Patieso labuma guvēju skaidrojums

Process

10. PLG noskaidrošana likvidācijas procesā

Līdzšinējā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Reģistrs) prakse attiecībā uz informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju, reģistrējot juridiskās personas likvidācijas procesu bija orientēta uz informācijas nemainīgumu. Tika uzskatīts, ka, uzsākot likvidācijas procesu, informācijai par patiesajiem labuma guvējiem (turpmāk – PLG) ir otršķirīgs statuss, jo tiesību subjekts visticamāk tiks izslēgts no Reģistra vestajiem reģistriem. Tāpēc nav nepieciešams pieprasīt no juridiskās personas vai personālsabiedrības aktuālo informāciju par tās PLG. Informācijas aktualizācija par PLG tika pieprasīta tikai tad, ja tiesību subjekts pieņēma lēmumu turpināt darbību.

Tomēr, pārskatot normatīvajā regulējumā iekļautās prasības, kā arī Reģistra kā publiskā reģistra pienākumu nodrošināt precīzu (accurate), atbilstošu (adequate) un aktuālu (up-to-date) informāciju par juridiskās personas, personālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, secināts, ka esošā reģistrācijas prakse ir jāpārskata. Šobrīd Reģistra prakse šajā jautājumā ir noregulēta Reģistra galvenā valsts notāra 2025. gada 13. augusta lēmumā Nr. 1-5n/181, kas pieejams šeit.

Pamatojums:

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta pirmās daļas 5. punkta a) apakšpunktā sniegta PLG definīcija attiecībā uz juridiskajām personām. Proti, juridiskajās personās tā ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

Finanšu darījumu darba grupas (The Financial Action Task Force; turpmāk – FATF) 2023. gada martā izdotajās vadlīnijās “Juridisko personu patiesie labuma guvēji” PLG tiek skaidrots kā fiziskā persona, kurai “galarezultātā” pieder vai tā kontrolē “klientu”, un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Definīcija ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. “Galarezultātā pieder vai kontrolē” un “īsteno galīgo kontroli” attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības vai kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai citiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. PLG definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tā pārsniedz likumīgās īpašumtiesības un kontroli. FATF definīcija koncentrējas uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un kura izmanto juridiskās personas augstākās vadības pilnvaras vai juridiskās personas aktīvus, kā arī fizisko personu, kura reāli veic kontroli pār juridisko personu (neatkarīgi no tā, vai persona ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā, vai nē).

Saskaņā ar Likuma 18.¹panta pirmo daļu fiziskai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā kļuvusi par juridiskās personas vai personālsabiedrības PLG, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot juridiskajai personai vai personālsabiedrībai. Tāpat persona, ar kuras starpniecību PLG īsteno kontroli juridiskajā personā vai personālsabiedrībā, paziņo juridiskajai personai vai personālsabiedrībai tam zināmo informāciju par tās PLG. Atbilstoši Likuma 18.¹ panta otrajai un trešajai daļai juridiskajai personai vai personālsabiedrībai ir pienākums pēc savas iniciatīvas noskaidrot un identificēt savus PLG, ja tai ir saprātīgs pamats apšaubīt tai sniegto informāciju vai ja šī informācija vispār nav iesniegta, bet ir pamats uzskatīt, ka PLG pastāv. Juridiskajai personai vai personālsabiedrībai ir arī pastāvīgi jāglabā un jāaktualizē informācija par PLG, kas minēta Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā, proti, identificējošie dati, kā arī informācija un dokumentārais pamatojums par īstenoto kontroli, kas cita starpā paredz glabāt arī visu dokumentāciju par subjektiem, ar kuru starpniecību kontrole tiek īstenota.

Atbilstoši Likuma 18.² panta pirmajai daļai juridiskā persona vai personālsabiedrība, kas reģistrēta Reģistra vestajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Reģistram pieteikumu informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot Likuma 18.¹panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Savukārt Likuma 18.² panta otrajā daļā noteikti gadījumi, kad izmaiņu reģistrācija bez informācijas par PLG reģistrācijas vai aktualizācijas nav iespējama, proti, iesniedzot pieteikumu par juridiskās personas vai personālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļu izmaiņām vai izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā.

Ievērojot minēto secināms, ka normatīvie akti imperatīvi nosaka minimālo informācijas apjomu, ko katrai juridiskajai personai ir pienākums glabāt un attiecīgi arī iesniegt Reģistrā, iestājoties noteiktiem apstākļiem. Šis pienākums ir piemērojams visā tiesību subjekta pastāvēšanas laikā, neatkarīgi no tā, vai tas atrodas darbības, likvidācijas vai reorganizācijas procesā.

Kapitālsabiedrības

Komerclikuma 312. pantā noteikts, ka kapitālsabiedrības (turpmāk – sabiedrība) darbība izbeidzas:

ar dalībnieku lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
uzsākot bankrota procedūru;
izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);
sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);
citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

Savukārt Komerclikuma 317. panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to, ja vien sabiedrība netiek izslēgta no komercreģistra atbilstoši Komerclikuma 317. panta otrajai daļai, sabiedrībai ir pienākums likvidēties, atbilstoši Komerclikumā noteiktajai kārtībai.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi (Komerclikuma 318. panta pirmā daļa). Tāpat likvidatoru, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt tiesa vai komercreģistra iestāde (Komerclikuma 318.¹ panta pirmā daļa). Sabiedrības likvidāciju var veikt viens vai vairāki likvidatori (Komerclikuma 318. panta ceturtā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes un padomes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Komerclikuma 322. panta pirmā daļa), tai skaitā pienākumu nodrošināt juridiskās personas pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par sabiedrības PLG.

Tātad, lai arī juridiskā persona joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Komerclikumā noteiktās dalībnieku/akcionāru tiesības – izpildinstitūcija vairs netiek iecelta, jo tās funkcijas pārņem likvidators, un sabiedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem uzņēmuma faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot sabiedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā sabiedrības PLG bija reģistrēti dalībnieki, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis juridiskās personas faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār juridisko personu. Minētais attiecas arī uz statusu, ka juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par kapitālsabiedrības valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek reģistrētas arī izmaiņas kapitālsabiedrības valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par sabiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par sabiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekli (saskaņā ar Komerclikuma 322. panta ceturto daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, nepiemērojot Likumā noteikto 25% kritēriju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi ieceltie likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Reģistrējot PLG īstenoto kontroles veidu, var tikt reģistrēti sekojoši varianti: “kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis” vai “cits kontroles veids: kā likvidators” – abi minētie kontroles veidi uzskatāmi par atbilstošiem.

Ja likvidāciju veic, piemēram, sabiedrības dalībnieks, kas bija arī vienīgais valdes loceklis un sākotnēji reģistrētā informācija par viņu kā PLG bija “kontroli īsteno kā dalībnieks”, tad arī šajā gadījumā, lai arī fiziskā persona, kas īsteno kontroli pār juridisko personu, nemainās, būtu precizējams kontroles veids, aizstājot kontroli “kā dalībnieks” ar “kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis” vai “cits kontroles veids: kā likvidators”.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG aktualizāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama sabiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Eiropas komercsabiedrības

Eiropas komercsabiedrību likvidācijai tiek piemēroti Komerclikuma noteikumi par akciju sabiedrības likvidāciju.

Komerclikuma 312. pantā noteikts, ka kapitālsabiedrības (turpmāk – sabiedrība) darbība izbeidzas:

ar dalībnieka lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
uzsākot bankrota procedūru;
izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja sabiedrība bija dibināta uz noteiktu termiņu);
sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja sabiedrība bija dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai);
citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos.

Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes un padomes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Komerclikuma 322. panta pirmā daļa), tai skaitā pienākumu nodrošināt juridiskās personas pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par sabiedrības PLG. Tātad, lai arī Eiropas komercsabiedrība joprojām pieder juridiskām personām (to īpašniekiem), tās vairs neīsteno Komerclikumā noteiktās akcionāru tiesības – izpildinstitūcija vairs netiek iecelta, jo tās funkcijas pārņem likvidators, un sabiedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem uzņēmuma faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot sabiedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā Eiropas komercsabiedrības PLG bija reģistrēti akcionāru – juridisko personu izpildinstitūcija vai to gala īpašnieki, tad ar brīdi, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis Eiropas komercsabiedrības faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār juridisko personu. Minētais attiecas arī uz statusu, kad juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par Eiropas komercsabiedrības valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai Eiropas komercsabiedrības likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek reģistrētas arī izmaiņas tās valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par Eiropas komercsabiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par Eiropas komercsabiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Komerclikuma 322. panta ceturto daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, nepiemērojot Likumā noteikto 25% kritēriju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), viņi visi kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Reģistrējot PLG īstenoto kontroles veidu var tikt reģistrēti sekojoši varianti: “kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis” vai “cits kontroles veids: kā likvidators” – abi minētie kontroles veidi uzskatāmi par atbilstošiem.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG aktualizāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama Eiropas komercsabiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Individuālie (ģimenes) uzņēmumi un zemnieka vai zvejnieka saimniecības

Likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 21. panta otrajā daļā noteikts, ka individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības (turpmāk – uzņēmums) likvidāciju veic uzņēmuma īpašnieks vai viņa iecelts likvidators. Lēmumu par uzņēmuma likvidācijas uzsākšanu pieņem īpašnieks vai, ja uzņēmums dibināts uz ģimenes kopīpašuma bāzes - pilngadīgie ģimenes locekļi (kopīpašnieki) (Likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 21. panta trešā daļa). Līdzīgi kā minēts jau iepriekš, likvidators likvidācijas procesā veic visas nepieciešamās darbības, lai pilnībā apmierinātu visas likumīgo kreditoru prasības (Likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 21. panta ceturtā daļa).

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par uzņēmuma likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas uzņēmuma pārvaldes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par uzņēmuma PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par uzņēmuma PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Praksē, lielākoties likvidāciju veiks īpašnieks (aktīvam subjektam kā pārvaldes institūcijas locekļa amats norādīts – īpašnieks). Neskatoties uz uzņēmuma struktūras īpatnībām, proti, to, ka darbības nodrošināšanā un likvidācijā parasti iesaistīta viena un tā pati persona, būtu precizējams kontroles veids, aizstājot reģistrēto kontroli “kā īpašnieks” ar “cits kontroles veids: kā likvidators”. Ja likvidāciju veic cita persona, kā PLG kontroles veids norādāms “cits kontroles veids: kā likvidators”.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG aktualizāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama uzņēmuma likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Kooperatīvās sabiedrības

Kooperatīvo sabiedrību likuma 67. pantā noteikts, ka sabiedrības (turpmāk – kooperatīvā sabiedrība) darbība tiek izbeigta:

ar biedru kopsapulces lēmumu;
ar valdes lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
ar Reģistra lēmumu;
ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu;
saskaņā ar maksātnespējas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;
citos likumā noteiktajos gadījumos.

Savukārt Kooperatīvo sabiedrību likuma 71. panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja kooperatīvās sabiedrības darbība ir izbeigta, notiek tās likvidācija. Līdz ar to, ja vien kooperatīvā sabiedrība netiek izslēgta no uzņēmumu reģistra žurnāla atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likuma 71. panta otrajai daļai, kooperatīvajai sabiedrībai ir pienākums likvidēties, atbilstoši Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktajai kārtībai.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja likumā, statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā nav noteikts citādi. (Kooperatīvo sabiedrību likuma 73. pants). Tāpat likvidatoru, pamatojoties uz kooperatīvās sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt komercreģistra iestāde (Kooperatīvo sabiedrību likuma 74. panta pirmā daļa). Kooperatīvās sabiedrības likvidāciju var veikt viens vai vairāki likvidatori (Kooperatīvo sabiedrību likuma 72. panta sestā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes un padomes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Kooperatīvo sabiedrību likuma 72. panta pirmā daļa), tai skaitā pienākumu nodrošināt juridiskās personas pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par kooperatīvās sabiedrības PLG.

Tātad, lai arī juridiskā persona joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktās biedru tiesības – jo tās funkcijas pārņem likvidators, un kooperatīvās sabiedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem kooperatīvās sabiedrības faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, apmierināt kreditoru prasījumus un sadalīt atlikušo sabiedrības mantu starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā kooperatīvās sabiedrības PLG bija reģistrēti biedri, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis juridiskās personas faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār kooperatīvo sabiedrību. Minētais attiecas arī uz reģistrēto statusu, ka juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Norādāms, ka, piesakot reģistrācijai informāciju par kooperatīvās sabiedrības likvidācijas uzsākšanu, tiek veiktas arī izmaiņas kooperatīvās sabiedrības valdes sastāvā, līdz ar to vienlaikus reģistrējama arī informācija par kooperatīvās sabiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par kooperatīvās sabiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 72. panta sesto daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, nepiemērojot Likumā noteikto 25% kritēriju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), viņi visi kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama kooperatīvās sabiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība)

Komerclikuma 97. pantā noteikts, ka sabiedrība (turpmāk – personālsabiedrība) izbeidzas:

izbeidzoties laikam, uz kādu tā nodibināta;
ar personālsabiedrības biedru lēmumu;
uzsākot bankrota procedūru;
ar tiesas nolēmumu.

Savukārt Komerclikuma 106. pants noteic, ka pēc personālsabiedrības izbeigšanās notiek tās likvidācija, izņemot gadījumu, kad personālsabiedrības līgumā noteikts citāds galīgās norēķināšanās veids vai arī personālsabiedrība atzīta par maksātnespējīgu. Likvidāciju veic personālsabiedrības biedru izvēlēts likvidators (izriet no Komerclikuma 107. panta pirmās daļas). Personālsabiedrības likvidāciju var veikt vairāki likvidatori, kuriem ir tiesības veikt ar likvidāciju saistītās darbības tikai kopīgi, ja nav noteikts, ka likvidatori var šīs darbības veikt atsevišķi.

Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem biedru tiesības un pienākumus, ja vien normatīvajā regulējumā nav paredzēts citādi (piemēram, Komerclikuma 110. pants), tai skaitā pienākumu nodrošināt personālsabiedrības pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par personālsabiedrības PLG. Tātad, lai arī personālsabiedrība joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Komerclikumā noteiktās biedru tiesības – netiek veiktas izmaiņas biedru sastāvā vai to pārstāvības tiesību apjomā (vadības institūcijas amatā ir iecelts likvidators), līdz ar to netiek nodrošināta klasiskā personālsabiedrības darbība. Likvidators ir pārņēmis sabiedrības faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot sabiedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā personālsabiedrības PLG bija reģistrēti biedri (komplementārs vai personiski atbildīgie biedri, kam nav atņemta tiesības kārtot lietvedību[1]), tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis personālsabiedrības faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār tiesību subjektu. Minētais attiecas arī uz statusu, ka personālsabiedrības PLG noskaidrot nav iespējams vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par personālsabiedrību vadības institūciju izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par personālsabiedrības likvidācijas uzsākšanu, tiek veiktas arī izmaiņas sabiedrības pārstāvības struktūrā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par personālsabiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par personālsabiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki likvidatori (saskaņā ar Komerclikuma 108. panta pirmo daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, nepiemērojot Likumā noteikto 25% kritēriju. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Reģistrējot PLG īstenoto kontroles veidu, norādāms “cits kontroles veids: kā likvidators”.

Vienlaikus norādāms, ka papildus valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama personālsabiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

^{[1] Saskaņā ar Komerclikuma 85. panta pirmo daļu sabiedrības biedram lietvedības pilnvarojumu, pamatojoties uz pārējo biedru attiecīgu prasību, var atņemt ar tiesas nolēmumu, ja tam ir svarīgs iemesls.}

Eiropas ekonomisko interešu grupas

Eiropas ekonomisko interešu grupu darbībai tiek piemēroti normatīvie akti, kuri regulē pilnsabiedrību (personālsabiedrību) reģistrāciju un darbību, tostarp likvidācijas procesu.

Tātad, lai arī Eiropas ekonomisko interešu grupa joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Komerclikumā noteiktās biedru tiesības – netiek veiktas izmaiņas vadības sastāvā, līdz ar to netiek nodrošināta klasiskā Eiropas ekonomisko interešu grupas darbība, jo likvidators ir pārņēmis tās faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot grupas mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā grupas PLG bija reģistrēti biedri vai biedru – juridisko personu izpildinstitūcijas vai īpašnieki, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis grupas faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār tiesību subjektu. Minētais attiecas arī uz statusu, kad juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot vai juridiskās personas PLG ir biržā kotētas akciju sabiedrības akcionārs.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par Eiropas ekonomisko interešu grupas vadības institūciju izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par grupas likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas tās vadības sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par grupas PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par Eiropas ekonomisko interešu grupas PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Reģistrējot PLG īstenoto kontroles veidu var tikt reģistrēti sekojoši varianti: “kā vadītājs” vai “cits kontroles veids: kā likvidators” – abi minētie kontroles veidi uzskatāmi par atbilstošiem.

Vienlaikus norādāms, ka papildus valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama grupas likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Biedrības

Biedrību un nodibinājuma likuma 53. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības darbība izbeidzas:

ar biedru sapulces lēmumu;
uzsākot biedrības bankrota procedūru;
biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram vai citam statūtos noteiktajam skaitam;
izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja biedrība dibināta uz noteiktu laiku);
1. ar Reģistra iestādes lēmumu;
2. ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 58. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to, ja vien biedrība nav izslēgta no biedrību un nodibinājuma reģistra atbilstoši Biedrību un nodibinājuma 56.¹ pantam, biedrībai ir pienākums likvidēties atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktajā kārtībā.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi (Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmā daļa). Tāpat likvidatoru, pamatojoties uz biedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt komercreģistra iestāde (Biedrību un nodibinājuma likuma 59.¹ panta pirmā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Biedrību un nodibinājuma likuma 62. panta pirmā daļa), skaitā pienākumu nodrošināt biedrības pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par biedrības PLG.

Tātad, lai arī biedrībā joprojām ir apvienojušies un darbojas biedri - fiziskas un/vai juridiskas personām, tās vairs neīsteno Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktās biedru tiesības – izpildinstitūcija vairs netiek iecelta, jo tās funkcijas pārņem likvidators, un biedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem biedrības faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot biedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā biedrības PLG bija reģistrēti biedri, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis biedrības faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār biedrību. Minētais attiecas arī uz reģistrēto statusu, ka juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par juridiskās personas valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par biedrības likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas biedrības valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par biedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par biedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmo daļu, šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama biedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Nodibinājumi un fondi

Biedrību un nodibinājuma likuma 104. pantā noteiks, ka nodibinājuma darbība izbeidzas:

ar tiesas nolēmumu;
izbeidzoties termiņam (ja nodibinājums dibināts uz noteiktu laiku);
1. ar valdes lēmumu;
uzsākot nodibinājuma bankrota procedūru;
1. ar Reģistra iestādes lēmumu;
2. ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu;
uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 107. panta pirmajā daļā noteikts, ka nodibinājuma darbības izbeigšanas gadījumā notiek tā likvidācija, saskaņā ar Biedrības un nodibinājuma likuma VI nodaļas noteikumiem par biedrības likvidāciju, ciktāl nav noteikts citādi. Līdz ar to, ja vien nodibinājums nav izslēgts no biedrību un nodibinājuma reģistra atbilstoši Biedrību un nodibinājuma 56.¹ pantam, nodibinājumam ir pienākums likvidēties atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktajā kārtībā.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos nav noteikts citādi. Ja likvidāciju veic citas personas, kas nav valdes locekļi, statūtos paredzama šo likvidatoru iecelšanas kārtība (Biedrību un nodibinājumu likuma 107. panta otrā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes tiesības un pienākumus, tostarp pienākumu noskaidrot nodibinājuma (likvidējamā nodibinājuma) PLG. Tātad, lai arī nodibinājums joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās dibinātāju vai citas statūtos noteiktās institūcijas tiesības – izpildinstitūcija netiek iecelta (izpildinstitūcijas amatā ir iecelts likvidators), netiek nodrošināta normāla nodibinājuma darbība, jo likvidators ir pārņēmis juridiskās personas faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot nodibinājuma mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā nodibinājuma PLG bija reģistrēti PLG, kas noskaidroti atbilstoši Likuma 1 panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktajam, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis nodibinājuma faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār nodibinājumu.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par juridiskās personas valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par nodibinājuma likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas nodibinājuma valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par nodibinājuma PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par nodibinājuma PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmo daļu), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi valdes locekļi kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama nodibinājuma likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Arodbiedrības, to apvienības vai patstāvīgās vienības

Arodbiedrību likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka arodbiedrību (turpmāk – arodbiedrība) darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi par biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi, kā arī arodbiedrību statūti.

Biedrību un nodibinājuma likuma 53. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības darbība izbeidzas:

ar biedru sapulces lēmumu;
uzsākot biedrības bankrota procedūru;
biedru skaitam samazinoties līdz vienam biedram vai citam statūtos noteiktajam skaitam;
izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam (ja biedrība dibināta uz noteiktu laiku);
1. ar Reģistra iestādes lēmumu;
2. ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu;
ar tiesas nolēmumu;
uz cita likumā vai statūtos noteiktā pamata.

Savukārt Biedrību un nodibinājuma likuma 58. panta pirmajā daļā noteikts, ka biedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to, ja vien arodbiedrība nav izslēgta no biedrību un nodibinājuma reģistra atbilstoši Biedrību un nodibinājuma 56.¹ pantam, arodbiedrībai ir pienākums likvidēties atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktajā kārtībā.

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi (Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmā daļa). Tāpat likvidatoru, pamatojoties uz arodbiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, var iecelt komercreģistra iestāde (Biedrību un nodibinājuma likuma 59.¹ panta pirmā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Biedrību un nodibinājuma likuma 62. panta pirmā daļa), skaitā pienākumu nodrošināt arodbiedrības pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par arodbiedrības PLG.

Tātad, lai arī arodbiedrība (arodbiedrību apvienība) joprojām pieder fiziskām un/vai juridiskām personām, tās vairs neīsteno Biedrību un nodibinājuma likumā noteiktās biedru tiesības – izpildinstitūcija vairs netiek iecelta, jo tās funkcijas pārņem likvidators, un arodbiedrības normāla darbība netiek nodrošināta. Likvidators pārņem arodbiedrības faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot biedrības mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas kā arodbiedrības PLG bija reģistrēti biedri, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis arodbiedrības faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša, jo minētās personas vairs neīsteno kontroli pār arodbiedrību. Minētais attiecas arī uz reģistrēto statusu, ka juridiskās personas PLG nav iespējams noskaidrot.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par juridiskās personas valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par arodbiedrības likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas arodbiedrības valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par arodbiedrības PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par arodbiedrības PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmo daļu), šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt arodbiedrību tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, jo attiecīgās izmaiņas ir neatņemama arodbiedrības likvidācijas procesa reģistrācijas sastāvdaļa, par kuru jau paredzēta valsts nodevas samaksa.

Politiskās partijas un to apvienības

Politisko partiju likuma 41. pants noteic, ka politiskās partijas un to apvienības (turpmāk – partija) darbība izbeidzas:

ar partijas biedru sapulces lēmumu par partijas darbības izbeigšanu;
uzsākot partijas bankrota procedūru;
ja partijas biedru skaits samazinās un ir mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (44. pants);
izbeidzoties partijas statūtos noteiktajam termiņam, ja partija dibināta uz noteiktu laiku;
ar tiesas nolēmumu;
uz cita statūtos noteiktā pamata.

Savukārt Politisko partiju likuma 46. pants noteic, ka Partijas darbības izbeigšanās gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi un partijas likvidācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu. Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, biedru sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi (Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmā daļa). Līdz ar likvidatora iecelšanu tas pārņem visas valdes tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi (Biedrību un nodibinājuma likuma 62. panta pirmā daļa), skaitā pienākumu nodrošināt politiskās partijas pienākumu izpildi atbilstoši Likuma 18.¹ un 18.² pantam, t.i., identificēt un aktualizēt informāciju par arodbiedrības PLG.

Tātad, lai arī partija joprojām pieder (tajā ir apvienojušās) fiziskām personām, tās vairs neīsteno Politisko partiju likumā noteiktās biedru tiesības – izpildinstitūcija netiek iecelta (izpildinstitūcijas amatā ir iecelts likvidators), netiek nodrošināta klasiska partijas darbība, jo likvidators ir pārņēmis Partijas faktisko kontroli, lai veiktu visas nepieciešamās darbības ar mērķi piedzīt parādus, pārdot Partijas mantu un apmierināt kreditoru prasījumus. Līdz ar to, ja, piemēram, pirms likvidācijas procesa uzsākšanas Partijai bija reģistrēts statuss, ka PLG noskaidrot nav iespējams, tad ar brīdi, kad likvidators ir pārņēmis juridiskās personas faktisko kontroli, reģistrētā informācija par PLG ir neatbilstoša.

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas noteikumiem, iesniedzot Reģistram pieteikumu par juridiskās personas valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par PLG atbilstoši šā panta un 18.¹ panta ceturtās daļas prasībām. Tā kā, piesakot reģistrācijai informāciju par politiskās partijas likvidācijas uzsākšanu, vienlaikus tiek veiktas izmaiņas tās valdes sastāvā, ir obligāti reģistrējama arī aktuālā informācija par politiskās partijas PLG. Tādejādi, ja vien netiek konstatēti citi apstākļi, par Partijas PLG var uzskatīt likvidatoru, ņemot vērā viņa faktiski īstenotās darbības likvidācijas procesā.

Ja likvidāciju veic vairāki valdes locekļi (saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 59. panta pirmo daļu), šādā gadījumā likvidatoriem ir tiesības pārstāvēt Partiju tikai kopīgi), kā PLG jāreģistrē visi likvidatori, tas nozīmē, ka neatkarīgi no likvidatoru skaita (piemēram, “3” vai “5”), visi likvidatori kvalificējas kā PLG, ņemot vērā to faktiski īstenoto kontroli likvidācijas procesā.

Vienlaikus norādāms, ka papildu valsts nodeva par informācijas par PLG reģistrāciju šajā gadījumā nav jāmaksā, izmaiņas informācijā par Partijas PLG ir daļa no likvidācijas procesa uzsākšanas informācijas, par ko jau ir noteikta valsts nodeva.