• lv
  • en

2019. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/405

Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

Izskatot akciju sabiedrības “Latvijas Naftas Tranzīts”, vienotais reģistrācijas Nr.50003273531, (turpmāk – Sabiedrība) 2019.gada 20.novembra iesniegumu Nr.114 (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2019.gada 14.oktobrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2019.gada 14.oktobra pieteikums Nr.99 (turpmāk – Pieteikums) informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai. Pieteikumā lūgts komercreģistrā reģistrēt sekojošu informāciju par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem:

[1.1] U.H. (U.H.), kura  ir uzskatāma par Sabiedrības patieso labuma guvēju, pamatojoties uz apstākļiem, ka viņai netiešas līdzdalības veidā netieši pieder vairāk nekā 25 procenti  no Sabiedrības akcijām caur Sabiedrības akcionāru akciju sabiedrību “Ventbunkers”, vienotais reģistrācijas Nr.50003179321, (turpmāk – “Ventbunkers”), Somers Business Limited, reģistrācijas Nr.66673B, (turpmāk – “Somers Business Limited”) un SPES ProjektentwicklungsgmbH, reģistrācijas Nr.FN370607k, (turpmāk – “SPES ProjektentwicklungsgmbH”). Tāpat Pieteikumā attiecībā uz U.H. norādīts, ka U.H. nav tieša akcionāre Sabiedrības akcionāros, taču Sabiedrība neuzskata, ka tai būtu pienākums norādīt savu tiešo akcionāru akcionārus un visu “ķēdi” aiz tiem, jo piemērojamās tiesības to neparedz;

[1.2] A.L./viņa ģimene, kurai ir netieša līdzdalība Sabiedrībā 23,749 procentu apmērā caur Sabiedrības akcionāriem “Ventbunkers”, “Somers Business Limited” un “SPES ProjektentwicklungsgmbH”. A.L. vienam pašam ir netieša līdzdalība Sabiedrībā 8,13 procentu apmērā caur Sabiedrības akcionāriem Griffin Trust AG, reģistrācijas Nr.FL‑0001-053.541-9 (turpmāk – “Griffin Trust AG”) un “Escalada Holdings Ltd.”, reģistrācijas Nr.HE246890, (turpmāk – “Escalada Holdings Ltd.”). Tādējādi kopējā A.L. netiešā līdzdalība Sabiedrībā pārsniedz 25 procentus. Tāpat attiecībā uz A.L.  norādīts, ka A.L./viņa ģimene nav tiešs šo Sabiedrības akcionāru akcionārs/dalībnieks, izņemot attiecībā uz “Ventbunkers”, kur A.L.  pieder 1 “Ventbunkers” akcija, kas sastāda 0,002 procentu no “Ventbunkers” pamatkapitāla, un Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai katram pieder 65 “Ventbunkers” akcijas, kas kopā sastāda 0,27 procentu no “Ventbunkers” pamatkapitāla;

[1.3] R.M., kurš īsteno netiešu kontroli pār Sabiedrības caur tās akcionāriem “Ventbunkers” un “Somers Business Limited”. Tāpat attiecībā uz R.M. Pieteikumā norādīts, ka viņam nav ne tiešas, ne netiešas līdzdalības Sabiedrībā. Taču R.M. īsteno netiešu kontroli pār akcionāru struktūru, kam pieder vairākums Sabiedrības akciju, un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL) 1.panta 5.punkta a) apakšpunkta izpratnē varētu atbilst patiesā labuma guvēja definīcijai.

Pieteikumam cita starpā pievienoti vairāku dokumenti – lēmumi par aresta uzlikšanu mantai.

[2] 2019.gada 18.oktobrī Reģistra valsts notārs, izskatot Pieteikumu, pieņēma lēmumu Nr.21-6/123806 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) atlikt informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:

[2.1]  Pieteikumā norādīts, ka U.H. uzskatāma par Sabiedrības patieso labuma guvēju, pamatojoties uz apstākļiem, ka viņai netiešas līdzdalības veidā netieši pieder vairāk nekā 25 procenti  no Sabiedrības akcijām caur Sabiedrības akcionāriem. Vienlaikus Pieteikumā arī norādīts, ka U.H. nav tieša akcionāre Sabiedrības akcionāros (sk.[1.1]). Tāda pati pretrunīga informācija ir norādīta arī attiecībā uz A.L. kā Sabiedrības patieso labuma guvēju (sk.[1.2]). Attiecīgi secināms, ka Pieteikumā nav norādītas pilnīga personu ķēde, ar kuru starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, jo nav norādīta informācija par personām, kas stāv aiz Sabiedrības akcionāriem. Līdz ar to Reģistrā iesniedzama informācija par pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā;

[2.2] Pieteikumā norādīts, ka R.M. īsteno netiešu kontroli Sabiedrībā ar divu akcionāru “Ventbunkers” un “Somers Business Limited” starpniecību (sk.[1.3]), taču nav konkrēti norādīts, kā tiek īstenota šī kontrole. Attiecīgi precizējama  Pieteikumā norādītā informācija par R.M. kā Sabiedrības patieso labuma guvēju, norādot konkrētu īstenotās kontroles veidu;

[2.3] Reģistrā iesniedzams pilnīgs dokumentārais pamatojums U.H., A.L. un R.M.  īstenotajai kontrolei Sabiedrībā.

[3] 2019.gada 20.novembrī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu un izdot Sabiedrībai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru komercreģistrā tiktu reģistrēta Pieteikumā norādītā informācija par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:

[3.1] Apstrīdētajā lēmumā nav konstatēts neviens no likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmajā daļā minētajiem trūkumiem, lai pamatojoties uz iepriekš minētās normas ceturto daļu Reģistrs varētu atlikt informācijas par Sabiedrības patieso labuma guvēju reģistrāciju;

[3.2] Sabiedrībai Reģistrā bija jāiesniedz informācija tikai par Sabiedrības tiešajiem akcionāriem, ar kuru starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā un informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrēšanas nolūkiem nav tiesiskas nozīmes tālākajai ķēdei aiz Sabiedrības tiešā akcionāra. Proti, Sabiedrībai jānorāda Reģistram vien tiešie Sabiedrības akcionāri, caur kuriem patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, nevis vēl arī Sabiedrības tiešo akcionāru dalībnieki un vispār visa tālākā ķēde aiz Sabiedrības tiešajiem akcionāriem, kas noved līdz patiesajiem labuma guvējiem;

[3.3] patieso labuma guvēju noskaidrošanas un atklāšanas tiesiskā regulējuma būtība ir nevis nacionālā līmeņa tiesību jautājums, bet gan Eiropas Savienības līmenī regulēts tiesību jautājums, kas ir regulēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija direktīvā (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk – AML IV Direktīva), un šobrīd jau arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 30.maija direktīvā (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – AML V Direktīva). Nedz AML IV Direktīvā, nedz AML V Direktīvā nekur nav norādīts, ka būtu jānodrošina, ka attiecīgās valsts komercreģistra iestādei tiktu atklāta tāda informācija, kādu uzskata par atklājamu Reģistrs un nekāda nespēja sasniegt AML IV Direktīvā un AML V Direktīvā norādītos mērķus, ja šī informācija netiek iesniegta Reģistrā, netiek konstatēta;

[3.4] Pieteikumā skaidri norādīts, ka R.M. kontroli Sabiedrībā īsteno netieši, kā arī norādīti Sabiedrības akcionāri, ar kuru starpniecību kontrole tiek īstenota. NILLTPFNL 1.panta 5.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka patiesais labuma guvējs attiecībā uz juridiskajām personām ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Tādējādi secināms, ka Pieteikumā norādītā informācija par R.M. atbilst NILLTPFNL jēdzieniem un terminoloģijai un attiecīgi Apstrīdētajā lēmumā nepamatoti norādīts, ka Pieteikumā neesot norādīta konkrēta informācija par veidu, kā R.M. īsteno kontroli Sabiedrībā;

[3.5] Reģistrs nav pamatojis kāpēc tam varētu būt pamats apšaubīt Pieteikumā norādīto informāciju par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Veikt iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem padziļināto pārbaudi Reģistrs var tikai izņēmuma gadījumos.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu un Iesniegumu,

secināju:

[4] 2019.gada 13.jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma un 2019.gada 29.jūnijā spēkā stājās grozījumi NILLTPFNL, ar kuriem tika paplašināta Reģistra kompetence iesniegtās informācijas par patieso labuma guvēju pārbaudē, nosakot Reģistram tiesības veikt padziļinātāku iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pārbaudi. Proti, atbilstoši NILLTPFNL 18.2panta pirmajai daļai patiesā labuma guvēja īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu sabiedrība iesniedz pēc Reģistra pieprasījuma, lai Reģistrs varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas par patieso labuma guvēju ticamību. Norādāms, ka gadījumā, ja Reģistrs ir pieprasījis iesniegt tam patieso labuma guvēju īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, tad Reģistram nav tiesiska pamata pirms minēto dokumentu saņemšanas komercreģistrā reģistrēt iesniegto informāciju par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, jo atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 2.punktam Reģistra valsts notāram cita starpā jāpārliecinās vai Reģistrā ir iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā. Turklāt uzskatāms, ka sabiedrība NILLTPFNL 18.2 panta pirmajā daļā iekļautās prasības ir izpildījusi tikai tad, kad Reģistrā iesniegto dokumentu apjoms ir pietiekams, lai Reģistram nerastos saprātīgas šaubas par iesniegtās informācijas par patieso labuma guvēju patiesumu.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrā iesniegts Pieteikums, kurā norādīts, ka Sabiedrības patiesie labuma guvēji kontroli Sabiedrībā īsteno ar tās akcionāru starpniecību, no kuriem daļa ir ārvalsts juridiskās personas (sk.[1.1] – [1.3]). No Pieteikumam pievienotajiem dokumentiem nav iespējams pārliecināties par Pieteikumā norādītas informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem patiesumu (sk.[1]). Attiecīgi Reģistra valsts notārs pieņēma Apstrīdēto lēmumu, cita starpā lūdzot Sabiedrību iesniegt Reģistrā patieso labuma guvēju īstenotās kontroles Sabiedrībā dokumentāro pamatojumu (sk.[2.3]). Saskaņā ar Komerclikuma 6.panta pirmo daļu komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas un glabā likumā noteiktos dokumentus par komersantu un komercdarbību. Līdzīgi arī likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 17.pantā noteikts, ka komersanta reģistrācijas lietai pievienojami dokumenti, uz kuru pamata izdarīti komercreģistra ieraksti, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Norādāms, ka, lai gan informācija par sabiedrības patieso labuma guvēju tiek reģistrēta uz pieteikuma pamata, taču tas nenozīmē, ka Reģistra rīcībā nav jābūt pilnīgam patiesā labuma guvēja īstenotās kontroles dokumentārajam pamatojumam, kuru Reģistrs pieprasījis padziļinātās iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pārbaudes ietvaros, jo tieši minētie dokumenti pamato komercreģistrā reģistrēto informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, kuru Reģistrs pirms tam NILLTPFNL 18.2panta pirmās daļas kārtībā ir padziļināti pārbaudījis. Atbilstoši  NILLTPFNL 5.panta pirmajai daļai iepriekš minētie dokumenti jo īpaši nepieciešami NILLTPFNL minētajiem likuma subjektiem, kuri veicot  klientu izpēti cita starpā izmanto Reģistra vestajos reģistros reģistrēto informāciju par klienta patiesajiem labuma guvējiem, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām. Attiecīgi kamēr vien Sabiedrība nav iesniegusi Reģistrā pilnīgu dokumentāro pamatojumu U.H., A.L. un R.M. īstenotajai kontrolei Sabiedrībā, tikmēr Reģistrs nevar pārbaudīt un tam nav tiesiska pamata komercreģistrā reģistrēt Pieteikumā norādīto informāciju par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu uz [3.1] punktā minētā argumenta pamata.

[5] NILLTPFNL 18.1panta ceturtajā daļā noteikts, ka sabiedrība vismaz glabā normā noteikto informāciju par tās patieso labuma guvēju, tostarp informāciju par veidu, kā tiek īstenota kontrole pār sabiedrību, tai skaitā informāciju par dalībnieku, ar kura starpniecību kontrole tiek īstenota. Atbilstoši minētā likuma 18.2panta pirmajai daļai iepriekš minētā informācija par sabiedrības patieso labuma guvēju jāiesniedz arī Reģistrā. Gan Pieteikumā, gan Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrībai Reģistrā bija jāiesniedz informācija tikai par Sabiedrības akcionāru, caur kuru patiesais labuma guvējs īsteno kontroli Sabiedrībā, nevis vēl arī Sabiedrības tiešā akcionāra dalībnieks un vispār visa tālākā ķēde aiz Sabiedrības tiešā akcionāra, kas noved līdz patiesajam labuma guvējam (sk. [1.1] un [3.2]). Administratīvā procesa likuma 8.pantā nostiprināts tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips, atbilstoši kuram iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Juridiskajā literatūrā[1] norādīts, ka saprātīgas tiesību normas piemērošanas princips pamatā prasa, lai, piemērojot tiesību normas un noskaidrojot piemērojamo tiesību normu saturu, tiesību normas tiktu vērtētas to savstarpējā kopsakarā (sistemātiski), ņemot vērā tiesību normu mērķi (ne tikai likumdevēja vēsturisko gribu, bet arī likuma teleoloģiju), rakstītās tiesību normas vērtējot vispārējo tiesību principu “gaismā”, kā arī ievērojot judikatūras atziņas. Tāpat saprātīga tiesību normu piemērošana prasa, lai gadījumā, ja tiek konstatēts likuma robs (rakstīto tiesību normu trūkums vai pārāk plašs regulējums), tiesa to tiesību tālākveidošanas ceļā aizpildītu. Līdz ar to tiesību normu gramatiskā tulkošanas metode ir tikai viena no tiesību normu tulkošanas metodēm un atbilstoši tiesību normu saprātīgas piemērošanas principam, lai sasniegtu taisnīgāko rezultātu, jāpiemēro visas tiesību normu tulkošanas metodes, kā arī nepieciešamības gadījumā arī tiesību tālākveidošana.

Interpretējot NILLTPFNL 18.1panta ceturto daļu un 18.2panta pirmo daļu tikai pēc gramatiskās metodes secināms, ka no iepriekš minēto normu teksta vien neizriet, ka Reģistrā būtu jāiesniedz informācija par pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā. Vienlaikus, interpretējot iepriekš minētās normas pēc to mērķa secināms, ka Sabiedrības valdei sekojošu iemeslu dēļ bija jānoskaidro un attiecīgi Reģistrā jāiesniedz pilnīga informācija par personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā. Pirmkārt, viens no NILLTPFNL pamatmērķiem ir noskaidrot fiziskās personas (patiesos labuma guvējus), kuras īsteno faktisko kontroli pār sabiedrībām. Jo īpaši to varētu attiecināt uz gadījumiem, kad patiesais labuma guvējs kontroli īsteno ar citu juridisko personu starpniecību, jo juridiskā persona kā fikcija, kuru vienmēr kontrolē fiziska persona, nevar būt sabiedrības patiesais labuma guvējs. Attiecīgi gadījumā, ja komercreģistrā tiktu reģistrēta informācija tikai par sabiedrības dalībnieku, ar kura starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli sabiedrībā, lai gan patiesā labuma guvēja (fiziskā persona) tiešā dalība parādītos tikai tālākajos personu ķēžu posmos, tad no šādas informācijas vien nevarētu konstatēt tieši veidu, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli sabiedrībā. Šādā gadījumā netiktu nodrošināta komercreģistrā reģistrētās informācijas par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem adekvātums, pareizība un aktualitāte. Arī likumdevējs ir norādījis uz nepieciešamību iesniegt Reģistrā un attiecīgi reģistrēt Reģistra vestajos reģistros pilnīgu informāciju par personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli juridiskajā personā, t.i., informācijas par patieso labuma guvēju noskaidrošanai būtiska ir ne vien patieso labuma guvēju identificējošā informācija, bet arī informācija par veidu, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu. Ņemot vērā, ka kontrole pār juridisko personu var tikt īstenota tieši vai netieši, netiešas piederības vai kontroles gadījumā, piemēram, patiesā labuma guvējam uzticot citai fiziskajai personai rīkoties tās vārdā būtiska ir arī attiecīgās personas, kura rīkojas patiesā labuma guvēja vārdā noskaidrošana. Minētais ir nozīmīgi arī, lai izsekotu patiesā labuma guvēja maiņai, gadījumos, kad fiziskās personas, kuras rīkojušās citas personas – patiesā labuma guvēja, labā vairs neatbilst NILLTPFNL 1.panta 5.apakšpunkta a) apakšpunktam, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks savas daļas atsavina[2]. Otrkārt, atbilstoši NILLTPFNL 18.1panta trešajai daļai Sabiedrības valdei jebkurā gadījumā bija jāpārliecinās par tās rīcībā esošās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem patiesumu, t.i., Sabiedrībai bija jāizslēdz saprātīgas šaubas, ka Pieteikumā norādītās fiziskās personas (sk.[1.1] – [1.3]) tiešām ir Sabiedrības patiesie labuma guvēji. Atbilstoši  NILLTPFNL 18.1panta ceturtajai daļai sabiedrības valde cita starpā glabā informāciju par veidu, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli sabiedrībā. Attiecīgi, ja patiesie labuma guvēji kontroli Sabiedrībā neīsteno tikai ar Pieteikumā norādīto Sabiedrības akcionāru starpniecību (sk.[1.1] – [1.3]), bet personu ķēde iet tālāk, tad Sabiedrībai bija jānoskaidro pilnīga personu ķēde, ar kuras starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli Sabiedrībā, jo tas ir uzskatāms par veidu, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli Sabiedrībā. Sabiedrības valde nenoskaidrojot pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, nevarēja uzskatīt, ka Aivars Lembergs, U.H. un R.M. tiešām ir Sabiedrības patiesie labuma guvēji un Sabiedrības Reģistrā iesniegtā informācija ir patiesa. Attiecīgi Sabiedrības valdes rīcībā ir jābūt informācijai par pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā un atbilstoši NILLTPFNL 18.2panta pirmajai daļai Sabiedrībai šī informācija bija jāiesniedz Reģistrā.

Attiecībā uz [3.3] punktā minēto argumentu, ka no AML IV Direktīvas un AML V Direktīvas neizriet, ka Sabiedrībai Reģistrā būtu jāiesniedz pilnīga informācija par personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, Reģistrs paskaidro turpmāk minēto. AML V Direktīvas 15.pantā, kas groza AML IV direktīvas 30.pantu noteikts, ka dalībvalstis prasa, lai informācija par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, kas glabājas centrālajā reģistrā, būtu adekvāta, pareiza un aktuāla, un ievieš mehānismus šajā nolūkā. Ikvienam sabiedrības loceklim ir atļauta piekļuve vismaz informācijai par patiesā labuma guvēja  vārdu un uzvārdu, dzimšanas mēnesi un gadu, pastāvīgās dzīvesvietas valsti un valstspiederību, kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru. Dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kas nosakāmi valsts tiesību aktos, var sniegt piekļuvi papildu informācijai, kas ļauj identificēt patieso labuma guvēju. Ņemot vērā iepriekš minēto noradāms, ka AML V Direktīvā noteikts tikai minimālais dalībvalstu publiskajos reģistros publicējamais informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjoms un dalībvalstis ir tiesīgas paplašināt publiskajos reģistros publicējamās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem apjomu, lai nodrošinātu, ka  publiskajos reģistros reģistrētā informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir adekvāta, pareiza un aktuāla.  Kā jau tika minēts, tad NILLTPFNL 18.2panta pirmajā daļā attiecībā uz komercreģistrā publicējamajām ziņām par sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem iekļauta atsauce uz NILLTPFNL 18.1panta ceturto daļu un attiecīgi Reģistra rīcībā jābūt tādam pašam informācijas apjomam par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, kāds ir minēts NILLTPFNL 18.1panta ceturtajā daļā. Tā kā Sabiedrība nevarēja noskaidrot tās patiesos labuma guvējs un veidu, kā tie īsteno kontroli Sabiedrībā, nenoskaidrojot pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, tad šai informācijai jābūt Sabiedrības rīcībā un attiecīgi tā iesniedzama arī Reģistrā. Turklāt tas vien, ka citas dalībvalstis neprasa atklāt personu ķēdi, ar kuru starpniecību kontrole tiek īstenota sabiedrībā, nenozīmē, ka NILLTPFNL noteiktais pienākums norādīt visu personu ķēdi ir pretrunā ar AML IV Direktīvas un AML V Direktīvas mērķiem. Līdz ar to Apstrīdētajā lēmumā pamatoti norādīts, ka precizējama Pieteikumā norādītā informācija par personām, ar kuru starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz [3.2] un [3.3] punktā minēto argumentu pamata.

[6] Atbilstoši NILLTPFNL 1.panta 5.apakšpunkta a) apakšpunktā noteiktajai patiesā labuma guvēja definīcijai patiesais labuma guvējs sabiedrībā ir fiziskā persona, kura cita starpā sabiedrību tiešā vai netiešā veidā kontrolē. Savukārt saskaņā ar NILLTPFNL 18.1panta ceturto daļu un 18.2panta pirmo daļu sabiedrības valde glabā un iesniedz Reģistrā informāciju par veidu, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli sabiedrībā. Interpretējot minētās normas kopsakarā secināms, ka sabiedrības valdei nepietiek noskaidrot un iesniegt Reģistrā informāciju tikai par fizisko personu (patieso labuma guvēju), kura tieši vai netieši īsteno kontroli sabiedrībā un līdz ar to atbilst NILLTPFNL 1.panta 5.apakšpunkta a) apakšpunktā iekļautajai patiesā labuma guvēju definīcijai, bet papildus jānoskaidro arī konkrēts veids, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli sabiedrībā. Ar juridiskajā literatūrā norādīts, ka tiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā patiesais labuma guvējs juridisko personu kontrolē tieši, un tas var izrietēt no īpašumtiesību realizācijas vai likumīgas kontroles. Savukārt netiešas līdzdalības vai kontroles gadījumā kontrole tiek īstenota ar citas personas – fiziskas vai juridiskas personas – starpniecību. Netiešo kontroli var īstenot ar dažādiem līdzekļiem, piemēram, ar savstarpēji noslēgtu līgumu vai izmantojot dominējošo ietekmi (piemēram, kāda dalībnieka, akcionāra vai valdes locekļa ietekmi kapitālsabiedrībā), finansējot kapitālsabiedrību, izmantojot radnieciskas saites vai līgumsaistības. Tāpat kapitālsabiedrības dalībnieki vai akcionāri var savstarpēji sadarboties, lai palielinātu šādu netiešu kontroli caur citu personu, slēdzot rakstiskus vai mutvārdu līgumus, kā arī izmantojot savas pilnvaras iecelt kapitālsabiedrībā augstāko vadību[3]. Attiecīgi var pastāvēt visdažādākie veidi, kā patiesais labuma guvējs īsteno kontroli sabiedrībā un atbilstoši NILLTPFNL 18.1panta ceturtajai daļai un 18.2panta pirmajai daļai sabiedrības valdei minētā informācija ir jāglabā un jāiesniedz Reģistrā.

Izskatāmajā gadījumā Pieteikumā norādīts, ka viens no Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem ir R.M., kurš īsteno netiešu kontroli pār Sabiedrības caur tās akcionāriem “Ventbunkers” un “Somers Business Limited”, t.i., R.M. īsteno netiešu kontroli pār akcionāru struktūru, kam pieder vairākums Sabiedrības akciju. Vienlaikus Pieteikumā norādīts, ka R.M. nav ne tiešas, ne netiešas līdzdalības Sabiedrībā (sk.[1.3]). Attiecīgi Pieteikumā norādīts, ka R.M. netieši ar Sabiedrības akcionāru starpniecību īsteno kontroli Sabiedrībā, taču Pieteikumā nav norādīts konkrēts veids, kā R.M. īsteno kontroli Sabiedrībā. Līdz ar to Apstrīdētajā lēmumā pamatoti norādīs, ka Sabiedrībai Pieteikumā jāpapildina informācija par R.M. kā Sabiedrības patieso labuma guvēju, norādot konkrētu R.M. īstenotās kontroles veidu Sabiedrībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu uz [3.4] punktā minētā argumenta pamata.

[7] Kā jau iepriekš tika minēts, tad likumdevējs ar grozījumiem NILLTPFNL ir paplašinājis Reģistra kompetenci iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pārbaudē, nosakot Reģistram tiesības veikt padziļinātāku iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pārbaudi (sk.[4]). Iepriekš minēto NILLTPFNL grozījumu mērķis ir nodrošināt informācijas par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem adekvātumu, pareizību un aktualitāti Reģistra vestajos reģistros. Jo īpaši tas būtu attiecināms uz gadījumiem, kad Reģistram nav iespēju pārliecināties par iesniegtās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem atbilstību patiesībai, t.i., gadījumos, kuros informācija par patiesajiem labuma guvējiem, to īpašumtiesībām, īstenotās kontroles pamatotību, sniedzas ārpus Latvijas robežām[4].

Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība Reģistrā ir iesniegusi Pieteikumu, kurā tā piesaka informācijas par Sabiedrības patieso labuma guvēju reģistrāciju komercreģistrā. Kā jau iepriekš tika minēts, tad atbilstoši NILLTPFNL 18.2panta pirmajai daļai Reģistrs ir tiesīgs pieprasīt dokumentāro pamatojumu Reģistrā iesniegtajai informācijai par patiesajiem labuma guvējiem (sk.[4]). Vienlaikus Iesniegumā pamatoti norādīts, ka Reģistram ir tiesības, nevis pienākums Sabiedrībai pieprasīt iesniegt Reģistrā iepriekš minētos dokumentus. Attiecīgi izvērtējams vai izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs pamatoti Apstrīdētajā lēmumā uzlika Sabiedrībai pienākumu iesniegt Reģistrā dokumentāro pamatojumu patieso labuma guvēju īstenotajai kontrolei Sabiedrībā.

[8] Administratīvā procesa likuma 65.pantā ir noteikti apsvērumi, pieņemot lēmumu par administratīvā akta izdošanu un nosakot tā saturu. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmo daļu, apsverot administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību, iestāde lemj par administratīvā akta nepieciešamību, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi, administratīvā akta piemērotību attiecīgā mērķa sasniegšanai, kā arī vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kuri mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai tiesiskās intereses, kā arī par administratīvā akta atbilstību, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu un ņemot vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums. Juridiskajā literatūrā[5], komentējot iepriekš minēto normu norādīts, ka tā nosaka četrus lietderības apsvērumus – nepieciešamību, piemērotību, vajadzību un atbilstību. Izvērtējot Apstrīdēto lēmumu pēc visiem iepriekš minētajiem kritērijiem secināms, ka Reģistra valsts notārs savu rīcības brīvību administratīvā akta izdošanā ir izmantojis atbilstoši lietderības apsvērumiem. Proti, Apstrīdētais lēmums ir nepieciešams, lai sasniegtu leģitīmu mērķi – nodrošināt Reģistra vestajos reģistros reģistrētās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem adekvātumu, pareizību un aktualitāti. Apstrīdētais lēmums ir piemērots šī mērķa sasniegšanai, kā arī Reģistrs izskatāmajā gadījumā nesaskata citu veidu, kā minēto leģitīmo mērķi varētu sasniegt ar Sabiedrības tiesību mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Jāņem vērā arī apstāklis, ka izskatāmajā gadījumā Reģistrs no sev pieejamajiem publiskajiem reģistriem pats nevar pārliecināties par Pieteikumā norādītās informācijas atbilstību patiesībai. Kā jau tikai minēts, tad minētie dokumenti ir nepieciešami, lai pamatotu NILLTPFNL 18.2panta pirmās daļas kārtībā veiktās padziļinātās iesniegtās informācijas par patieso labuma guvēju pārbaudes ietvaros reģistrēto informāciju par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem (sk.[4]). Proti, kamēr vien Sabiedrība nav iesniegusi Reģistrā pilnīgu patieso labuma guvēju īstenotās kontroles Sabiedrībā dokumentāro pamatojumu un Reģistram rodas saprātīgas šaubas par Pieteikumā norādītās informācijas ticamību, tikmēr uzskatāms, ka Sabiedrība nav izpildījusi tai NILLTPFNL 18.2panta pirmajā daļā noteikto pienākumu un pēc attiecīga Reģistra pieprasījuma Sabiedrība nav iesniegusi minētos dokumentus (sk.[2.3]). 

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz [3.5] punktā minēto argumentu pamata.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu, Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;

3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;

4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs saskaņā ar likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta ceturto daļu pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Izskatāmajā gadījumā, ņemot vērā šī lēmuma [4] – [8] punktā konstatēto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu, atliekot Pieteikumā norādītās informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju komercreģistrā un pieprasot Sabiedrībai iesniegt Reģistrā pilnīgu dokumentāro pamatojumu patieso labuma guvēju īstenotajai kontrolei Sabiedrībā (sk.[3.3]). Tāpat Apstrīdētajā lēmumā pamatoti norādīts uz konstatētajam nepilnībām Reģistrā iesniegtajā informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem un nepieciešamību to precizēt (sk.[3.1] un [3.2]). Attiecīgi ne Reģistra valsts notāram Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī, ne Reģistra galvenajam valsts notāram šobrīd nav tiesiska pamata komercreģistrā reģistrēt Pieteikumā norādīto informāciju par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Lai minētā informācija varētu tikt reģistrēta, tad Sabiedrībai jānovērš lēmuma [3] punktā minētie trūkumi, t.i., jāprecizē veids, kā patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, norādot pilnīgu personu ķēdi, ar kuras starpniecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli Sabiedrībā, jānorāda veids kā R.M. īsteno kontroli Sabiedrībā, kā arī jāiesniedz pilnīgs patieso labuma guvēju īstenotās kontroles Sabiedrībā dokumentārais pamatojums. Vienlaikus nosakāms jauns termiņš konstatēto trūkumu novēršanai.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5.1panta pirmo daļu, 18.1panta pirmo, otro, trešo un ceturto dalu, 18.2panta pirmo daļu, Komerclikuma 6.pantu pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 2.punktu un ceturto daļu, 17.pantu, 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 65.panta otro daļu, 66.panta pirmo daļu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2019.gada 18.oktobra lēmumu Nr.21 6/123806;

2. Noteikt termiņu trūkumu novēršanai līdz 2020.gada 31.janvārim;

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                             G.Paidere


[1] Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 157.lpp.

[2] Likumprojekta Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā anotācija. Pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/FEB181B5B41A0CA4C2258144002CC7CC?OpenDocument

[3] Letiņa L. Patiesā labuma guvēja statuss, tā reģistrācijas komercreģistrā nozīme. Jurista Vārds, 30.04.2019., Nr. 17/18 (1075/1076), 22.-27.lpp.

[4] Likuma “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” anotācija. Pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/4BB13AB66D7D4F19C22583D10052D381?OpenDocument

[5] Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 638.lpp.