Gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk – LTRK) valdes locekļa un Politikas daļas direktora Jāņa Lielpētera, gan Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk – LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša paustajos argumentos skaidri iezīmējas kopīga pozīcija – izvēle nodrošināt pamatinformācijas par uzņēmumiem brīvu pieejamību bijusi pareizā izvēle. Ne tāpēc, ka “tā ir moderni”, bet tāpēc, ka bez šāda principa ekonomika kļūtu lēnāka, dārgāka un riskantāka.

Institucionāls atbalsts uzņēmējiem

Kā uzskata Jānis Lielpēteris, ja valsts paaugstina prasības uzņēmumiem, piemēram, naudas atmazgāšanas novēršanas regulējumu kontekstā, tad valstij ir jānodrošina arī instruments, kas ļauj šīs prasības izpildīt. Partneru izpēte pirms biznesa lēmumu pieņemšanas kļuvusi ne tikai par tālredzīgi domājošu uzņēmumu iespēju, bet arī noteikta normatīvajos aktos. Tas nozīmē, ka uzņēmējam jāspēj ātri pārbaudīt sadarbības partnerus, amatpersonas, reputācijas riskus, patiesos labuma guvējus.

Bezmaksas dati samazina birokrātisko un finanšu slogu

Gan Jānis Lielpēteris, gan Kaspars Gorkšs uzsver praktisko ieguvumu – bezmaksas piekļuve uzņēmumu datiem paātrina administratīvos procesus un samazina slogu. Tas ir īpaši svarīgi situācijā, kad uzņēmējiem jau tā jādzīvo normatīvo prasību blīvumā. Informācijai ir jābūt “uzreiz, tagad un bez maksas”, nevis jāiegūst caur izziņām, gaidīšanu vai dārgām datu bāzēm.

Kā norāda abi uzņēmēju vides pārstāvji, runa nav tikai par ērtību. Katrs maksas šķērslis datiem palielina darījuma izmaksas. Ja pārbaude rada papildu izmaksas, tad daļa darījumu kļūst nerentabli, daļa sadarbību netiek īstenotas, risku analīze tiek atlikta vai vispār netiek veikta. Gan LDDK, gan LTRK pārstāvji norāda, ka rezultātā var būtiski tikt bremzēta ekonomiskā aktivitāte.

Tirgus caurspīdība un investoru uzticība sākas ar brīvpieejas datiem

Bezmaksas uzņēmumu dati ir arī reputācijas jautājums pašai valstij. K. Gorkšs atzīmē: “Ja dati ir publiski un brīvpieejā, tas ir skaidrs signāls investoriem, ka Latvija caurspīdību vērtē augstu un tai nav ko slēpt. Tas mazina ēnu ekonomikas risku uztveri un kopumā būvē uzticēšanos tirgum.”

K. Gorkšs norāda, ka uzņēmējdarbības videi maksas dati var dot nelabvēlīgu signālu – informāciju var “paslēpt aiz maksas sienas”, turklāt tā pieejama tikai tiem uzņēmējiem, kas to var atļauties. Tas būtiski sit pa tirgus reputāciju – gan vietējo uzņēmēju uzticības līmeni, gan ārvalstu investoru priekšstatu par vidi.”

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvērtie dati ir vitāli

Ja lieliem uzņēmumiem datu apmaksa var būt neērta, tad mazajiem un vidējiem (MVU) tā var būt izšķiroša. MVU rēķina katru izdevumu pozīciju, un tieši viņiem maksas barjera visbiežāk nozīmē atteikšanos no padziļinātas pārbaudes vai dalības tirgū vispār, kas samazina MVU konkurētspēju un datos balstītas lēmumu pieņemšanas iespējas.

Savukārt brīvpiekļuves dati ir MVU izaugsmes iespēja. MVU var būvēt jaunas digitālas platformas, datu analītikas rīkus, agregatorus, kas uz valsts datu pamata rada pievienoto vērtību. “Šī ir niša, kurā nav vajadzīgas milzīga komanda, ir tikai vajadzīga laba ideja, spēja savienot datu kopas un piedāvāt tās lietotājam saprotamā veidā,” stāsta J. Lielpēteris.

Tātad atvērtie dati ne tikai aizsargā MVU no liekiem izdevumiem, bet arī rada jaunas iespējas tirgū.

Kur jābeidzas valstij un jāsāk privātajam sektoram

Uzņēmējdarbības vides izaugsmei būtisks ir konkurences neitralitātes princips. J. Lielpēteris norāda: “Valsts pienākums ir nodrošināt pamata datu kopu brīvpieejā. Savukārt privātajam sektoram uz šīs bāzes jāveido paplašinātie pakalpojumi un analītika. Valstij nevajag mēģināt konkurēt ar komersantiem tajā, ko viņi var izdarīt labāk – lietotāju pieredzē, datu integrēšanā un ērtos analītiskos rīkos. Veselīgs modelis ir tad, ja pamats ir publisks, bet pievienotā vērtība rodas tirgū.”

Ikdienas pārbaudēm — skaidrs un pieejams

Gan LDDK ģenerāldirektors, gan LTRK valdes loceklis un Politikas daļas direktors uzsver, ka info.ur.gov.lv viņu organizācijās ir kļuvis par regulāru ikdienas darba rīku. Portāls tiek izmantots bieži un sistemātiski – gan esošo biedru un partneru statusa pārbaudēm, gan jaunu sadarbības iespēju izvērtēšanai, arī reputācijas un riska faktoru skatīšanai. Citiem vārdiem, tā nav “reizi pa reizei atverama datubāze”, bet praktisks instruments, kas palīdz uzturēt drošu un informētu uzņēmējdarbības vidi.

Vienlaikus platformas pamata funkcionalitāte tiek atzīta kā pietiekami skaidra, loģiska un lietotājam saprotama – vajadzīgo informāciju iespējams atrast bez sarežģītiem soļiem, un portāls pilda savu galveno uzdevumu, nodrošinot ātru piekļuvi uzņēmumu pamatdatiem un partneru pārbaudei nepieciešamajai informācijai.

Atvērtība kā apzināts virziens

Uzņēmumu reģistra vadītāja, galvenā valsts notāre Laima Letiņa norāda, ka  turpmākajos gados piekļuve uzņēmumu datiem kļūs arvien ērtāka, bet analītika — automatizētāka. Lielāku lomu ikviena ikdienā spēlēs arī mākslīgais intelekts, kas palīdzēs gan partneru izvērtēšanā, gan tirgus priekšizpētē. Dati jau tagad kļuvuši par ikdienas darba un stratēģisku lēmumu pamatu. Tālākā izaugsme nav pašsaprotama, tai būs jābūt politiskai izvēlei. Ja valsts mērķtiecīgi uzlabos datu apriti un savietojamību starp iestādēm, ieguvēji būs visi.

“Brīvpieejas uzņēmumu dati nav privilēģija, bet ekonomikas drošības un caurspīdības pamats. Ja vēlamies uzticamu un konkurētspējīgu vidi, datiem, kam pieļaujams būt publiskiem, jābūt pieejamiem visiem. Tas samazina slogu uzņēmumiem, veicina jaunu pakalpojumu radīšanu un stiprina investoru uzticību Latvijai. Ja mēs gribam ekonomiku, kas aug un kurai uzticas, tad datiem jābūt atvērtiem. Nevis tikai tiem, kas var samaksāt, bet visiem, kas grib strādāt godīgi un droši,“ atzīmē Letiņa.

Oficiāli un bez maksas – tikai info.ur.gov.lv

Uzņēmumu reģistrs 2025. gada novembrī īsteno informatīvo kampaņu, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par to, ka uzticama, pārbaudīta un aktuāla informācija par Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir brīvi pieejama bez maksas Uzņēmumu reģistra datubāzē – info.ur.gov.lv. Kampaņa aicina iedzīvotājus un uzņēmējus ikdienas darījumos izmantot oficiālu un bez maksas avotu, lai pārbaudītu sadarbības partnerus, mazinātu riskus un pieņemtu pamatotus lēmumus. Tādējādi tiek veicināta gan tirgus caurspīdība, gan drošāka uzņēmējdarbības vide kopumā.