Apskatītie jautājumi:

1. E-Justice un e-CODEX („justice at a click”)

E-tiesiskuma portāls (e-justice). Informāciju par e-tiesiskuma projekta virzību sniedza Eiropas Komisijas pārstāvis (EK), jo EK nodarbojas ar šī projekta ieviešanu. E-tiesiskuma mērķis ir „vienas pieturas aģentūra” tieslietu jomā. Prezentācijas ietvaros sniegta informācija, ka projekts ekspluatācijā darbību uzsāks 2011.gada 16.jūnijā, nākamais laidiens būs 2011.gada rudenī.

E-tiesiskuma ietvaros plānots savienot maksātnespējas reģistrus, zemes reģistrus u.c. Par portālā izvietoto informāciju ir nodalīta atbildība – ir sadaļas, par ko atbild EK un ir sadaļas, par ko atbild dalībvalstis. Piemēram, attiecībā uz maksātnespējas reģistriem EK būs atbildīga par datiem, kamēr tie ir ceļā uz portālu (transaction) un par to, kā tie tiek atveidoti portālā. E-tiesiskuma portāls nav tīkls, tas ir atvieglotas piekļuves punkts. Attiecīgā informācija, kas tiek izvietota portālā tiek iztulkota Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodās. Tulkojums ir informatīvs, arī juridisko terminu izpratne nav harmonizēta.

e-CODEX – centrālā pieteikumu apmaiņas platforma. Pašreizējā projekta attīstibas stadijā strādā pie tiesu dokumentu apmaiņas, bet uzskata, ka tie varētu būt arī jebkuras citas jomas dokumenti, kuru pārsūtīšanai jānotiek no vienas dalībvalsts uz citu. Projekta ietvaros izstrādāts arī e-maksājumu modulis. Reģistru saslēgšana pašlaik nav šī projekta risināmo jautājumu lokā. Faktiski tas ir Eiropas Komisijas lēmums, izvērtēt pašlaik īstenotos dažādos projektus un lemt par to apvienošanas iespējām.

2. Priekšlikums direktīvai par ES centrālo, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savietojamību

EK pārstāvis sniedz pārskatu par direktīvas projektu. Izstrādājot priekšlikumu direktīvas projekta, EK mērķis ir radīt situāciju, ka atjaunota un juridiski ticama informācija (no biznesa reģistriem) ir pieejama vienā mājas lapā. Direktīvas projekta mērķis noteikti nav mainīt pašreizējās dalībvalstu noteiktās nacionālās reģistrācijas procedūras. EK mērķis nav izveidot centrālu ES reģistru, bet tikai uzlabot sadarbību. Kopumā ES (un ne tikai ES) reģistri atbalsta šo iniciatīvo, jo visi apzinās, ka bizness „iet pāri” valstu robežām.

Lielākā neskaidrība ir – kā vadīt šo jauno sadarbības tīklu, jo biznesa reģistri paši to nav gatavi uzņemties un arī EK publiski neapstiprina, ka būtu gatava to uzņemties. EK pārstāvis pauda viedokli, ka dalībvalstīm pašām jāspēj vadīt šis tīkls, jo EK negrib radīt ES līmeņa institūciju, kas ar to nodarbotos. Pašlaik šis jautājums ir atvērts un tiks risināts Eiropas Komerctiesību ekspertu darba grupā.

3. ECRF darba grupas par biznesa reģistru savstarpējo savietojamību rezultāti

2010.gada ECRF biedru kopsapulcē tika pieņemts lēmums veidot darba grupu, lai spertu nākamos soļus biznesa reģistru sadarbības veidošanā un attīstīšanā. Darba grupai jāformulē ECRF biedru viedoklis saistībā ar EK priekšlikumu direktīvas projektam. Tika nolemts, ka darba grupā darbojas ne vairāk kā 7 biedri – Lielbritānija, Vācija, Zviedrija, Spānija, Maķedonija, Nīderlande.

Darba grupa koncentrējās uz 2 jautājumiem – biznesa reģistru savstarpējā savietojamība un Eiropas mēroga nosacījumi informācijas izplatīšanai.

Izaicinājums bija infrastruktūru, kas atbalsta abus šos jautājumus nodefinēt tā:

• lai katra ES dalībvalsts un ECRF biedrs var pieslēgties šai infrastruktūrai un izmantot to,
• kura piedāvā juridiski ticamu informāciju no reģistriem,
• kura risina tādus jautājumus kā valoda un datu apmaiņas formāti,
• kuras izstrādei maksimāli tiek izmantoti jau radīti, izstrādāti rīki.

Darba grupas secinājumi ir šādi:

1. ir jāizveido pārvaldes institūcija [Governence Authority (GA)], lai pārvaldītu šo informācijas apmaiņas sistēmu, tīklu. GA ir vajadzīga, lai:
   • pārstāvētu visu dalībvalstu intereses;
   • darbotos ar iesaistītajiem, lai noteiktu prasības;
   • slēgtu līgumus ar tehniskā risinājuma piegādātājiem (izstrādātājiem);
   • noteiktu standartus un nodrošinātu atbilstību;
   • tā atskaitītos dalībvalstīm un EK;
   • organizētu sadarbību starp iesaistītajiem, t.sk. valstīm ārpus ES.
     
     
     
     
     
     
2. Darba grupas secinājumi attiecībā uz sadarbības prasībām (tehniskais risinājums):
   • Tehniskā platforma, kas piedāvā vieglu savienojumu starp dalībvalstīm, kura ietvaros nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas nacionālajās informācijas sistēmās;
   • Pēc iespējas mazāk dati jāuztur centralizēti (platformas ietvaros);
   • Taču metadati, kā biznesa reģistru saraksts, centrālais nosaukumu rādītājs (central name index – CNI), identifikators REID (Registered Entity ID), ir jāuzglabā centralizēti;
   • Piekļuve platformai ir vienkārša, un to var izdarīt jebkura valsts vai pilsonis neatkarīgi no valodas;
   • Lietotājiem ir vairāki piekļuves punkti platformai;
   • Platformai jānodrošina funkcionalitāte, lai tiktu ieviestas direktīvas projekta prasības (filiāļu slēgšana, juridiskās adreses pārcelšana u.c.);
3. Eiropā eksistējoša tehniskā infrastruktūra:
   • E-tiesiskuma portāls;
   • EBR (EEIG „Eiropas Biznesa reģistrs);
   • RMS (Register Messaging System);
   • IMI (Internal Market Information system);

Uzturēšana nenodrošinās pati GA, bet gan trešā puse, ar kuru GA noslēgs līgumu.

4. EBR, RMS (biznesa reģistru sadarbība – platformas prototips). EBR un RMS saplūšana

Prezentācijas saistītas ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai ar ko groza Direktīvas 89/666/EEK, 2005/56/EC un 2009/101/EK par centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savietojamību.

Eiropas Biznesa reģistrs (EBR) – ir privāta organizācija, kuras statuss ir Eiropas ekonomisko interešu grupa, kura apvieno vairākus biznesa reģistrus un biznesa reģistros uzkrātās informācijas izplatītājus. Pašlaik tīkls sastāv no 26 EBR biedriem (ne visas valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis) un 13 informācijas izplatītājiem. Dalība EBR ir par maksu – ir iestāšanās maksa un ikgadējā biedra maksa. EBR ietvaros ir radīti vairāki tehnoloģiskie rīki, kas nepieciešami direktīvas priekšlikuma praktiskajai. Ir jānošķir pašreizējais EBR juridiskais statuss un pašreizējie sadarbības principi EBR biedriem no tām iespējām, ko EBR var piedāvāt, ja biznesa reģistri un Eiropas Komisija izvēlās direktīvas projekta praktiskajai ieviešanai izmantot EBR radītos tehnoloģiskos rīkus. EBR pašlaik ir funkcionējošs tīkls, kura ietvaros notiek biznesa reģistros uzkrātās informācijas apmaiņa starp dažādām valstīm. Pašlaik EBR ir komunikācija starp biznesa reģistriem un citiem tīklā iesaistītajiem, ar mērķi izplatīt informāciju klientiem. EBR ir atvērti dažādiem priekšlikumiem un idejām, ir gatavi sadarboties un mainīties, lai ieviestu direktīvas projektu praksē.

Register Messaging System (RMS). Tas ir Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts, kura īstenošanu veica Vācija. Projekta ietvaros ir izstrādāts pilotprojekts, kurā piedalās dažas valstis. Datu apmaiņa RMS ietvaros notiek tikai starp oficiālajiem biznesa reģistriem, nevis ar tām organizācijām, kuras izplata biznesa reģistros uzkrāto informāciju. Šī platforma vairāk vērsta uz paziņojumu apmaiņu starp valstīm, kuras piedalās šajā projektā. RMS satur biznesa reģistru direktoriju, kurā var redzēt nelielu informāciju par katru biznesa reģistru, t.sk. kontaktpersonas. RMS piedāvā iespēju meklēt uzņēmumu un kā atbildi uz pieprasījumu saņemt pamata informāciju par šo uzņēmumu – nosaukumu, valdes atrašanās vietu/juridisko adresi, informāciju par uzņēmuma statusu („aktīvs”). Ja nepieciešama papildus informācija, tad jāvēršas pie attiecīgā biznesa reģistra, izmantojot reģistru direktorijā norādīto informāciju. RMS ir prototips, kuru pašlaik izmanto dažas valstis. Prototipa izstrādes ietvaros tika veikta izpēte, kuras rezultātus var izmantot direktīvas projekta praktiskai ieviešanai.

EBR un RMS apvienotais piedāvājums. Risinājumu izstrādājusi ECRF ietvaros izveidota darba grupa. Darba grupa secinājusi, ka direktīvas projekta ietvaros ir jānodrošina:

• Viegla pārrobežu piekļuve biznesa reģistru informācijai;
• Informācijas apmaiņa starp biznesa reģistriem;
• Paziņojums par filiāli;
• Paziņojums par „notikumu”;
• Juridiskās adreses pārcelšana;
• Pārrobežu apvienošanās;
• Biznesa reģistru direktorija;
• Identifikators (REID);
• Centrālais nosaukumu rādītājs (CNI);
• Grupa/komiteja, kas atbild par elektroniskās platformas noteikumiem/standartiem.

EBR pašreizējā funkcionalitāte nodrošina: vieglu pārrobežu piekļuvi biznesa reģistru informācijai; informācijas apmaiņu dažādās valodās; maksāšanas iespējas; pamata informāciju standartizētās formās. RMS pašreizējā funkcionalitāte nodrošina atjaunotu centrālo nosaukumu rādītāju; pamata servisus (nosaukuma meklēšana, dokumentu iegūšanu); paplašinātus servisus (juridiskās adreses pārcelšana, pārrobežu apvienošanās); inteliģentu savietotāju; EBR savietotāju. Kombinējot EBR un RMS iegūst plašāku funkcionalitāti un iespējas, nekā izmantojot tikai vienu no projektiem.

5. Biznesa reģistru sistēmas Eiropā:

Maķedonija (Maķedonijas one-stop-shop)

Maķedonijā īstenota reforma, kuras rezultā ir izveidota vienas pieturas aģentūra, kuras mērķauditorija ir uzņēmēji. Pirms reformas uzņēmumu reģistrācija notika tiesās, reģistrācijas procedūra bija ilga un neefektīva. Nebija centralizētas datu bāzes, datu iazsrdzība notika tikai reģionālā līmenī, iesniedzējam dokumenti bija jānogādā 5 dažādās institūcijās, nebija uzņēmuma ID numura (120 vieta WB Doing Business).

No 2006. – 2009. gadam tika īstenots reformas 1.posms, kura ietvaros tika paveikts sekojošais: jurisdikcijas maiņa (no tiesām uz administratīvu procedūru), reģistrācijas un reģistra centralizācija, ieviest centralizēts ID numurs, pārskatīti iesniedzamie dokumenti, samazināts reģistrācijas dienu skaits no 48 uz 3 dienām (iespējams pat 4 h laikā), ieviesta elektroniska datu apmaiņa ar citām informācijas sistēmām.

No 2010.-2011.gadam īstenots reformas 2.posms, kura ietvaros panākts sekojošais: ievietsa elektroniskā reģistrācija, paplašināta elektroniskā datu apmaiņa ar citām informāciajs sistēmām, ieviests maksātnespējas (bankrota) saraksts un „melnais saraksts”, izveidots elektronisks komercķīlu reģistrs.

Reformas mērķi: labāka uzņēmējdarbības vide, efektīvākas uzņēmumu elektroniskās reģistrācijas, pārvaldīšanas un uzņēmuma slēgšanas procedūras, uzlabota pārredzamība un efektivitāte bankrota procedūrās, uzlabota uzņēmējdarbības vides aizsardzība, uzlabota e-infrastruktūra un tās sadarbspēja.

Reģistrācijas soļi: iesniedzējs: sagatavo dokumentus, elektroniski paraksta tos, elektroniski piereģistrē jaunā uzņēmuma darbiniekus, elektroniski apmaksā nodevas un iesniedz dokumentus reģistrā; reģistrs – izskata iesniegtos dokumentus, salīdzina ar „melno sarakstu”, veic tulkojumus (ja nepieciešams, no angļu uz maķedoniešu), apstiprina reģistrāciju, izsniedz dokumentus un nodod informāciju citam informācijas sistēmām. No prezentācijas secināms, ka vienlaikus ar reģistrāciju tiek atvērts bankas konts (elektroniska informācijas apmaiņa notiek ari ar bankām), kā ari tiek piereģistrēti darbinieki.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vides drošību, personām (tie ir gan īpašnieki, gan amatpersonas), kas iekļuvušas „melnajā sarakstā”, tiek bloķēti bankas konti un ir aizliegums dibināt jaunus uzņēmumus, kamēr nav nokārtotas saistības ieprieksējā uzņēmuma. Aizliegums darboties citās kompānijās ir arī personām, kuru uzņēmumiem notiek maksātnespējas procedūra.

Reformas rezultātā Maķedonija WB Doing Business pētijumā uzņēmējdarbibas uzsākšanas jomā ir pakāpusies uz 5 vietu pasaulē.

Serbija (Reģionālās attīstības projekts)

Serbijas reģistrs uztur jaunu valsts reģistru, kurā tiek apkopota informācija par dažādiem rādītājiem – visa informācija no biznesa reģistriem, statistikas reģistru informācija. Reģistra ietvaros sadarbojas 11 valsts organizācijas. Šādas centralizētas datu bāzes mērķis ir atvieglot valsts iestāžu darbu un nodrošināt tās aktuālo informāciju par ekonomiku un reģionālo attīstību, kas rezultātā atvieglo lēmumu pieņemšanu politikas veidotājiem.

6. Vācijas komercreģistrs – atklātība un pārredzamība (caurspīdīgums)

Vācijā ir izveidota centrālā informācijas publicēšanas platforma. Tā ir viena elektroniskā platforma, kurā var iesniegt dokumentus gan komercreģistram, gan oficiālajam laikrakstam „eBundesanzeiger”

No 2007.gada 1.janvāra Vācijas tiesu iestādes, izmantojot kopēju reģistrācijas portālu, piedāvā iespēju meklēt reģistrēt un meklēt komercreģistra ierakstus, izmantojot mājas lapu www.handelsregister.de. 2007.gadā spēkā stājās Elektroniskā biznesa reģistra likums („EHUG”) un tas ir elektroniskā komercreģistra darbības pamats. Elektroniskais komercreģistrs ir centrālā biznesa informācijas datu bāze (vienas pieturas aģentūra). Galvenie uzdevumi – publicēšanas nolūkos vākt, un apkopot datus par komersantiem, nodrošināt publisku datu pieejamību, nodrošināt datu meklēšanas iespēju.

Elektroniskajā reģistrācijas portālā tiek piedāvāta iespēja meklēt informāciju ne tikai par komersantiem, bet arī informāciju no dažādiem citiem reģistriem (par biedrībām, kooperatīviem). Pieprasījumu var veikt pēc dažādiem kritērijiem, ne tikai pēc reģistrācijas numura. Atbildes saturs tiek piedāvāts dažādā dizainā (t.sk., piemēram, PDF formātā). Atbildes (izdruku) veidi: jaunākā izdruka ar visiem spēkā esošajiem ierakstiem, hronoloģiskā izdruka ar visiem veiktajiem ierakstiem, kopš elektroniskā komercreģistra izveides brīža un vēsturiskā izdruka ar visiem veiktajiem ierakstiem līdz elektroniskā komercreģistra izveides brīdim. Atbilde (izdruka) satur: uzņēmuma veids, darbības veids (ar ko nodarbojas), juridiskā adrese, pārstāvji, reģistrētais kapitāls. Reģistrācijas portāls ļauj lejupielādēt dokumentus, kas elektroniski iesniegti reģistrācijas tiesai (reģistrācijas pieteikums, dalībnieku reģistrs, statūti). Sabiedrībai elektroniskā reģistrācijas portāla izmantošana ir bez maksas (meklēšana un pamat informācija). Maksas tiek ieturētas tikai par izvēlēto pieprasījumu. Tiek nodrošinātas dažādas meklēšanas iespējas – vispārīgā meklēšana pēc nosaukuma, un specifiskā meklēšana (rezultāti tiek attēloti 2 daļās – komercreģistra ieraksti un publikācijas). Maksas par informāciju ir noteiktas normatīvajā regulējumā. Samaksa tiek iekasēta pēc informācijas izsniegšanas (mēneša beigās uz e-pastu tiek izsūtīts rēķins).

Reģistrācija tiek veikta tiešsaistē. Lai to izdarītu, ir jāaizpilda tīmekļa veidlapa reģistrācijas sadaļā (šajā sadaļā tiek piešķirts lietotāja vārds un parole – tāda autentifikācija). Izmantojot tīmekļa veidlapā savadītos datus, tiek izveidota (saģenerēta) pieteikuma veidlapa, kura jāparaksta un jānosūta uz noteiktu e-pastu (uz Vācijas federālās rajona tiesas Kopējā reģistrācijas portāla pakalpojumu departamentu). Pakalpojumu departaments pārbauda reģistrācijas formu un uz e-pastu izsūta paziņojumu pieteicējam.

Visus komercreģistra ierakstus publicē komercreģistra mājas lapā (www.handelsregister.de), savukārt oficiālus paziņojumus, publikācijas un gada pārskatus publicē elektroniski oficiālā laikraksta mājas lapā (www.ebundesanzeiger.de). Oficiālā laikraksta uzdevumi, darbojoties ar visu privāto uzņēmumu gada pārskatiem: 1) pārbaudīt gada pārskata pilnīgumu un iesniegšanu termiņā, 2) pārveidot saņemto datu formātu uz standarta inerneta formātu, 3) nodot datus komercreģistram, 4) ziņot kometentajai iestādei (federal office of Justice) par novēlotu gada pārskatu iesniegšanu vai to neiesniegšanu (sods 2500-25000 EUR). No prezentācijas secināms, ka gada pārskats ir elektroniski pieejams pilnā apjomā (ne tikai informācija par tā iesniegšanu). Komersantu ieguvums ir samazinātas publicēsanas izmaksas – papīra formā gada pārskata publikācija maksāja ap 5000 EUR un vairāk, tagad šīs izmaksas samazinājušās līdz 30 – 50 EUR (2009.gada dati).

7. Pasaules Bankas ziņojums (Doing Business)

Pasaules bankas pārstāvis sniedza nelielu ieskatu pētījumā izmantotajā metodikā, veikto reformu skaitā u.tml.

Rādītāji, kas kopīgi valstīm, kuras atzītas par labās prakses piemēriem: nav vai mazs pamatkapitāls, standartizēti iesniedzamie dokumenti/ veidlapas, reģistrācijas procesānav iesaistitas tiesas, fiksētas nodevas, nav nepieciešama publikācija oficiālajā laikrakstā, 3 procedūras, 5 dienas.

Pasaules Banka ir secinājusi, ka vairākumā valstu pati reģistrācijas procedūra nav lielākā problēma, bieži vien pēcreģistrācijas procedūras ir tās, kas rada šķēršļus. Uz procesu ir jāskatās no uzņēmēja puses un tad jāplāno reformas. Tikai kombinējot reformas dažādās jomās, var iegūt uzlabojumus.

8. Nākamās paaudzes uzņēmējdarbības uzsākšana (SPOCS – simple procedures online for cross-border services)

Projekts saistīts ar Servisa direktīvas (vienas pieturas aģentūra) praktisko ieviešanu. Projektu koordinē Nīderlande, un tajā piedalās: Austrija, Francija, Vācija, Grieķija, Italija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Norvēgija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Zviedrija, Lielbritānija. Projekta īstenošanas laiks ir 3 gadi (2009-2012).

Projekta komandas ziņa biznesa reģistriem ir neskatīties uzņēmuma reģistrācijas procedūru atsevišķi no citam procedūram, kas jaunajam uzņēmējam ir jādara. Reģistrācija, protams, ir svarīgs ķēdes posms, bet tas nav vienīgais.

SPOCS projekta rezultātā tiktu apvienoti valstu vienas pieturas aģentūras punkti. SPOCS mērķis ir radīt „digitālo aploksni”, kurā tiek transportēti dokumenti, dati, maksājumi utt. Līdz ar to SPOCS aicina biznesa reģistrus sekot līdzi šī projekta rezultātiem un izlemt par to izmantošanu nepieciešamās informācijas apmaiņā starp reģistriem.

Pirmais pilotprojekts uzsāks darbību šī gada jūlijā.

Gan no Pasaules Bankas pārstāvja teiktā, gan no SPOCS projekta pārstāvju prezentācijas secināms, ka lielāku ieguvumu uzņēmējdarbības videi dotu tādas reformas, kurās tiek mainīts un uzlabots process kopumā (skatoties no klienta skatupunkta), nevis atsevišķu procesa daļu izmaiņas (proti, tikai vienas iesaistītās iestādes darba uzlabošana). Līdz ar to Uzņēmumu reģistram, attīstot savus pakalpojumus, cieši jāsadarbojas un jāinformē par savām iecerēm attiecīgās iestādes, kuras arī ir iesaistītas uzņēmēja ikdienā (VID, VSAA u.tml.).

Papildus iegūtā informācija:

Igaunijas pieredze informācijas izplatīšanā

Igaunijas informācijas sistēmu un reģistru centrs (RIK) pats elektroniski izplata informāciju, t.sk. nodod arī atkalizmantošanā. Igauņu valodā ir pieejams pakalpojums, kas nodoršina informācijas meklēšanu komercreģistrā – pēc būtības tas ir vienreizējs pieprasījums, uz kuru tiek izsniegta izziņa. Ir izstrādāts arī pakalpojums, kura saņemšanai RIK slēdz līgumu ar klientu. Līguma ietvaros klients pieprasa un saņem elektoniski dažādu informāciju. Ir noteikta maksa par vienu uzņēmumu. Mēneša beigās RIK izraksta rēķinu par mēneša pieprasījumiem.

Savukārt attiecībā uz atkalizmantotājiem ir izveidots cits pakalpojums, kura ietvaros tiek nodota visa reģistros esošā informācija 15 dienas pēc tās reģistrācijas. Līdz ar to aktuālo informāciju sabiedrība (klienti) var iegūt tikai RIK, jo atkalizmantotājiem tā tiek nodota ar novēlošanos.

BOWNET (beneficial owner)

BOWNET ir Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts, ar mērķi veikt priekšizpēti un novērtētu, kas ir nepieciešams, lai izstrādātu automatizētu sistēmu, kurā var meklēt šādu informāciju par ES kotētiem un nekotētiem uznēmumiem un juridiskām personām: uzņēmumu īpašniekiem, īpašnieku struktūru, patiesā labuma guvējiem, amatpersonām.

Sistēma kalpotu kā palīginstruments attiecīgajām kompetentajām institūcijām, finanšu strapniekiem, juridiskajām profesijām, lai rekonstruētu īpašumtiesību struktūru ES uzņēmumiem, noteiktu ES uzņēmumu patiesā labuma guvēju identitāti u.tml.