VISPĀRĪGAIS JAUTĀJUMS

Iekšējie noteikumi (turpmāk – Ētikas kodekss) nosaka ētiskas rīcības pamatprincipus ar mērķi veicināt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) ierēdņu un darbinieku (turpmāk – Nodarbinātie) ētisko apziņu, darba un uzvedības kultūru, nostiprināt profesionālo ētiku, veidot pozitīvu Reģistra tēlu sabiedrībā un vairot sabiedrības uzticību Reģistram, Nodarbinātā tiesības un pienākumus, darbības, kas vērstas uz interešu konflikta novēršanu, informācijas par lobētājiem publicēšanas un Ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanas kārtību.

ĒTISKAS RĪCĪBAS PAMATPRINCIPI

1. Neatkarības un neitralitātes princips:
   1. Nodarbinātais ir neatkarīgs un neitrāls spriedumos, lēmumos un rīcībā, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi, ārējos un iekšējos normatīvos aktus un ētiskas rīcības pamatprincipus;
   2. Neitralitāte kā ētiskas pozīcijas ievērošana ir priekšnosacījums Reģistra kopējā tēla veidošanai sabiedrībā;
   3. Nodarbinātais savā profesionālajā darbībā un, it īpaši, lēmumu pieņemšanā neietekmējas no piederības partijām, politiskām kustībām vai organizācijām, kā arī no personiskās finansiālās ieinteresētības;
   4. Nodarbinātā uzvedība atbilst profesionālās ētikas normām un rada pārliecību par spēju kontrolēt jebkuru situāciju;
   5. Nodarbinātais izvērtē ikvienu ielūgumu un viesmīlības piedāvājumu, ņemot vērā to, kāds labums no šādu ielūgumu pieņemšanas ir Reģistram kopumā un, vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību piedāvātājam.
2. Objektivitātes un precizitātes princips:
   
   1. jautājumu izskatīšana Reģistrā notiek pēc būtības, objektīvi, ņemot vērā precīzi pārbaudītu informāciju;
   2. Nodarbinātais savā darbā ievēro precizitāti, kas ir cieņas un uzmanības izpausme pret sevi, kolēģiem, klientiem un sabiedrību kopumā;
   3. Nodarbinātais jautājumu izskatīšanā izslēdz formālu pieeju, kā arī jautājumu konstruktīvu izskatīšanu traucējošu uzvedību;
   4. Atklātības un lojalitātes princips;
   5. Nodarbinātais ir profesionāli atklāts pret kolēģiem un sabiedrību kopumā saskaņā ar ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem, vienlaikus ievērojot noteikto konfidencialitāti un respektējot privātumu;
3. Nodarbinātais veic visas nepieciešamās darbības, lai novērstu iespēju nesankcionēti iegūt Reģistra rīcībā esošu informāciju;
   1. Nodarbinātais savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret Reģistru un tā darbības mērķiem, koleģiālām attiecībām un korporatīvās kultūras prasībām, ar cieņu izturas pret kolēģu paveikto. Paužot viedokli, Nodarbinātais skaidri formulē, vai pauž savu personisko vai Reģistra viedokli. Nodarbināto savstarpējās konfliktsituācijas nedrīkst ietekmēt publiski pausto viedokli, un tās jāatrisina Reģistra iekšienē, nepieciešamības gadījumā piesaistot Personāla nodaļu.
4. Taisnīguma un godīguma princips:
   1. taisnīguma principa ievērošana Reģistrā ir priekšnosacījums klienta interešu līdzsvarošanai ar sabiedrības interesēm kopumā;
   2. taisnīgums ir savstarpējo attiecību norma katram Nodarbinātajam neatkarīgi no ieņemamā amata;
   3. Nodarbinātais, veicot savus amata pienākumus, ievēro, ka objektīva vērtējuma radīšanā noteicošais ir cilvēka rīcība un tās sekas, nevis viņa personība un nodomi;
   4. Nodarbinātais godprātīgi pilda savus amata pienākumus un neizmanto amata vai dienesta stāvokļa priekšrocības personīgā labuma iegūšanai sev vai citai personai, kā arī nemaldina citas personas, radot iespaidu, ka nodarbinātais var nodrošināt viņām piekļuvi Reģistra vadībai vai arī ietekmēt viņu lēmumus.
5. Vienlīdzības un samērības princips:
   1. Nodarbinātais, pildot savus tiešos amata pienākumus, pauž vienlīdzību likuma priekšā pret visiem klientiem, neizrādot nevienam īpašu labvēlību un nepieļaujot nekādas privilēģijas un izņēmumus, ja tie nav paredzēti normatīvajos aktos, tai skaitā nenodrošinot kādam no lobētājiem priekšrocības;
   2. Nodarbinātā īpaša vai atšķirīga attieksme pret kādu klientu nav pieļaujama;
   3. samērība Nodarbināto pienākumu un atbildības sadalē nodrošina Reģistra nepieciešamo efektivitāti tā darbībā;
   4. samērības ievērošanā noteicošais ir taisnīgums. Nodarbinātā faktiskais veikums rodas, summējot gan pozitīvo, gan negatīvo novērtējumu;
   5. Nodarbināto atbildība ir individuāla un atbilstoša konkrētajam nodarījumam. Izvērtējot atbildības pakāpi, ņem vērā Nodarbinātā kompetenci un amatu.

NODARBINĀTĀ TIESĪBAS

1. Nodarbinātajam ir tiesības pieņemt patstāvīgus lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā atbilstoši profesionālajai un amata kompetencei.
2. Nodarbinātais ir tiesīgs brīvi izteikt un argumentēti aizstāvēt personisko viedokli atbilstoši profesionālajai un amata kompetencei.
3. Nodarbinātajam ir tiesības informēt Reģistra Ētikas komisiju (turpmāk – Komisija) un saņemt tās novērtējumu, ja darba uzdevums vai viedoklis ir izteikts Nodarbinātā cieņu, godu, pašapziņu, dzimumu, vecumu vai seksuālo orientāciju aizvainojošā vai diskriminējošā formā.
4. Nodarbinātajam ir tiesības Komisijai iesniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām Ētikas kodeksā.
5. Nodarbinātajam ir tiesības saņemt adekvātu padarītā darba novērtējumu un cieņpilnu attieksmi.

NODARBINĀTĀ PIENĀKUMI

1. Nodarbinātais ievēro vispārpieņemtās uzvedības normas kā darba laikā, tā arī ārpus tā, apzinoties, ka katra atsevišķa Nodarbinātā uzvedība un rīcība veido Reģistra kopējo tēlu sabiedrībā.
2. Nodarbinātais ievēro profesionālo etiķeti un darba kultūru. Ar korektu uzvedību, ārējo izskatu un stāju veicina pamatotu sabiedrības uzticēšanos Reģistram.
3. Nodarbinātais ar cieņu izturas pret kolēģiem un citiem sabiedrības locekļiem, respektējot viņu tiesības un pienākumus.Nodarbinātais sniedz savu palīdzību konfliktu risināšanā Reģistrā, ja tas ir nepieciešams, un veicina koleģiālas savstarpējās attiecības.
4. Nodarbinātais savtīgos nolūkos neizmanto koleģiālās, padotā un vadītāja attiecības, kolēģu nekompetenci, kļūdas vai pieredzes trūkumu.
5. Nodarbinātais godīgi atzīst neētisku rīcību un labo savas kļūdas.
6. Nodarbinātais informē kolēģus par profesionāli aktuālām tēmām un pieredzi, kas varētu būt noderīga arī citiem Nodarbinātajiem.
7. Nodarbinātais izvairās no personīgā labuma gūšanas, izmantojot savu amata stāvokli.
8. Nodarbinātais izvairās no situācijām, kurās varētu rasties interešu konflikts vai korupcijai labvēlīgi apstākļi.
9. Nodarbinātais saudzīgi izturas pret Reģistra īpašumu.
10. Nodarbinātais apzinās, ka Reģistra efektīva darbība un attīstība ir atkarīga no katra Nodarbinātā ieguldījuma, tai skaitā profesionalitātes un uzvedības. 

VADĪTĀJA PIENĀKUMI

1. Papildus Ētikas kodeksa IV. un VI. nodaļā minētajiem pienākumiem galvenajam valsts notāram, galvenā valsts notāra vietniekam un struktūrvienības vadītājam (turpmāk – Vadītājs) ir papildus pienākumi Ētikas kodeksa mērķa īstenošanai.
2. Vadītājs ar savu piemēru motivē Nodarbināto sekmīgai darbībai un veicina Nodarbinātā atbildīgu attieksmi pret amata pienākumiem.
3. Vadītājs regulāri informē padotos par turpmāko rīcību un attīstības perspektīvām.
4. Vadītājs nodrošina Nodarbinātos ar darbam nepieciešamo un citu aktuālu informāciju.
5. Vadītājs plāno un informē Nodarbinātos par karjeras attīstības iespējām Reģistrā.
6. Vadītājs veicina Nodarbināto profesionālo izaugsmi.
7. Vadītājs atbild par darba atmosfēru struktūrvienībā.
8. Vadītājs nepieļauj intrigas, dažādu destruktīvu grupējumu veidošanos kolektīvā.
9. Vadītājs Nodarbinātā kļūdaino rīcību pārrunā ar Nodarbināto individuāli.
10. Vadītājs sekmē publiskas un materiālas atzinības izteikšanu Nodarbinātajam par īpaši sekmīgu amata pienākumu pildīšanu.
11. Vadītājs atbalsta Nodarbinātā radošo pieeju un iniciatīvu darba procesā.
12. Vadītājs risina problēmas savstarpējas cieņas, atklātības, sapratnes un koleģialitātes gaisotnē.
13. Vadītājs uzklausa un iespēju robežās ņem vērā Nodarbinātā viedokli, nevienu personiski neaizskarot un neaizvainojot. 

NODARBINĀTA PIENĀKUMI PRET KLIENTU UN SABIEDRĪBU

1. Nodarbinātais klientam nodrošina iespēju saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, atbilstoši normatīvajos aktos par tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju noteiktajām Reģistra funkcijām.
2. Kvalitatīvs pakalpojums izpaužas kā Nodarbinātā:
   1. atbilstoša rīcība un attieksme, apkalpojot klientu gan klātienē, gan neklātienē;
   2. attieksme, lūdzot klientam uzgaidīt, ja nav iespējama tūlītēja apkalpošana;
   3. prasme klientam izskaidrot nepatīkamas lietas;
   4. ģērbšanās atbilstoši lietišķajam stilam;
   5. profesionalitāte u.tml.
3. Nodarbinātais klientam sniedz precīzu, savlaicīgu un aktuālu informāciju. Par informācijas patiesumu atbilstoši savām pilnvarām, ir atbildīgs tās sniedzējs. 

INTEREŠU KONFLIKTA NOVĒRŠANA UN AMATU SAVIENOŠANA

1. Vadītājs, organizējot Reģistra darbu, motivē Nodarbināto taisnīgam un godīgam darbam.
2. Nodarbinātais ir informēts par normatīvo aktu prasībām interešu konflikta jautājumos, kā arī par interešu konflikta konstatēšanu un riska jomām, kurās šādi konflikti var rasties, veicot tiešos amata pienākumus.
3. Ja interešu konflikts radies, Nodarbinātais informē Vadītāju un pārtrauc savu līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Nodarbinātais atsakās no tādu amata pienākumu veikšanas, kas skar vai var skart tādu personu personiskās vai mantiskās intereses, kas ir ne tikai nodarbinātā radinieki normatīvajos aktos par interešu konflikta novēršanu izpratnē, bet ir dzīvesbiedrs, kas nav laulātais (turpmāk – dzīvesbiedrs), svainībā esoša persona, draugs vai cita persona, attiecībā uz kuru, pieņemot lēmumu, varētu tikt apšaubīta šī nodarbinātā rīcības objektivitāte un neitralitāte, informējot par to Vadītāju.
4. Nodarbinātais veikt papildu algotu darbu ārpus Reģistra, kā arī gūt ienākumus vai savienot amatus normatīvajos aktos par interešu konfliktu novēršanu noteiktajos gadījumos var tikai, saņemot rakstisku galvenā valsts notāra atļauju (turpmāk – atļauja).
5. Strādājot papildu darbu ārpus Reģistra, Nodarbinātais nedrīkst:
   1. tā veikšanai izmantot Reģistra līdzekļus (telpas, biroja tehniku, papīru, elektrību u.c.);
   2. bez atļaujas to veikt Reģistra noteiktajā darba laikā.
6. Lai saņemtu atļauju, Nodarbinātais iesniedz Personāla nodaļā iesniegumu, kas saskaņots ar savu tiešo Vadītāju un Vadītājiem, kuru institucionālā padotībā Nodarbinātais atrodas. Nodarbinātie, kuri ir tieši pakļauti galvenajam valsts notāram, iesniegumu Personāla nodaļā iesniedz, nesaskaņojot to ar galveno valsts notāru.
7. Saņemot Ētikas kodeksa 44.punktā minēto iesniegumu, Personāla nodaļa nodrošina galvenā valsts notāra lēmuma projekta par atļaujas izsniegšanu vai atteikšanos izsniegt atļauju sagatavošanu un iesniegšanu parakstīšanai galvenajam valsts notāram.
8. Lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikšanos izsniegt atļauju sagatavo divos eksemplāros, no kuriem vienu Personāla nodaļa izsniedz Nodarbinātajam, otru – glabā atbilstoši Reģistra lietu nomenklatūrai.
9. Galvenais valsts notārs pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikšanos izsniegt atļauju mēneša laikā no Nodarbinātā iesnieguma saņemšanas dienas Personāla nodaļā.
10. Ja Personāla nodaļai Ētikas kodeksa 49.1.apakšpunktā minētā lēmuma projekta sagatavošanai vai saskaņojuma sniegšanai nepieciešama papildus informācija, Nodarbinātā pienākums ir to nekavējoties sniegt.
11. Nepieciešamības gadījumā Personāla nodaļa var lūgt:
    1. papildu informāciju vai paskaidrojumus Nodarbinātā tiešajam Vadītājam vai Vadītājam, kuru institucionālā padotībā Nodarbinātais atrodas;
    2. Komisijas viedokli.
12. Nodarbinātajam aizliegts pieņemt vai pieprasīt (tieši vai netieši) no klienta dāvanu, naudu vai citu labumu.
13. Ja dāvana iedota slēptā veidā, nekavējoties pēc šī fakta konstatēšanas Nodarbinātais par to ziņo savam tiešajam Vadītājam un nodod dāvanu. Vadītājs par šo faktu sastāda aktu un iesniedz galvenajam valsts notāram. Galvenais valsts notārs izdod rīkojumu par turpmāko rīcību ar dāvanu.
14. Nodarbinātais, kuram kļuvis zināms par Ētikas kodeksa 54.punktā minēto pārkāpumu, par to nekavējoties ziņo savam tiešajam Vadītājam.
15. Nodarbinātais nepārstāv indivīdu, komersantu vai organizāciju kā lobētājs valsts vai pašvaldību institūcijās.
16. Nodarbinātais nepieņem no lobētāja vai organizācijas, kas algo lobētāju, dāvanas vai citus labumus savām vai ģimenes locekļu vajadzībām vai arī organizācijai, ar ko viņš saistīts. Nodarbinātais nevar lūgt lobētāju, vai organizācijas, kuras algo lobētāju, materiāli atbalstīt Reģistra rīkotos pasākumus vai organizācijas, ar kuru nodarbinātais vai viņa radinieki ir saistīti.

INFORMĀCIJAS PAR LOBĒTĀJIEM PUBLICĒŠANA

1. Iesniedzot normatīvā akta projektu izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē, atbildīgā amatpersona nosūta normatīvā akta projektu, normatīvā akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) un lobētāja iesniegtos priekšlikumus par normatīvo aktu arī sabiedrisko attiecību speciālistam.
2. 56. Atbildīgā amatpersona normatīvā akta projekta anotācijā, kuru nosūta sabiedrisko attiecību speciālistam, papildus norāda šādu informāciju:
   1. lobētāja pārstāvētās personas vārdu, uzvārdu vai juridisko personu, kuru pārstāv lobētājs;
   2. aprakstu par konkrēta lēmuma sagatavošanas procesu saistībā, ar kuru notiek lobēšana, ja tādu lobētājs ir norādījis;
   3. jomu, uz kuru vērsts lobētāja iesniegtais priekšlikums;kādā veidā veiktas
   4. konsultācijas ar lobētāju (konsultatīvā padome, darba grupa utt.) un konsultēšanās pamatojumu.
3. Sabiedrisko attiecību speciālists divu darbdienu laikā ievieto anotāciju Reģistra ārējā mājas lapā un pēc pieprasījuma sniedz informāciju par lobētāju iesniegto priekšlikumu saturu. 

REĢISTRA ĒTIKAS KOMISIJAS IZVEIDOŠANA UN DARBĪBA

1. Ētikas kodeksa normu pārkāpuma gadījumā Nodarbinātais var iesniegt iesniegumu Komisijā.
2. Komisija sastāv no pieciem Komisijas locekļiem, kurus no sava vidus aizklātās vēlēšanās ievēlē Nodarbinātie. Komisijas pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Komisijas locekļa amatu nevar ieņemt ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.
3. Ja Komisijas loceklis atsakās no amata Komisijā vai zaudē Nodarbinātā statusu, viņa vietā uz atlikušo Komisijas pilnvaru laiku galvenais valsts notārs ieceļ nākamo nodarbināto, kurš ieguvis visvairāk balsu pēdējās Ētikas komisijas vēlēšanās.
4. Ja Komisijas loceklis dodas ilgstošā plānotā prombūtnē, uz viņa prombūtnes laiku Komisijā galvenais valsts notārs var iecelt nākamo Nodarbināto, kurš ieguvis visvairāk balsu pēdējās Ētikas komisijas vēlēšanās.
5. Ja Nodarbinātajiem vēlēšanu rezultātā iegūtais punktu skaits ir vienāds, priekšroka tiek dota Nodarbinātajam, kurš Reģistrā strādā ilgāk.
6. Komisijas sastāvu vai izmaiņas tajā ar rīkojumu apstiprina galvenais valsts notārs. Rīkojuma projektu izstrādā Komisijas sekretārs.
7. Komisijas priekšsēdētāju, Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un Komisijas sekretāru ievēlē Komisijas locekļi no sava vidus divu nedēļu laikā no jaunievēlētās Komisijas sastāva apstiprināšanas.
8. Komisijai ir šādi uzdevumi:
   1. izskatīt Nodarbinātā rakstisku vai mutisku iesniegumu par Ētikas kodeksa normu pārkāpumu vai pilnveidošanu un, izvērtējot konkrētā gadījuma vai situācijas atbilstību Ētikas kodeksa normām, sniegt motivētu atbildi vai pieņemt lēmumu konkrētās situācijas risināšanai. Komisijas lēmumam ir ieteikuma raksturs galvenajam valsts notāram;nep
   2. ieciešamības gadījumā sniegt priekšlikumus galvenajam valsts notāram par Ētikas kodeksa regulējuma pilnveidošanu;
   3. sniegt konsultācijas nodarbinātajiem par Ētikas kodeksa normām;
   4. pēc Reģistra dienesta pārbaudes vai disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas lūguma 10 darba dienu laikā sniegt atzinumu par Ētikas kodeksa normu pārkāpumu;
   5. nodrošināt Komisijas vēlēšanas.
9. Komisijai ir šādas tiesības:
   1. pieprasīt un saņemt informāciju no Nodarbinātā saistībā ar iespējamo Ētikas kodeksa normu pārkāpumu;
   2. uzaicināt uz Komisijas sēdi iesnieguma iesniedzēju un ar konkrēto gadījumu saistīto nodarbināto.
10. Nodarbinātā, par kuru iesniegts iesniegums, atteikšanās sadarboties pati par sevi ir ētikas normu pārkāpums.
11. Komisijas locekļiem ir pienākums nekavējoties ziņot galvenajam valsts notāram par korupcijas gadījumiem, interešu konflikta situācijām vai rupjiem Ētikas kodeksa normu pārkāpumiem, kas kļuvuši zināmi pildot amata pienākumus.
12. Komisijas sēdes notiek pēc nepieciešamības.
13. Komisijas darbu un Komisijas sēdes vada tās priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā – Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
14. Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā trīs Komisijas locekļi. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem Komisijas locekļiem. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir Komisijas sēdes vadītāja balss.
15. Komisijas loceklis nevar piedalīties Komisijas sēdē, ja viņš tieši vai netieši ir ieinteresēts iesnieguma izskatīšanā.
16. Komisijas pieņemto lēmumu noformē Komisijas sēdes protokollēmuma formā. Komisijas sēžu un to protokolu tehnisko sagatavošanu nodrošina Komisijas sekretārs. Komisijas sēdes protokolu paraksta Komisijas priekšsēdētājs un Komisijas sekretārs. Protokoli glabājas atbilstoši Reģistra lietu nomenklatūrai.
17. Komisijas sekretārs iepazīstina ar Komisijas sēdes protokolu tikai protokolā norādītās personas. Ar lēmuma pieņemšanu saistītajiem dokumentiem (iesniegumiem, paskaidrojumiem u.c.) tiesīgas iepazīties tikai ieinteresētās personas.
18. Komisija iesniegumu izskata un lēmumu pieņem ne vēlāk kā 25 darba dienu laikā no tā saņemšanas. Izskatot iesniegumu, Komisija ievēro konfidencialitāti. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana Nodarbinātajam sakarā ar iesnieguma iesniegšanu.
19. Iesniegumus, kuru izskatīšana nav Komisijas kompetencē, neizskata pēc būtības un izsniedz iesniedzējam, norādot institūciju, kas ir kompetenta izskatīt attiecīgo jautājumu.
20. Komisijas pieņemtais lēmums ir saistošs visam Komisijas sastāvam.
21. Ja Nodarbinātā rīcība ir pretrunā ar Ētikas kodeksu un tajā ir disciplinārpārkāpuma pazīmes, pret Nodarbināto ierosina disciplinārlietu Reģistra iekšējos noteikumos par disciplinārprocesu organizāciju noteiktajā kārtībā.

INTEREŠU PĀRSTĀVĪBAS ATKLĀTĪBAS LIKUMS

Lai mazinātu risku, ka lobēšanas mehānismu izmanto likumu un lēmuma pieņemšanai atsevišķu grupu interesēs, un vairotu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību, Latvijā ir izstrādāts un kopš 2023. gada 1. janvāra darbojas speciāls likums, kas definē lobēšanu un nodrošina tās atklātību - Interešu pārstāvības atklātības  likums. Saziņa ar interešu pārstāvjiem “Interešu pārstāvības reģistrā”.

NOSLĒGUMA JAUTĀJUMS

Atzīt par spēku zaudējušiem Reģistra 2011.gada 17.jūnija iekšējos noteikumus Nr.1-9/16 „Uzņēmumu reģistra ētikas kodekss”.

Galvenā valsts notāra p.i. S.Karelis