Patiesie labuma guvēji

Patieso labuma guvēju skaidrojums

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1. panta 5. punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Minētajā normā noteiktas patieso labuma guvēju pazīmes, t.i., patiesais labuma guvējs vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu. Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā patiesais labuma guvējs juridisko personu kontrolē tieši, savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas starpniecību.

Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2014. gada oktobrī izdotajās vadlīnijās "Caurspīdīgums un patiesie labuma guvēji" patiesie labuma guvēji tiek skaidroti kā fiziskā persona, kurai "galarezultātā" pieder vai tā kontrolē "klientu" un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Tas ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. "Galarezultātā pieder vai kontrolē" un "īsteno galīgo kontroli" attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai savādākiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. Patiesā labuma guvēja definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tas pārsniedz likumīgās īpašumtiesības un kontroli. FATF definīcija koncentrējas uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un, kura izmanto juridiskās personas augstākās vadības pilnvaras vai juridiskās personas aktīvus, kā arī fiziskā persona, kura reāli veic kontroli pār juridisko personu (neatkarīgi no tā, vai persona ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā, vai nē).

 Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā patiesais labuma guvējs juridisko personu kontrolē tieši, un tas var izrietēt no īpašumtiesību realizācijas vai likumīgas kontroles (piemēram, valdes loceklis). Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas personas – starpniecību. Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, savstarpēji noslēgtu līgumu vai izmantojot dominējošo ietekmi (piemēram, kāda dalībnieka, akcionāra vai valdes locekļa dominējošo ietekmi kapitālsabiedrībā), finansējot kapitālsabiedrību, izmantojot radnieciskas saites vai līgumsaistības. Tāpat kapitālsabiedrības dalībnieki vai akcionāri var savstarpēji sadarboties, lai palielinātu šādu netiešu kontroli caur citu personu, slēdzot oficiālus vai neoficiālus līgumus, kā arī izmantojot savas pilnvaras iecelt kapitālsabiedrībā augstāko vadību.

Likums nesatur īpašu regulējumu attiecībā uz norādītajiem pienākumiem atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem. Kā arī norādāms, ka juridiskā persona ir juridiska fikcija, aiz kuras katrā gadījumā atrodas fiziskas personas, kuras to organizē, vada vai kontrolē, līdz ar to nav iespējama situācija, kurā patiesā labuma guvēja nav – var tikai nebūt iespējams to noskaidrot atbilstoši Likumā noteiktajai definīcijai. Līdz ar to nevar būt situācija un Likums arī neparedz reģistrēt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros informāciju par to, ka kādai juridiskajai personai patiesā labuma guvēja nav.

Kapitālsabiedrības definīcija noteikta Komerclikuma 134. pantā. Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju  nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts, savukārt, akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. Kapitālsabiedrības patiesais labuma guvējs līdz ar to primāri konstatējams, noskaidrojot kapitāldaļu vai akciju tiešos vai netiešos īpašniekus.

Ņemot vērā patieso labuma guvēju definīciju, kapitālsabiedrībās patieso labuma guvēju vienmēr iespējams noskaidrot gadījumos, kuros kapitālsabiedrības daļas vai akcijas vairāk nekā 25% apmērā tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz vienai fiziskajai personai. Minētā fiziskā persona, ja vien tā nerīkojas citas fiziskās personas vārdā, ir attiecīgās kapitālsabiedrības patiesais labuma guvējs. Saprotams, ja kapitālsabiedrībā ir vairākas (ne vairāk kā trīs) fiziskās personas, kas atbilst iepriekš minētajam aprakstam, tās visas uzskatāmas par kapitālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.

Norādāms, ka Likumā minētais 25% slieksnis ir absolūtais minimums, kad vienmēr ir konstatējams patiesais labuma guvējs. Vienlaikus praksē var pastāvēt daudz un dažādi gadījumi, kā izpaužas kontrole pār kapitālsabiedrību. Piemēram, vairāki dalībnieki (akcionāri) ir vienojušies par balsstiesību izlietošanas kārtību, tai skaitā, bet ne tikai:

1. a) vienojoties, ka kāds no dalībniekiem (akcionāriem) vienmēr balsos tieši tāpat kā cits dalībnieks (akcionārs);
2. b) vienojoties, ka dalībnieks (akcionārs) ar lielu akciju procentuālo īpatsvaru nenāks uz sapulcēm, lai ļautu dalībniekam (akcionāram) ar mazāku procentuālo īpatsvaru pieņemt lēmumus;
3. c) vienojoties, ka kāds var vienpersoniski iecelt vairākumu no padomes vai valdes u.tml.

Var būt arī situācija, kad vienai fiziskajai personai tieši vai netieši pieder daļas (akcijas) mazāk nekā 25% apmērā, taču pārējo dalībnieku (akcionāru) procentuālais daļu (akciju) īpatsvars ir tik mazs, kā arī minētie dalībnieki (akcionāri) faktiski neapmeklē dalībnieku (akcionāru) sapulces, ka konstatējams, ka fiziskā persona ar vislielāko daļu (akciju) procentuālo īpatsvaru arī kontrolē kapitālsabiedrību. Tāpat kontrole kapitālsabiedrībās konstatējama gadījumos, kuros vairāki dalībnieki (akcionāri) ir juridiskās personas, kuras kontrolē viena un tā pati fiziskā persona. Norādāms, ka nav iespējams sniegt skaidrojumu par visām situācijām, jo katrs gadījums ir individuāls un juridiskās personas valdei jāzina (jānoskaidro), vai kādai fiziskajai personai ir reāla kontrole juridiskajā personā.

Papildus, jāņem vērā, ka:

• Ja kapitālsabiedrības daļu vai akciju īpašnieks ir juridiskais veidojums (piemēram, Latvijas Republikā neatzīts tiesību subjekta veids – trasts), patiesā labuma guvēja noskaidrošanai piemērojama Likuma 1. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktā patiesā labuma guvēja definīcija. Atbilstoši minētajai normai patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks). Ievērojot minēto, šādā gadījumā jānoskaidro patiesais labuma guvējs juridiskajā veidojumā atbilstoši iepriekš minētajai definīcijai;
• Atbilstoši Likuma 18.² panta sestajai daļai juridiskā persona var nesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram informāciju par patieso labuma guvēju, ja patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa. Ievērojot minēto, ja uz kādu no kapitālsabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem attiecināms iepriekš minētais gadījums, šajā daļā kapitālsabiedrība iesniedzot informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā var norādīt, ka patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa.

Vienlaikus jāņem vērā, ka gadījumos, kuros juridiskas personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, saskaņā ar Likuma 18. panta septīto daļu Likuma 3. pantā noteiktie subjekti (piemēram, kredītiestādes, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti notāri u.c.) par juridiskās personas patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura šajā juridiskajā personā ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu. Attiecīgi, gadījumos, kuros Uzņēmumu reģistrā būs reģistrēta informācija, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, atbilstoši Likumam, lai Likuma 3. pantā noteiktie subjekti varētu veikt klientu izpētes pasākumus - juridiskajai personai kā patiesais labuma guvējs, aizpildot klientu izpētes anketas, būs jānorāda viens, vairāki vai visi valdes locekļi, ņemot vērā Likuma subjekta vērtējumu par būtiskajiem apstākļiem.

Patieso labuma guvēju noskaidrošana

Atbilstoši Likuma 18.¹ pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par kapitālsabiedrības patieso labuma guvēju ir pienākums paziņot par šo faktu kapitālsabiedrībai. Tāpat kapitālsabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem, ja tie rīkojas citas personas vārdā, ir pienākums to atklāt kapitālsabiedrības valdei. Kapitālsabiedrības valdei ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam, noskaidrot vai kapitālsabiedrībai nav patiesie labuma guvēji, kā arī ,vai saņemtā (noskaidrotā) informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa.

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturto daļu un 18.² panta pirmo daļu kapitālsabiedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai.

Norādāms, ka atbilstoši Likuma 18.² panta otrās daļas pirmajam teikumam, sniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par kapitālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrību dalībnieku vai valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par kapitālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem atbilstoši Likuma 18.² panta prasībām.

Savukārt, saskaņā ar Likuma 18.² panta ceturto daļu sabiedrība ar ierobežotu atbildību var nesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, ja informācija šā likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteiktajā apjomā par patiesajiem labuma guvējiem jau ir iesniegta komercreģistrā citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kā tiek īstenota kontrole pār to, izriet attiecīgi tikai no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka statusa. Savukārt atbilstoši Likuma 18.² panta piektajai daļai nesniegt ziņas par patiesā labuma guvēja valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti var, ja Uzņēmumu reģistrā ir iesniegta informācija par patiesajam labuma guvējam piešķirtu Latvijas Republikas personas kodu un patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts ir Latvija vai, ja Uzņēmumu reģistrā ir iesniegta informācija par patiesā labuma guvēja personu apliecinoša dokumenta izdošanas valsti un patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts sakrīt ar to valsti, kas izdevusi personu apliecinošu dokumentu.

            Ievērojot minēto:

• Jaunas kapitālsabiedrības reģistrācijas gadījumā, pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par patiesajiem labuma guvējiem;
• Kapitālsabiedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par patiesajiem labuma guvējiem vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai.

Iesniedzamās ziņas

          Ziņas, kas par patiesajiem labuma guvējiem glabājamas kapitālsabiedrībā noteiktas Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.² panta pirmajai daļai Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteiktā informācija arī iesniedzama Uzņēmumu reģistrā, izņemot īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī informāciju par personu, kurām ir Latvijas personas kods, dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi. Papildus, saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas otro teikumu - ja juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, kapitālsabiedrībai tas jāapliecina pieteikumā.

          Norādāms, ka saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informācija par patiesajiem labuma guvējiem (tai skaitā īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums, kas Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz) obligāti jāglabā arī pašai juridiskajai personai.

          Ievērojot minēto, par kapitālsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas sekojošas ziņas:

1. vārds;
2. uzvārds;
3. personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);
4. valstspiederība;
5. pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
6. veids, kā tiek īstenota kontrole pār kapitālsabiedrību:
   • caur statusu juridiskajā personā (ja PLG ir tiešais īpašnieks vai tiešā veidā kontrolē juridisko personu):
     • kā dalībnieks;
     • kā akcionārs;
   • kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja patiesais labuma guvējs ir netiešais īpašnieks vai netiešā veidā kontrolē kapitālsabiedrību):
     • uz pilnvarojuma līguma pamata;
     • uz īpašumtiesību pamata (piemēram, ja patiesais labuma guvējs ir kapitālsabiedrības dalībnieka vai akcionāra – juridiskās personas īpašnieks);
     • caur juridisko veidojumu kā dibinātāju;
     • caur juridisko veidojumu kā pilnvarotājs;
     • caur juridisko veidojumu kā pārvaldītājs;
     • uz darījuma attiecību pamata;
   • cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);
7. informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole kapitālsabiedrībā):
   • fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);
   • juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).

Norādāms, ka Likuma 1.panta 5.punkta a) apakšpunktā noteiktais vairāk nekā 25% slieksnis, ja daļas pieder fiziskai personai, ir minimālais slieksnis no kura patiesā labuma guvēja konstatācija ir obligāta, proti, pastāvot fiziskas personas līdzdalībai šādā apmērā nevar būt ierunu par to, ka patieso labuma guvēju nevar konstatēt vai, ka attiecīgā persona nav patiesais labuma guvējs. Izņēmums iespējams situācijā, ja attiecīgo fizisko personu kontrolē cita persona vai pastāv cita veida kontrole (piemēram, vienošanās par kontroles sadali) starp dalībniekiem (akcionāriem). Ievērojot minēto, gadījumos, kuros kapitālsabiedrībā vairāki dalībnieki (akcionāri) atbilst iepriekš minētajai patiesā labuma guvēja definīcijai, nav iespējama situācija, kurā tikai viens no dalībniekiem (akcionāriem) īsteno kontroli kapitālsabiedrībā caur statusu juridiskajā personā – kā dalībnieks vai kā akcionārs. Šādās situācijās jāpastāv arī citam kontroles īstenošanas veidam, kas jānorāda pieteikumā patiesā labuma guvēja reģistrācijai, tai skaitā norādot informāciju par personu ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota.

Ja kapitālsabiedrībā patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot un kapitālsabiedrība to apliecinās pieteikumā – komercreģistrā tiks reģistrēts, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības

Ņemot vērā, ka Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā tiek reģistrētas arī publiskas personas kapitālsabiedrības (valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības) - kapitālsabiedrības, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai publiskai personai, norādāms sekojošais.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 1. un 2. apakšpunktu publiska persona ir Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas. Tās darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem, savukārt atvasināta publiska persona — pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona, kurai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu un tai var būt sava manta.

Ievērojot minēto, jo īpaši ņemot vērā publiskas personas definīciju, ja valsts un pašvaldību kapitālsabiedrība darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem, tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Ja valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, pieteikumā par patieso labuma guvēju jāapliecina, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, uzņemoties atbildību par sniegto ziņu patiesumu.

Pieteikuma veidlapa

Pieteikuma veidlapa visiem subjektiem patieso labuma guvēju paziņošanai.

Valsts nodeva

Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas reģistrācijai. Reģistrācija tiek veikta tikai pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs var pārliecināties, ka valsts nodeva ir ieskaitīta Valsts kases kontā.

Valsts nodevu un maksu par publikāciju „Latvijas Vēstnesī” var veikt klātienē ar maksājumu karti dokumentu iesniegšanas brīdī vai ar pārskaitījumu jebkurā bankā 2 dienas pirms dokumentu iesniegšanas klātienē, elektroniski vai pa pastu.

Maksu par reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu klātienē var apmaksāt ar maksājumu karti Uzņēmumu reģistrā vai ar pārskaitījumu jebkurā bankā 2 dienas pirms dokumentu iesniegšanas klātienē.

Reģistrācija 3 darba dienu laikā

Reģistrācija 1 darba dienas laikā

Citas nodevas