• lv
  • en

Ieteicamā rīcība, redzot neatbilstošu informāciju par PLG

Ceļā uz caurspīdīguma nodrošināšanu uzņēmējdarbībā, tostarp par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem (PLG), Uzņēmumu reģistrs (Reģistrs) ir uzkrājis masīvu datu apjomu par PLG. Nepatiesu ziņu par PLG sniegšana Reģistram ir kriminālnoziegums, tāpēc Reģistrs sadarbībā ar Valsts policiju informē par ieteicamo rīcību, redzot neatbilstošu informāciju par PLG.  

Kopumā PLG atklājuši 83% visu juridisko personu, SIA segmentā sasniedzot pat 97%.

Vide kopumā – samērā caurspīdīga un godprātīga

“Neraugoties uz to, ka ir gadījumi ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm un ārvalstu personu iesaisti, Latvijā tomēr var runāt par samērā caurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi un godprātīgiem uzņēmējiem. Par to liecina fakts, ka par lielāko daļu –  91 000 – SIA PLG informācija Reģistram jau bija iesniegta un varējām to reģistrēt uz noklusējuma pamata. Arī vairums uzņēmumu ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm godprātīgi pildīja informācijas par PLG atklāšanu pienākumu. Bija arī gadījumi, kad pie sarežģītām īpašnieku ķēdēm Reģistrs izmantoja jauno likumdevēja doto rīku  – pie PLG reģistrēšanas pieprasīt dokumentāro pamatojumu, kam jau kopš 2017.gada bija jābūt uzņēmuma rīcībā,” stāsta Guna Paidere, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre.

Starp “burkānu un pātagu”

Tajā pašā laikā iezīmējās arī skaitliski neliela grupa uzņēmumu, kuri ignorēja Reģistra aicinājumus atklāt PLG. Respektīvi, likvidācijas juridiskā procedūra nosaka, ka brīdī, kad Reģistrs pieņem darbības izbeigšanas lēmumu, tiek atcelta valde un izsludināta likvidācija, aicinot pieteikties likvidatoru. Parasti šādos gadījumos banka slēdz pieeju bankas kontam, jo uzņēmums paliek bez amatpersonas. “Tā kā mēs uzņēmējus informējām gan tieši, gan pastarpināti ar mediju, uzņēmēju organizāciju, Valsts ieņēmumu dienesta EDS palīdzību, grūti noticēt, ka šie uzņēmumi tiešām nezināja par PLG atklāšanas pienākumu. Ticamāka šķiet hipotēze, ka šie uzņēmumi neticēja, ka Reģistrs tiešām dēļ PLG neatklāšanas uzsāks likvidāciju,” stāsta Guna Paidere. Uzņēmumiem, kuri atklāja PLG, darbības izbeigšanas lēmums tika atcelts un darbība atjaunota. “Secinām, ka likvidācija tieši dēļ PLG neatklāšanas nav skārusi reālus, strādājošus uzņēmumus, bet tukšas, pamestas čaulas,” stāsta Guna Paidere. Dēļ PLG neatklāšanas izslēgtas 413 augsta riska SIA.

Kriminālatbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

Saskaņā ar Krimināllikuma 195.pantu apzināti nepatiesu ziņu sniegšana vai ziņu nesniegšana par PLG Reģistram ir krimināli sodāma. Minētā darbība ir sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ja ar attiecīgajām darbībām radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm - ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Valsts policijas statistika liecina, ka laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gada novembrim pēc Krimināllikuma 195.panta ir uzsākti 68 kriminālprocesi, tostarp 57 gadījumos iegūts pietiekams pierādījumu kopums kriminālvajāšanas uzsākšanai.

“Krimināllietu izmeklētāji uz jaunajām iespējām kriminālnoziegumu izmeklēšanā un atklāšanā raugās cerīgi, jo līdz šim izmeklētāju rīcībā nebija tādas informācijas par tām fiziskajām personām, kas patiesībā kontrolē juridiskās personas. Var prognozēt, ka jaunās iespējas mainīs kriminālnoziegumu izmeklēšanas algoritmu. Respektīvi, ja agrāk dominēja princips – primārais noziegums ir krāpšana vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas, vai tā saucamie “naudas mūļi”, un izmeklētāji, izmeklējot šos noziegumus, nonāca arī pie nozieguma par nepatiesu ziņu sniegšanu par PLG, tad nākotnē situācija varētu mainīties. Tagad datu nesakritība, informācijas par PLG slēpšanu varētu kļūt par asi, kas izmeklētājiem palīdz nokļūt pie korupcijas, nodokļu krāpšanas, nopietniem interešu konfliktiem un citiem smagiem noziegumiem,” stāsta Kristaps Kalniņš, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes galvenais inspektors.  

Kā rīkoties uzņēmējiem un iedzīvotājiem

Jebkurš iedzīvotājs savās ikdienas gaitās var konstatēt neatbilstības starp Reģistrā reģistrēto PLG un dzīves realitāti. Būtiski nošķirt gadījumus, kuros konstatēts, ka informācija, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības un gadījumus, kuros informācijā konstatēta pārrakstīšanās kļūda. Atbilstoši secinātajam arī jārīkojas.

  • Informācija vai aizdomas par kriminālnoziegumu

Ja konstatēts, ka Reģistrā iesniegtā informācija par PLG, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības, jāsaprot, ka aizdomu apstiprināšanās gadījumā ir runa par krimināli sodāmu darbību. Lai personas, kas par to atbildīgas, būtu iespējams saukt pie Krimināllikumā noteiktās atbildības, jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Reģistrs šajos gadījumos var vienīgi sniegt atbalstu tiesībaizsardzības iestādēm, sniedzot tā rīcībā esošo informāciju. Tāpēc ziņošana par iespējami nepatiesi iesniegtu informāciju par PLG Reģistram nav lietderīga, jo šobrīd Reģistrs var vienīgi pārsūtīt saņemtos iesniegumus Valsts policijai.

Šajos gadījumos ar iesniegumu jāvēršas Valsts policijā –  ar iesniegumu klātienē vai elektroniski, to parakstot ar drošu elektronisko parakstu un iesūtot e-pastā pasts@vp.gov.lv

  • PLG vēršas pie valdes

Reģistrētajiem PLG, kuri nepiekrīt juridiskās personas valdes iesniegtajai informācijai Reģistrā, pirmām kārtām jāvēršas pie juridiskās personas valdes ar skaidrojumu par  attiecīgās informācijas atbilstību.

  • Pārrakstīšanās kļūdas – Reģistram

Reģistram gan šobrīd, gan turpmāk iespējams iesniegt informāciju par konstatētām pārrakstīšanās kļūdām Reģistra vestajos reģistros. Šādas kļūdas tiek labotas likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā. Informēt par kļūdām var ar iesniegumu, to parakstot ar drošu e-parakstu un nosūtot uz e-pastu info@ur.gov.lv vai iesniegšanai izmantojot e-pakalpojumu Iesniegums iestādei vietnē www.latvija.lv

Attiecībā uz PLG, kas 2019. gada jūlijā tika reģistrēti uz pieteikumu pēc noklusējuma pamata norādāms, ka attiecīgā reģistrācija tika izdarīta uz likuma pamata. Proti, saskaņā ar  pārejas noteikumu 41. punktu, ja juridiskā persona līdz 2019. gada 1. jūlijam nebija iesniegusi atsevišķu pieteikumu PLG reģistrācijai, kā arī, ja informācija par tās PLG bija iesniegta citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota juridiskās personas kontrole, izrietēja attiecīgi tikai no SIA dalībnieka, personālsabiedrības biedra, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka vai nodibinājuma valdes locekļa statusa, bija uzskatāms, ka juridiskā persona ir paziņojusi tās PLG, un Reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, līdz 2019. gada 1. jūlijam minētās personas reģistrēja kā PLG attiecīgajos reģistros. Šādos gadījumos atbildīga par reģistrētās informācijas atbilstību ir juridiskā persona.

Ja juridiskā persona konstatējusi izmaiņas PLG sastāvā, tad šādā gadījumā tā Reģistrā piesaka izmaiņas PLG sastāvā.

Kārtība likuma subjektiem – top

Šobrīd tiek veidota speciāla kartība informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likuma (Likums) subjektiem, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, advokātiem, maksātnespējas administratoriem, bankām u.c. Šī – speciālā – ziņošanas kārtība stāsies spēkā 2020.gada 1.jūlijā.

Lai gan šobrīd vēl tiek izstrādāta metodoloģija, jau ir zināms, ka saskaņā ar šo kārtību Reģistrs Valsts policijai sniegs informāciju par gadījumiem, kuros, iespējami nepatiesi iesniegtu informāciju būs konstatējuši Likuma subjekti, kā arī uzraudzības vai kontroles institūcijas. Minētajām personām būs pieejams atsevišķs pakalpojums ziņošanai par attiecīgiem gadījumiem, jo Reģistram būtiski nošķirt, kas ir ziņotājs. Saņemot informāciju šādā kārtībā, Reģistrs arī reģistrēs brīdinājumu attiecīgās juridiskās personas par kuru ziņots reģistrācijas lietā, ka reģistrētā informācija par PLG, iespējams, ir nepatiesa. Taču šāda kārtība stāsies spēkā tikai 2020. gada 1. jūlijā. Turklāt arī pēc šī datuma visām citām personām (kas nav Likuma subjekti) ziņošana par iespējami nepatiesi iesniegtu informāciju par PLG saglabāsies kā līdz šim – Valsts policijai.