• lv
  • en

Sagatavoti būtiski grozījumi efektīvākai cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

Finanšu ministrija ir apkopojusi visu iesaistīto institūciju izstrādātos priekšlikumus un sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru virzīs grozījumus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Grozījumu mērķis ir efektivizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: "Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra rosinātie grozījumi ir turpinājums jau iesāktajām reformām finanšu sektorā un ir nozīmīgs rīks efektīvākai cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Grozījumi piešķirs Uzņēmumu reģistram lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām Uzņēmumu reģistram. Tāpat minētie grozījumi ļaus noslēgt patieso labuma guvēju atklāšanas procesu 1740 augsta riska SIA, kuras vēl joprojām nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu."

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: "Esošā situācija patieso labuma guvēju atklāšanā nav iepriecinoša – uzņēmēji ir bijuši kūtri, iesniedzot ziņas Uzņēmumu reģistrā par patiesajiem labuma guvējiem uzņēmumos. Grozījumi normatīvajos aktos būtu papildus kontroles rīks, lai uzņēmēji sniegtu patiesu informāciju un izprastu tālākās sekas, kas notiks, ja tiks sniegta maldīga informācija Uzņēmumu reģistram.

Grozījumi "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" nosaka, ka likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo Uzņēmumu reģistram par gadījumiem, kuros izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam. Attiecīgi Uzņēmumu reģistram būs pienākums informēt tiesībsargājošās iestādes par nepatiesu ziņu sniegšanu attiecībā uz patiesajiem labuma guvējiem, vienlaikus brīdinot arī citus likuma subjektus par iespējamu informācijas neatbilstību.

Grozījumi nosaka arī jaunu pienākumu ārvalstu uzņēmumiem un organizācijām, kas Latvijā reģistrē filiāles vai pārstāvniecības, atklāt patiesos labuma guvējus. Tiklīdz likumprojekta prasība stāsies spēkā, ārvalstu uzņēmumiem būs sešu mēnešu laiks, lai informētu Uzņēmumu reģistru par to patiesajiem labuma guvējiem. Ja tas netiks darīts – filiāle vai pārstāvniecība tiks izslēgta no reģistra.

Papildus tiek paredzēts piešķirt Uzņēmumu reģistram tiesības pieprasīt juridiskai personai īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentus, kas apstiprina informāciju par patiesā labuma guvēja identitāti. Tādējādi Uzņēmumu reģistrs pilnvērtīgāk varēs vērtēt iesniegtās informācijas patiesumu un atbilstību, kā arī izvērtēt riskus attiecībā uz juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem.

Ņemot vērā to, ka ir uzņēmumi, kuri atbilstoši jau šobrīd spēkā esošajam regulējumam ir paziņojuši pēc noklusējuma to patiesos labuma guvējus, lai sakārtotu ierakstus datu bāzē, paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrs šajos gadījumos, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrēs patiesos labuma guvējus, pamatojoties uz likumu.

Grozījumi paredz arī paplašināt likumā noteikto subjektu loku ar maksātnespējas procesa administratoriem, kuriem būs pienākums parādnieka mantas atsavināšanas procesā pārliecināties par mantas izcelsmes legalitāti un nodrošināt, ka ar maksātnespējas procesa starpniecību netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Minēto procesu uzraudzīs Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Finanšu ministrija minētos grozījumus ir iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai tuvākajā valdības sēdē.