Privātie dokumenti

Saskaņā ar Valsts valodas likuma 10. panta trešo daļu dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā.

Privāto dokumentu apliecināšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumos Nr.291 „Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā”, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts, ka ir nepieciešams notariāli apliecinātu dokumenta tulkojums vai noteikta cita kārtība. Saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu 6.punktu, apliecinot dokumenta tulkojuma pareizību, tulks tulkojuma pēdējā lapā aiz teksta noformē apliecinājuma uzrakstu valsts valodā. Apliecinājuma uzrakstā jāiekļauj:

1. ar lielajiem burtiem rakstīti vārdi "TULKOJUMS PAREIZS";
2. tulka vārds, uzvārds un personas kods;
3. tulka paraksts;
4. apliecinājuma vietas nosaukums;
5. apliecinājuma datums. 

Attiecībā uz ārvalstīs izdotiem privātiem dokumentiem piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz privātajiem dokumentiem, kas izdoti Latvijas Republikā.

Publiskie dokumenti

Saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencija par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (turpmāk — Hāgas konvencija) 1. pantu par publiskiem dokumentiem atzīstami:

1. dokumenti, ko izdevis varas orgāns vai amatpersona, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;
2. administratīvie akti; 
3. notariālie akti;
4. oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju, vai par faktu, ka tas pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi, tai skaitā, par publiskiem dokumentiem uzskatāmi arī ārvalsts kompetentās iestādes izdoti dokumenti, piemēram, izziņas par attiecīgajā valstī reģistrētu ārvalstu juridisko personu.

Visiem publiskajiem dokumentiem ir jāpievieno notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā. 

Publisko dokumentu legalizācija

Ja publiskā dokumenta izdevējvalsts ir Hāgas konvencijas dalībvalsts, tad publiskais dokuments legalizējams Hāgas konvencijā noteiktajā kārtībā, proti, publiskā dokumenta īstums ir jāapliecina ar apliecinājumu “Apostille” publiskā dokumenta izdevējvalsts kompetentajā iestādē. Ar publiskā dokumenta izdevējvalsts kompetentās iestādes “Apostille” apliecināts publiskais dokuments ir derīgs iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā bez citas papildus apstiprināšanas.

Hāgas konvencijas dalībvalstu saraksts pieejams šeit.

Vienlaikus norādāms, ka gadījumā, ja Baltkrievijas Republikā, Krievijas Federācijā, Kirgizstānā, Moldovas Republikā, Ukrainā vai Uzbekistānā izdoto publisko dokumentu Uzņēmumu reģistrā iesniedz privātpersona, bez centrālo iestāžu starpniecības, tad arī iepriekš minēto valstu izsniegtie publiskie dokumenti legalizējami Hāgas konvencijas noteiktajā kartībā. Proti, šādā gadījumā nav piemērojams Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas, Krievijas Federācijas, Kirgizstānas, Moldovas Republikas, Ukrainas vai Uzbekistānas starpā noslēgtā tiesiskās palīdzības līguma 13.pants.

Ja publiskā dokumenta izdevējvalsts nav Hāgas konvencijas dalībvalsts, tad publiskais dokuments legalizējams Ministru kabineta 2019.gada 18.jūnija noteikumu Nr.264 “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi” noteiktajā kārtībā, proti, publisko dokumentu sākumā nepieciešams legalizēt attiecīgās publiskā dokumenta izdevējvalsts kompetentajā iestādē un pēc tam to nepieciešams legalizēt Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā attiecīgā publiskā dokumenta izdevējvalstī.

Publiskie dokumenti, kuriem nav nepieciešama legalizācija

Saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likuma 3.panta otro daļu ir atcelta dokumentu legalizācijas prasība dokumentiem, kuri ir izsniegti Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (izņemot tās aizjūras teritorijas) vai Šveices Konfederācijā. Līdz ar to, ja publiskā dokumenta izdevējvalsts ir Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, Lielbritānija un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (izņemot tās aizjūras teritorijas)vai Šveices Konfederācija, tad Uzņēmumu reģistrs pieņem publisko dokumentu bez tā legalizācijas.

Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu saraksts pieejams Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.

Tāpat aicinām iepazīties ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas sagatavoto infografiku par ārvalstīs izsniegto publisko dokumentu izmantošanu Latvijā.

Dokumentu iesniegšana

Dokumentus svešvalodā (un to tulkojumus) ir iespējams iesniegt Reģistrā gan papīra (izmantojot pasta pakalpojumus), gan elektroniskā formā. Vienlaikus norādāms, ka gadījumā, ja tiek plānots iesniegt dokumentus svešvalodā un to tulkojumu elektroniski, kas ir parakstīti ar citas valsts izsniegtu drošu elektronisko parakstu, iesakām izmantot Eiropas Savienības “edoc” tipa failiem noteikto paplašinājumu “.asice”.