvirzījusi vairākas jomas, kurās katra valsts varētu veikt uzlabojumus:

• pieaugoša tendence ir minimālā pamatkapitāla lieluma samazināšana vai atteikšanās no tā vispār;
• standartizētas pieteikuma formas, iesniedzamie dokumenti;
• reģistrācijas procesā nav iesaistītas tiesas (vairāk un efektīvākas reformas valstīs, kur reģistrāciju veic administratīvas iestādes);
• tiešsaistes reģistrācija;
• fiksētas reģistrācijas maksas;
• vienkārši ziņu publicēšanas nosacījumi (vai atteikšanās no publikācijas);
• reģistrācija (ne tikai reģistrā, bet vispār uzsākšana) – 3 procedūras, 5 dienas.
  

Papildus iepriekš minētajam, ņemot vērā, ka pašlaik Uzņēmumu reģistrs ERAF projekta ietvaros plāno ieviest e-pakalpojumus, tika veiktas pārrunas ar vairākām ECRF dalībvalstīm. Igaunijā ir izveidots uzņēmumu reģistrācijas portāls (darbojas kopš 2006.gada). Ne visi uzņēmumu veidi var iesniegt dokumentus caur šo portālu. Portālu var izmantot tikai tie, kas izmanto reģistra sagatavotas standartizētas iesniedzamo dokumentu formas. Dokumentus reģistram iesniedz e-notārs, kurš dokumentus iesniedz divos veidos – notārs aizpilda e-veidlapu, pievieno dokumentus un iesniedz (nosūta) reģistrā, vai tikai nosūta dokumentus reģistram. Pašlaik šī problēma tiek risināta un ir plānots noteikt, ka notāram ir pienākums aizpildīt tiešsaistes formu (e-veidlapu) un iesniegt dokumentus tikai elektroniski. Pēc Igaunijas Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas 2009.gadā 80 % gadījumos izmantota e-reģistrācija. Igauņi uzskata, ka e-reģistrācija ir populāra dēļ e-paraksta izplatības (tas ir ID kartē). Lai reģistrācija notiktu pilnībā elektroniski, Igaunijas Swedbank piedāvā pakalpojumu – pagaidu bankas konta atvēršana elektroniskā veidā (nav fiziski jādodas uz banku un jāatver pagaidu konts).

Lietuvas reģistrs e-reģistrāciju ir uzsācis 2010.gadā. Līdz 2010.gada jūnijam to izmantojuši 10 uzņēmumi.

Konferences ietvaros norisinājās arī ikgadējā ECRF dalībnieku sapulce, kurā tika pieņemti šādi svarīgi lēmumi:

1. ECRF ikgadējā konference 2012.gadā – Maķedonijā un 2013.gadā – Rumānijā (2011.gada konference notiks Vācijā, Bonnā);
2. ECRF ietvaros tiks izveidota darba grupa, kas strādās pie risinājumiem starpvalstu reģistru sadarbības tīkla izveidē. Pieņemts lēmums, ka darba grupā darbojas Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Spānija, Maķedonija, Nīderlande. Darba grupas izstrādātie risinājumi tiks saskaņoti ar visiem ECRF biedriem (t.sk. Latviju).
3. 2009.gadā izveidotā ECRF darba grupa, kas strādā pie praktiskajiem pārrobežu sadarbības jautājumiem esošā ES regulējuma ietvaros, turpinās uzsākto darbu pie reģistrētās juridiskās adreses pārnešanas praktiskajiem aspektiem.

Laikā no 2010. gada 12. – 14.aprīlim Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis, galvenā valsts notāra vietniece juridiskajos un funkciju jautājumos Ina Kļaviņa un funkciju vadības nodaļas vadītāja Jana Jantone atradās komandējumā Lietuvā, Viļņā, apmeklējot Lietuvas Republikas Tieslietu ministriju un valsts uzņēmumu „Reģistru centrs”.

Komandējuma mērķis bija iepazīties ar politiskajām nostādnēm Lietuvas valsts reģistru, it īpaši uzņēmumu un nevalstisko organizāciju jomā, attīstībai. Tāpat komandējuma mērķis bija iepazīties ar veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos uzņēmējdarbības jomā un to ietekmi uz uzņēmējdarbības uzsākšanu. Jāatzīmē, ka ar šo gadu Lietuvas normatīvajos aktos stājušās spēkā būtiskas izmaiņas uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā: notikusi atteikšanās no paraksta parauga kā atsevišķa iesniedzamā dokumenta, atteikšanās no reģistrācijas apliecības kā atsevišķa izsniedzamā dokumenta, samazināts uzņēmumu reģistrācijas dienu skaits no 5 uz 3 darba dienām. Tāpat ar šo gadu Lietuvā nodrošināta iespēja pieteikt elektroniski reģistrācijai individuālo uzņēmumu. Tiek turpināts darbs arī pie citu uzņēmējdarbības formu iespējas pieteikt reģistrāciju elektroniski.

Vizīte Lietuvas Republikas Tieslietu ministrijā

Viesojoties Lietuvas Republikas Tieslietu ministrijā (LRTM) tika noskaidrots, ka LRTM pārziņā ir politikas veidošana attiecībā uz pieciem no sešiem valsts nozīmes reģistriem: zemes īpašuma tiesību reģistrs, nekustamā īpašuma reģistrs, juridisko personu reģistrs, adrešu reģistrs. Ir uzsākti darbi, lai valsts uzņēmums „Reģistru Centrs” nodrošinātu normatīvo aktu reģistra vešanu. Iedzīvotāju reģistra vešana ir Iekšlietu ministrijas pārziņā.

Tāpat tika noskaidrots, ka Lietuvas Republikā eksistē Valsts reģistru likums, kurš kalpo kā „jumta” likums un noteic valsts nozīmes reģistru (neatkarīgi no to pārziņa) darbības un sadarbības principus.

LRTM ieskatā jāpilnveido uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanas iespējas, paredzot, ka uzņēmums kļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju ar uzņēmuma reģistrāciju juridisko personu reģistrā nevis ar tā reģistrāciju Lietuvas nodokļu administrācijā. Turklāt

LRTM uzskata, ka reģistrācija nav tiesu funkcija un tāpēc uzsākusi risināt jautājumu par nekustamā īpašuma tiesību reģistrācijas nodošanu administratīvajām iestādēm (pašlaik ar minētajiem jautājumiem nodarbojas tiesneši). LRTM ieskatā reģistru vešanai, uzturēšanai un attīstībai vispiemērotākā darbības forma ir tieši valsts uzņēmums, kurš var gūt peļņu, jo tad rodas vairāk iespēju nodrošināt reģistrācijas procesu efektīvāku. Valsts uzņēmumam ir iespējas piesaistīt atbilstošus IT speciālistus un nodrošināt IT attīstību pretēji no valsts budžeta finansētām iestādēm. Tuvākā laika prioritātes LRTM saistītas arī ar uzņēmumu vienkāršotās likvidācijas procesa izstrādi.

Vizīte valsts uzņēmumā „Reģistru centrs”

Valsts uzņēmums „Reģistru centrs” (RC) dibināts 1997.gadā. Lietuvas Republikas intereses RC pārstāv LRTM. RC nodarbināti 1686 darbinieki. RC ir 11 reģionālās nodaļas un vairāk kā 50 klientu apkalpošanas punkti.

Kā jau iepriekš norādīts, tad visu juridisko personu, nekustamā īpašuma un adrešu reģistru vešanu nodrošina RC. RC sniedz arī citus pakalpojumus: normatīvo aktu krājumu izdošana (izdevējdarbība), sertifikācijas pakalpojums elektroniski drošajam parakstam (no 2009.gada 1.jūlija). RC patstāvīgi nodrošina reģistrācijas sistēmu izstrādi un apkalpošanu. RC ir tiesīgs gūt peļņu.

RC attīstības galvenie virzieni: datu „banku” veidošana un klientu pašapkalpošanās pilnveidošana gan pieprasot informāciju, gan piesakot kāda tiesību subjekta reģistrāciju.
   
Juridisko personu reģistrācijas funkcija

Juridisko personu reģistrācijas funkciju RC no pašvaldībām pārņēma tikai 2004.gadā. Tāpēc tā RC ir salīdzinoši jauna funkcija. Juridisko personu reģistrā tiek reģistrētas visu veidu juridiskās personas valstī (sākot ar privāto tiesību un beidzot ar publisko tiesību juridiskajām personām). Juridisko personu reģistrācijā iesaistīti 104 nodarbinātie.

Būtiski, ka privāto juridisko personu reģistrācijai sagatavoto dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem pārbauda zvērināts notārs, līdz ar ko RC reģistratora uzdevums ir tikai pārliecināties, vai zvērināta notāra līdzdalība ir bijusi un ievadīt informācijas sistēmā datus, kas nepieciešami reģistra vešanai. Tādējādi reģistratora darbs ir tehnisks. Par reģistratoru var būt cilvēks ar ekonomisko vai juridisko izglītību.

RC sniedz arī uzņēmumu nosaukumu rezervēšanas pakalpojumu. Rezervējot nosaukumu, tiek veikta pārbaude, salīdzinot ar reģistrētiem vai jau rezervētiem nosaukumiem, kā arī ar preču zīmēm. Rezervācija ir spēkā 6 mēnešus.
Attiecībā uz juridisko adrešu pārbaudi eksistē noteikums, ka tās reģistrācijai jāiesniedz adreses īpašnieka piekrišana. Tāpat normatīvajos aktos ir noteikts ierobežojums, ka par juridisko adresi nevar tikt izmantota valsts iestādes adrese un nekustamā īpašuma adrese, kura sastāvā nav ēkas.
   
Elektroniskie pakalpojumi

Ņemot vērā to, ka RC ir savs IT atbalsts, kā arī RC aktīvi iesaistās dažādos Eiropas Savienības finansētos projektos, ir ļoti attīstīti e-pakalpojumi iedzīvotajiem (elektroniskās informācijas iegūšana RC interneta mājas lapā, reģistrācijas pieteikumu iesniegšana, izmantojot RC mājas lapu, e-maksājumu veikšanas pārbaude, citas pārbaudes, ievadot datus e-reģistrācijas pieteikumā). Būtiski ir atzīmēt, ka RC ir arī viens no trijiem sertifikācijas pakalpojumu sniedzējiem Lietuvā. Jāatzīmē, ka RC elektroniskos reģistrācijas pakalpojumus sniedz tikai, ja izmantot drošo e-parakstu.

Laikā no 2009.gada 7. līdz 11.decembrim galvenā valsts notāra vietniece juridiskajos un funkciju jautājumos Ina Kļaviņa atradās komandējumā Somijā, Helsinkos. Komandējums tika nodrošināts, pateicoties Tieslietu ministrijas dalībai Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projektā „Reģistru institucionālais un finanšu organizēšanas modelis, kā arī informācijas aprite starp dažādiem reģistriem”. Komandējuma mērķis bija apmeklēt Somijas publisko reģistru iestādes, lai iepazītos ar šo iestāžu vietu Somijas valsts pārvaldē, to statusu, darba organizāciju, pieredzi reģistrācijas un elektroniskās pārvaldes ieviešanas jomā.

Vizītes laikā tika apmeklētas šādas iestādes: Valsts patentu un reģistrācijas pārvalde (The National Board of Patents and Registration), Valsts Zemes dienests (The National Land Survey of Finland), Datu valsts inspekcija (The Office of the Data Protection Ombudsman) un Iedzīvotāju reģistra centrs (Population Register Centre).

Uzņēmumu reģistra kompetencei radnieciska ir Valsts Patentu un reģistrācijas pārvalde (turpmāk - NBPR), un tieši uzņēmumu un nevalstisko organizāciju reģistrācijas jomā, tāpēc I nodaļā sekos izvērsts izklāsts par šo iestādi un tās kompetenci.

NBPR statuss un finansēšanas principi.

NBPR dibināta 1896.gadā. NBPR ir valsts aģentūra, kas darbojas Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas padotībā. NBPR savu darbību pašfinansē, kā arī, tā nepieciešamības gadījumā saņem valsts budžeta apropriāciju. Piemēram, 2009.gada NBPR budžetā tika paredzēti 47,5 milj. eiro izdevumi un 42,5 milj. eiro ieņēmumi. Lai nodrošinātu NBPR darbību 2009.gadā, no valsts budžeta tā saņēma 5 milj. eiro. Nodrošinot pašfinansējumu, NBPR nedrīkst gūt peļņu. Jebkurš ieņēmumu pārpalikums ik gadu jāieskaita valsts budžetā.

Maksa par NBPR reģistrācijas pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt izdevumus, kas rodas saistībā ar to sniegšanu (costprice). Savukārt, kā norādīja NBPR pārstāvji, ne visu pakalpojumu maksa sedz izdevumus. Atsevišķu maksu līmeni nosaka politiskas vienošanās. Piemēram, maksa par nevalstiskas organizācijas reģistrāciju nesedz izdevumus, un tāpēc NBPR saņem palīdzību no valsts budžeta, lai spētu nodrošināt nevalstisko organizāciju reģistrāciju par zemāku maksu un spētu nodrošināt iestādes darbību.

NBPR pārstāvji šādu finansēšanas modeli atzīst par ļoti veiksmīgu. Tomēr vienlaikus viņi norāda, ka pasliktinoties ekonomiskajai situācijai pasaulē, arī Somijā krītas reģistrēto uzņēmumu skaits, kas var likt tuvākajā nākotnē pieņemt nepopulārus lēmumus.

NBPR strādā apmēram 500 darbinieku.

Maksa par NBPR pakalpojumiem.

Somijā valsts iestāžu sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas kritērijus noteic Maksu kritēriju likums. Kā viens no svarīgākajiem kritērijiem, lai konstatētu, vai par pakalpojumu būtu noteicama maksa, ir: iestādes darba rezultāts saistīts ar pakalpojuma saņēmēja ekonomisko aktivitāti (piemēram, līdz ar uzņēmuma reģistrāciju, tas iegūst savu juridisko statusu, kā arī tam ir garantēta tā nosaukuma aizsardzība. Uzņēmuma reģistrācija sniedz finansiālu labumu tā uzņēmējdarbībā, tāpēc reģistrācija ir par maksu).

Savukārt, maksāšanas kārtība un citi jautājumi tiek noteikti valdības noteikumos, kuros vienlaikus NBPR vadošās ministrijas ministrs tiek deleģēts noteikt NBPR pakalpojumu maksas apmēru.

Iepriekš minētā kārtība attiecas uz maksu par NBPR pakalpojumiem publiskajā sfērā. Taču NBPR sniedz arī pakalpojumus privātajā sfērā, kur maksas apmēru noteic tirgus. Tādi pakalpojumi ir, piemēram, konsultāciju sniegšana NBPR darbības jomā (tā neietver dokumentu sagatavošanu), semināri, mācības. Vai un kādi būs NBPR pakalpojumi privātajā sfērā, kā arī maksu par tiem noteic NBPR prezidents. Maksa par minētajiem pakalpojumiem var nest peļņu, kas ir pilnīgā NBPR rīcībā.

NBPR darbības kvalitāte un kvantitāte.

NBPR regulāri vienojas ar Nodarbinātības un ekonomikas ministriju par padotības iestādes darbības rezultatīvajiem rādītājiem, kuri tai zināmā laika periodā jāsasniedz. Tas mudina NBPR veidot savas darbības procedūras tik efektīvas, cik iespējams. Lai procedūras būtu efektīvas, jānotiek pastāvīgai plānošanas, grāmatvedības, kā arī personāla zināšanu attīstībai. NBPR attīstībai tikuši izmantoti Eiropas fondu naudas līdzekļi kvalitātes vadībai.

NBPR pakalpojumi.

NBPR nodarbojas ar patentu reģistrāciju, preču zīmju, ekonomiski un sabiedriski aktīvo subjektu, komercķīlu reģistrāciju. NBPR neveic politisko partiju reģistrāciju, to veic Tieslietu ministrija. Bez tam NBPR sniedz informāciju par visiem reģistrētajiem subjektiem un juridiskajiem faktiem.

NBPR darba organizācija.

Visi reģistrācijas pakalpojumi NBPR tiek sniegti centralizēti, tas ir, reģistrāciju veic tikai centrālā iestāde Helsinkos, savukārt reģionālās nodaļas tikai pieņem reģistrācijas dokumentus, tos pārsūta, sniedz konsultācijas un informāciju. Pie kam reģionālās iestādes nav patstāvīgas, proti, valsts nodrošinājusi, ka tās sniegtie pakalpojumi pieejami vienuviet, tādējādi NBPR nodrošinātais pakalpojums ir tikai viens no daudzajiem, kas pieejams reģionālajos centros. Šajos centros tiek reģistrēts tikai viens uzņēmējdarbības veids: uzņēmumi, kuros kapitāla daļas ir tikai vienas mājas dzīvokļu īpašniekiem (housing companies. Zināmu līdzību varētu saskatīt ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām Latvijā).

Līdz ar to centrālajā iestādē, piemēram, ekonomiski aktīvo reģistrāciju veic trīs dažādas nodaļas, kuru kompetence atkarīga no pieteikto izmaiņu veida. Viena nodaļa izskata tikai jaunu subjektu reģistrācijas pieteikumus, otra - tikai izmaiņas statūtos, trešā  - tikai izmaiņas valdē un citas izmaiņas. Jāatzīmē, ka šāds modelis ir piemērots tieši šādai darba organizācijai un var nebūt lietderīgs, ja reģistrācijas darbības tiktu veiktas arī reģionos.

Ekonomiski aktīvo subjektu reģistrācijas process.

Somijā ir izveidota centrālā elektroniskā platforma (Business Information System), kur informācija par reģistrēto uzņēmumu pieejama visām ieinteresētajām valsts iestādēm un privātajam sektoram. Šo platformu savu uzdevumu veikšanai izmanto, piemēram, nodokļu administrācija, uzņēmumu reģistrs, zemes dienests, centrālā statistikas pārvalde, iedzīvotāju reģistrs. Platformā nav pieejama detalizēta informācija par interesējošo objektu. Šāda informācija pieejama katras institūcijas reģistrā.

Pašlaik uzņēmumu reģistrācija Somijā notiek papīra formā. Piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrācijai iesniedzams pieteikums (apstiprināta veidlapa), dibināšanas lēmums, statūti, maksājumu dokuments. Saņemot reģistrācijas dokumentus, darbinieks tos skenē, un tie skenētā veidā jau pieejami nodokļu administrācijai. Uz jautājumu, kāpēc iestādēm pieejama informācija pirms reģistrācijas, NBPR pārstāvji atbildēja, ka tādējādi nodokļu administrācija jau var veikt dažādas kontroles. Gadījumā, ja uzņēmums tomēr netiek reģistrēts, NBPR par to informē nodokļu administrāciju.

Īpašu uzsvaru reģistrācijas dokumentu pārbaudē NBPR liek uz pieteiktā nosaukuma pārbaudi. Tas skaidrojams ar to, ka NBPR pārbauda nosaukumu līdzību, kā arī nosaukums tiek vērtēts starp visiem reģistriem (ne tikai uzņēmums - uzņēmums, bet arī uzņēmums - biedrība) un reģistrētajām preču zīmēm. Šim nolūkam NBPR radījusi īpašu programmatūru, kas nodrošina līdzīgo nosaukumu  un preču zīmju atlasi.

Tāpat reģistrācijas dokumentu izskatīšanas procesā NBPR pārbauda informāciju iedzīvotāju reģistrā, adrešu reģistrā. No tiesām tiek saņemta informācija par tām personām, kurām piemērots aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja šāda persona ir nozīmēta par valdes locekli, tad NBPR atsaka tās reģistrāciju. Jau reģistrētu valdes locekļu gadījumā NBPR informāciju par tiem neizslēdz no reģistra, bet tikai pievieno informatīvu piezīmi par šāda aizlieguma esamību konkrētas personas gadījumā.

Elektroniska reģistrācijas pieteikuma aizpildīšanas iespēja Somijā tika radīta tikai šā gada novembrī. Šāda iespēja nodrošināta caur centrālo platformu. Turklāt jāatzīmē, ka šāda iespēja pastāv tikai gadījumos, lai pieteiktu izmaiņas uzņēmuma kontaktinformācijā. Kā viens no apsvērumiem ir tas, ka šis pakalpojums ir bez maksas. Tuvākajā nākotnē plānots ieviest iespēju elektroniski pieteikt individuālā komersanta, sabiedrības ar ierobežotu atbildību un izmaiņu valdes sastāvā reģistrāciju.

 Elektroniska pieteikuma iesniegšanai izmantojams elektroniskais paraksts, ko izsniedzis iedzīvotāju reģistrs. Tomēr tas Somijā nav populārs. Plašāk izmantots tiek banku izsniegtais identifikācijas kods. Tādējādi tā ir otra iespēja elektroniska dokumenta parakstīšanai. Jāatzīmē, ka ik reiz, kad tiek vai tiktu izmantots šāds kods, banka nodrošina ikreizēju personas datu pārbaudi iedzīvotāju reģistrā.

 Uzņēmumi, tāpat arī izmaiņas caurmērā tiek reģistrētas apmēram 6 darba dienu laikā. Bez tam interesanti, ka gadījumos, ja tomēr reģistrācijas dokumenti ir ar trūkumiem, NBPR gatavo un nosūta klientam vēstuli, kurā nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja klients termiņā neatbild uz šādu vēstuli, NBPR sākotnējo pieteikumu anulē. Līdzīga risinājuma ieviešana varētu notikt arī Uzņēmumu reģistra praksē, kas nodrošinātu to, ka Uzņēmumu reģistrā netiek uzkrātas nepabeigtās administratīvās lietas un pieteiktie nosaukumi - aizsargāti nelietderīgi.

Tāpat interesanti, ka piesakot reģistrāciju, klients norāda trīs iespējamo nosaukumu variantus, pie nosacījuma, ja kāds no tiem ir neatbilstošs, tomēr varētu notikt uzņēmuma reģistrācija. Nosaukuma prioritāti noteic klients.

Informācija par reģistrācijas izmaksām:

1. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrācija 330 eiro;
2. Statūtu izmainu registrācija 330 eiro;
3. Citas izmaiņas 57 eiro;
4. Izmaiņas kontaktinformācijā, likvidācija bez maksas.

Informācija par reģistrētajiem uzņēmumiem tiek publicēta NBPR mājas lapā.

Sabiedriski aktīvo subjektu reģistrācijas process.

Sabiedriski aktīvo subjektu jeb nevalstisko organizāciju reģistrā tiek reģistrētas biedrības, to vidū reliģiskās organizācijas un arodbiedrības. Reģistrācijai nepakļaujas Evanģēliski Luteriskā baznīca un Ortodoksālā baznīca. Tās darbojas saskaņā ar īpašiem likumiem.

Lai nodibinātu nevalstisku organizāciju, nepieciešamas vismaz trīs personas, kuras nevar atrasties maksātnespējas procesā.

Lai veidotu politisko partiju, vispirms parasti tiek nodibināta „parasta” nevalstiskā organizācija, kura jāreģistrē NBPR. Tad, ja šī organizācija iegūst vismaz 5000 atbalstītājus, kuri var nebūt Somijas pilsoņi un organizācijas biedri, nevalstiskā organizācija var tikt reģistrēta  kā politiskā partija. Organizācija kā politiskā partija tad jau tiek reģistrēta Tieslietu ministrijā.

NBPR šajā jomā ir radījis tā saucamo reģistrācijas dokumentu priekšpārbaudes procesu, kad samaksājot nodevu, klientam ir iespējams noskaidrot, vai tādi dokumenti būs atbilstoši, lai reģistrētu organizāciju. Ja šāda priekšpārbaude ir notikusi, organizācijas reģistrācijas nodeva ir mazāka.

NVO reģistrācijai iesniedzams noteiktas formas pieteikums, dibināšanas lēmums un statūti. Noteiktas formas pieteikumi ir arī izmaiņu un likvidācijas reģistrācijai.

Interesanti, ka nevalstisko organizāciju likums Somijā paredz daudz jautājumus, kuru regulēšana ir pašu organizāciju ziņā. Tā, piemēram, sapulču sasaukšanas termiņi un kārtība ir pilnīgā organizāciju ziņā. NBPR, pārbaudot dokumentus, pārliecinās tikai, vai izvēlētā kārtība nodrošina Nevalstisko organizāciju likuma gara ievērošanu.

Likvidācijas (izslēgšanas) pieteikums iesniedzams tikai tad, kad likvidācija pabeigta.

Visi ieraksti reģistrā ir konstitutīvi.

Interesanti, ka Somijā, reģistrējot organizācijas, tās tiek arī klasificētas. To veic NBPR. Klasifikācijā tiek izmantots nevalstiskā sektora klasifikators ar pavisam 52 darbības virzieniem (mērķiem). Tāpat, ņemot vērā biedrošanās brīvību, nepastāv aizliegums kā organizācijas juridisko adresi norādīt, piemēram, ieslodzījuma vietas vai valsts iestādes adresi.

Reģistrācijas pieteikumu izskatīšanas laiks caurmērā ir 2 mēneši.

Cita informācija.

1. Situācijā uz 2009.gada 30.septembri Somijā bija reģistrēti 508 200 ekonomiski aktīvo subjektu un 128 954 - sabiedriski aktīvo subjektu.
2. Informācija par valdes locekļu adresēm tiek iegūta no iedzīvotāju reģistra.
3. Dalībnieku reģistrus uztur pašas sabiedrības, kurām jānodrošina pieeja tiem ikvienam.
4. Pamatinformācija par uzņēmumiem, komercķīlām centrālajā platformā pieejama bez maksas. Taču, ja klients vēlas to kā oficiālu, informācija izdrukājama no sistēmas, par ko jāmaksā. NBPR savā mājas lapā ar 2010.gadu nodrošinās elektronisku un detalizētu informāciju par uzņēmumiem, komercķīlām. Tai nebūs juridiska statusa un būs par maksu. Informācija būs pieejama somu, zviedru un angļu valodās.
5. NBPR piedāvās saviem klientiem izmantot maksas pakalpojumu: informēt tiklīdz uzņēmuma lietā  pieteiktas kādas izmaiņas.
6. Informācijas pieejamībā valda princips, ka par elektroniskiem iestādes pakalpojumiem vienmēr un visiem ir jāmaksā, pat tiesībaizsardzības iestādēm.
7. Patentu reģistrācija. Patentu reģistrācijai dokumenti var tikt iesniegti arī elektroniskā formā, kā arī patenta reģistrācijas dokumenti tiek izsniegti papīra formā. Pats patenta pārbaudes un reģistrācijas process notiek elektroniski. Interesanti, ka somu kolēģi veic pilno patenta pārbaudi atšķirībā no Latvijas kolēģiem, kā arī, reģistrējot patentu Somijā, tas tiek aizsargāts visā Eiropā, jo kopš 2005.gada pārbaude tiek veikta, izmantojot Eiropas Patentu Organizācijas FIPO informācijas sistēmu. Patentu reģistrācijas lietu arhīvs tiek uzturēts gan elektroniskā, gan papīra formātā. Papīra formāts tiek saglabāts, jo NBPR nav saņēmusi atļauju no centrālās arhīvu iestādes Somijā, lai uzturētu arhīvu tikai elektroniskā formā. Līdzīga situācija ir arī ar citām NBPR uzturēto reģistru reģistrācijas lietām.
8. Preču zīmju reģistrācija. NBPR kopš 1996.gada ņem vērā arī Eiropas Savienībā reģistrētās preču zīmes, kas nozīmē, ka, veicot preču zīmes reģistrāciju tiek veikta tās pārbaude ne tikai Somijas jurisdikcijas ietvaros. Tāpat tika noskaidrots, ka Somija ir pirmā valsts vismaz Eiropā, kura, lai aizsargātu pazīstamākās preču zīmes un preču zīmes ar reputāciju, sāka veidot šādu reģistrēto zīmju sarakstu. Sarakstā reģistrētās preču zīmes tiek iekļautas uz pieciem gadiem par maksu – 2500 eiro. Kā vienas no vecākajām preču zīmēm, kas reģistrētas Somijā 19.gs. ir Karl Fazer un Nokia. Tiek prognozēts, ka šajā gadā tiks reģistrētas par 20 procentiem mazāk preču zīmju. Šī tendence raksturo ekonomisko situāciju Somijā.

Vizītes laikā notika viesošanās arī Valsts Zemes dienestā. Somijā zemes dienests atrodas Zemkopības un mežu ministrijas padotībā.

Tas dibināts 1812.gadā. Zemes dienesta finansēšanas princips ir tāds pats kā NBPR, un tajā strādā 1818 darbinieku. Jānorāda, ka zemes dienesta gada izdevumi, tātad budžets, ir 110 miljoni eiro. Būtiskākā atšķirība starp Latvijas Valsts zemes dienestu un Somijas Valsts zemes dienestu ir tas, ka Somijas valsts zemes dienests pats nodarbojas ar mērniecības darbiem un nav tos deleģējis privātajam sektoram, kā tas ir Latvijā. Tas ļāvis nodrošināt mērniecības pakalpojumus kā vienus no lētākajiem Ziemeļvalstīs. Tāpat Somijas valsts zemes dienests ar 2010.gada 1.janvāri pārņem no Somijas apgabaltiesām īpašumu reģistrācijas funkciju (zemesgrāmatu funkciju). Kā noskaidrojās vizītes laikā, tad zemes dienestā nav informācijas par būvēm, ir tikai par zemi. Būvju reģistrāciju veic iedzīvotāju reģistrs. Tas saistīts ar to, ka būve nevar būt ka atsevišķs nekustamais īpašums, bet gan tikai zeme. Ja zeme pieder vienai personai, bet būve tomēr citai, būve tiek uzskatīta par kustamo mantu. Tāpat zemes dienests publisko informāciju par zemes pārdošanas cenām, vadoties no konkrētiem darījumiem.

Tāpat notika viesošanās Datu valsts inspekcijā. Interesanti, ka inspekcija ir viens no dalībniekiem komitejā, kas Somijā apvieno visas reģistrācijas iestādes. Komitejas mērķis ir ne tikai veidot arvien kopīgu reģistru vešanas politiku valstī, bet arī nodrošināt to, ka reģistru vešanā tiek ievērota fizisko personu datu aizsardzība. Somijā ir pavisam 650 likumu, kuros iekļautas normas saistībā ar personas datu apstrādi. Bez tam, lai nodrošinātu to, ka jebkura tiesību jaunrade nodrošina personas datu aizsardzību, inspekcijas likumā ir noteikts pienākums jebkurai iestādei saskaņot tiesību akta projektu ar inspekciju. Tāpat ir panākta vienošanās ar NBPR par to, ka uzņēmējdarbības subjektu pārstāvju personu kodi un adreses nevar tikt publiskoti.

Vizītes laikā tika apmeklētas arī Iedzīvotāju reģistra centrs. Somijas iedzīvotāju reģistrācijas iestāde atrodas Finanšu ministrijas padotībā. Elektroniska iedzīvotāju reģistrācijas sistēma eksistē jau kopš 1969.gada. Tādējādi uzskatāms, ka tā no tehnoloģiskā viedokļa ir novecojusi un ir modernizējama. Minētais arī ir uzdevums tuvākajiem gadiem. Somijas iedzīvotāju reģistrā reģistrēti 5,3 milj. aktīvu iedzīvotāju. Interesanti, ka šajā reģistrā tiek reģistrētas arī būves. Tādējādi reģistrā tiek radīta informācija par katru fizisko personu un tās saikni ar noteiktu dzīvesvietu: adresi, ēku, dzīvokli, tā platību, atrašanās vietu. Minētais palīdz dažādu statistiku veidošanai.

Sadarbojoties ar citām iestādēm, iedzīvotāju reģistram tiek sūtīta tikai tam nepieciešamā informācija elektroniskā formā, piemēram, tiesa vai dzemdību nams nosūta informāciju reģistram datus tikai tam vajadzīgajā veidā bez lieku datņu (piemēram, tiesas spriedums) pievienošanas (piemēram, ja piedzimst bērniņš, dzemdību nams nosūta reģistram tikai mātes personas kodu, bērna vārdu un uzvārdu un dzimšanas datumu. Tas ir pietiekami, lai iedzīvotāju reģistrs veiktu tālāk savus uzdevumus).

Laikā no šā gada 10. – 13.jūnijam galvenā valsts notāra vietniece juridiskajos un funkciju jautājumos Ina Kļaviņa un Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Gunas Paidere atradās komandējumā Luksemburgā, lai piedalītos Eiropas Komercreģistru Foruma (turpmāk - ECRF) ikgadējā konferencē (turpmāk - konference) un dalībnieku sapulcē.

Konferencē uzmanība galvenokārt tika pievērsta šādām tēmām:

Vienas pieturas aģentūras princips – reģistra iestāžu pieredze (Norvēģija, Luksemburga, Nīderlande)

No valstu prezentācijām redzams, ka arī tās līdzīgi kā Latvijā (www.latvija.lv ), minētā principa ieviešanai radījušas portālu – starpnieku starp klientu un iestādi. Tas sevī ietver gan „Atbildes uz jautājumiem” portālu, gan uzņēmumu reģistrāciju tiešsaistē. Problēmas, ar kādām Nīderlandes Tirdzniecības kamera šobrīd sastopas, ieviešot šo vienas pieturas aģentūras principu (portāli: www.consuwijzer.nl un www.antwoordvoorbedrijven.nl ), ir: iespēja izmantot šo portālu citu Eiropas Savienības dalībvalstu klientiem (e-parakstu starpvalstu atzīšana), e-paraksta kā tāda nepopularitāte mazo un vidējo uzņēmumu vidū (šo Nīderlande plāno risināt, paredzot, ka e-paraksti minētajiem uzņēmumiem ir bez maksas), portālā lietotā valoda (pašlaik tā ir holandiešu valoda, plānota iespēja veikt reģistrāciju, izmantojot angļu valodu), informācijas pārbaude citos reģistros (sasaiste ar tiem, iegūtās informācijas apmaksa, informācijas iegūšana (pārbaude) no citu valstu reģistriem).

Luksemburgā viens pieturas aģentūras princips ieviests, izmantojot portālu www.guichet.public.lu Turklāt Luksemburga plāno portāla lietotājiem ieviest personīgā arhīva vietu (My Personal Space), kur glabātos klienta radītā un iestādēm nosūtīta informācija. Paredzēts, ka informāciju klients iestādei nosūta, izmantojot e-parakstu (Luxtrust).
Norvēģijā vienas pieturas aģentūras principu ieviests ar portāla www.altinn.no palīdzību.

Pārrobežu apvienošanās, juridiskās adreses pārcelšana un Eiropas privātā sabiedrība (SPE)

Pārrobežu apvienošanās – Konferences laikā Somijas un Vācijas reģistru pārstāvji prezentēja praktisko pieredzi pārrobežu apvienošanās lietās.

Somijas pārstāvis norādīja, ka Somijā no 2007.gada bijušas 13 pārrobežu apvienošanās lietas, no kurām vienā lietā apvienošanās procesā bija iesaistītas vairāk kā divas valstis. Savukārt Vācijā ir vidēji 20 pārrobežu apvienošanās lietas gada laikā.

Prezentācijās tika dots ieskats, kā praktiski norisinās pārrobežu apvienošanās attiecīgajās valstīs. Lektori nenorādīja uz īpašām problēmām, kas būtu radušās veicot pārrobežu apvienošanās reģistrāciju.

Juridiskās adreses pārcelšana -ņemot vērā to, ka šobrīd norisinās diskusijas par iespējām pārcelt juridisko adresi no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu, saglabājot savu sabiedrības statusu, uz kuru attiecās tās dalībvalsts tiesības, saskaņā ar kuras tiesisko regulējumu tā tikusi dibināta, nozīmīga bija lekcija par minēto tēmu. Konferences laikā Eiropas Komisijas pārstāvis prezentēja lietu C-210/06 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 234.pantam (Cortesio) un norādīja uz būtiskākajiem Eiropas Kopienu tiesas secinājumiem, kā arī minēja Eiropas Komisijas priekšlikumu jaunai direktīvai – 14. direktīvai, kas regulētu juridiskās adreses pārcelšanas jautājumus Eiropas Savienības līmenī. 

Eiropas Komisijas pārstāvis kā būtiskāko Cortesio lietas secinājumu norādīja dalībvalstu tiesības regulēt juridiskās adreses pārcelšanu ar attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem. Ja nacionālais regulējums pieļauj juridiskās adreses pārcelšanu, tad šāda adreses pārcelšana var notikt, bet gadījumā, ja dalībvalsts aizliedz šādu juridiskās adreses pārcelšanu, tas nav uzskatāms par Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 43. un 48.pantā noteiktās uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumu. Cortesio lieta ir izraisījusi plašas diskusijas, jo ņemot vērā dalībvalstu nacionālos normatīvos aktus un Eiropas Savienības normatīvā regulējuma trūkumu, pašlaik nav ne juridiskas, ne tehniskas iespējas nodrošināt šādu procesu. Konferences laikā Luksemburga izteica priekšlikumu kā uzlabot komunikāciju starp valstu reģistriem šajā jautājumā, kamēr nav attiecīga Eiropas Savienības regulējuma, proti, reģistri varētu sagatavot neoficiālu sarakstu ar ECRF dalībnieku reģistriem, kuri principā atbalsta juridiskās adreses pārcelšanu un uzskaitīt dažādu reģistru prasības attiecībā uz „ienākošās” sabiedrības reģistrāciju un „izejošās” sabiedrības izslēgšanu. Šādas rīcības rezultāts būtu praktisks izdales materiāls Eiropas reģistriem, kurš palīdzētu reģistru darbā, risinot lietas ar juridiskās adreses pārcelšanu.

Eiropas Komisijas pārstāvis norādīja uz situāciju dalībvalstīs, proti, apstiprināja, ka pašlaik nav normatīvā regulējuma, kas šos jautājumus regulētu Eiropas Savienības līmenī. Otrkārt tika sniegta informācija par dalībvalstīm, kurās pašlaik ar nosacījumu, ka tiek mainīts piemērojamais likums ir iespējams pārvietot juridisko adresi, gan no attiecīgās dalībvalsts uz citu dalībvalsti, gan no citas dalībvalsts uz attiecīgo dalībvalsti. Šāda iespēja pastāv Luksemburgā, Kiprā, Itālijā (no Itālijas uz citu dalībvalsti). Dažas dalībvalstis apsver iespēju atļaut juridiskās adreses pārcelšanu, piemēram, Lielbritānija, Nīderlande, Dānija, Ungārija un Čehija. Daudzas dalībvalstis vēlētos iepazīties ar 14.direktīvas projektu, lai pieņemtu lēmumu par juridiskās adreses pārcelšanas iespējamību.
Ņemot vērā, ka daudzām dalībvalstīm nav praktiskas pieredzes juridiskās adreses pārcelšanā, kā arī pašlaik nav priekšstata, kā to nodrošināt, konferences laikā tika pieņemts lēmums veidot darba grupu, kurā ieinteresētie reģistri varētu risināt praktiskus jautājumus saistībā ar juridiskās adreses pārcelšanu.

Papildu iepriekš minētajam informējam, ka konferences laikā dalībnieki saņēma Zviedrijas Uzņēmumu reģistra ielūgumu uz konferenci šā gada 4. un 5.novembrī Sundsvallē, Zviedrijā. Konference veltīta Eiropas uzņēmumu reģistru informācijas pārrobežu apmaiņai. Tās nozīme Uzņēmumu reģistra darbībā, it īpaši ieviešot gan vienas pieturas aģentūras principu, gan e-pārvaldi kopumā, ir uzsverama. Tādējādi būtu izvērtējama iespēja deleģēt Uzņēmumu reģistra pārstāvi dalībai šajā konferencē.

Eiropas privātā sabiedrība (SPE) – Konferences laikā Eiropas Komisijas pārstāvis prezentēja SPE regulas projektu. Prezentācijā tika norādīts, ka SPE ir jauna juridiskā forma Eiropas Savienībā, kas radīta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Regulas mērķis ir samazināt administratīvās izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un iedrošināt tos darboties arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Galvenās SPE regulas iezīmes:

• juridiskās formas nosaukums no latīņu valodas: Societas Privata Europaea;
• kaut arī juridiskā forma radīta priekš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, taču nepastāv ierobežojumi uzņēmuma lielumam;
• SPE ir juridiskas personas statuss;
• SPE dalībniekiem ir ierobežota atbildība;
• SPE ir slēgta sabiedrība – tās daļas nav publiskās apgrozības objekts;
• SPE juridiskā adrese un vadība var būt dažādās dalībvalstīs – SPE var pārcelt juridisko adresi no vienas dalībvalsts uz citu.

SPE piemērojamais regulējums – SPE regula regulē galvenos nosacījumus, piemēram, sabiedrības dibināšanu, kapitāla lielumu un kreditoru aizsardzību. Regulas pirmajā pielikumā norādīti jautājumi, kas iekļaujami statūtos. Nacionālo regulējumu piemēro attiecībā uz jautājumiem, kas regulē maksātnespējas, nodokļu un darba tiesību jautājumus. Arī attiecībā uz reģistrāciju piemērojams nacionālais regulējums.

SPE regulas projekts izraisījis diskusijas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Galvenokārt dalībvalstis satrauc jautājumi par juridiskās adreses pārcelšanu un SPE pamatkapitāla lielumu. Daudzas dalībvalstis norādījušas, ka šādas juridiskās formas izveidošana izkonkurēs nacionālās uzņēmējdarbības formas.

Konferences laikā valstis norādīja arī uz citām problēmām, kas saistītas ar SPE un tās juridiskās adreses pārcelšanas iespējamību, piemēram, jautājums par SPE nosaukumu.

Reģistru informācijas elektroniskā publikācija un e-paraksts

Reģistru informācijas elektroniskā publikācija – saistībā ar šo jautājumu Eiropas Komisijas pārstāvis prezentēja Eiropas Komisijas priekšlikumus grozījumiem Padomes pirmajā direktīvā 68/151/EEK. Grozījumu izstrādes nepieciešamība pamatota ar novecojušo regulējumu (Pirmā direktīva pieņemta 1968.gadā), kas neatbilst mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām. Grozījumu izstrādes mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, jo Pirmajā direktīvā ietvertās prasības komersantiem valsts oficiālajā vēstnesī publicēt noteiktu komercreģistra iestādei iesniegto informāciju (informācija par komersanta dibināšanu, kā arī informācija, kas ir saistīta un atspoguļo komersanta statusu, tā izmaiņas un komersanta tiesisko darbību) rada papildu izmaksas, turklāt nereti tas nav nepieciešams, jo informācija par komercreģistra ierakstiem ir pieejama jau tiešsaistē. Šāda situācija ir absurda, jo mūsdienās ir ievērojami palielinājusies tehnisko līdzekļu izmantošanas nozīme, kas nereti aizstāj informāciju papīra formātā.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši izvirzītajam mērķim – samazināt administratīvo slogu un administratīvās izmaksas komersantiem, Eiropas Komisija piedāvā radīt apstākļu, lai komercreģistra publikācijas būtu pieejamas elektroniskā formā, kā arī svītrot jebkādas papildu prasības par komercreģistra ierakstu publicēšanu, kuras komersantiem rada papildu izmaksas. Izmaksām par publikācijām valsts oficiālajā vēstnesī jau jābūt iekļautām valsts nodevā par dokumentu iesniegšanu komercreģistra iestādei. Nav pieļaujama situācija, ka tiek papildus pieprasītas citas izmaksas.

Komisijas izstrādātais direktīvas projekts paredz obligātās prasības attiecībā uz komercreģistra ierakstu publicēšanu, kas nozīmē, ka dalībvalstīm jāparedz elektroniska piekļuve informācijai hronoloģiskā secībā (centrālā elektroniskā platforma), piemēram, komercreģistra iestādes mājas lapa. Papildus netiek izslēgta iespēja noteikt, ka jāizmanto cita veida publikācijas (piemēram, publikācija papīra formātā valsts oficiālajā vēstnesī, valsts vai reģionālā laikrakstā), taču dalībvalstīm jānodrošina, ka netiek prasīta jebkāda papildus maksa par šādu publikāciju veikšanu (gan par publikāciju centrālajā elektroniskajā platformā, gan par papildus publikāciju oficiālajā laikrakstā).

Prezentācijā tika uzsvērts, ka elektroniski pieejamai publikācijai ir jābūt oficiālam statusam, proti, nav nepieciešams noteikt, ka informācija jāpublicē arī papīra formā.

Pašlaik direktīvas projekta virzība ir apstājusies, jo notiek diskusijas Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Galvenie šķēršļi direktīvas projekta virzībā ir dalībvalstu atšķirīgās tradīcijas, interneta pieejamība dalībvalstīs (Eiropas Savienības standarts ir 93 %) un peļņa, ko pašlaik iegūst valstis (publikācijas nodrošinātājs) no maksas par oficiālo publikāciju.

E-paraksts – konferences laikā tēmai par e-parakstu pieskārās vairāk kārt – saistībā ar dokumentu iesniegšanu elektroniskā formā un vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu, kā arī tika prezentēts pētījums par e-paraksta lietošanu ECRF dalībnieku reģistros. Kā norāda pētījuma autori (Luksemburgas reģistrs), elektronisko pakalpojumu pielietošana starp reģistru un tā klientu ir bijis pēdējo gadu lielākais izaicinājums lielā daļā Eiropas reģistru un pētījumā apkopoti dati par e-paraksta lietošanu Eiropas reģistros. Pētījumā piedalījās 16 ECRF dalībnieki. Pētījuma galvenie secinājumi:

• 87,5 % pētījuma dalībnieki pieņem klientu iesniegtos dokumentus elektroniskā formā;
• 14,3 % pētījuma dalībnieki norādīja, dokumentu iesniegšana elektroniskā formā ir obligāta;
• 79 % pētījuma dalībnieki norādīja, ka dokumentus elektroniskā formā var iesniegt, ja tie parakstīti ar drošu e-parakstu;
• 81 % pētījuma dalībnieki izsūta klientiem dokumentus elektroniskā formā, no kuriem 61 % šos dokumentus neparaksta ar elektronisko parakstu. Tie, kuri dokumentus paraksta elektroniski, lieto drošu e-parakstu.
  

Konferences ietvaros norisinājās arī ikgadējā ECRF dalībnieku sapulce, kurā tika pieņemti šādi svarīgi lēmumi:

1. ECRF ikgadējā konference 2011.gadā notiks Vācijā, Bonnā un 2012.gadā – Maķedonijā (2010.gada konference notiks Ungārijā, Budapeštā);
2. ECRF ietvaros tiks veidota darba grupa, kura pētīs jautājumu par juridiskās adreses pārcelšanu: kā to ietekmē nacionālie normatīvie akti, tehnoloģiskie risinājumi reģistru pārrobežu informācijas apmaiņai;
3. ECRF ietvaros tiks veidota darba grupa, kuras uzdevums būs izpētīt ECRF pievienošanu Korporatīvo Reģistru Forumam (CRF), kas, savukārt, apvieno Āzijas un Klusā okeāna valstu uzņēmumu reģistrācijas iestādes.

Uzaicinātāja organizācija

Konferenci organizēja Eiropas Komercreģistru foruma (turpmāk – ECRF) prezidējošā dalībvalsts (2007/ 2008) – Serbija, Serbijas Biznesa reģistru aģentūra.

Dalībnieki (informācija par pārstāvētajām valstīm, pārstāvjiem no citām Latvijas Republikas institūcijām)

Konferencē no Latvijas piedalījās Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Helmuts Jauja un Uzņēmumu reģistra Tiesību aktu nodaļas vadītāja Līga Lucāne.

Konferences dalībnieku vidū bija komercreģistru un citu valsts institūciju, tiesu, kā arī augstākās izglītības iestāžu pārstāvji, juristi, advokāti, IT speciālisti no 37 valstīm (pārsvarā Eiropas Savienības dalībvalstīm).

Lektoru vidū bija komercreģistru un citu valsts institūciju, Eiropas Biznesa reģistra, OECD, kā arī Pasaules Bankas pārstāvji.

Komandējuma mērķis

Konferences ietvaros tika sniegta 21 lekcija par šādām tēmām:

• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana.
• Komercreģistru paveiktās reformas 2007/2008 gadā.
• Ziņojums par Eiropas Mazo uzņēmumu hartas īstenošanu Rietumu Balkānu reģionā.
• Uzņēmumu reģistrācijas reformas valsts līmenī.
• Ieskats Pasaules Bankas pētījuma „Doing Business” rezultātos.
• Ieinteresēto pušu loma uzņēmumu reģistrācijas reformu īstenošanā.
• Eiropas Biznesa reģistrs (EBR) – informācijas tīkla jaunumi.
• u.c.

Pēc katras lekcijas notika diskusija, kuras ietvaros konferences dalībnieki apmainījās viedokļiem un pieredzi par attiecīgo jautājumu.

Pasākuma rezultāti

Šī ziņojuma ietvaros sīkāk apskatītas tēmas, kuras skar Uzņēmumu reģistra darbību.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana.
 
Ņemot vērā to, ka šobrīd norisinās aktīvas diskusijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumiem un Uzņēmumu reģistra lomas iespējamo palielināšanu cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, nozīmīga bija konferences sesija par minēto tēmu.

Uzņēmumu kā līdzeklis negodprātīgām darbībām ir šādu iemeslu dēļ:

• parasti vieglas reģistrācijas, kā arī likvidācijas procedūras, kurās tiek pieprasīta minimāla informācija;
• iespēja reģistrēt uzņēmumu, bet neveikt reālu uzņēmējdarbību;
• sarežģītas dalībnieku struktūras, kas pārsniedz vienas valsts robežas;
• uzrādītāja akcijas.
  

ECRF biedru vienota nostāja ir: „Jāpanāk līdzsvars starp nepieciešamību novērst negodprātīgu juridiskas personas statusa izmantošanu un prasību izvairīties no nevajadzīgiem ierobežojošiem pasākumiem godprātīgiem uzņēmumiem.”

Komercreģistru loma šajā cīņā var izpausties šādā veidā:

1. Pieprasot, saglabājot un regulāri aktualizējot plašu informāciju par reģistrētajiem dalībniekiem, kā arī amatpersonām;
2. Pieprasot un saglabājot informāciju par darbības jomām, kurās uzņēmējs plāno darboties;
3. Nodrošināt informācijas pieejamību trešajām personām, kā arī kompetentajām institūcijām.

Secinājums: komercreģistriem jābūt nozīmīgiem un uzticamiem informācijas avotiem.

Attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu konferencē izskanēja šāds atziņas un jautājumi: 

• informācijas uzkrāšana par patiesā labuma guvējiem nav komercreģistriem līdz šim raksturīga funkcija;
• šādas informācijas uzkrāšana prasa papildu resursus un administratīvo darbu;
• aizkavē reģistrācijas procesu;
• var radīt problēmas tiesisko interešu ievērošanā (privātums, konfidencialitāte);
• var padarīt jurisdikciju mazāk pievilcīgu uzņēmējdarbības veikšanai;
• vai komercreģistriem būtu jābūt kvazi-regulatoriem;
• komercreģistriem jāpieprasa, jāuzglabā un jāaktualizē ziņas par patiesā labuma guvējiem;
• iespējams būtu nepieciešami piesardzības pasākumi - tuvāka klientu iepazīšana (personas apliecinošu dokumentu kopiju pieprasīšana, atsauksmes no bankas vai cita uzticama avota, biznesa profils);
• informācijai par patiesā labuma guvējiem iespējams nebūtu jābūt publiski pieejamai – tā būtu jāsniedz kompetentām institūcijām pēc to pieprasījuma.
  

Ārvalstu uzņēmumu reģistru pieredze

Igaunija

No 01.01.2007. Igaunijas reģistra iestāde (Reģistru un informācijas sistēmu centrs) nodrošina reģistrāciju interneta vidē. Reģistrācijas pamatelementi:

• Personalizēta interneta pieeja, balstīta uz e-parakstu;
• Standartizētas formas un statūti;
• Kapitāla daļu un valsts nodevu apmaksa, izmantojot internetbanku pakalpojumus (sagatavoti rēķini);
• Formu aizpildīšanai nepieciešamais vidējais laiks – 10-20 min.;
• Reģistrs izdara ierakstu un informē par to klientu pa e-pastu 2 stundu laikā;
• Reģistrā ierakstītās ziņas automātiski tiek nosūtītas attiecīgajiem reģistriem (t.sk., reģistrācijai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā).
  

Apvienotā Karaliste

„Companies House” (Reģistrs) reģistrēti 2,6 miljoni uzņēmumu. Reģistrs uzglabā 600 000 vienību dokumentu. Konferencē Reģistrs sniedza lekciju par jēdziena „world class registry” („pasaules līmeņa reģistrs”) nozīmi. Kā iemesli, kādēļ Reģistrs sevi par tādu var dēvēt, tika nosaukti:

• atpazīstams zīmols;
• uz sasniegumiem vērsta nostāja;
• izcils klientu serviss;
• skaidra stratēģija par elektronisko pakalpojumu nepieciešamību;
• augsta klientu vajadzību izpratne;
• darbinieku labklājība;
• kvalitatīvi pakalpojumi par godīgu samaksu.
  

Reģistrs sniedza savu skatījumu par kvalitatīvu klientu servisu:

• jābūt vienkāršam;
• jāveicina „pašapkalpošanās”un elektronizācija;
• augsta klientu apmierinātība.
  

Lai to sasniegtu:

• jāizzina klientu prasības;
• jāiesaista klienti pakalpojumu izveidē;
• monitorēt pakalpojumu pieprasījumu un klientu apmierinātību, nodrošinot atgriezenisko saiti ar klientiem;
• strādāt pie konstatēto nepilnību novēršanas.
  

Pasaules Bankas redzējums

Lai reformas būtu veiksmīgas, jānotiek pieredzes apmaiņai. Ziņojuma „Doing Business” mērķi ir:

• apzināt reformu veicējus;
• sekot līdzi reformu gaitai;
• iedvesmot veselīgai un konstruktīvai konkurencei;
• mācīties no citiem;
• paust atzinību veiksmīgu reformu veicējiem.
  

Par „labo praksi” uzņēmumu reģistrācijas jomā Pasaules Banka uzskata šādus elementus:

• vienas pieturas aģentūras izveide (vispopulārākā reforma);
• skaidri noteikti reģistrācijas termiņi;
• standartizētu sabiedrības statūtu izstrāde (jauna iezīme – pirmie reformatori – Portugāle, Igaunija, Īrija). Gan standartizēti statūti, gan citu dokumentu formas uzlabo reģistrācijai iesniegto dokumentu kvalitāti, paātrina reģistrācijas procesu, samazina izmaksas, var padarīt alternatīvu prasību pēc notariāla apliecinājuma;
• novecojušu prasību atcelšana – piem., pamatkapitāls (ja ne atcelt, tad vismaz samazināt), publicēšana, zīmogs;
• elektronizēta reģistrācija (visefektīvākā reforma). Vienots interfeiss visām reģistrācijas procedūrām;
• samaksai par sniegtajiem pakalpojumiem nevajadzētu pārsniegt administratīvās izmaksas;
• reģistra pieejamība potenciālajiem uzņēmējiem

Vācijas Baltijas Tirdzniecības kameras žurnāls ahkAktuell, 2010. gada Nr. 1