Patiesie labuma guvēji

Patieso labuma guvēju skaidrojums

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likums) 1.panta 5.punkta a) apakšpunktu patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. 25 procentu kritērijs pēc analoģijas, būtiskas līdzdalības apmēra noskaidrošanai var tik piemērots arī attiecībā uz citām juridiskajām personām, ne tikai kapitālsabiedrībām. Minētajā normā noteiktas patieso labuma guvēju pazīmes, t.i., patiesais labuma guvējs vienmēr ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidota vai darbojas konkrētā juridiskā persona, vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār juridisko personu. Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā patiesais labuma guvējs juridisko personu kontrolē tieši, savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas starpniecību.

Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2014. gada oktobrī izdotajās vadlīnijās "Caurspīdīgums un patiesie labuma guvēji" patiesie labuma guvēji tiek skaidroti kā fiziskā persona, kurai "galarezultātā" pieder vai tā kontrolē "klientu" un/vai fiziskā persona, kuras labā tiek veikts darījums. Tas ietver arī tās personas, kuras īsteno galīgo kontroli pār juridisko personu. "Galarezultātā pieder vai kontrolē" un "īsteno galīgo kontroli" attiecas uz situācijām, kurās īpašumtiesības/kontrole tiek īstenota caur īpašumtiesībām vai savādākiem kontroles līdzekļiem, kas nav tiešā kontrole. Patiesā labuma guvēja definīcijas būtiska pazīme ir tā, ka tas pārsniedz likumīgās īpašumtiesības un kontroli. FATF definīcija koncentrējas uz fizisko personu, kurai patiesībā pieder juridiskā persona, un, kura izmanto juridiskās personas augstākās vadības pilnvaras vai juridiskās personas aktīvus, kā arī fiziskā persona, kura reāli veic kontroli pār juridisko personu (neatkarīgi no tā, vai persona ieņem oficiālu amatu juridiskajā personā, vai nē).

 Norādāms, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā patiesais labuma guvējs juridisko personu kontrolē tieši, un tas var izrietēt no īpašumtiesību realizācijas vai likumīgas kontroles. Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas personas – starpniecību. Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, savstarpēji noslēgtu līgumu vai izmantojot dominējošo ietekmi (piemēram, kāda biedra dominējošo ietekmi personālsabiedrībā), finansējot personālsabiedrību, izmantojot radnieciskas saites vai līgumsaistības. Tāpat personālsabiedrības biedri var savstarpēji sadarboties, lai palielinātu šādu netiešu kontroli caur citu personu, slēdzot oficiālus vai neoficiālus līgumus.

Likums nesatur īpašu regulējumu attiecībā uz norādītajiem pienākumiem atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem. Kā arī norādāms, ka juridiskā persona ir juridiska fikcija, aiz kuras katrā gadījumā atrodas fiziskas personas, kuras to organizē, vada vai kontrolē, līdz ar to nav iespējama situācija, kurā patiesā labuma guvēja nav – var tikai nebūt iespējams to noskaidrot atbilstoši Likumā noteiktajai definīcijai. Līdz ar to nevar būt situācija un Likums arī neparedz reģistrēt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros informāciju par to, ka kādai juridiskajai personai patiesā labuma guvēja nav.

Personālsabiedrību definīcijas noteiktas Komerclikuma 77.panta pirmajā daļā un 118.panta pirmajā daļā. Biedru savstarpējās attiecības, lēmumu pieņemšana, attiecības ar trešajām personām regulētas Komerclikuma devītā un desmitā sadaļa. Personālsabiedrību (sabiedrību, kuru mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri)) biedru savstarpējās attiecības apspriežamas atbilstoši sabiedrības līguma noteikumiem. Lēmuma pieņemšanai personālsabiedrībā nepieciešama visu to sabiedrības biedru piekrišana, kuriem ir tiesības attiecīgo lēmumu pieņemt. Tāpat katrs sabiedrības biedrs jebkurā laikā var pārliecināties par sabiedrības lietu gaitu, ieskatīties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos, kā arī izgatavot sev pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli, bilanci un gada pārskatu.

Ievērojot minēto, kā arī piemērojot iepriekš minēto līdzdalības slieksni pēc analoģijas, personālsabiedrībās, kurās ir 2-3 biedri fiziskas personas, attiecīgās fiziskās personas būtu uzskatāmas par patiesajiem labuma guvējiem. Ja minētie biedri rīkojas īstenojot kontroli personālsabiedrībā citas personas vārdā, kā patiesais labuma guvējs norādāma attiecīgā fiziskā persona, kuras vārdā biedrs rīkojas. Ja personālsabiedrībā ir 2-3 biedri juridiskās personas, par patiesajiem labuma guvējiem būtu uzskatāmas tās fiziskās personas, kuras ar attiecīgo juridisko personu starpniecību, netiešas līdzdalības veidā kontrolē personālsabiedrību.

Norādāms, ka Likumā minētais 25% slieksnis ir absolūtais minimums, kad vienmēr ir konstatējams patiesais labuma guvējs. Vienlaikus praksē var pastāvēt daudz un dažādi gadījumi, kā izpaužas kontrole pār personālsabiedrību. Piemēram, vairāki biedri ir vienojušies par lēmumu pieņemšanas kārtību, tai skaitā, bet ne tikai:

a) vienojoties, ka kāds no biedriem vienmēr lēmumus pieņems tieši tāpat kā cits biedrs;

b) vienojoties, ka kādi no biedriem atturas no lēmumu pieņemšanas, lai ļautu citam biedram pieņemt lēmumus;

c) vienojoties, ka kāds var vienpersoniski liegt citiem pārstāvības tiesības u.tml.

Tāpat kontrole personālsabiedrībā konstatējama gadījumos, kuros biedri ir juridiskās personas, kuras kontrolē viena un tā pati fiziskā persona.

Pārējos gadījumos vērtējams, vai ir fiziskās personas, kas atbilstoši Likuma 1. panta 5. punkta a) apakšpunktam kontrolē attiecīgo personālsabiedrību.  Norādāms, ka nav iespējams sniegt skaidrojumu par visām situācijām, jo katrs gadījums ir individuāls un juridiskās personas valdei jāzina (jānoskaidro), vai kādai fiziskajai personai ir reāla kontrole juridiskajā personā.

Papildus, jāņem vērā, ka:

• Ja personālsabiedrības biedra, juridiskās personas īpašnieks ir juridiskais veidojums (piemēram, Latvijas Republikā neatzīts tiesību subjekta veids – trasts), patiesā labuma guvēja noskaidrošanai piemērojama Likuma 1.panta 5.punkta b) apakšpunktā noteiktā patiesā labuma guvēja definīcija. Atbilstoši minētajai normai, patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks). Ievērojot minēto, šādā gadījumā jānoskaidro patiesais labuma guvējs juridiskajā veidojumā atbilstoši iepriekš minētajai definīcijai.;
• Atbilstoši Likuma 18.² panta sestajai daļai juridiskā persona var nesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram informāciju par patieso labuma guvēju, ja patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa. Ievērojot minēto, ja uz kādu no personālsabiedrības biedriem attiecināms iepriekš minētais gadījums, šajā daļā personālsabiedrība attiecībā uz noskaidroto patieso labuma guvēju iesniedzot informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā var norādīt, ka patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa.

Patieso labuma guvēju noskaidrošana

Atbilstoši Likuma 18.¹ pantā noteiktajai kārtībai fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka tā ir kļuvusi par personālsabiedrības patieso labuma guvēju ir pienākums paziņot par šo faktu personālsabiedrībai. Tāpat personālsabiedrības biedriem, ja tie rīkojas citas personas vārdā ir pienākums to atklāt pārējiem personālsabiedrības biedriem. Personālsabiedrības biedriem ir pienākums, pastāvot saprātīgam pamatam noskaidrot vai tai nav patiesie labuma guvēji, kā arī vai saņemtā/noskaidrotā informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir patiesa.

No brīža, kad personālsabiedrība ir uzzinājusi, ka tai ir patiesais labuma guvējs, tai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā, informāciju par patieso labuma guvēju iesniegt reģistrācijai Uzņēmumu reģistram.

Termiņi

Saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturto daļu un 18.² panta pirmo daļu personālsabiedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai.

Atbilstoši Likuma 18.² panta otrās daļas pirmajam teikumam, sniedzot Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrību dalībnieku vai valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par personālsabiedrības patiesajiem labuma guvējiem atbilstoši 18.² panta prasībām.

Savukārt, saskaņā ar Likuma 18.² panta ceturto daļu juridiskā persona var nesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, ja informācija šā likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteiktajā apjomā par patiesajiem labuma guvējiem jau ir iesniegta komercreģistrā citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kā tiek īstenota kontrole pār personālsabiedrību izriet attiecīgi tikai no personālsabiedrības biedra statusa. Savukārt atbilstoši Likuma 18.² panta piektajai daļai nesniegt ziņas par patiesā labuma guvēja valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti var, ja Uzņēmumu reģistrā ir iesniegta informācija par patiesajam labuma guvējam piešķirtu Latvijas Republikas personas kodu un patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts ir Latvija vai, ja Uzņēmumu reģistrā ir iesniegta informācija par patiesā labuma guvēja personu apliecinoša dokumenta izdošanas valsti un patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts sakrīt ar to valsti, kas izdevusi personu apliecinošu dokumentu.

Ievērojot minēto:

• Jaunas personālsabiedrības reģistrācijas gadījumā, pieteikumā reģistrācijai obligāti jānorāda arī informācija par patiesajiem labuma guvējiem;
• Personālsabiedrībai nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas par patiesajiem labuma guvējiem vai izmaiņu attiecīgajā informācijā uzzināšanas dienas, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikums informācijas par patieso labuma guvēju reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai.

Iesniedzamās ziņas

Ziņas, kas par patiesajiem labuma guvējiem glabājamas personālsabiedrībā noteiktas Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā. Atbilstoši Likuma 18.² panta pirmajai daļai Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteiktā informācija arī iesniedzama Uzņēmumu reģistrā, izņemot īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī informāciju par personu, kurām ir Latvijas personas kods, dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi. Papildus, saskaņā ar Likuma 18.² panta otrās daļas otro teikumu - ja juridiskās personas PLG noskaidrot nav iespējams, personālsabiedrībai tas jāapliecina pieteikumā.

Norādāms, ka saskaņā ar Likuma 18.¹ panta ceturtajā daļā noteikto informācija par patiesajiem labuma guvējiem (tai skaitā īstenotās kontroles dokumentārais pamatojums, kas Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz) obligāti jāglabā arī pašai juridiskajai personai.

Ievērojot minēto, par personālsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrējamas sekojošas ziņas:

1. vārds;

2. uzvārds;

3. personas kods (ja tāda nav - dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi);

4. valstspiederība;

5. pastāvīgās dzīvesvietas valsts;

6. veids, kā tiek īstenota kontrole pār personālsabiedrību:

6.1. caur statusu juridiskajā personā (ja patiesais labuma guvējs ir tiešais īpašnieks vai tiešā veidā kontrolē juridisko personu):

6.1.1. kā personālsabiedrības biedrs;

6.2. kā atsevišķa persona, kas kontrolē (ja patiesais labuma guvējs ir netiešais īpašnieks vai netiešā veidā kontrolē personālsabiedrību):

6.2.1. uz pilnvarojuma līguma pamata;

6.2.2. uz īpašumtiesību pamata (piemēram, ja personālsabiedrības patiesais labuma guvējs ir biedra – juridiskās personas īpašnieks);

6.2.3. caur juridisko veidojumu kā dibinātāju;

6.2.4. caur juridisko veidojumu kā pilnvarotājs;

6.2.5. caur juridisko veidojumu kā pārvaldītājs;

6.2.6. uz darījuma attiecību pamata;

6.3. cits (brīvs teksta lauks ar iespēju ierakstīt nedefinētu veidu);

7. informācija par personu ar kuras starpniecību tiek īstenota kontrole (norāda, ja tiek norādīts kāds no 6.2. vai 6.3. apakšpunktā minētajiem veidiem kādā tiek īstenota kontrole personālsabiedrībā):

7.1. fiziskai personai vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads);

7.2. juridiskajai personai (var būt arī ārvalsts juridiska persona) — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese).

 Norādāms, ka Likuma 1.panta 5.punkta a) apakšpunktā noteiktais vairāk nekā 25% slieksnis, ja daļas pieder fiziskai personai, ir minimālais slieksnis no kura patiesā labuma guvēja konstatācija ir obligāta, proti, pastāvot fiziskas personas līdzdalībai šādā apmērā nevar būt ierunu par to, ka patieso labuma guvēju nevar konstatēt vai, ka attiecīgā persona nav patiesais labuma guvējs. Ņemot vērā, ka personālsabiedrībām noteiktais “vairāk nekā 25%” slieksnis piemērojams pēc analoģijas, personālsabiedrībās, kurās ir 2-3 biedri fiziskas personas, attiecīgās fiziskās personas arī būtu uzskatāmas par patiesajiem labuma guvējiem. Proti, ja personālsabiedrībā ir 2 -3 biedri fiziskās personas nevar būt ierunu par to, ka patieso labuma guvēju nevar konstatēt vai, ka attiecīgās personas nav patiesais labuma guvējs. Izņēmums iespējams situācijā, ja attiecīgo fizisko personu kontrolē cita persona vai pastāv cita veida kontrole (piemēram, vienošanās par kontroles sadali) starp biedriem. Ievērojot minēto, gadījumos, kuros personālsabiedrībā ar 2-3 biedriem, konstatējama biedru atbilstība iepriekš minētajai patiesā labuma guvēja definīcijai, nav iespējama situācija, kurā tikai viens no biedriem īsteno kontroli personālsabiedrībā caur statusu juridiskajā personā – kā biedrs. Šādās situācijās jāpastāv arī citam kontroles īstenošanas veidam, kas jānorāda pieteikumā patiesā labuma guvēja reģistrācijai, tai skaitā norādot informāciju par personu ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota.

 Ja personālsabiedrībā patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot un personālsabiedrība to apliecinās pieteikumā – komercreģistrā tiks reģistrēts, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Pieteikuma veidlapa

Pieteikuma veidlapa visiem subjektiem patieso labuma guvēju paziņošanai.

Valsts nodeva