• lv
  • en

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

Patieso labuma guvēju atklāšana reģistrējot nekustamo īpašumu

Izmaiņas Zemesgrāmatu likumā, kas stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī, ievieš jaunas atklātības prasības juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. Lai nodrošinātu caurskatāmību, kā arī uzlabotu starptautisko sankciju ievērošanu, ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā noteikts, ka, nostiprinot tiesības uz nekustamo īpašumu Latvijā, ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu tiesību subjektiem obligāti būs jābūt atklātiem to patiesajiem labuma guvējiem.

1. Prasības izpilde Latvijā reģistrētām juridiskajām personām un ārvalsts tiesību subjekta filiālēm:

Ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēta juridiskā persona, personālsabiedrība vai ārvalsts juridiskā persona vai juridiskais veidojums, kas Latvijas Republikā reģistrējis filiāli vai pārstāvniecību, tad tiesību subjektam, iesniedzot dokumentus zemesgrāmatā, nav nepieciešams papildus iesniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Šāds atvieglojums izriet no jau esošā pienākuma atklāt patiesos labuma guvējus, kas nostiprināts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTPFNL). Skatot nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis cita starpā pārliecināsies vai attiecīgais tiesību subjekts Uzņēmumu reģistrā ir reģistrējis informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (Zemesgrāmatu likuma 77. panta 6.punkts). Ja informācija nebūs reģistrēta, tiesnesis nostiprinājuma lūgumu atstās bez ievērības (Zemesgrāmatu likuma 79. pants).

2. Citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts tiesību subjekts:

Ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz citā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, no 2025. gada 1. janvāra nostiprinājuma lūgumam būs pievienojama arī attiecīgās dalībvalsts kompetentās institūcijas informācija par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma reģistrētajiem patiesajiem labuma guvējiem (Zemesgrāmatu likuma 61. panta pirmās daļas 7. punkts). Ar informāciju saprotama gan tiešsaistē pieejama informācija, ja konkrētās dalībvalsts reģistrs, kurā reģistrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem, ir publisks, gan arī strukturētā formātā sagatavots izraksts no attiecīgā reģistra (kompetentās iestādes).

Gadījumā, ja juridiskā persona vai juridiskais veidojums attiecīgās dalībvalsts reģistrā nav reģistrējis informāciju par patieso labuma guvēju, tas izdarāms līdz nostiprinājuma lūguma iesniegšanai. Privāti dokumenti, piemēram, pašas juridiskās personas vai juridiskā veidojuma sastādīts apliecinājums par patiesajiem labuma guvējiem nav pielīdzināms informācijai, kas pārbaudīta un reģistrēta kompetentajā iestādē, līdz ar to, izskatot nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis šādus dokumentus neņems vērā. Secīgi, ja Zemesgrāmatu likumā noteiktie dokumenti netiks iesniegti, nostiprinājuma lūgums tiks atstāts bez ievērības.

3. Citā valstī reģistrēts (izveidots) tiesību subjekts:

Ja nostiprinājumu lūgs juridiskā persona vai juridiskais veidojums, kas nav reģistrēts Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā, tad pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā minētajiem subjektiem būs pienākums atklāt to patiesos labuma guvējus Uzņēmumu reģistrā (Zemesgrāmatu likuma 61.2 pants). Skatot nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis cita starpā pārliecināsies vai attiecīgais tiesību subjekts Uzņēmumu reģistrā ir reģistrējis informāciju par patiesajiem labuma guvējiem (Zemesgrāmatu likuma 77. panta 7. punkts). Ja informācija nebūs reģistrēta, tiesnesis nostiprinājuma lūgumu atstās bez ievērības (Zemesgrāmatu likuma 79. pants).

Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

Likums “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” ir izstrādāts, lai nodrošinātu ārvalsts juridisko personu un juridisko veidojumu caurspīdīgumu kopš brīža, kad šie subjekti uzsāk aktīvu darbību veikšanu ar Latvijas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka Uzņēmumu reģistrs ir centrālā iestāde, kas reģistrē informāciju par juridisko personu un juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem, ar plānotajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” tiks noteikts pienākums ikvienai juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam, nostiprinot tiesības uz Latvijas teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem, atklāt informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Kuras personas uzskatāmas par patiesajiem labuma guvējiem?

Ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kā arī ar plānotajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” netiek grozīta juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju definīcija, kas noteikta NILLTPFNL 1. panta pirmās daļas 5. punktā.

Citā valstī reģistrēta (izveidota) tiesību subjekta pienākums noskaidrot tā patiesos labuma guvējus

Juridiskās personas izpildinstitūcija (valde) savus patiesos labuma guvējus noskaidro, kā arī pastāvīgi glabā un aktualizē informāciju par tiem atbilstoši NILLTPFNL 18.panta ceturtajā daļā noteiktajam. Proti, juridiskās personas rīcībā jābūt patiesā labuma guvēja identificējošiem datiem, kā arī informācijai par īstenoto kontroli un ziņām par personām, ar kuru starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli juridiskajā personā. Juridiskajai personai ir pienākums arī glabāt visus dokumentāros pamatojumus, ar kuriem pamatota norādīto patieso labuma guvēju kontrole, izmantojot fiziskās personas, juridiskās personas, personālsabiedrības un ārvalsts subjektus.

Pilnvarnieka statuss juridiskajā veidojumā ir analogs valdes locekļa amatam juridiskajā personā. Līdz ar to tieši pilnvarniekam vai personai, kurai ir līdzvērtīgs amats juridiskajā veidojumā ir pienākums noskaidrot juridiskā veidojuma patiesos labuma guvējus, glabāt un pastāvīgi aktualizēt informāciju par tiem (informācijas kopums norādīts NILLTPFNL 18.panta otrajā daļā), kā arī glabāt un aktualizēt dokumentāro pamatojumu par patieso labuma guvēju īstenoto kontroli (NILLTPFNL 18.panta trešā un ceturtā daļa).

Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem iesniegšanas termiņi

Sākotnējā informācija par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētas juridiskās personas vai juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem iesniedzama pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas zemesgrāmatā (Zemesgrāmatu likuma 61.2 pants). Savukārt izmaiņas informācijā par patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā par patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos, iesniedzamas NILLTPFNL noteiktajā kārtībā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas (NILLTPFNL 18.panta pirmā daļa un 18.panta pirmā daļa).

Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā papildus reģistrējamas ziņas par citā valstī reģistrētiem (izveidotiem) tiesību subjektiem

Uzņēmumu reģistrs tā vestajos reģistros nereģistrēs citas valsts juridiskās personas un juridiskos veidojumus, kā tas klasiski būtu ar Latvijas juridiskajām personām. Taču, lai Uzņēmumu reģistram iesniegtā informācija par šo tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem būtu sasaistīta, vienlaikus ar informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju, tiks reģistrēts noteikts ziņu apjoms par pašu tiesību subjektu – juridisko personu vai juridisko veidojumu. Vienlaikus norādāms, ka reģistrējamais ziņu apjoms ir izvēlēts tā, lai izslēgtu tiesību subjektu dubultu reģistrāciju dažādās valstīs.

Likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8. panta pirmajā daļā noteikts, ka juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā par juridisko personu un tā patiesajiem labuma guvējiem tiks reģistrētas sekojošas ziņas:

  1. nosaukums;
  2. reģistrācijas numurs;
  3. Uzņēmumu reģistra piešķirtais identifikācijas numurs (nolūkā identificēt tā vestajos reģistros nereģistrētu tiesību subjektu, tam tiks piešķirts identifikators, kas ir izmantojams vienīgi šā reģistra ietvaros);
  4. valsts, kurā juridiskā persona ir reģistrēta;
  5. informācija par juridiskās personas patieso labuma guvēju, tostarp informācija par tā īstenoto kontroli;
  6. datums, kad izdarīta ziņu reģistrācija.

Savukārt atbilstoši NILLTPFNL 18.6 panta trešajā daļā noteiktajam par juridisko veidojumu, kā arī tā patiesajiem labuma guvējiem tiks reģistrētas šādas ziņas:

  1. juridiskā veidojuma nosaukumu;
  2. Uzņēmumu reģistra piešķirtais identifikācijas numurs (nolūkā identificēt tā vestajos reģistros nereģistrētu tiesību subjektu, tam tiks piešķirts identifikators, kas ir izmantojams vienīgi šā reģistra ietvaros);
  3. saziņas adresi;
  4. valsti, saskaņā ar kuras normatīvajiem aktiem juridiskais veidojums ir izveidots;
  5. informāciju par pilnvarnieku (fizisku vai juridisku personu);
  6. informācija par juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem (dibinātāju, pilnvarnieku, pārraudzītāju (ja tāds ir), labuma guvējiem un citām personām), tostarp informācija par to īstenoto kontroli;
  7. datumu, kad izdarīta ziņu reģistrācija.

Ja pieteikumā būs norādīts, ka nav iespējams identificēt labuma guvējus, tad pieteikumā jānorāda personu grupu (kategoriju), kuras labā izveidots vai darbojas juridiskais veidojums. Arī šādā gadījumā ir uzskatāms, ka pienākums juridiskajam veidojumam atklāt savu patieso labuma guvēju ir izpildīts.

Dokumentu iesniegšana

Reģistram iesniedzamo pieteikumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz elektroniski vai papīra formā, izmantojot pasta pakalpojumus[1]. Ņemot vērā, ka pakalpojumu portāls registrs.ur.gov.lv nav pielāgots, lai tajā iesniegtu iepriekš minētos pieteikumus un tam pievienotos dokumentus – elektroniski pieteikumi iesniedzami, sūtot tos uz e-pastu (pasts@ur.gov.lv) vai iesniedzot e-adresē. Papīra formātā dokumenti iesniedzami, izmantojot pasta pakalpojumus.

Detalizētāka informācija par reģistrācijas kārtību, tostarp arī dokumentu paraugi, pieejama šeit.

Valsts nodevas samaksa un dokumentu izskatīšana

Kā norādīts iepriekš, iestājoties NILLTPFNL vai citos normatīvajos aktos, piemēram, Zemesgrāmatu likumā minētajiem nosacījumiem, Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētai juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam būs pienākums Uzņēmumu reģistrā iesniegt pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai, pieteikumā norādot ziņas, kas saskaņā ar NILLTPFNL reģistrējamas par juridisko personu vai juridisko veidojumu, kā arī pievienojot dokumentus, kas pamato pieteikumā norādītās ziņas[2]. Savukārt Uzņēmumu reģistra valsts notāram, izskatot iesniegtos dokumentus, 3 (triju) darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas būs jāpieņem lēmums par ziņu reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ziņas juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā[3]. Ja pieteikuma iesniedzējs mēneša laikā no dienas, kad Uzņēmumu reģistrs būs pieņēmis lēmumu par atteikumu reģistrēt ziņas juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā, būs novērsis lēmumā norādītos trūkumus un vēlreiz pieteicis to pašu ziņu reģistrāciju, valsts nodeva atkārtoti nebūs jāmaksā[4].

Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par ziņu kārtību nosaka Ministru kabinets[5], taču ņemot vērā, ka atbilstoši grozījumi 2016. gada 11. oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr. 664 “Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu” nav izdarīti – šobrīd valsts nodeva par informācijas reģistrāciju nebūs jāmaksā.

Informācijas glabāšanas ilgums un pieejamība

Informācija par patiesajiem labuma guvējiem tādiem tiesību subjektiem, kas nav reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā, būs pieejama reģistrā 5 (piecus) gadus no dienas, kad reģistrētas ziņas par iepriekš minēto tiesību subjektu patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos[6], [7].

Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”4.10 panta divpadsmito daļu un 4.15 panta pirmo daļu attiecībā uz ziņu, kas reģistrējamas juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā, pieejamību attiecīgi atvērto datu veidā un reģistrācijas lietas publiskajā daļā piemēros, sākot ar 2025. gada 1. aprīli[8]. Līdz minētajam datumam Reģistrs ziņu pieejamību par šo tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem apkopotā (saraksta) veidā nodrošinās Reģistra tīmekļvietnē ur.gov.lv[9].

Reģistrēto ziņu nodošanai reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā arī tiek noteikts iepriekš minētais termiņš t.i., ar 2025. gada 1. aprīli[10], [11].


[1] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.4 panta sestā daļa

[2] Likumprojekta “Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” 6. pants. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/f8e13753-9e61-4e0f-afbe-365662672bdc/preview

[3] Likumprojekta “Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” 2. pants. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/f8e13753-9e61-4e0f-afbe-365662672bdc/preview

[4] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.28C trešā daļa

[5] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 2.20 panta otrā daļa

[6] Likumprojekta “Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” 8. pants. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/f8e13753-9e61-4e0f-afbe-365662672bdc/preview

[7] NILLTPFNL 18.6 panta piektā daļa

[8] Likumprojekta “Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” 11. pants. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/f8e13753-9e61-4e0f-afbe-365662672bdc/preview

[9] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pārejas noteikumu 50. punkts

[10] Likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pārejas noteikumu 51. punkts

[11] Likumprojekta “Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” 11. pants. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/f8e13753-9e61-4e0f-afbe-365662672bdc/preview