Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijās skaidrots kā, izmantojot Kaskādes testu vai metodi, var vieglāk un efektīvāk noskaidrot juridiskās personas un/vai juridiskā veidojuma patiesos labuma guvējus (PLG).

Minētie pasākumi nav alternatīvi risinājumi, bet gan kaskādes pasākumi, un katru no tiem īsteno, ja iepriekšējais pasākums ir īstenots, taču juridiskās personas patiesais labuma guvējs nav identificēts:

• 1. solis. Noskaidro un identificē fizisko (-ās) personu (-as), kura (-as) īsteno kontrolējošo līdzdalību* juridiskajā personā caur tieši vai netieši piederošām vairāk nekā 25% juridiskās personas kapitāldaļām/ akcijām vai balsstiesībām.
  • * Kontrolējoša līdzdalība ir atkarīga no līdzdalības struktūras uzņēmumā. Tā var būt noteikta, pamatojoties uz robežvērtību, piemēram, jebkura persona, kurai piederošā daļa pārsniedz noteiktu procentuālu daļu no uzņēmuma (piemēram, 25 %).
• 2. solis. Ja pastāv šaubas par to, vai 1.soļa ietvaros identificētā persona tiešām gala rezultātā īsteno faktisko kontroli juridiskajā personā vai, ja neviena šāda fiziskā persona nav identificēta, noskaidro un identificē fizisko personu, kura īsteno juridiskās personas kontroli, izmantojot citus līdzekļus.
• 3. solis. Ja gūta pārliecība, ka nav fiziskās personas, kura saskaņā ar 1. un 2. soli īstenotu kontroli juridiskajā personā, Uzņēmumu reģistrā reģistrē statusu "patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams", norādot pamatojumu, vai reģistrē vienu, vairākas vai visas personas, kuras ieņem augstāko pārvaldības institūciju.

Ja Uzņēmumu reģistrā reģistrēts statuss, ka juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams - Likuma subjekti, piemēram, kredītiestādes, šajā gadījumā par juridiskās personas patieso labuma guvēju uzskatīs augstākās pārvaldības institūcijas locekļus.

• Pirmais solis

  Pirmais solis patieso labuma guvēju identificēšanā ir apzināt to fizisko (-ās) personu (- as), kura kontroli uz īpašumtiesību pamata īsteno tieši, vai netieši – izmantojot citas fiziskas un juridiskas personas, vai juridiskos veidojumus. Pat tad, ja piemērojams minimālais slieksnis īpašumtiesību kontroles noteikšanai saskaņā ar tiesisko regulējumu - tas neizslēdz iespēju, ka arī citas personas atbilst patiesā labuma guvēja definīcijai.

  1.piemērs:

  

  Lai arī nevienai fiziskai personai SIA nepieder vairāk nekā 25% kapitāla daļu un balsstiesību, taču Fiziskā persona 1, 2 un 4 dalībnieku sapulcēs vienmēr balso vienādi, pārbalsojot pārējos dalībniekus, līdz ar to katra no šīm personām ir identificējama kā SIA patiesais labuma guvējs. 

  Otrais solis

  Ja nav iespējams identificēt personas, kurām ir kontrole, izmantojot īpašumtiesības, vai ja ir šaubas, ka šīs personas faktiski ir faktiskie īpašnieki, tad personas, kas kontrolē juridisko personu, būtu jānosaka, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, personisku vai finansiālu ietekmi, kā arī intereses.

  Efektīva kontrole var tikt īstenota, piemēram, izmantojot radnieciskās saiknes (personai ir radnieciska vai personiska saistība ar personām, kam pieder juridiskā persona vai, kas to kontrolē), finansējot juridisko personu, veicot būtisku kontroli ar juridiskās personas finanšu līdzekļiem (tostarp ar finanšu iestādēm, kas atvērušas juridiskās personas kontus) un pārvaldot juridiskās personas pašreizējās finanšu lietas, izmantojot līgumiskas vai vēsturiskas saistības, lietojot, baudot vai gūstot labumu no juridiskajai personai piederošajiem aktīviem, pat, ja kontrole nekad netiek īstenota, u.c. veidos.

  2.piemērs:

  

  Fiziskā persona 6 ir EFG Banka valdes priekšsēdētājs, kas ir lielākais SIA finansēšanas avots. Lai arī Fiziskajai personai 6 pieder mazāk nekā 25% no SIA kapitāla daļām – viņa īsteno efektīvu kontroli SIA caur EFG Banku, kas apstiprina finanšu pieprasījumus un saskaņo to izlietojumu – līdz ar to būtu uzskatāma kā SIA patiesais labuma guvējs, kas īsteno efektīvu kontroli. Fiziskā persona 5 uzskatāma par SIA patieso labuma guvēju, kas īsteno kontroli uz netiešu īpašumtiesību pamata.

  Trešais solis

  Tikai tad, ja ir īstenoti abi iepriekš minētie pasākumi, bet joprojām nav iespējams identificēt juridiskās personas patieso labuma guvēju, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 18.² panta otro daļu, Uzņēmumu reģistrā reģistrējams statuss, ka juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, norādot pamatojumu, vai kā juridiskās personas patieso labuma guvēju reģistrēt augstāko pārvaldības institūciju.

  Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumos, kuros juridiskas personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, saskaņā ar Likuma 18. panta septīto daļu Likuma 3. pantā noteiktie subjekti (piemēram, kredītiestādes, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti notāri u.c.) par juridiskās personas patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura šajā juridiskajā personā ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu. Attiecīgi, gadījumos, kuros Uzņēmumu reģistrā būs reģistrēta informācija, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, atbilstoši Likumam, lai Likuma 3. pantā noteiktie subjekti varētu veikt klientu izpētes pasākumus - juridiskajai personai kā patiesais labuma guvējs, aizpildot klientu izpētes anketas, būs jānorāda viens, vairāki vai visi valdes locekļi, ņemot vērā Likuma subjekta vērtējumu par būtiskajiem apstākļiem.

Svarīgi! Atgādinām, ka juridiskās personas valde ir atbildīga par patieso labuma guvēju noskaidrošanu un paziņošanu Uzņēmumu reģistrā.

Patiesā labuma guvēja statusa reģistrācija ne Uzņēmumu reģistrā, ne, piemēram, kredītiestādē nerada papildu tiesības vai pienākumus patiesajam labuma guvējam.