Par valsts notāra lēmuma atcelšanu

Izskatot SIA “LL BUVE”, vienotais reģistrācijas Nr.40103909186 (turpmāk – Sabiedrība), 2019.gada 23.decembra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2015.gada 17.jūnijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības dibinātāja 2015.gada 17.jūnija pieteikums un tam pievienotie dokumenti komercsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā, kurā norādīts, ka Sabiedrības juridiskā adrese ir Kazarmu iela 7-3, Rīga, LV-1013.

[2] 2015.gada 25.jūnijā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/112456 ierakstīt Sabiedrību komercreģistrā.

[3] 2018.gada 18.decembrī Reģistrā saņemts Latvijas Bankas Statistikas pārvaldes 2018.gada 18.decembra iesniegums Nr.17-08.1/2018/3938 (turpmāk – Paziņojums), kurā norādīts, ka Sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē.

[4] 2019.gada 3.janvārī Reģistrs Sabiedrībai uz tās juridisko adresi Kazarmu iela 7-3, Rīga, LV-1013 nosūtīja ierakstītā sūtījumā brīdinājumu Nr.22-4/119 (turpmāk – Brīdinājums), kurā Sabiedrība tiek aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā iesniegt paskaidrojumu par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Sabiedrības juridiskās adreses maiņai. Brīdinājumā cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu. 2019.gada 8.februārī saņemts pasta paziņojums, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks.

[5] 2019.gada 3.decembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/145345 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) reģistrēt Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņas amatpersonu sastāvā, ka atbrīvota valde – S. Š., pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2019.gada 3.decembrim Reģistrā nav saņemts Sabiedrības paskaidrojums par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikums un tam pievienojamie dokumenti Sabiedrības juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai. Apstrīdētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

[6] 2019.gada 4.decembrī Apstrīdētais lēmums tika nosūtīts pa pastu vienkāršā sūtījumā uz Sabiedrības juridisko adresi Kazarmu iela 7-3, Rīga, LV-1013.

[7] 2019.gada 30.decembrī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz argumentu, ka Sabiedrības juridiskā adrese ir arī Sabiedrības vienīgā valdes locekļa deklarētā dzīvesvieta un kādu laiku tajā netika saņemta Sabiedrībai pienākošā korespondence, jo Sabiedrības vienīgais valdes loceklis atradās komandējumā ārzemēs. Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrība veic aktīvu saimniecisko darbību, maksā nodokļus un nodarbina darbiniekus, kā arī tai ir noslēgti vairāki apakšuzņēmuma līgumi. Iesniegumā arī norādīts, ka Sabiedrības valde ir pilnvarojusi grāmatvedi un Sabiedrības darbinieku Sabiedrībai adresētās korespondences saņemšanai, lai novērstu tamlīdzīgu trūkumu rašanos nākotnē.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Apstrīdēto lēmumu un Iesniegumu,

secināju:

[8] Komerclikuma 139.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu Reģistram attiecīga ieraksta izdarīšanai. Atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtajai daļai, ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12.panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja Reģistrā ir saņemta informācija, ka sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, Reģistra valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš, iesniedzot Reģistrā paskaidrojumu vai pieteikumu par juridiskās adreses maiņu. Ja brīdinājumā norādītais trūkums netiek novērsts noteiktajā termiņā, tad Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 314.¹panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrā tika saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē (sk.[3]). Līdz ar to Reģistram, saņemot iepriekš minēto Paziņojumu, bija tiesisks pamats prezumēt, ka Sabiedrības valde neatrodas tās juridiskajā adresē, un nosūtīt Sabiedrībai Brīdinājumu. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu (sk.[4]).

Nosūtot Brīdinājumu ierakstītā sūtījumā (sk.[4]), Reģistrs jau ir vērsis Sabiedrības uzmanību, ka Reģistrā ir saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē. Nosūtot Brīdinājumu, Reģistrs Sabiedrībai ir devis iespēju paust tās viedokli par administratīvajā procesā konstatētajiem apstākļiem, t.i., par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē. Ja Sabiedrība būtu iesniegusi paskaidrojumu, ka tā ir sasniedzama juridiskajā adresē, vai pieteikumu juridiskās adreses maiņai, tad Reģistrs uzsākto administratīvo procesu būtu izbeidzis un Apstrīdētais lēmums nebūtu pieņemts. Tomēr līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai Sabiedrība Reģistrā neiesniedza nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tā ir ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[5]). Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums ir pieņemts pamatoti.

2019.gada 4.decembrī Apstrīdētais lēmums tika nosūtīts Sabiedrībai pa pastu vienkāršā sūtījumā uz Sabiedrības juridisko adresi (sk.[6]). Apstrīdēšanas termiņā atbilstoši Komerclikuma 314.¹ panta trešajā daļā noteiktajai kārtībai tika iesniegts Iesniegums (sk.[7]), kurā norādīts, ka Sabiedrība ir sasniedzama tās juridiskajā adresē un turpmāk nodrošinās korespondences saņemšanu ar pilnvarotu darbinieku starpniecību. Ņemot vērā, ka Sabiedrība ir iesniegusi Iesniegumu, secināms, ka Sabiedrība ir saņēmusi Apstrīdēto lēmumu, kurš tika nosūtīts uz Sabiedrības juridisko adresi. Tas nozīmē, ka Sabiedrība ir sasniedzama tās juridiskajā adresē.

[9] Vienlaikus norādāms, ka Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktā iekļautās normas par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja tā nav sasniedzama juridiskajā adresē, pašmērķis nav izbeigt darbību jebkurai sabiedrībai, kas kādu apstākļu sakritības dēļ nav nodrošinājusi korespondences saņemšanu tās juridiskajā adresē. Minētās normas primārais pamatojums ir aizsargāt nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz netraucētu tā īpašuma valdīšanu, kā arī informēt komersantus, ka juridiskā adrese nav maznozīmīga komercreģistrā ierakstīta ziņa, kurai nav praktiska pielietojuma. Gluži pretēji – juridiskā adrese ir publiski pieejama informācija par vietu, uz kuru jebkura trešā persona var nosūtīt sabiedrībai adresētu korespondenci un paļauties, ka sabiedrība šo sūtījumu saņems. Līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza paskaidrojumu par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Sabiedrības juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai (sk.[5]), kas pašam Reģistram radīja tiesisku pamatu prezumēt, ka Sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē. Tomēr Sabiedrība, iesniedzot Reģistrā Iesniegumu (sk.[7]), kurā ir paskaidrojusi, ka veic aktīvu darbību un turpmāk nodrošinās tai pienākošās korespondences saņemšanu, ir darījusi zināmu, ka ir sasniedzama tās juridiskajā adresē. Tādējādi no komercdarbības viedokļa Sabiedrība nebūtu uzskatāma par neaktīvu jeb “pastkastītes” sabiedrību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to iestādei ir jābūt ieinteresētai, pretimnākošai attieksmei pret privātpersonu, proti, tādai attieksmei, kas veicinātu privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ka Sabiedrība ir iesniegusi Iesniegumu (sk.[7]), secināms, ka, Reģistram atstājot spēkā Apstrīdēto lēmumu, Sabiedrība, kura veic un plāno arī turpmāk veikt komercdarbību un ir sasniedzama savā juridiskajā adresē, tiktu pakļauta piespiedu likvidācijas procesam. Šāda rīcība no Reģistra puses nebūtu samērīga un atbilstoša labas pārvaldības principam, jo labums, ko iegūtu sabiedrība, likvidējot Sabiedrību, nebūtu lielāks par Sabiedrības dalībnieka tiesību un likumisko interešu aizskārumu. Tādējādi, Reģistra ieskatā, ir pamats Apstrīdētā lēmuma atcelšanai.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma [8] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā. Tomēr, ņemot vērā, ka Reģistrā ir saņemts Iesniegums (sk.[7]), Reģistra galvenajam valsts notāram, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 2.punktu ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2019.gada 3.decembra lēmumu Nr.6-12/145345;

2. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                              G.Paidere