Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likuma) 1. panta pirmās daļas 5. punktā patiesā labuma guvēja (PLG) definīcija tika noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20.maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk – AMLD IV) 3. panta 6. punktu. Proti, minētā punkta a) apakšpunktā uzskaitīti kritēriji, kas jāņem vērā, identificējot PLG korporatīvajās vienībās – juridiskajās personās, kuru īpašumtiesību struktūrā var tikt piemērots matemātisks aprēķins, lai konstatētu kontroles aspektu, kas izriet no līdzdalības sliekšņa. Savukārt b) un c) apakšpunktos noteikti patiesā labuma guvēja identificējošie kritēriji trastos un citās juridiskās vienībās tādās kā fondi, un juridiskajos veidojumos, kas ir līdzīgi trastiem. Proti, šajos tiesību subjektos (vienībās) struktūrai matemātisks aprēķins nav aktuāls un par “faktisko īpašnieku” atbilstoši AMLD IV uzskatāma fiziskā(-ās) persona(-as), kura(-as) ieņem amatu(- us), kas ir līdzvērtīgs(-i) vai līdzīgs(-i) b) punktā minētajiem t.i., dibinātājs, pilnvarotais (-ie), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvēji vai to grupa, vai jebkura cita fiziskā persona, kas faktiski īsteno kontroli pār citām juridiskajām vienībām tādām kā fondi, un juridiskajiem veidojumiem, kas ir līdzīgi trastiem, izmantojot tiešas vai netiešas īpašumtiesības vai citus līdzekļus.

Latvijas Republikas tiesību sistēma neatzīst trastus vai tiem pielīdzināmus juridiskos veidojumus, līdz ar to juridiski Latvijas Republikā nav reģistrēts neviens trasts. Tomēr, Latvijas Republika atzīst un reģistrē nodibinājumus, tajā skaitā fondus, kuru raksturīgās pazīmes uzbūvē, kā arī to darbības principos,  ir līdzvērtīgas juridisko veidojumu, tajā skaitā trastu, pazīmēm. Viens no būtiskākajiem pamatprincipiem juridiskajam veidojumam ir mantas šķirtība jeb aktīvi, kas veido atsevišķu mantas kopību. Līdzīgs noteikums ir iekļauts arī Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta otrajā daļā, proti, nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Savukārt minētā likuma 86. panta trešajā daļā noteikts, ka personas, kuras piešķīrušas mantu nodibinājumam pēc tā ierakstīšanas reģistrā, nav uzskatāmas par dibinātājiem. Biedrību un nodibinājumu likums nenosaka, ka dibinātājiem ir pienākums iemaksāt nodibinājuma pamatkapitālā kādu naudas summu vai ieguldīt citu mantisku vērtību. Līdz ar to termins „mantas kopums” saprotams kā forma, kurā nodibinājuma darbības laikā tiek iemaksāti finanšu līdzekļi no dažādiem avotiem. Arī juridiskā veidojuma, tajā skaitā trasta, struktūrā ir noteikta īpašnieku šķirtība. Līdzīgi kā juridiskais veidojums, tajā skaitā trasts, arī nodibinājums ir slēgta organizācija, kurā nevar iestāties, tai nav biedru – ir tikai dibinātāji un atbalstītāji, tai ir nodalīta manta un viena vai vairākas pārvaldes institūcijas (sarežģīta pārvaldes struktūra) (93. pants), kā arī saskaņā ar 91. pantu nodibinājumam var noteikt labuma saņēmēju loku. Kaut arī lielākoties juridiskie veidojumi tiek izveidoti (tie nav reģistrējami publiskos reģistros, lai tos uzskatītu par izveidotiem) nevis reģistrēti, reģistrācijas fakts neietekmē juridiskā veidojuma esamību un tā darbību.

Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Līdz ar to pārņemot direktīvu normas nacionālajā tiesību sistēmā, dalībvalstis var brīvi, atbilstoši savas nacionālās tiesību sistēmas prasībām, izvēlēties pārņemšanas formu un metodes, vienlaikus nodrošinot, lai direktīvas pārņemšanas rezultātā tiktu sasniegts direktīvas mērķis. Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā nodibinājuma, arī fonda un juridiskā veidojuma definīciju un darbības pamatprincipus secināms, ka nodibinājums, arī fonds, lai arī ir juridiskā persona atbilstoši nacionālajam regulējumam, Likuma regulējuma ietvaros vērtējams atbilstoši tā struktūrai, pazīmēm un būtībai kā juridiskais veidojums, līdz ar to arī tā PLG būtu identificējami atbilstoši AMLD IV noteiktajam. Fakts, ka nacionālajā normatīvajā regulējumā šobrīd nav atsevišķi izdalīti nodibinājumi, arī fondi, kuriem, lai arī ir juridiskās personas statuss, bet kuru faktiskā struktūra atbilst juridiskā veidojuma uzbūves principiem, nav tiesisks pamats, lai to PLG identifikācijai piemērotu juridisko personu definīciju, kas pēc būtības neatbilst nodibinājuma būtībai.

PLG definīcijas mērķis gan saskaņā ar nacionālo regulējumu, gan Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem, ir atklāt tās fiziskās personas, kas galarezultātā - faktiski kontrolē juridisko personu vai juridisko veidojumu. Tāpēc PLG definīcija ir piemērojama ne tikai pēc tiesību subjekta tiesiskā statusa, bet arī pēc tā uzbūves principa un būtības. Vienlaikus piemērojot Likumā noteikto juridisko veidojumu PLG definīciju nodibinājumu, arī fondu, PLG identifikācijā netiek mainīts nodibinājumu, arī fondu, tiesiskais statuss Latvijā – minētie tiesību subjekti attiecībās ar trešajām personām ir juridiskās personas ar visām no tām izrietošajām tiesībām un pienākumiem.

Patieso labuma guvēju noskaidrošana

Tāpat kā citās juridiskajās personas – nodibinājumos, arī fondos, atbilstoši Likuma 18.¹ pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par nodibinājuma, arī fonda, PLG, ir pienākums paziņot par šo faktu nodibinājuma, arī fonda, izpildinstitūcijai. Nodibinājuma, arī fonda, vadībai ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam noskaidrot vai tai nav PLG, kā arī vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par PLG ir patiesa, piemērojot Likuma 1 panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto, t.i., PLG attiecībā uz juridiskajiem veidojumiem fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu.

Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā PLG juridisko personu kontrolē tieši, un tas var izrietēt no īpašumtiesību realizācijas (piemēram, nodibinājuma dibinātāja) vai likumīgas kontroles (piemēram, valdes loceklis vai citas pārvaldības institūcijas (ja tāda izveidota) loceklis). Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas personas – starpniecību. Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, savstarpēji noslēgtu līgumu vai izmantojot dominējošo ietekmi (piemēram, valdes locekļa dominējošo ietekmi nodibinājumā, finansējot nodibinājumu, izmantojot radnieciskas saites vai līgumsaistības), kā arī nodibinājuma pārvaldes institūciju locekļi var savstarpēji sadarboties, lai palielinātu šādu netiešu kontroli caur citu personu, slēdzot oficiālus vai neoficiālus līgumus, kā arī izmantojot savas pilnvaras iecelt nodibinājumā augstāko vadību.

Ievērojot minēto, nodibinājuma, arī fonda, PLG atbilstoši konkrētajā faktiskajā situācijā veiktajam izvērtējumam, secinot, kura fiziskā persona vai vairākas fiziskās personas faktiski kontrolē nodibinājumu, arī fondu, atbilstoši Likuma 1. panta 5. punkta b) apakšpunktam, varētu būt gan nodibinājuma dibinātājs, gan valdes loceklis, gan citas pārvaldes institūcijas (ja tāda izveidota) loceklis, gan labuma guvējs vai to grupa, kā arī cita persona, kas īsteno kontroli nodibinājumā, arī fondā.

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturto daļu un 18.² panta pirmo daļu juridiskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai.

Norādāms, ka atbilstoši Likuma 18.² panta otrās daļas pirmajam teikumam, sniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par nodibinājuma, arī fonda reģistrāciju (dibināšanu) vai izmaiņām vadības institūcijā, pieteikumā obligāti jānorāda informāciju par nodibinājuma, arī fonda, PLG atbilstoši Likuma 18.² panta prasībām.

Ievērojot minēto:

1. jauna nodibinājuma, arī fonda, reģistrācijas gadījumā, pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par PLG;
2. nodibinājumam, arī fondam, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par PLG vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par PLG glabājamas nodibinājumā, arī fondā, noteiktas Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.² panta pirmajai daļai Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteiktā informācija arī iesniedzama Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, nodibinājums, arī fonds, iesniedz:

1. īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
2. dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
   1. notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
   2. ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
   3. citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus.

Norādāms, ka saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informācija par PLG (tai skaitā īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums) obligāti jāglabā arī pašai juridiskajai personai.

Par nodibinājuma, arī fonda PLG (tai skaitā dibinātāja, valdes locekļa(-u), citu pārraudzības institūciju (ja tāda izveidota) locekļa (-u), labuma guvēja un citu fizisko personu, kuras īsteno kontroli pār nodibinājumu, arī fondu) jānorāda:

1. vārds, uzvārds, personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi), valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
2. veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu:
   1. caur statusu juridiskajā personā:
      1. kā nodibinājuma dibinātājs;
      2. kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis;
   2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja PLG netiešā veidā kontrolē dibinātāju, izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvjus, vai citu pārvaldības institūciju (ja tāda ir izveidota) pārstāvjus):
      1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
      2. uz īpašumtiesību pamata;
      3. uz darījuma attiecību pamata;
   3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu):
      1. kā labuma guvējs;
      2. kā pārraudzības vai citas institūcijas pārstāvis;
3. informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole:
   1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);
   2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).