• lv
  • en

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

2022. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/101

Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

Izskatot SIA “VENTAMONJAKS”, vienotais reģistrācijas Nr.41203050838 (turpmāk – Sabiedrība),  2022.gada 4.aprīļa iesniegumu Nr.01-03/53 (turpmāk – Pirmais iesniegums) un 2022.gada 13.aprīļa iesniegumu Nr.01-03/59 (turpmāk – Otrais iesniegums), 

konstatēju:

[1] 2018.gada 3.septembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2018.gada 30.augusta pieteikums (turpmāk – Sākotnējais pieteikums) informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai. Sākotnējā pieteikumā norādīts, ka Sabiedrības patiesais labuma guvējs ir D.M., dzimis \dzimšanas datums\, kurš kontroli Sabiedrībā īsteno uz īpašumtiesību pamata ar sekojošu juridisko personu starpniecību:

[1.1] FIDUCHI TRUSTEES LIMITED,  reģistrācijas Nr.65830;

[1.2] BERGTON MANAGEMENT LIMITED,  reģistrācijas Nr.HE 338725;

[1.3] QUINLAN MANAGEMENT LIMITED,  reģistrācijas Nr.BC Nr.1039587;

[1.4] CI-CHEMICAL INVEST LIMITED,  reģistrācijas Nr.HE 175872;

[1.5] URALCHEM HOLDING P.L.C.,  reģistrācijas Nr.HE  175909;

[1.6] URALCHEM JSC,  reģistrācijas Nr.107776187;

[1.7] URALCHEM FREIGHT LIMITED,  reģistrācijas Nr.HE 198004 (turpmāk – Dalībnieks), kas ir tiešais Sabiedrības dalībnieks. Dalībniekam pieder 12266717 no 22303122 pamatkapitāla daļām Sabiedrībā, kas sastāda 55 procentu no Sabiedrības pamatkapitāla.

[2] 2018.gada 4.septembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/134446/1 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) reģistrēt informāciju par Sabiedrības patieso labuma guvēju.

[3] 2022.gada 9.martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Nr.L 80/1 publicēta Eiropas Savienības Padomes 2022.gada 9.marta īstenošanas regula Nr.2022/396 (turpmāk – Regulas papildinājumi), ar kuru īsteno Eiropas Savienības Padomes 2014.gada 17.marta regulu Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (turpmāk – Regula). Ar Regulas papildinājumu 1.pantu grozīts Regulas I pielikums, minētā pielikuma 723.punktā iekļaujot informāciju par  sankcionēto personu – D.M., kas dzimis \dzimšanas datums\.

[4] 2022.gada 15.martā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2022.gada 15.marta pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti informācijas par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai. Pieteikumā norādīts, ka D.M. zaudējis patiesā labuma guvēja statusu Sabiedrībā un pieteikts jauns Sabiedrības patiesais labuma guvējs – A.B., kurš kontroli Sabiedrībā īsteno uz īpašumtiesību pamata ar SVIZRAA SA, reģistrācijas Nr.CHE-384.399.838 (turpmāk – SVIZRAA SA), un Dalībnieka starpniecību.

[5] 2022.gada 17.martā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/24797 (turpmāk – Pirmais lēmums) atlikt izmaiņu informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrāciju, pamatojoties uz konstatētajiem trūkumiem Pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos.

[6] 2022.gada 31.martā Reģistrā saņemts labots Pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai (sk.[4]).

[7] 2022.gada 1.aprīlī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/24797/1 (turpmāk – Otrais lēmums) atteikt reģistrēt izmaiņas informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem. Otrais lēmums pamatos ar argumentu, ka likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta sestā daļa nosaka, ka, ja dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav reģistrējamas komercreģistrā, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu komercreģistrā. Valsts nodeva šādos gadījumos netiek atmaksāta. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 7.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, iestāde ir pakļauta likumam un tiesībām, un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1.panta 1.punktā noteikts, ka starptautiskās sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība, vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šajā likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt minētā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas un Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā. Minētais saskan arī ar Regulas 2.pantā noteikto, ka sankcijām ir pakļauti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir jebkuru sankcionēto fizisko personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā. Ja sankciju subjektam noteikti civiltiesiskie ierobežojumi, minētajai personai ir aizliegts iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības. Savukārt publiskajiem reģistriem ir aizliegts reģistrēt vai nostiprināt iepriekš minēto īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību iegūšanu un atsavināšanu (Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 5. panta otrā un trešā daļa). Minētie ierobežojumi noteikti, lai novērstu saimniecisko resursu izmantošanu kā analogu naudai vai tās aizvietotāju.

Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība piesaka izmaiņas patieso labuma guvēju sastāvā, proti, tiek pieteikta patiesā labuma guvēja D.M., kas ir iekļauts starptautisko sankciju sarakstā, statusa zaudēšana, kā arī pieteikts jauns patiesais labuma guvējs A.B., kas arī īsteno kontroli pār Sabiedrību uz īpašumtiesību pamata (sk.[1] – [6]). No Pieteikuma secināms, ka kontroles subjektos ir notikusi īpašumtiesību maiņa, taču ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Reģistrs saskaņā ar 2019.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” 2.2.punktu ir viens no reģistriem, kas ir atbildīgs par civiltiesisko ierobežojumu izpildi, pieteiktās izmaiņas nevar tikt reģistrētas, jo tādējādi tiktu pārkāpti noteiktie sankciju ierobežojumi.

[8] 2022.gada 5.aprīlī Reģistrā saņemts Pirmais iesniegums, kurā lūgts atcelt Otro lēmumu, kā arī Reģistrēt izmaiņas informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:

[8.1] izmaiņas Sabiedrības dalībniekos nav notikušas. 2022.gada 1.martā notikušas izmaiņas Dalībnieka īpašnieku līmenī un mainoties Dalībnieka dalībniekam, mainījies arī Sabiedrības patiesais labuma guvējs – šo statusu zaudējis D.M. un ieguvis A.B. Pieteikumam pievienotos dokumentus ir apostilizējušas dažādas publiskas amatpersonas, kas papildus samazina jebkādus paviršības riskus attiecībā uz dokumentu atbilstību to izsniegšanai pārrobežu publiskai apritei Eiropas Savienībā;

[8.2] saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.2 panta pirmo daļu juridiskās personas valdei jāpiesaka izmaiņas patiesā labuma guvēja statusā nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no informācijas uzzināšanas dienas. Sabiedrības valde uzzināja par izmaiņām Sabiedrības patiesā labuma guvēja statusā 2022.gada 3.martā, savukārt dokumentus patiesā labuma guvēja izmaiņu reģistrācijai Reģistrā iesniedza 2022.gada 15.martā. Līdz ar to secināms, ka Sabiedrības valde iesniedza Reģistrā patiesā labuma guvēju izmaiņu dokumentus reģistrācijai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;

[8.3] ar Pirmo lēmumu atlika izmaiņu informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācija, norādot uz dažiem trūkumiem. Izpildot Pirmo lēmumu, Sabiedrības valde pieprasīja attiecīgus dokumentus no Dalībnieka un iesniedza tos Reģistrā. Otrais lēmums tostarp pamatots ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta sesto daļu, kas nosaka, ka, ja dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav reģistrējamas komercreģistrā, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu komercreģistrā. Pirmajā lēmumā norādītie trūkumi ir pilnībā novērsti, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tie nav novēršami vispār. Savukārt ziņas par patiesā labuma guvēju saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.15 panta pirmās daļas 2.punkta c) apakšpunktu ir ziņas, kuras Reģistrs iekļauj komercreģistra publiskajā daļā. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka šādas ziņas Reģistrs nereģistrē.

Sabiedrība, atkārtoti iesniedzot Reģistrā patiesā labuma guvēja izmaiņu dokumentus, paļāvās uz Pirmo lēmumu, ar kuru nav atteikta attiecīgu izmaiņu reģistrācija, bet skaidri norādīts, kādi trūkumi ir novēršami un kādi dokumenti ir iesniedzami. Sabiedrība minēto pienākumu ir izpildījusi. Sabiedrībai ir tiesības paļauties uz Pirmo lēmumu, ar kuru patiesā labuma guvēja reģistrācija atlikta, nevis atteikta. Sabiedrības ieskatā nepastāv normatīvais akts, uz kura pamata var atteikt tāda darījuma reģistrāciju publiski vestajos reģistros, kurš noticis pirms sankciju piemērošanas;

[8.4] D.M. piemērotās sankcijas paredz, ka ierobežojumiem (sankcijām) ir pakļauti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir jebkuru sankcionēto fizisko personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā. Sankcionētai personai ir aizliegts iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības. Darījums, kura rezultātā par Dalībnieka dalībnieku kļuva SVIZRAA SA, notika 2022.gada 1.martā jeb vairāk kā nedēļu pirms sankciju noteikšanas. Sankcijām nav atpakaļejoša spēka, proti, tās stājas spēkā to pieņemšanas dienā, proti, 2022.gada 9.martā. Līdz ar to atteikšanās publiskajos reģistros reģistrēt pirms sankciju piemērošanas notikušās izmaiņas informācijā par  patiesajiem labuma guvējiem var aizskart trešās personas, kuras paļaujas uz komercreģistra ierakstu patiesumu un ticamību. Sabiedrībai patiesā labuma guvēja izmaiņu reģistrācijas atteikšana rada būtiskus riskus un apdraudējumu. Sabiedrība dokumentus par patiesā labuma guvēju izmaiņām ir iesniegusi arī kredītiestādēs, kuras veic neatkarīgu izvērtējumu, un fakts, ka Reģistrā nav reģistrēts īstais Sabiedrības patiesais labuma guvējs un Reģistram ir novecojusi informācija par patieso labuma guvēju, rada riskus Sabiedrībai sadarbībai ar kredītiestādēm, apgrūtina norēķinu veikšanu (tai skaitā, nodokļu, nodevu un darba algu samaksu). Turklāt Sabiedrība nodrošina minerālmēslu pārkraušanu, glabāšanu un apstrādi, un minētais terminālis ir augstākā riska līmeņa objekts, kā arī klasificēts kā B kategorijas kritiskās infrastruktūras objekts. Lai nodrošinātu drošu minerālmēslu uzglabāšanu, Sabiedrībai ir kritiski svarīgi veikt norēķinus ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, un līdz patiesā labuma guvēju izmaiņu reģistrācijai to faktiski nav iespējams veikt.

[9] 2022.gada 14.aprīlī Reģistrā saņemts Otrais iesniegums, kurā lūgts Pirmo iesniegumu izskatīt steidzamības kārtībā.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Pirmo un Otro lēmumu, kā arī Pirmo un Otro iesniegumu,

secināju:

[10] Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1.panta 1.punktam un 11.panta pirmajai daļai starptautiskās sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi tostarp Eiropas Savienība, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šajā likumā noteiktajā kārtībā. Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā. Saskaņā ar minētā likuma 4.panta 2.punktu viens no starptautisko sankciju veidiem ir sankcijas, kas vērsta uz civiltiesisko ierobežojumu noteikšanu sankcionētajai personai. Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlijā noteikumu Nr.327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” (turpmāk – Nr.327) 3.punktā paskaidrots, ka civiltiesiskie ierobežojumi tiek piemēroti, lai novērstu saimniecisko resursu izmantošanu kā analogu naudai vai tās aizvietotāju. Civiltiesiskos ierobežojumus piemēro tā, lai novērstu iespēju sankciju subjektam iegūt finansiālu vai ekonomisku labumu (finanšu līdzekļus, preces, pakalpojumus), izmantojot saimnieciskos resursus. Savukārt attiecībā uz civiltiesisko ierobežojumu sekām uz sankcionēto personu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā, kā arī 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka sankciju subjektam, attiecībā uz kuru noteikti civiltiesiskie ierobežojumi, atbilstoši šiem ierobežojumiem ir aizliegts iegūt un atsavināt ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, uz kurām publiskajos reģistros reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma tiesības vai citas mantiskās tiesības. Publiskajos reģistros aizliegts reģistrēt vai nostiprināt šā panta otrajā daļā minēto īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību iegūšanu un atsavināšanu. Kompetentās institūcijas veic visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi. Reģistrs atbilstoši Noteikumu Nr.327 2.2.apakšpuntam ir viena no kompetentajām institūcijām, kas ir atbildīga par publisko reģistru vešanu. Attiecīgi Reģistram ir ar likumu uzlikts pienākums  visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko sankciju izpildi, attiecībā uz sankciju subjektu, nereģistrējot īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību iegūšanu un atsavināšanu. 

[11] 2022.gada 9.martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Nr.L 80/1 publicēti Regulas papildinājumi[1], ar kuriem tiek grozīts Regulas[2] I pielikums. Regulas 2.pantā noteikts, ka tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir jebkuru I pielikumā uzskaitītu fizisko personu vai ar tām saistītu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā. Netiek tieši vai netieši darīti pieejami līdzekļi vai saimnieciskie resursi I pielikumā uzskaitītām fiziskajām personām vai ar tām saistītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā. Ņemot vērā iepriekš minēto kopsakarā ar [10] punktā norādīto secināms, ka Reģistram kā publisko reģistra turētajam, kas ir viena no atbildīgajām iestādēm par sankcionētajām personām noteikto civiltiesisko ierobežojumu īstenošanu Latvijas Republikā, ir aizliegts reģistrēt tādas izmaiņas, kas saistītas ar sankcionētajai personai piederošo līdzekļu vai saimniecisko resursu pāreju citai personai. Minētais ir attiecināms uz jebkuru juridisko personu, tās vienību vai struktūru, kura atrodas sankcionētās personas tiešā vai netiešā valdījumā, turējumā vai pārziņā.

[12] Izskatāmajā gadījumā  Sabiedrība ar Sākotnējo pieteikumu kā Sabiedrības patieso labuma guvēju pieteikusi  D.M., kurš dzimis \dzimšanas datums\, un kurš kontroli Sabiedrībā īsteno uz īpašumtiesību pamata ar vairāku citu juridisko personu starpniecību (sk.[1]). Ar Sākotnējo lēmumu minētā informāciju par D.M. kā Sabiedrības patieso labuma guvēju reģistrēta (sk.[2]). 2022.gada 9.martā ar Regulas papildinājumiem Regulas I pielikuma 723.punktā iekļauta informācija par  sankcionēto personu – D.M., kas dzimis \dzimšanas datums\ (sk.[3]).  Pēc minētajiem Regulas I pielikuma papildinājumiem Reģistrā saņemts Pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai – D.M. zaudējis patiesā labuma guvēja statusu Sabiedrībā un A.B. ieguvis Sabiedrības patiesā labuma guvēju statusu Sabiedrībā (sk.[4]). A.B. kontroli Sabiedrībā īsteno uz īpašumtiesību pamata ar SVIZRAA SA un Dalībnieka starpniecību (sk.[4]). Lai arī ar Pirmo lēmumu Pieteikumā pieteikto izmaiņu reģistrācija atlikta, norādot uz konstatētajiem trūkumiem Pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos, pēc trūkumu novēršanas ar Otro lēmumu Pieteikumā pieteikto izmaiņu reģistrācija atteikta (sk.[5] – [7]). 

Otrajā lēmumā pamatoti norādīts, ka Pieteikumā pieteiktās izmaiņas nevar tikt reģistrētas, jo tādējādi tiktu pārkāpti noteiktie sankciju ierobežojumi (sk.[7]). Kā jau tika minēts lēmuma [10] punktā Reģistram ir ar likumu uzlikts pienākums veikt visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko sankciju izpildi, attiecībā uz sankciju subjektu nereģistrējot īpašuma tiesību vai citu mantisko tiesību iegūšanu un atsavināšanu. Attiecībā uz Pirmajā iesniegumā minēto apstākli, ka izmaiņas informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem notikušas 2022.gada 1.martā un Sabiedrība par tām uzzinājusi 2022.gada 3.martā (sk.[8.1] un [8.2]) norādāms, ka minētais nemaina apstākli, ka izmaiņas informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem pieteiktas neilgi pēc publicētajiem papildinājumiem Regulas I pielikumā, ar kuriem tostarp tika sankcionēts Sabiedrības patiesais labuma guvējs D.M. Pie šādiem apstākļiem un ņemot vērā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto, ka kompetentās institūcijas veic visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi, nav pieļaujama formāla Reģistra pieeja dokumentu izskatīšanā, ja ar pieteiktajām izmaiņām varētu tik pārkāpti sankcionētajai personai piemērotie civiltiesiskie ierobežojumi.  Nav tiesiskas nozīmes apstāklim, ka Pieteikumam pievienotos dokumentus ir apostilizējušas dažādas publiskas amatpersonas (sk.[8.1]), jo, lai arī minētais apstāklis samazina iespēju, ka Reģistrā tiek iesniegti viltoti dokumenti, šāda iespēja tomēr netiek izslēgta pilnībā. Gadījumā, ja Reģistrs tam iesniegtos dokumentus izskatīti formāli, reģistrējot jebkādas izmaiņas, ar kuram tiktu apietas sankcionētajai personai piemērotās sankcijas, minētai būtu pretrunā ar starptautisko un nacionālo sankciju mērķi un netiktu nodrošināta to ieviešana, jo ikviena sankcionētā persona tās varētu viegli apiet, piesakot attiecīgās izmaiņas Reģistrā. Sekojoši kamēr vien netiek atceltas D.M. piemērotās sankcijas, tikmēr Pieteikumā pieteikto izmaiņu reģistrācija atsakāma. 

Attiecībā uz [8.3] punktā minēto apstākli, ka ar Pirmo lēmumu Pieteikumā pieteikto izmaiņu reģistrācija konstatēto trūkumu dēļ ir atlikta un Sabiedrība ir novērsusi Pirmajā lēmumā konstatētos trūkumus, un tai ir radīta tiesiskā paļāvība par Pieteikumā pieteikto izmaiņu reģistrāciju, norādāms, ka tiesiskās paļāvības princips nav tulkojams tā, ka, ja kāda iestāde kļūdas dēļ veikusi prettiesisku darbību, tad paļāvības dēļ persona iegūst tiesiskas darbības raksturu[3]. Personai nav tiesības atsaukties uz vienlīdzības principu, lai attaisnotu prettiesiskas prakses izmantošanu turpmāk[4]. Ņemot vērā minēto norādāms, ka Sabiedrība nav tiesīga atsaukties uz kļūdaini pieņemto Pirmo lēmumu un uz tā pamata lūgt Reģistru pieņemt prettiesisku lēmumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Otro lēmumu, pamatojoties uz [8.1] – [8.4] punktā minēto argumentu pamata.

[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;

3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;

4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Saskaņā ar minētā panta sesto daļu, ja dokumentos konstatētie trūkumi nav novēršami vai iesniegtās ziņas nav reģistrējamas komercreģistrā, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu komercreģistrā. Valsts nodevu šādos gadījumos neatmaksā. Ņemot vērā lēmuma [10] – [12] punktā konstatēto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Otro lēmumu par atteikumu reģistrēt Pieteikumā pieteiktās izmaiņas informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem, jo formāla Pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšana no Reģistra puses pārkāptu Regula noteiktos ierobežojumus Regulas I pielikumā minētajām personām. Pie šādiem apstākļiem Reģistrs nav tiesīgs Reģistrēt Pieteikumā pieteiktās izmaiņas informācijā par Sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes 2014.gada 17.marta regulas Nr.269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība 2.pantu, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.panta pirmo daļu, 13.panta pirmo dalu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu un sesto daļu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2022.gada 1.aprīļa lēmumu Nr.21-6/24797/1;

2. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāra p.i.                                                                                       S.Karelis


[1] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.L_.2022.080.01.0001.01.ENG&toc=OJ%3AL%3A2022%3A080%3ATOC

[2] Pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A32014R0269

[3] Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2002.gada 13.februāra spriedums lietā Nr. SKC-88.

[4] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.oktobra spriedums lietā Nr. SKC-400/2007.