Saeima galīgajā lasījumā atbalsta Digitalizācijas direktīvas normu ieviešanu
Saeima galīgajā lasījumā atbalsta Digitalizācijas direktīvas normu ieviešanu
Saeima 6. jūlijā otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Komerclikumā un likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ar kuriem tiek ieviestas Digitalizācijas direktīvas normas. Saskaņā ar direktīvu komercreģistra iestāde (Uzņēmumu reģistrs) kļūst par vadošo organizāciju komercreģistra publicitātes nodrošināšanā nacionālā un starptautiskā līmenī, kas Latvijā nozīmē līdzšinējās oficiālās publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” “pārnešanu” uz Reģistra informācijas tīmekļvietni https://info.ur.gov.lv un secīgi informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības valstu komercreģistriem birokrātiskā sloga mazināšanai un uzņēmējdarbības vides caurredzamības uzlabošanai pārrobežu gadījumos.
Komerclikuma grozījumi ietver vairākus praktiskus (svarīgi uzņēmējiem) un juridiskus (svarīgi juristiem, kas uzņēmējiem palīdz tiesvedībās u.tml.) jauninājumus Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrā). Plānots, ka daļa izmaiņu stāsies spēkā šī gada 1. augustā, bet pilnībā regulējums stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā, jo tehnisko jauninājumu realizāciju Reģistrs veic uzsāktajā 90tajos gados būvēto sistēmu modernizācijas projektā.
Minētie likumu grozījumi ir pirmais solis Digitalizācijas direktīvas ieviešanā. Praktiskā direktīvas nosacījumu ieviešana notiks caur Reģistra uzsākto modernizācijas projektu. Tas paredz 90tajos gados būvēto Reģistra informācijas sistēmu nomaiņu, izveidojot modernu, ilgtspējīgu un mūsdienu tehnoloģijās un pašapkalpošanās vidē balstītu Reģistra informācijas sistēmu, kas ļautu uzlabot Reģistra funkciju izpildes efektivitāti, kā arī ieviest klientorientētus pakalpojumus un nodrošināt to pārrobežu pieejamību, tostarp, angļu valodā, atbilstošus parakstīšanai ar ES valstu e-parakstiem.
Digitalizācijas direktīva Reģistrā – īsi par galveno
Digitalizācijas direktīvas (DD) mērķis ir radīt visā Eiropas Savienībā (ES) vienotu mehānismu, lai uzņēmēji, izmantojot drošu e-parakstu, varētu ES valstīs attālināti dibināt uzņēmumus vai veikt izmaiņas (piemēram, valdes maiņa u.tml.), resp., mērķis ir nodrošināt to, ka Latvijas uzņēmējs citā ES valstī vai citas ES valsts uzņēmējs Latvijā var dibināt uzņēmumu digitāli, fiziski neierodoties klātienē. Latvijas Uzņēmumu reģistrs jau šobrīd nodrošina elektronisku reģistrāciju (bez ierašanās klātienē) vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem. Citās ES valstīs situācija ir atšķirīga – ir valstis, kas nodrošina tikai tiešsaistes pakalpojumus, ir valstis, kas nodrošina tikai klātienes pakalpojumus, ir valstis, kas nodrošina abas iespējas.
DD arī nostiprina ES dalībvalstu biznesa reģistru lomu komercreģistru publicitātes nodrošināšanā, lai secīgi nākotnē ES iestādes varētu apmainīties ar informāciju par dažādās valstīs reģistrētiem uzņēmējiem (komersantiem), resp., DD nosaka, ka par galveno informācijas digitālā veidā pieejamības vietu kļūst Reģistrs, tostarp Reģistra tīmekļvietnē notiek arī informācijas izsludināšana juridiskā nozīmē utt.
Lai DD uzstādījumus ieviestu praksē, tiek veikti grozījumi Komerclikumā. Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka Komerclikuma normas attiecas nevis uz visiem uzņēmējiem, bet tikai uz komercreģistrā reģistrētajiem komersantiem, tas ir, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrības (AS), pilnsabiedrības, komandītsabiedrības, Latvijas komersantu filiāles, ārvalstu komersantu filiāles un Eiropas komercsabiedrības.
Informācijas reģistrēšana Reģistrā
Informācijas reģistrēšana Reģistrā – izmaiņas vietējos neskar
Reģistrācijai Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā jau šobrīd iespējams iesniegt dokumentus digitāli, ja tie parakstīti ar drošu e-parakstu kā e-oriģināli vai papīra dokumentu oriģinālu e-atvasinājumi. Tāpēc reģistrācijas – uzņēmuma dibināšana vai izmaiņu veikšana – jomā Latvijas uzņēmējiem izmaiņu nebūs.
Informācijas reģistrēšana Reģistrā – izmaiņas ES dalībvalstu komersantu filiālēm
Izmaiņas reģistrācijas procesā būs ES dalībvalstu komersantu filiālēm. Turpmāk reģistrējot filiāli Latvijā, nebūs jāiesniedz dokuments, kas apliecina komersanta reģistrāciju attiecīgajā ES dalībvalstī, kā arī komersanta statūtus, dibināšanas līgumu vai tiem pielīdzināmu dokumentu
Reģistrs vērš uzmanību, ka jauninājums attiecas tikai uz ES dalībvalstī reģistrēta komersanta filiāli Latvijā. Ja ārvalsts komersants reģistrēts valstī ārpus ES, tad spēkā joprojām būs līdzšinējā kārtībā.
Informācijas apmaiņa ES atkarīga no katras ES dalībvalsts reģistra
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka ziņu un dokumentu nodošana un saņemšana, izmantojot ES reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, lielā mērā būs atkarīga gan no sistēmas attīstības, gan dalībvalstu reģistru gatavības datu apmaiņai. Tas nozīmē, ka likumprojekta normu tehniskā (praktiskā) izpilde attiecībā uz ziņu un dokumentu apmaiņu, būs atkarīga no reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas izstrādātājiem un dalībvalstu reģistru informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstības – piemēram, iespējām veikt ziņu apmaiņu par komercsabiedrības filiāli dalībvalstī vai dalībvalsts reģistrā reģistrētu kapitālsabiedrību vai ziņām par patiesajiem labuma guvējiem.
Jāņem vērā, ka ne visas dalībvalstis pašlaik ir pievienojušās reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai vai līdz 2021. gada 1. augustam būs ieviesušas nepieciešamos IKT pielāgojumus, lai, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, spētu nodot visas nepieciešamās DD noteiktās ziņas sekmīgai pārrobežu datu apmaiņai.
Uz likumprojekta izstrādes brīdi nav zināms, kad šāda datu apmaiņa pilnā apmērā varētu notikt.
Uzņēmumu reģistrs tīmekļvietnē www.ur.gov.lv publicēs sarakstu ar tām dalībvalstīm, kuras nodrošina ziņu un dokumentu nodošanu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā. Par ES reģistru apmaiņu ar informāciju Reģistrs informēs, tuvojoties 1. augustam. (Papildināts, 21.07.2021. ES reģistru savstarpējās savienojamības sistēma no 1.augusta sāk darboties testa režīmā, tāpēc klientiem tā vēl nav pieejama. Brīdī, kad ES reģistri sāks reālu informācijas apmaiņu, Uzņēmumu reģistrs par to informēs.)
Ārvalstu filiāles veido nelielu – nepilns 1% - klientu skaitu.
Regulējums attiecas tikai uz komersantu filiālēm, uz komersantu pārstāvniecībām tas neattiecas.
Informācijas publiskošana Reģistrā
Vairākas izmaiņas gaidāmas Reģistrā reģistrētās informācijas publiskošanā.
Dažas būs ļoti praktiskas, savukārt dažas - praktisko ikdienas dzīvi nemainīs, bet būtiski mainīs juridiskos nosacījumus, kas svarīgi uzņēmēju strīdos (tiesvedībās).
Ierakstu izsludināšana Reģistra tīmekļvietnē – no 1. augusta
Kā zināms, komercreģistrā reģistrētie dati kopš 2020. gada janvāra pieejami Reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv visiem interesantiem bez maksas.
Informācija Reģistra tīmekļvietnē kļūst publiska brīdi pēc ieraksta izdarīšanas komercreģistrā jeb Reģistra informācijas sistēmās. Paralēli tam notiek oficiālā ierakstu izsludināšana (juridiskā termina izpratnē) oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” – “papīra laikmetā” ierakstu izsludināšana notika laikrakstā, mūsdienās – “Latvijas Vēstneša” tīmekļvietnē https://www.vestnesis.lv Tā notiek pāris dienas pēc ieraksta izdarīšanas komercreģistrā, un to sauc par “oficiālo publikāciju “Latvijas Vēstnesī””.
Termins “ierakstu izsludināšana” saskaņā ar Komerclikuma 12. pantu pirmo daļu nozīmē: “Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu”.
Izsludināšanas mērķis ir padarīt publiskus un juridiski saistošus Reģistra ierakstus, lai aizsargātu trešo personu intereses.
Ņemot vērā, ka Digitalizācijas direktīva stiprina nacionālo Reģistru lomu, lai nākotnē būtu iespējama pilnvērtīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstu Reģistriem, Komerclikuma grozījumi nosaka, ka turpmāk – pašreizējā redakcijā no 2021. gada 1. augusta – ierakstu izsludināšana notiek Reģistra informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv
Kad?
- Tas nozīmē, ka turpmāk tiem ierakstiem, kuri Reģistra informācijas tīmekļvietnē tiks ierakstīti pēc 1. augusta, ieraksts informācijas tīmekļvietnē būs uzskatāms par ieraksta izsludināšanu. Reģistrs vērš uzmanību, ka turpmāk – no 1. augusta, kad jaunais regulējums stāsies spēkā, – ieraksti un dokumenti tiks uzskatīti par izsludinātiem nākamajā dienā jeb pēc pulksten 00.00 pēc ieraksta izdarīšanas vai dokumenta pievienošanas reģistrācijas lietai.
- Savukārt tajos gadījumos, kad ieraksts izdarīts līdz 31. jūlijam, par ieraksta izsludināšanas brīdi būs uzskatāms publikācijas “Latvijas Vēstnesī” datums.
Kā?
- Pēc 2023. gada 1. jūlija Reģistra informācijas tīmekļvietnē līdzās komercreģistra ierakstam tiks norādīts arī ieraksta izdarīšanas datums, savukārt reģistrācijas lietai pievienotajiem dokumentiem – datums, kad dokuments ir pievienots lietai. Piemēram, līdzās aktuālajai SIA juridiskajai adresei (ieraksts) būs arī datums, kad ieraksts veikts, jeb datums, kad juridiskā adrese kļuvusi saistoša visām trešajām personām (klientiem, partneriem u.c.).
- Ņemot vērā, ka tehniski jaunu lauku izbūve prasa izmaiņas iestrādāt ne tikai klientiem redzamajā tīmekļvietnes daļā, bet arī tās iestrādāt iekšējās automatizētajās sistēmās, un Reģistrs šobrīd ir uzsācis informācijas sistēmas modernizācijas projektu, kas paredz Reģistra esošo 90to gadu beigās būvēto informācijas sistēmu nomaiņu uz jaunām tehnoloģijām, pieņemts lēmums neieguldīt valsts budžeta līdzekļus pašreizējās sistēmas izmaiņās, bet izmaiņas iestrādāt jaunajā sistēmā. Tāpēc līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistra ieraksta datums un datums, kad dokumenti pievienoti reģistrācijas lietai, būs redzams valsts notāra lēmumā par ieraksta izdarīšanu vai dokumentu pievienošanu reģistrācijas lietai. Šie valsts notāra lēmumi (kas pieņemti, sākot no šī gada 1. augusta) būs pieejami Reģistra informācijas tīmekļvietnē dokumentu sadaļā. Tādējādi lietas publiskajai daļai tiks pievienoti tie valsts notāru lēmumi, kuros ietvertā informācija saistīta ar ieraksta vai dokumenta izsludināšanu. Ja šajos valsts notāru lēmumos būs ietverts saturs, ko Reģistrs nedrīkst brīvpieejā publiskot, ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības normas (piemēram, informācija par patieso labuma guvēju, kas informācijas izsniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu), tad attiecīgais saturs tiks aizklāts.
Paziņojumu izsludināšana Reģistra tīmekļvietnē – no 2023. gada 1. jūlija
Šobrīd paziņojumi, kas saistīti ar komercreģistra tiesību subjektiem, piemēram, paziņojumi kreditoriem, paziņojumi par darbības izbeigšanu u.tml. tiek publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Turpmāk – lai visi paziņojumi, kas nesaraujami saistīti ar komercreģistra ierakstiem vai noteiktu darbību veikšanu komercreģistrā, tiktu publicēti vienuviet kopā ar attiecīgiem komercreģistra ierakstiem un citām komercreģistra ziņām – Reģistra informācijas tīmekļvietnē tiks publicēti arī minētie paziņojumi.
Šāda pieeja ļaus mazināt arī administratīvo slogu gadījumos, kad paziņojumi un ieraksti secīgi saistīti laikā. Piemēram, Komerclikuma 347. pants nosaka, ka katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība (uzņēmums) ne agrāk kā trīs mēnešus pēc paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Turpmāk uzņēmējiem vairs nebūs jāseko līdzi publikācijas datumam, nebūs tas jānorāda pieteikumā Reģistram. Savukārt Reģistra ierēdnim vairs nebūs papildus jāpārbauda publikācijas datums, jo to darīs Reģistra IT sistēma.
Reģistra stratēģija paredz procesu digitalizāciju, tas ir, tos procesus, kurus iespējams automatizēt, nodrošina IT sistēmas, bet darbinieki dara tos procesus, kurus nav iespējams automatizēt (sarežģīti, nestandarta gadījumi).
Līdz 2023. gada 1. jūlijam paziņojumi tiks izsludināti līdzšinējā kārtībā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Izmaiņas par nekustamā īpašuma piekrišanu
Šobrīd Komerclikums komersantiem prasa pie juridiskās adreses reģistrācijas Reģistrā iesniegt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu sabiedrības (uzņēmuma) juridiskās adreses reģistrācijai.
Šis pienākums attiecas tikai uz komercreģistrā reģistrējamiem uzņēmumiem, citiem uzņēmumiem un organizācijām šāda pienākuma nav.
Statistika liecina, ka pašreizējais Komerclikuma regulējums neattur krāpniekus - laika posmā no 2011. līdz 2020. gadam Reģistrs ir nosūtījis materiālus tiesībsargājošām iestādēm par neatrašanos juridiskajā adresē (iespējams, viltota nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana) par 3855 subjektiem (vidēji par 35 subjektiem mēnesī). Līdz ar to konstatējams, ka negodprātīgiem komersantiem nekustamā īpašuma īpašnieku piekrišanu iesniegšana Reģistram nav šķērslis, savukārt godprātīgiem komersantiem tas ir papildu administratīvais slogs (papildu dokuments; grūtības, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ilgstoši neatrodas Latvijā, un viņam nav arī e‑paraksta vai ja nekustamajam īpašumam ir vairāki kopīpašnieki).
Tāpēc grozījumi Komerclikumā paredz aizstāt pašreizējo piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai ar SIA, AS valdes locekļa apliecinājumu par to, ka komersantam ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē un ka komersants attiecīgajā adresē ir arī sasniedzams.
Turklāt, ieviešot valdes locekļa apliecinājumu, tiek paaugstināta valdes locekļu atbildība par likuma prasību ievērošanu – pirmkārt, nodrošināt, ka komersants tiek reģistrēts adresē, kurā tam ir tiesisks pamats atrasties (piemēram, ir noslēgts nomas līgums) un, otrkārt, nodrošināt, ka komersants attiecīgajā adresē ir sasniedzams. Ja tiks konstatēts, ka apliecinājums neatbilst patiesībai, komersanta valdes locekļi varēs tikt saukti pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts pārvaldes iestādei.
Tieslietu ministrijas ieskatā minētā kārtība būs efektīvāka, jo ļaus sodīt fiziskās personas, kuras ir pārkāpušas nekustamā īpašuma īpašnieku īpašuma tiesības. Atšķirībā no piekrišanām, kur gadījumos, kad ir konstatēta piekrišanas viltošana, ir iespējams pierādīt viltošanas faktu, bet nav iespējams konstatēt personu, kura viltojumu ir veikusi, kā arī ir apgrūtinoši pierādīt, ka komersanta valdes loceklis ir apzināti izmantojis viltotu dokumentu, un attiecīgi personas, kuras ir viltojušas piekrišanu un izmantojušas viltotu piekrišanu, paliek nesodītas, apliecinājuma gadījumā valdes loceklis ir konkrēta dokumenta autors un uzņemas pilnu atbildību par dokumenta saturu un atbilstību patiesībai.