• lv
  • en

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

2022. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/106

Par valsts notāra lēmuma atcelšanu

Izskatot likvidētās Ventspils rajona zemnieku saimniecības “PAURIŅI”, vienotais reģistrācijas Nr.41201000103 (turpmāk – Saimniecība), bijušā likvidatora G. B. (turpmāk – Iesniedzējs) 2022.gada 27.aprīļa iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2022.gada 8.aprīlī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Saimniecības 2022.gada 7.aprīļa pieteikums ieraksta izdarīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā par Saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra.

[2] 2022.gada 13.aprīlī ar Reģistra valsts notāra lēmumu rezolūcijas veidā nolemts pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 2022.gada 20.aprīlim.

[3] 2022.gada 19.aprīlī Reģistrā saņemts precizēts Saimniecības 2022.gada 13.aprīļa pieteikums ieraksta izdarīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā par Saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra (turpmāk – Pieteikums), jo ir pabeigts Saimniecības likvidācijas process. Pieteikumā cita starp apliecināts, ka Saimniecības atlikusī manta ir sadalīta dalībniekiem proporcionāli viņu ieguldījuma daļai vai īpašniekam.

[4] 2022.gada 20.aprīlī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-5/33646 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) izslēgt Saimniecību no uzņēmumu reģistra žurnāla.

[5] 2022.gada 28.aprīlī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz argumentu, ka Iesniedzēja nezināšanas dēļ bankas kontā palikuši naudas līdzekļi, kurus vairs nevar izņemt, un nevar slēgt bankas kontu.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu un Iesniegumu,

secināju:

[6] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst zemnieka saimniecības lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa[1], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi[2], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus. Juridiskajā literatūrā[3] norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā. Par dokumentu kopuma patiesumu un saturu atbildīgs ir to iesniedzējs.

Ņemot vērā minēto, likvidators pats ir atbildīgs par pieteikuma par zemnieka saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra žurnāla atbilstību faktiskajai situācijai. Reģistra valsts notārs pārbauda Pieteikuma atbilstību likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmajai daļai. Reģistrs nav tiesīgs pārbaudīt faktiskos apstākļus, tai skaitā, vai likvidators ir faktiski sadalījis atlikušo zemnieka saimniecības mantu starp saimniecības īpašniekiem.[4]

No minētā secināms, ka izvērtējot Pieteikumu, Reģistra valsts notāram nebija jāpārbauda, vai norādītā situācija atbilst faktiskajiem apstākļiem, tai skaitā, vai Saimniecības manta ir faktiski pilnībā nodota Saimniecības īpašniekam. Tādējādi Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu.

[7] Vienlaikus likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 21.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības reorganizācija vai likvidācija notiek saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 6.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Reģistrā reģistrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību darbībai un likvidācijai līdz to ierakstīšanai komercreģistrā piemēro likumus, kuri regulē attiecīgo uzņēmējdarbības formu darbību, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Zemnieka saimniecības likvidācijas kārtība bija noteikta spēku zaudējušā likuma “Par uzņēmējdarbību” 34.pantā. Ņemot vērā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 6.pantā noteikto, attiecībā uz zemnieka saimniecības likvidācijas procesu ir piemērojamas spēku zaudējušā likuma “Par uzņēmējdarbību” tiesību normas.

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbību” (zaudējis spēku) 34.panta astoto daļu, zemnieka saimniecības likvidators novērtē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantu un sastāda likvidācijas bilanci. Kreditoru un budžeta iestāžu prasību apmierināšanai nepieciešamo uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantas daļu pārdod izsolē vai nodod kreditoriem parāda dzēšanai. Savukārt atbilstoši šī panta divpadsmitajai daļai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) manta, kas palikusi pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un izmaksām darbiniekiem, paliek uzņēmuma īpašniekam vai tiek sadalīta starp uzņēmējsabiedrības dalībniekiem proporcionāli viņu ieguldījumu daļai. Līdz ar to tieši zemnieka saimniecības likvidators ir atbildīgs par zemnieka saimniecības mantas novērtēšanu pēc likvidācijas procesa uzsākšanas, kreditoru prasījumu apmierināšanu un atlikušās mantas nodošanu zemnieka saimniecības īpašniekam. Savukārt pēc tam, kad ir apmierināti kreditoru prasījumi un veikta saimniecības atlikušās mantas nodošana īpašniekam, likvidators iesniedz pieteikumu Reģistrā par zemnieka saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra žurnāla, jo saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbību” (zaudējis spēku) 34.panta trīspadsmito daļu uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) uzskatāms par likvidētu pēc tā izslēgšanas no Reģistra. Tādējādi arī likvidators uzņemas atbildību par to, ka pirms pieteikuma iesniegšanas Reģistrā ir pabeigta zemnieka saimniecības atlikušās mantas nodošana zemnieka saimniecības īpašniekam.

Savukārt izskatāmajā gadījumā konstatējams, ka Pieteikums ir iesniegts Reģistrā pirms ir pabeigta Saimniecības atlikušās mantas nodošana zemnieka saimniecības īpašniekam. Kā atzīts juridiskajā literatūrā, tad privāto tiesību juridiskās personas tiesībspēja rodas ar reģistrācijas brīdi attiecīgā reģistrā un izbeidzas ar tās likvidāciju un izslēgšanu no attiecīgā reģistra.[5] Atbilstoši minētajam, līdz ar Saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra žurnāla ir zudusi iespēja pabeigt Saimniecības atlikušās mantas nodošanu īpašniekam, jo Saimniecībai ir zudusi tiesībspēja. Proti, Saimniecība vairs nepastāv kā tiesību subjekts, līdz ar to Saimniecības likvidatoram vairs nav iespējams veikt Saimniecības atlikušās mantas nodošanu tās īpašniekam.

Ņemot vērā minēto, izskatāmajā gadījumā, Reģistra ieskatā, ir pamats Apstrīdētā lēmuma atcelšanai un ieraksta uzņēmumu reģistra žurnālā par Saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra žurnāla anulēšanai.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo daļu, Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā;

2) dokumentiem, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā, ir juridisks spēks un vai citas formas prasības atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

3) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai) saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta trešās daļas 1.punktu.

Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs uz lēmuma pieņemšanas brīdi pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra žurnāla. Vienlaikus, ņemot vērā šajā lēmumā konstatētos apstākļus, Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats lemt par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu un ieraksta uzņēmumu reģistra žurnālā par Saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra žurnāla anulēšanu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 21.panta pirmo daļu, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 6.panta pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta pirmo daļu un trešās daļas 1.punktu, kā arī Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2022.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.6-5/33646;

2. Anulēt ierakstu par Saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra žurnāla;

3. Izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Saimniecības reģistrācijas lietas uz Reģistra valsts notāra 2022.gada 20.aprīļa lēmuma Nr.6-5/33646 un dokumentiem, uz kuru pamata minētais lēmums pieņemts;

4. Pievienot šo lēmumu Saimniecības reģistrācijas lietai;

5. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 2., 3. un 4.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļai;

6. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāra p.i.                                                                                      S.Karelis


[1] Par Kredītiestāžu likuma 59.5 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2010-71-01 (14.3. punkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr. 167 (4565)

[2] Augstākās tiesas 2004. gada 28. janvāra spriedums lietā Nr. SKC-31; 2005. gada 15. februāra spriedums lietā Nr. SKA-27; 2007. gada 19. februāra spriedums lietā Nr. SKA-5/2007; 2008. gada 14. februāra spriedums Nr. SKA 30/2008; 2010. gada 18. marta spriedums lietā Nr. SKA-69/2010

[3] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture. Prakse. Komentāri. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 127.-136 un 336.-339. lpp.; skatīt arī: Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds. 18.05.2010. Nr. 20. (615)

[4] Sal. Paegle A. Kapitālsabiedrības likvidācijas tiesiskie aspekti Uzņēmumu reģistrā. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Prof. R. Baloža zinātniskā redakcijā. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2013, 396.lpp.

[5] Aperāne K. Administratīvā tiesas procesa dalībnieki. Grām: Administratīvais process tiesā. Rīga: Latvijas Vēstnesis. 2008. 67.,70.lpp.