• lv
  • en

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

2022. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/102

Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu daļā un atcelšanu daļā

Izskatot M.L. (turpmāk – Komercķīlas devējs) 2022.gada 3.marta iesniegumu (turpmāk – Pirmais iesniegums),

konstatēju:

[1] 2022.gada 2.februārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts 2022.gada 2.februāra pieteikums komercķīlas reģistrācijai komercķīlu reģistrā (turpmāk – Pieteikums), kurā kā komercķīlas devējs norādīts Komercķīlas devējs, bet kā komercķīlas ņēmēja N.M. (turpmāk – Komercķīlas ņēmēja). Pieteikumā norādīts, ka komercķīlas priekšmets ir SIA “Marupe Smart Park”, vienotais reģistrācijas Nr.40003630093 (turpmāk – Sabiedrība), 61884 pamatkapitāla daļas ar kārtas numuriem no 1 līdz 61884 (turpmāk – Komercķīlas priekšmets) un summa, līdz kurai sniedzas komercķīlas atbildība ir 4 861 656,98 euro. Pieteikumam pievienoti sekojoši dokumenti:

[1.1] Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2021.gada 16.decembra lēmums lietā Nr.C33530920, SKC-1232/2021 (turpmāk – Tiesas lēmums), ar kuru tostarp nolemts atzīt un izpildīt Latvijas Republikā Izraēlas Valsts Ramatganas Ģimenes lietu tiesas 2016.gada 25.jūlija nolēmumu ģimenes lietā Nr.36604-04-16 (turpmāk – Ārvalsts tiesas lēmums), ar kuru atbildētājam Komercķīlas devējam uzlikts par pienākumu samaksāt prasītājai Komercķīlas ņēmējai;

[1.2] zvērināta tiesu izpildītāja 2022.gada 19.janvāra izziņa Nr.00802/081/2022-NOS (turpmāk – Izziņa) izpildu lietā Nr.01027/081/2021. Izziņā norādīts, ka zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā atrodas Latvijas Republikas Augstākā tiesas 2021.gada 17.decembrī izdotais izpildu raksts lietā Nr.06528035 par parāda piedziņu 1 663 756,46 euro apmērā no Komercķīlas devēja par labu Komercķīlas ņēmējai. Komercķīlas devējam bankas kontos nav naudas līdzekļu, lai segtu parādu. Komercķīlas devējam pieder 100 procenti jeb 61884 kapitāla daļas Sabiedrībā, kur 1 daļas nominālvērtība ir 10,00 euro. Sabiedrībai ir aktīvas komercķīlas. Tāpat Izziņā norādīts, ka zvērinātam tiesu izpildītājam nav citas informācijas par parādniekam piederošo mantu zvērināta tiesu izpildītāja Rīgas apgabaltiesas 81.iecirkņa darbības teritorijā, un, ņemot vērā ķīlas ņēmēju sniegto informāciju, kā arī balstoties uz ilggadējo profesionālo pieredzi un ne tikai, bet arī uz tirgus cenām un citiem ietekmējošiem faktoriem, un uz šo brīdi pieejamo informāciju, pārdodot visu parādniekam piederošo mantu, uz 2022.gada 19.janvāri netiks atgūti līdzekļi piedzinējas prasījuma pilnīgai apmierināšanai;

[1.3] notariāli apliecināta Komercķīlas ņēmējas 2022.gada 23.janvāra pilnvara (turpmāk – Pilnvara) S.B. (turpmāk – Pilnvarnieks), ar kuru Komercķīlas ņēmēja pilnvaro Pilnvarnieku pārstāvēt tās tiesības un intereses Latvijas Republikā tiesās, valsts un pašvaldību iestādēs, tostarp Valsts policijā, pie zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta notāra un tiesiskajās attiecībās ar citām personām.

Pieteikumu uz Pilnvaras pamata parakstījis Pilnvarnieks un Pieteikumā kā lēmuma paziņošanas veids Komercķīlas devējam norādīts elektroniski uz elektronisko pasta adresi \elektroniskā pasta adrese\.

[2] 2022.gada 3.februārī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-9/10562/393971 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) izdarīt ierakstu komercķīlu reģistrā par komercķīlas reģistrāciju, piešķirot reģistrācijas Nr.100196411 (turpmāk – Komercķīla). Ar Apstrīdēto lēmumu komercķīlu reģistrā reģistrētas ziņas par maksimālo nodrošinātā prasījuma summu, kas ir 4 861 656,98 euro.

[3] 2022.gada 4.martā Reģistrā saņemts Pirmais iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu un dzēst Komercķīlu. Pirmajā iesniegumā izteiktie lūgumi pamatoti ar turpmāk minētajiem argumentiem:

[3.1] Apstrīdētais lēmums nav ticis paziņots Komercķīlas devējam;

[3.2] neizpildās Komercķīlas likumā noteiktie priekšnoteikumi un nepastāv tiesas nolēmums, uz kura pamata no Komercķīlas devēja kā parādnieka par labu Komercķīlas ņēmējai kā piedzinējai būtu piespriesta naudas summas piedziņa 4 861 656,98 euro apmērā. Pieteikumam pievienotais Tiesas lēmums neparedz piedziņu nedz šādas, nedz citas summas apmērā. Ar to ir noteikts atzīt un izpildīt Ārvalsts tiesas lēmumu. Tiesas lēmums ir taisīts nevis par parāda piedziņu, bet gan par pienākuma uzlikšanu atbildētājam veikt noteiktas darbības prasītājas labā. Turklāt Tiesas lēmuma rezolutīvās daļas 2. un 3.punktā noteikto tiesisko pienākumu izpilde pat nav attiecināma uz izpildi Latvijas Republikas teritorijā. Tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Reģistra kompetenci komercķīlas reģistrācijas ietvaros, Apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums un skaidrojums, vadoties no kādiem apsvērumiem un pamatojoties uz kādiem dokumentiem ir iespējams reģistrēt Komercķīlu ar  maksimālo nodrošinājuma summu 4 861 656,98 euro;

[3.3] Komercķīlas nodibināšanai uz tiesas nolēmuma pamata ir nepieciešams konstatēt, ka no parādnieka par labu piedzinējam ir piespriesta zināma naudas summa, kā arī vēršot piedziņu uz parādnieka mantu, zvērināts tiesu izpildītājs nav guvis līdzekļus piedzinēja prasījuma pilnīgai apmierināšanai un konstatējis, ka parādnieka kustamā manta ir ieķīlāta pēc komercķīlas noteikumiem, un citas mantas, uz ko vērst piedziņu, parādniekam nav. Pieteikumam nav pievienoti dokumenti, kas apstiprinātu, ka zvērināts tiesu izpildītājs nav guvis līdzekļus piedzinēja prasījuma pilnīgai apmierināšanai un ir konstatējis, ka parādnieka kustamā manta ir ieķīlāta pēc komercķīlas noteikumiem un citas mantas, uz ko vērst piedziņu, parādniekam nav. Izziņā nav norādīts, kam tā adresēta, un kādos nolūkos šī Izziņa sagatavota. Izziņa nav adresēta Reģistram komercķīlas reģistrācijas nolūkiem;

[3.4] Pieteikumam nav pievienota pilnvara, kas Pilnvarniekam piešķirtu tiesības veikt darbības komercķīlas summas 4 861 656,98 euro apmērā nodibināšanai Komercķīlas devējas vārdā un labā. Turklāt Komercķīlas ņēmējas izsniegtajā pilnvarā norādīts, ka tā izdota Izraēlā 2022.gada 23.janvārī. Vienlaikus Reģistrā iesniegts Pilnvarnieka kā Komercķīlas devējas pilnvarotā pārstāvja 2022.gada 21.janvārī sagatavots un parakstīts iesniegums “Par pilnvarojuma noformēšanu”, kas tādējādi sagatavots ātrāk nekā Pieteikumam pievienotā  pilnvara.

Pirmais iesniegums Reģistrā saņemts no elektroniskās pasta adreses \elektroniskā pasta adrese\.

[4] 2022.gada 29.martā Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/80 (turpmāk – Starplēmums) pagarināt Pirmā iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku līdz 2022.gada 29.aprīlim. Vienlaikus Starplēmumā Komercķīlas ņēmēja tika lūgta sniegt viedokli par Pirmajā iesniegumā minētajiem apstākļiem, jo īpaši [3.2] punktā minētajiem argumentiem par ar Komercķīlu maksimāli nodrošināto summu 4 861 656,98 euro¸ jo no Pieteikumam pievienotās Izziņas secināms, ka Komercķīlas ņēmējai pret Komercķīlas devēju ir prasījums par parāda piedziņu 1 663 756,46 euro apmērā (sk.[1.2]).

[5] 2022.gada 6.aprīlī Reģistrā saņemts Komercķīlas ņēmējas 2022.gada 6.aprīļa iesniegums Nr.102/22 (turpmāk – Otrais iesniegums), kurā norādīts sekojošais:

[5.1] Ārvalsts tiesas lēmums, ar kuru atbildētājam Komercķīlas devējam uzlikts pienākums samaksāt prasītājai Komercķīlas ņēmējai 5 924 304 ILS, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa 2021.gada 30.decembrī ir 1 684 045,60 euro. Papildus minētajai summai Ārvalsts tiesas lēmumā ir noteikts piedzenamo summu pārrēķināt likumā noteiktajā kārtībā, ņemot  vērā uzkrātos procentus un starpību, kas rodas, saistot to ar patēriņa cenu indeksu. Ievērojot, ka Komercķīlas devējs nepildīja Ārvalsts tiesas lēmumu un tā pieņemšanas laikā jau bija pārvācies uz dzīvi Latvijā, Komercķīlas ņēmēja vērsās Latvijas tiesā, lūdzot lemt par Ārvalsts tiesas lēmuma atzīšanu un izpildi Latvijā. Ar Tiesas lēmumu apmierināts Komercķīlas ņēmējas pieteikums par Ārvalsts tiesas lēmuma atzīšanu un izpildi Latvijas Republikā. Turklāt Komercķīlas devējs atmaksā prasītājai pusi no visām summām, kuras pēc maksājuma dokumentiem viņa ir iztērējusi tiesu eksperta, grāmatveža-revidenta pakalpojumu apmaksai un par kurām likumā noteiktajā veidā tiek aprēķināti procenti un starpība, kas izriet no saistības ar patēriņa cenu indeksu laika posmā no datuma, kad tās jāsamaksā ekspertam, līdz to faktiskās izmaksas dienai;

[5.2] ievērojot, ka uz izpildu dokumenta iesniegšanas brīdi nebija sagatavots un iztulkots pilnas piedzenamās summas aprēķins, tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, paziņoja Komercķīlas devējam par parāda apmēru  5 924 304 ILS ekvivalentu euro valūtā, proti, par summu, kas tiešā veidā bija nosaukta Tiesas lēmumā, jo tiesu izpildītāja rīcībā nav iespēju aprēķināt pārējās piedzenamās summas pēc citas valsts likumiem. Ievērojot, ka pilnas piedzenamās summas sagatavošana aizņēma laiku, piedzinēja 2022.gada 4.janvāra iesniegumā informēja tiesu izpildītāju par to, ka ir uzdevusi veikt procentu aprēķina sagatavošanu un darīja zināmu aptuveno summu, kas būs piedzenama papildus Tiesas lēmumā tieši ierakstītajām summām, kas ir 1 663 956,46 euro. Uz Izziņas izsniegšanas brīdi zvērināta tiesu izpildītāja rīcībā bija informācija par piedzenamo parādu 1 663 956,46 euro apmērā, tādējādi zvērināts tiesu izpildītājs kā jomas profesionālis apliecināja, ka, pārdodot Komercķīlas devējam piederošo mantu, netiks atgūta minētā summa. No minētā secināms, ka tātad vēl jo vairāk netiks atgūta arī lielāka summa, kas Komercķīlas ņēmējai pienākas saskaņā ar Tiesas lēmumu. Tas, ka izpildu lietā piedzenamā summa uz Izziņas izsniegšanas brīdi bija mazāka kā reģistrētās Komercķīlas summa nav nedz pārkāpums, nedz šķērslis Komercķīlas reģistrēšanai, jo komercķīlu var nodibināt par visu ar nolēmumu piespriesto prasījumu, savukārt piedzinējam nav pienākuma uzreiz piedzīt visu summu, tāpēc piedziņa izpildu lietā var tikt veikta arī par mazāku summu, neradot šķēršļus vēlāk piedzīt pilnu piedzinējam pienākošos summu;

[5.3] Pirmajā iesniegumā norādītais, ka nepastāvot tiesas nolēmums, uz kura pamata reģistrēta Komercķīla, ir nepatiess. Tas, ka Tiesas lēmumā un Ārvalsts tiesas lēmumā nav norādīts precīzs piedzenamās summas apmērs, bet ir noteikti principi, kā parāda summa ir aprēķināma, nenozīmē, ka summa nav pamatota ar spriedumu;

[5.4] komercķīlas reģistrācijai normatīvie akti nepieprasa speciālo pilnvarojumu. Komercķīlas likuma 14.panta otrā daļa noteic, ka komercķīlu reģistra turētāja amatpersona pārbauda pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu, savukārt minētā panta trešā daļa noteic, ka, ja komercķīlas pieteikumu paraksta cita persona, pilnvarojums apliecināms notariāli vai pieteikumam pievienojama pilnvara ar tās devēja drošu elektronisko parakstu. Nav pamatots Pirmajā iesniegumā norādītais par dokumentu pretrunīgumu. Proti, Pilnvarnieka parakstītais 2022.gada 21.janvāra iesniegums bija sagatavots un iesniegts laikā, kad pirmo reizi tika iesniegts komercķīlas reģistrācijas pieteikums. Tā kā Reģistrs atteica reģistrāciju pilnvarojuma trūkumu dēļ, nekavējoties Izraēlā tika izdota piemērota pilnvara un pēc pilnvaras oriģināla saņemšanas Latvijā dokumenti atkārtoti iesniegti Reģistrā Komercķīlas reģistrēšanai. Tādējādi minētie dokumenti ir ar pareiziem datumiem, kas atspoguļo to faktiskās sastādīšanas laiku hronoloģiskā secībā;

[5.5] Komercķīlas devējs gramatiski interpretē Tiesas lēmumu un Ārvalsts tiesas lēmumu, cenšoties pamatot, ka “piedzīt” un “uzlikt pienākumu samaksāt” ir divi dažādi nolēmumi. Šādam viedoklim nevar piekrist, jo, neatkarīgi no gramatiskā formulējuma, Tiesas lēmuma būtība nemainās: Komercķīlas ņēmējai no Komercķīlas devēja pienākas spriedumā noteiktās naudas summas. Kaut gan Latvijā attiecībā uz parāda atgūšanu pārsvarā lieto formulējumu “piedzīt”, tomēr tas nenozīmē, ka, pieņemot spriedumu par piedziņu, parādnieks nedrīkstētu parādu izpildīt brīvprātīgi.

Otrajam iesniegumam nav pievienoti dokumenti, kas pamatotu ar Komercķīlu nodrošināto summu 4 861 656,98 euro.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Pirmo un Otro iesniegumu,

secināju:

[6] Saskaņā ar Komercķīlas likuma 14.panta otro daļu pieteikumu komercķīlas reģistrācijai paraksta komercķīlas devējs. Ja pieteikums tiek noformēts uz tiesas nolēmuma pamata (9.panta otrā un trešā daļa), to paraksta komercķīlas ņēmējs. Reģistra amatpersona pārbauda šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu. Izskatāmajā gadījumā ņemot vērā Pieteikumam pievienoto Tiesas lēmumu un Izziņu (sk.[1.1] – [1.2]) secināms, ka Komercķīla nav nodibināta privātā kārtā, bet gan pamatojoties uz Komercķīlas likuma 9.panta trešo daļu. Sekojoši Pieteikumu bija jāparaksta Komercķīlas ņēmējai, kuras vārdā uz Pilnvaras pamata rīkojas Pilnvarnieks (sk.[1.3]), nevis Komercķīlas devējam.

Pieteikumā lēmuma paziņošanas veids Komercķīlas devējam norādīts elektroniski uz elektronisko pasta adresi \elektroniskā pasta adrese\ (sk.[1]). Savukārt Pirmajā iesniegumā norādīts, ka Apstrīdētais lēmums nav ticis paziņots Komercķīlas devējam (sk.[3.1]). Tāpat Pieteikumā norādītā Komercķīlas devēja elektroniskā pasta adrese nesakrīt ar to, no kuras Komercķīlas devējs Reģistram nosūtīja Pirmo iesniegumu (sk.[3]). Vienlaikus norādāms, ka  ir jāvērtē cik būtiskas procesuālo tiesību normas ir pārkāptas. Par būtisku procesuālo prettiesiskumu var runāt tad, ja attiecīgais procesuālais pārkāpums ietekmē administratīvo aktu arī pēc satura[1]. Ņemot vērā, ka izšķirošais tomēr ir administratīvā akta materiālais tiesiskums[2], tad administratīvā akta nepienācīga paziņošana vien nav pamats tā atcelšanai, jo iepriekš minētais  fakts neietekmē paša administratīvā akta saturu. Administratīvā akta nepaziņošanas fakts ietekmē procesuālo termiņu sākuma un beigu datumu, nevis administratīvā akta tiesiskumu. Pat ja pieņemtu, ka Reģistrs ir nepienācīgā kārtā paziņojis Komercķīlas devējam par Apstrīdēto lēmumu, minētais nemainītu Apstrīdētā lēmuma saturu. Turklāt Pirmā iesnieguma [3.1] minētais apstāklis nav liedzis Komercķīlas devējam Apstrīdēto lēmumu apstrīdēt noteiktajā termiņā.     

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu uz Pirmā iesnieguma [3.1] punktā minētā argumenta pamata.

[7] Saskaņā ar Komercķīlas likuma 9.panta pirmo un trešo daļu komercķīlu nodibina uz līguma vai tiesas nolēmuma pamata un reģistrē komercķīlu reģistrā atbilstoši šā likuma prasībām. Komercķīlu var nodibināt uz tāda tiesas nolēmuma pamata, ar kuru no parādnieka par labu piedzinējam ir piespriesta zināma naudas summa vai pieļauta bezstrīdus piespiedu izpildīšana, ja tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz parādnieka mantu, nav guvis līdzekļus piedzinēja prasījuma pilnīgai apmierināšanai un konstatējis, ka parādnieka kustamā manta ir ieķīlāta pēc komercķīlas noteikumiem un citas mantas, uz ko var vērst piedziņu, parādniekam nav. Komercķīlas priekšmets šajā gadījumā ir parādnieka manta, uz kuru jau ir nodibināta komercķīla, un ķīlas atbildības apmērs ir piedzenamā summa. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.665 “Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercķīlu reģistrā un to aizpildīšanas kārtību” 1.pielikumam tieši komercķīlas reģistrācijas pieteikumā norāda summu euro, līdz kurai sniedzas komercķīlas atbildība. Savukārt Komercķīlas likuma 10.panta pirmās daļas 4.punkts paredz, ka komercķīlu reģistrā tostarp ieraksta ziņas par summu euro, līdz kurai sniedzas ķīlas atbildība. Ņemot vērā Komercķīlas likuma 15.panta trešās daļas 3.punktā noteikto pieteikumā norādītajai summai euro, līdz kurai sniedzas komercķīlas atbildība, ir jāsakrīt ar pieteikumam pievienotajos dokumentos norādīto summu, jo pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos norādītā informācija nedrīkst būt savstarpēji pretrunīga.

[8] Izskatāmajā gadījumā Pieteikumā kā summa, līdz kurai sniedzas Komercķīlas atbildība norādīta 4 861 656,98 euro. Pieteikumam pievienots Tiesas lēmums, ar kuru tostarp nolemts atzīt un izpildīt Latvijas Republikā Ārvalsts tiesas lēmumu, ar kuru atbildētājam Komercķīlas devējam uzlikts par pienākumu samaksāt prasītājai Komercķīlas ņēmējai. Savukārt Izziņā norādīts, ka zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā izpildu raksts par parāda piedziņu 1 663 756,46 euro apmērā no Komercķīlas devēja par labu Komercķīlas ņēmējai. Komercķīlas devējam bankas kontos nav naudas līdzekļu, lai segtu parādu. Komercķīlas devējam pieder 100 procenti jeb 61884 kapitāla daļas Sabiedrībā, kur 1 daļas nominālvērtība ir 10,00 euro. Sabiedrībai ir aktīvas komercķīlas. Tāpat Izziņā norādīts, ka zvērinātam tiesu izpildītājam nav citas informācijas par parādniekam piederošo mantu un uz šo brīdi pieejamo informāciju, pārdodot visu Komercķīlas devējam piederošo mantu, uz 2022.gada 19.janvāri netiks atgūti līdzekļi piedzinējas prasījuma pilnīgai apmierināšanai.

Ņemot vērā minēto secināms, ka Pieteikumā kā summa, līdz kurai sniedzas Komercķīlas atbildība, norādīta 4 861 656,98 euro, lai gan no Pieteikumam pievienotajiem dokumentiem secināms, ka zvērināta tiesu izpildītāja norādītā parāda piedziņas summa ir  1 663 756,46 euro. Sekojoši ar Apstrīdēto lēmumu nepamatoti reģistrētas ziņas par maksimālo nodrošinātā prasījuma summu 4 861 656,98 euro (sk.[2]).

Ar Starplēmumu Komercķīlas ņēmējai tika lūgts sniegt viedokli par ar Komercķīlas maksimāli nodrošināto summu 4 861 656,98 euro (sk.[4]). Atbildot uz Starplēmumu, Otrajam iesniegumam netika pievienots neviens dokuments, kas pamatotu ar Komercķīlu nodrošināto summu 4 861 656,98 euro (sk.[5]). Tāpat pašreiz reģistrētās ziņas par ar Komercķīlu nodrošināto summu 4 861 656,98 euro nepamato arī Otrajā iesniegumā minētie argumenti ([5.1] – [5.5]), jo no Komercķīlas likuma 9.panta trešās daļas izriet, ka, ja komercķīla tiek nodibināta uz minētā panta pamata, tad ķīlas atbildības apmērs ir piedzenamā summa. Tā kā zvērināts tiesu izpildītājs Izziņā norādījis, ka parāda piedziņas summa ir  1 663 756,46 euro, tad minētā summa arī reģistrējama kā maksimālā nodrošinātā prasījuma summa. Komercķīlas devēja nebija tiesīga Pieteikumā norādīt, ka maksimālā ar komercķīlu nodrošinātā summa ir  4 861 656,98 euro, neiesniedzot Reģistrā dokumentus, no kuriem minētā summa izriet.

Ņemot vērā iepriekš minēto Pirmā iesnieguma [3.2] punktā pamatoti norādīts, ka Apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums un skaidrojums, vadoties no kādiem apsvērumiem un pamatojoties uz kādiem dokumentiem ir iespējams reģistrēt Komercķīlu ar  maksimālo nodrošinājuma summu 4 861 656,98 euro.

[9] Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajā, otrās daļas 3.punktā un trešajā daļā noteikts, ka augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Augstāka iestāde ar savu lēmumu var atcelt administratīvo aktu kādā daļā. Lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu (administratīvais akts) nedrīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts, izņemot gadījumu, kad augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai pārkāptas tādas procesuālo tiesību normas, kas aizsargā sabiedrības intereses. Ņemot vērā [8] punktā konstatēto Apstrīdētais lēmums atceļams daļā, kurā nolemts reģistrēt ziņas par ar Komercķīlu maksimālo nodrošināto prasījuma summu, kas ir 4 861 656,98 euro. Vienlaikus par Komercķīlu reģistrējamas ziņas, ka ar Komercķīlu maksimāli nodrošinātā prasījuma summa ir 1 663 756,46 euro. Pamatojoties uz [8] punktā konstatētajiem apstākļiem nav pamata pilnībā atcelt Apstrīdēto lēmumu, jo, lai arī ar Apstrīdēto lēmumu ir nepamatoti reģistrēta ar Komercķīlu maksimāli nodrošinātā prasījuma summa, minētais nemaina apstākli, ka Reģistrā iesniegti dokumenti, kas pamato Komercķīlas reģistrāciju uz  Komercķīlas likuma 9.panta trešās daļas pamata (sk.[1.1] – [1.2]).

[10] Saskaņā ar Komercķīlas likuma 14.panta otro un trešo daļu pieteikumu komercķīlas reģistrācijai paraksta komercķīlas devējs. Ja pieteikums tiek noformēts uz tiesas nolēmuma pamata (9.panta otrā un trešā daļa), to paraksta komercķīlas ņēmējs. Komercķīlu reģistra turētāja amatpersona pārbauda šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu. Ja komercķīlas devēja vai komercķīlas ņēmēja vārdā pieteikumu paraksta cita persona, pilnvarojums apliecināms notariāli vai pieteikumam pievienojama pilnvara ar tās devēja drošu elektronisko parakstu. Izskatāmajā gadījumā Pieteikumam tostarp pievienota notariāli apliecināta Pilnvara Pilnvarniekam, ar kuru Komercķīlas ņēmēja pilnvaro Pilnvarnieku pārstāvēt tās tiesības un intereses Latvijas Republikā tiesās, valsts un pašvaldību iestādēs, tostarp Valsts policijā, pie zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta notāra un tiesiskajās attiecībās ar citām personām (sk.[1.3]).

Pirmajā iesniegumā norādīts, ka Pieteikumam nav pievienota pilnvara, kas Pilnvarniekam piešķirtu tiesības veikt darbības komercķīlas summas 4 861 656,98 euro apmērā nodibināšanai Komercķīlas devējas vārdā un labā (sk.[3.4]). Otrajā iesniegumā pamatoti norādīts, ka komercķīlas reģistrācijai normatīvie akti nepieprasa speciālo pilnvarojumu (sk.[5.4]). Tāpat ņemot vērā Otrā iesnieguma [5.4] punktā minētos apstākļus nav pamata uzskatīt, ka Pieteikumā pievienotā Pilnvara būtu pretrunā ar cietiem Pieteikumā pievienotajiem dokumentiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu pamatojoties uz [3.4] punktā minētajiem apstākļiem.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un Komercķīlas likuma 15.panta trešo daļu, Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) pieteikums noformēts atbilstoši likuma prasībām;

2) pieteikumam pievienotajos dokumentos nav nekā acīmredzami pretlikumīga;

3) pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos norādītā informācija nav savstarpēji pretrunīga;

4) pieteikumā iekļautā informācija atbilst Iedzīvotāju reģistrā, kā arī Reģistra vestajos reģistros un reģistrācijai pakļautu lietu reģistros iekļautajai informācijai;

5) saskaņā ar reģistrācijai pakļautu lietu reģistra informāciju nav juridisku šķēršļu komercķīlas nodibināšanai;

6) atbilstoši komercķīlu reģistra ierakstiem nav atkārtotas ieķīlāšanas aizlieguma, izņemot gadījumu, kad komercķīla nodibināta šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā;

7) komercķīlas devējam netiek saskaņā ar maksātnespējas reģistra informāciju īstenots tiesiskās aizsardzības process vai nav pasludināts maksātnespējas process, izņemot gadījumu, kad ieķīlāšana paredzēta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai ieķīlāšanu izdara maksātnespējas procesa administrators;

8) ir samaksāta valsts nodeva.

Ņemot vērā lēmuma [7] punktā konstatēto Apstrīdētais lēmums Apstrīdētais lēmums atceļams daļā, kurā nolemts reģistrēt ziņas par ar Komercķīlu maksimālo nodrošināto prasījuma summu, kas ir 4 861 656,98 euro. Vienlaikus par Komercķīlu reģistrējamas ziņas, ka ar Komercķīlu maksimāli nodrošinātā prasījuma summa ir 1 663 756,46 euro. Pārējā apstrīdētājā daļā Apstrīdētais lēmums atstājams negrozīts, jo, lai arī ar Apstrīdēto lēmumu nepamatoti reģistrēta ar Komercķīlu maksimāli nodrošinātā prasījuma summa, pārējā daļā Apstrīdētais lēmums pieņemts pamatoti.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komercķīlas likuma 9.panta trešo daļu,  14.panta otro, trešo daļu, 15.panta trešās daļas 3.punktu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu, otrās daļas 3.punktu un trešo daļu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2022.gada 3.februāra lēmumu Nr.6-9/10562/393971 daļā, kurā reģistrētas ziņas par ar Komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summu 4 861 656,98 euro,

2. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2022.gada 3.februāra lēmumu Nr.6 9/10562/393971 pārējā daļā;

3. Par Komercķīlu reģistrēt ziņas par ar Komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summu 1 663 756,46 euro;

4. Pievienot šo lēmumu Komercķīlas reģistrācijas lietai;

5. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 3. un 4.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļai;

6. Pieņemto lēmumu paziņot Komercķīlas devējam un Komercķīlas ņēmējas pilnvarotajam pārstāvim Pilnvarniekam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāra p.i.                                                                                       S.Karelis


[1] Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 834.lpp.

[2] Administratīvā akta tiesiskums. Jurista vārds, 2004.gada 23.marts, Nr.11.