• lv
  • en

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

Ar 2024.gadu Uzņēmumu reģistram jauns reģistrs

2024. gada 1. janvārī spēkā stājas grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTPFNL).

Līdz ar šiem grozījumiem tiek transponētas atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES normas, kas cita starpā paredz precizēt juridisko veidojumu patieso labuma guvēju definīciju, kā arī noteic dalībvalstij pienākumu glabāt informāciju par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tās dalībvalsts izveidotā faktisko īpašnieku centrālajā reģistrā, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo.

Definīcija

Pretstatā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju definīcijai, kas ir iekļauta spēkā esošajā NILLTPFNL redakcijā[1], jaunajā NILLTPFN likuma 1. panta 5.punkta b) apakšpunkta redakcijā noteikts, ka par juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju uzskatāma fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu.

Tātad turpmāk attiecībā uz juridiskajiem veidojumiem kā tā patiesie labuma guvēji ir identificējamas šādas personu kategorijas:

  1. dibinātājs;
  2. pilnvarnieks (pārvaldnieks);
  3. pārraudzītājs;
  4. labuma guvēji vai to kategorija (juridiskajā veidojumā var tikt noteiktas konkrētas personas, kas saņem labumu no juridiskā veidojuma, vai var tikt noteikta personu kategorija. Piemēram, juridiskais veidojums ir izveidots dibinātāja bērnu un mazbērnu labklājībai[2]/ Trasts, kas izveidots uzņēmuma darbiniekiem[3]);
  5. visas citas fiziskās personas, kuras īsteno efektīvu kontroli pār juridisko veidojumu (juridiskā veidojuma dibināšanas dokumentos var noteikt citas personas ar noteiktām tiesībām un pienākumiem (piemēram, persona, kas veic izmaiņas labuma guvēju sastāvā/ persona, kas pieņem lēmumu par juridiskā veidojuma izbeigšanu u.c.)).

Pilnvarnieka pienākums noskaidrot un atklāt juridiskā veidojuma patiesos labuma guvējus

Pilnvarnieka statuss juridiskajā veidojumā ir analogs valdes locekļa amatam juridiskajā personā. Līdz ar to tieši pilnvarniekam vai personai, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā (turpmāk – pilnvarnieks) ir pienākums noskaidrot juridiskā veidojuma patiesos labuma guvējus, glabāt un pastāvīgi aktualizēt informāciju par tiem[4], kā arī glabāt un aktualizēt dokumentāro pamatojumu par patieso labuma guvēju īstenoto kontroli[5]. Pienākums juridiskajam veidojumam iesniegt Reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai stājas spēkā 2024. gada 2. janvārī[6], ja izpildās vismaz viens no sekojošiem nosacījumiem:

  • juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir fiziska persona, kura dzīvesvietas valsts ir Latvija;
  • juridiskā veidojuma pilnvarnieks ir juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijā;
  • juridiskā veidojuma pilnvarniekam nav saiknes ar nevienu Eiropas Savienības dalībvalsti, bet tas juridiskā veidojuma vārdā iesaistās darījuma attiecībās vai iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā.

Ja juridiskā veidojuma patiesie labuma guvēji ir reģistrēti jau citas dalībvalsts vestā reģistrā, tad pieteikumu Reģistrā nav jāiesniedz[7]. Līdzīgi kā attiecībā uz juridiskajām personām, arī attiecibā uz juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem informācija būs paziņojama sākotnēji, pie izmaiņām vai statusa izbeigšanās gadījumā[8].

Reģistrā reģistrētā informācija par juridisko veidojumu

Atbilstoši NILLTPFNL 18.6 panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam, pilnvarnieks Reģistram iesniedz pieteikumu, kurā tiek norādīta identificējošā informācija par juridisko veidojumu, kā arī tā patiesajiem labuma guvējiem un Reģistrs, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu, reģistrēs sekojošu informāciju:

  1. juridiskā veidojuma nosaukumu;
  2. vienlaikus ar informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju, Reģistrs piešķirs juridiskajam veidojumam identifikācijas numuru, kas izmantojams vienīgi šā reģistra ietvaros;
  3. saziņas adresi;
  4. valsti, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem juridiskais veidojums ir izveidots;
  5. informāciju par pilnvarnieku (fizisku vai juridisku personu);
  6. informāciju par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem – dibinātāju/ pilnvarnieku/ pārraudzītāju (ja tāds ir)/ labuma guvējiem un citām personām, kas īsteno kontroli tajā;
  7. datumu, kad izdarīta ziņu reģistrācija.

Ja pieteikumā būs norādīts, ka nav iespējams identificēt labuma guvējus, tad pieteikumā jānorāda personu grupu (kategoriju), kuras labā izveidots vai darbojas juridiskais veidojums.

Dokumentu iesniegšana

Reģistram iesniedzamo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz elektroniski vai papīra formā, izmantojot pasta pakalpojumus[9]. Ņemot vērā, ka pakalpojumu portāls registrs.ur.gov.lv nav pielāgots, lai tajā iesniegtu iepriekš minētos pieteikumus un tam pievienotos dokumentus – elektroniski pieteikumi iesniedzami, sūtot tos uz e-pastu (pasts@ur.gov.lv) vai iesniedzot e-adresē. Papīra formātā dokumenti iesniedzami, izmantojot pasta pakalpojumus vai pasta kasti, kas novietota pie Reģistra ieejas durvīm, Pērses ielā 2.

Valsts nodevas samaksa un dokumentu izskatīšana

Kā norādīts iepriekš, iestājoties NILLTPFNL minētajiem nosacījumiem, juridiskā veidojuma pilnvarniekam būs pienākums Reģistrā iesniegt pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai, pieteikumā norādot ziņas, kas saskaņā ar NILLTPFNL reģistrējamas juridisko veidojumu, kā arī pievienojot dokumentus, kas pamato pieteikumā norādītās ziņas[10]. Savukārt Reģistra valsts notāram, izskatot iesniegtos dokumentus, 3 (triju) darbdienu laikā pēc pieteikumam saņemšanas būs jāpieņem lēmums par ziņu reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ziņas juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā[11]. Ja pieteikuma iesniedzējs mēneša laikā no dienas, kad Reģistrs būs pieņēmis lēmumu par atteikumu reģistrēt ziņas juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā, būs novērsis lēmumā norādītos trūkumus un vēlreiz pieteicis to pašu ziņu reģistrāciju, valsts nodeva atkārtoti nebūs jāmaksā[12].

Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par ziņu kārtību nosaka Ministru kabinets[13], taču ņemot vērā, ka atbilstoši grozījumi 2016. gada 11. oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr. 664 “Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu” nav izdarīti – šobrīd valsts nodeva par informācijas reģistrāciju nebūs jāmaksā.

Informācijas glabāšanas ilgums un pieejamība

Informācija par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem būs pieejama Reģistrā 5 (piecus) gadus no brīža, kad reģistrētas ziņas par juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos[14].

Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”4.10 panta divpadsmito daļu un 4.15 panta pirmo daļu attiecībā uz ziņu par juridisko veidojumu patieso labuma guvēju pieejamību attiecīgi atvērto datu veidā un reģistrācijas lietas publiskajā daļā piemēros, sākot ar 2025. gada 6. janvāri. Līdz minētajam datumam Reģistrs ziņu pieejamību par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem apkopotā (saraksta) veidā nodrošinās Reģistra tīmekļvietnē ur.gov.lv[15].

Reģistrēto ziņu nodošanai reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā arī tiek noteikts iepriekš minētais termiņš t.i., ar 2025. gada 6. janvāri[16].


[1] Patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kura ir klienta — juridiskās personas vai juridiska veidojuma — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks).

[2] Šāda veida juridiskais veidojums var būt labs veids, kā nodrošināt ģimenes vajadzības vairākās paaudzēs. Piemēram, dibinātājs var izveidot juridisko veidojumu savu mazbērnu labā, kas nodrošinātu viņiem izglītību, veselības aprūpi vai citu finansiālu atbalstu līdz noteiktai vecuma grupai.

[3] Šī juridiskā veidojuma dibināšanas vai citos saistītajos dokumentos var noteikt, ka juridiskā veidojuma, kuru izveidojis uzņēmums X, aktīvi tiks sadalīti šī uzņēmuma darbiniekiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, ir strādājuši noteiktu skaitu gadu vai sasniedz noteiktu vecumu. Tāpat juridiskais veidojums var tikt izveidots, lai nodrošinātu pensiju vai citu finansiālu atbalstu darbiniekiem. Piemēram, uzņēmums var izveidot juridisko veidojumu, kas nodrošinātu darbiniekiem vienreizēju izmaksu pensijas gadījumā vai nāves pabalstu viņu mantiniekiem.

[4] informācijas kopums norādīts NILLTPFNL 18.4 panta otrajā daļā

[5] NILLTPFNL 18.4 panta trešā un ceturtā daļa

[6] NILLTPFNL pārejas noteikumu 66. punkts

[7] NILLTPFNL 18.5 panta ceturtā daļa

[8] NILLTPFNL 18.5 panta trešā daļa

[9] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.4 panta sestā daļa

[10] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.28B trešā daļa

[11] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.28C pirmā daļa

[12] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.28C trešā daļa

[13] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 2.20 panta otrā daļa

[14] NILLTPFNL 18.6 panta piektā daļa

[15] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pārejas noteikumu 50. punkts

[16] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pārejas noteikumu 51. punkts