Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs (PLG) ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē Likuma subjekta klientu (reliģisko organizāciju gadījumā – reliģisko organizāciju un tās iestādi, ja tai saskaņā Reliģisko organizāciju likumā noteikto ir noteikts juridiskās personas statuss), vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. 25 procentu kritērijs pēc analoģijas būtiskas līdzdalības apmēra noskaidrošanai var tik piemērots arī attiecībā uz citām juridiskajām personām, ne tikai kapitālsabiedrībām.

Minētajā normā noteiktas PLG, t. i., patiesais labuma guvējs vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu. Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā PLG juridisko personu kontrolē tieši, savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas starpniecību.

Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2014. gada oktobrī izdotajās vadlīnijās “Caurspīdīgums un patiesie labuma guvēji” PLG tiek skaidroti kā fiziskā persona, kurai “galarezultātā” pieder vai tā kontrolē “klientu” un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Tas ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. Gadījumi, kuros “galarezultātā pieder vai kontrolē” un “īsteno galīgo kontroli”, attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai savādākiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. PLG definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tas pārsniedz likumīgās īpašumtiesības un kontroli. FATF definīcija koncentrējas uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un kura izmanto juridiskās personas augstākās vadības pilnvaras vai juridiskās personas aktīvus, kā arī fiziskā persona, kura reāli veic kontroli pār juridisko personu (neatkarīgi no tā, vai persona ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā, vai nē).

 Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā PLG juridisko personu kontrolē tieši, un tas var izrietēt no īpašumtiesību realizācijas vai likumīgas kontroles. Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas – fiziskas vai juridiskas – personas starpniecību (reliģiskās organizācijas iestādes gadījumā tas attiektos, piemēram, uz gadījumiem, kad reliģiskās organizācijas iestādi kontrolē ar reliģiskās organizācijas, kura dibinājusi iestādi, starpniecību). Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, savstarpēji vienojoties vai izmantojot dominējošo ietekmi  finansējot to, izmantojot radnieciskas saites vai līgumsaistības.

Likums nesatur īpašu regulējumu attiecībā uz norādītajiem pienākumiem atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem. Kā arī norādāms, ka juridiskā persona ir juridiska fikcija, aiz kuras katrā gadījumā atrodas fiziskas personas, kuras to organizē, vada vai kontrolē, līdz ar to nav iespējama situācija, kurā PLG nav – var tikai nebūt iespējams to noskaidrot atbilstoši Likumā noteiktajai definīcijai. Līdz ar to nevar būt situācija un Likums arī neparedz reģistrēt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros informāciju par to, ka kādai juridiskajai personai patiesā labuma guvēja nav.

Reliģisko organizāciju darbības būtība ir apvienoties vienas reliģiskās organizācijas vai konfesijas ietvaros, lai noteiktā apdzīvotā teritorijā veiktu reliģisko darbību. Reliģiskā darbība ir nodošanās reliģijai vai ticībai, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību. Reliģiskās darbības veikšana neparedz iespēju kādai draudzes amatpersonai būt par organizācijas īpašnieku. Līdz ar to, ņemot vērā reliģisko organizāciju būtību un darbības mērķi, parasti reliģiskajai organizācijai PLG noskaidrot nebūs iespējams, jo faktiski nav tādas fiziskās personas, kurai piederētu reliģiskā organizācija, un nav iespējams noteikt fizisko personu vai personas, kuras to kontrolē, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, kā tas ir noteikts Likumā ietvertajā PLG termina skaidrojumā.

Vienlaikus minētais neizslēdz iespējamību, ka arī attiecībā uz reliģiskajām organizācijām iespējami gadījumi, kad reliģiskajā organizācijā ir saņemta vai iegūta informācija par tās PLG un līdz ar to šādā gadījumā reliģiskajām organizācijām ir pienākums paziņot Uzņēmumu reģistram informāciju par to PLG, Likumā noteiktajā termiņā un kārtībā iesniedzot Likumā noteiktās ziņas.

Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumos, kuros juridiskas PLG guvēju noskaidrot nav iespējams, saskaņā ar Likuma 18. panta septīto daļu Likuma 3. pantā noteiktie subjekti (piemēram, kredītiestādes, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti notāri u.c.) par juridiskās personas PLG var uzskatīt personu, kura šajā juridiskajā personā ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu. Attiecīgi, gadījumos, kuros Uzņēmumu reģistrā būs reģistrēta informācija, ka PLG noskaidrot nav iespējams, atbilstoši Likumam, lai Likuma 3. pantā noteiktie subjekti varētu veikt klientu izpētes pasākumus - juridiskajai personai kā PLG, aizpildot klientu izpētes anketas, būs jānorāda viens, vairāki vai visi vadības institūcijas locekļi, ņemot vērā Likuma subjekta vērtējumu par būtiskajiem apstākļiem.

Patieso labuma guvēju noskaidrošana

Tāpat kā citās juridiskajās personās, arī reliģiskajās organizācijās un to iestādēs atbilstoši Likuma 18.¹ pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes PLG, ir pienākums paziņot par šo faktu reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei. Reliģiskās organizācijas vai tās iestādes vadībai ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam, noskaidrot, vai tai nav PLG, kā arī, vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par PLG ir patiesa.

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturto daļu un 18.² panta pirmo daļu juridiskajai personai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai.

Vienlaikus atbilstoši Likuma 18.² panta otrās daļas pirmajam teikumam, sniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrāciju (dibināšanu), vai izmaiņām vadības institūcijas vai amatpersonu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par tās PLG atbilstoši 18.² panta prasībām.

Ievērojot minēto:

• Jaunas reliģiskās organizācijas vai tās iestādes reģistrācijas gadījumā, pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par patiesajiem labuma guvējiem;
• Reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei, piesakot izmaiņas vadības institūcijas vai amatpersonu sastāvā, pieteikumā obligāti jānorāda arī informācija par PLG vai jāapliecina, ka reģistrētā informācija nav mainījusies
• Reliģiskajai organizācijai vai tās iestādei nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par PLG vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums informācijas par PLG reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas PLG glabājamas juridiskajā personā, noteiktas Likuma 18.1 panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.2 panta pirmajai daļai Likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteiktā informācija arī iesniedzama Uzņēmumu reģistrā.

Pēc Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību, reliģiskā organizācija vai tās iestāde iesniedz:

• īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu;
• dokumentu, kas apstiprina PLG identificējošās informācijas atbilstību:
  • notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju;
  • ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu;
  • citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus;
• dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka PLG noskaidrot nav iespējams.

Norādāms, ka saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informācija par PLG (tai skaitā īstenotās kontroles dokumentārais pamatojumu) obligāti jāglabā arī pašai juridiskajai personai.

Par reliģiskās organizācijas vai tās iestādes PLG Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas šādas ziņas:

1. vārds;
2. uzvārds;
3. personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
4. valstspiederība;
5. pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
6. veids, kā tiek īstenota kontrole pār reliģisko organizāciju vai tās iestādi:
   1. caur statusu juridiskajā personā (ja PLG ir vadības institūcijas loceklis, kurš ir tiesīgs pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi):
      1. kā izpildinstitūcijas vai pārvaldes institūcijas pārstāvis;
   2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja PLG netiešā veidā kontrolē vadības institūcijas locekli, kurš ir tiesīgs pārstāvēt reliģisko organizāciju vai tās iestādi):
      1. uz pilnvarojuma līguma pamata;
      2. uz darījuma attiecību pamata;
   3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
7. informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem, kādā tiek īstenota kontrole):
   1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads).

Saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas otro teikumu - ja reliģiskā organizācija vai tās iestāde ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu  —  PLG, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka personālsabiedrībai ir patiesais labuma guvējs, tas jāapliecina pieteikumā, obligāti norādot pamatojumu. Šādā gadījumā reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā tiks reģistrēts, ka PLG noskaidrot nav iespējams.