• lv
  • en

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

2022. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/107

Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

Izskatot SIA "MANAS INVEST", vienotais reģistrācijas Nr. 40103964883, (turpmāk – Sabiedrība) jaunievēlētā valdes locekļa S. P. (turpmāk – Iesniedzējs) 2022. gada 28. aprīļa iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2022. gada 6. aprīlī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2022. gada 4. aprīļa pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu izpildinstitūcijas sastāvā, informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai un dalībnieku reģistra nodalījuma pievienošanu reģistrācijas lietai. Pieteikumā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības valdes locekļa amatā iecelts S. P.

[2] 2022. gada 11. aprīlī Reģistra valsts notārs, pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmo daļu, nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) vēstuli Nr. 2-5n/4151, kurā lūgts sniegt atzinumu par Sabiedrības nodokļu riskiem.

[3] 2022. gada 11. aprīlī Reģistra valsts notārs, pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta piekto daļu, pieņēma lēmumu Nr. 2-5n/4153 pagarināt Pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 2022. gada 27. aprīlim.

[4] 2022. gada 13. aprīlī Reģistrā saņemts VID 2022. gada 13. aprīļa atzinums Nr. P003-35/8.13.6/37480 par nodokļu riskiem (turpmāk – Atzinums). Atzinumā cita starpā norādīts, ka Pieteikumā norādītā persona – S. P., ir pārstāvēttiesīgā amatpersona četros reģistrētos tiesību subjektos, no kuriem trijiem uz 2022. gada 13. aprīli ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, noteiktajos termiņos un apmēros neveicot nodokļu maksājumus valsts budžetā, tāpat Atzinumā tiek norādīts, ka valdes loceklis S. P. nav veicis pasākumus, kas nodrošinātu savlaicīgu nodokļu samaksu valsts budžetā, tādējādi secināms, ka S. P. savus pienākumus nepilda kā krietns un rūpīgs saimnieks un, iespējams, nespēs sekmīgi veikt komercdarbību arī Sabiedrībā.

[5] 2022. gada 14. aprīlī Reģistra valsts notārs, izskatot Pieteikumu (sk.[1]) un Atzinumu (sk.[4]), pieņēma lēmumu Nr. 21-6/32524 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) atteikt Sabiedrības izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā.

[6] 2022. gada 28. aprīlī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu un reģistrēt ar Pieteikumu pieteiktās izmaiņas. Iesniegumā paskaidrots, ka Atzinumā minētās parādsaistības ar VID ir nokārtotas un nav pietiekama pamata secināt, ka S. P. savus pienākums nepilda kā krietns un gādīgs saimnieks. Līdz ar to Iesniegumā tiek lūgts pievienot Sabiedrības reģistrācijas lietai dalībnieku reģistra nodalījumu un gadījumā, ja atkārtoti tiek atteikts reģistrēt Sabiedrības valdes locekli S. P., tad jaunajam Sabiedrības dalībniekam nepieciešams lemt par cita valdes locekļa iecelšanu.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Atzinumu, Apstrīdēto lēmumu un Iesniegumu,

secināju:

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 7. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu, iestāde ir pakļauta likumam un tiesībām, un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka Reģistra amatpersona izdara ierakstus Reģistra vestajos reģistros, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, tiesas nolēmumu vai valsts pārvaldes iestādes lēmumu.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmās daļas 2.punktu Reģistrs nosūta VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā, ja pieteikumā norādītais valdes loceklis ir valdes loceklis vairākos šajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos. Savukārt saskaņā ar minētās normas sesto daļu kārtību, kādā notiek apmaiņa ar informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) Reģistra vestajos reģistros un personām, kuras pieteikumu ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) Reģistra vestajos reģistros parakstījušas uz līgumiska pilnvarojuma pamata, tai skaitā precīzus kritērijus šā panta pirmajā daļā noteikto gadījumu identificēšanai, sniedzamās informācijas apjomu un regularitāti nosaka starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp VID un Reģistru.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Reģistra valsts notāram, pārbaudot pieteikumu, cita starp ir jāpārliecinās, vai pieteikumā norādītais valdes loceklis ir valdes loceklis vairākos Reģistra vestajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos. Ja pieteikumā norādītais valdes loceklis ir valdes loceklis vairākos Reģistra vestajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos, tad Reģistra valsts notāram ir jāpieņem starplēmums par dokumentu izskatīšanas termiņa pagarināšanu un informācija par pieteikumu jānosūta VID atzinuma sniegšanai.

Savukārt likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.16 panta septītajā daļā imperatīvi noteikts, ja saņemts VID atzinums par tiesību subjekta nodokļu riskiem vai darbību, ko veic šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētās personas kā juridisko pakalpojumu sniedzēji, kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savu darbības veidu, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu Reģistra vestajos reģistros. Valsts nodevu šādos gadījumos neatmaksā. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65. panta pirmo daļu, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka izdodams konkrēta satura administratīvais akts (obligātais administratīvais akts), iestāde izdod šādu administratīvo aktu. Juridiskajā literatūrā ir norādīts, ja likums iestādei nepiešķir rīcības brīvību (imperatīvs likuma noteikums), tad tas iestādi nav pilnvarojis izdarīt lietderības apsvērumus un likuma ietvaros izvēlēties piemērotākās tiesiskās sekas. Šādā gadījumā iestādei ir jāpiemēro likuma normā paredzētās standarta tiesiskās sekas.[1] Arī Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka tur, kur likumdevējs ir pieņēmis imperatīvu likuma noteikumu, iestādei vairs nav iespējas lemt par konkrētajām piemērotākajām tiesiskajām sekām, bet gan jāseko likuma norādei, izdodot attiecīgu obligāto administratīvo aktu.[2] Līdz ar to, ja Reģistrā tiek saņemts VID atzinums par sabiedrības nodokļu riskiem, tad Reģistra valsts notāram jāatsaka izdarīt ierakstu komercreģistrā. Likumdevējs nav paredzējis Reģistram tiesības vērtēt VID atzinuma par sabiedrības nodokļu riskiem pamatotību un lietderību. Ja Reģistrā tiek saņemts VID atzinums par sabiedrības nodokļu riskiem, tad Reģistra valsts notāram ir jāpieņem obligāts administratīvais akts – atteikt izdarīt ierakstu komercreģistrā.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrā tika saņemts Atzinums, kurā norādīts, ka tiesību subjektam ir konstatēti nodokļu riski (sk.[4]). Līdz ar to Reģistra valsts notāram saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65. panta pirmo daļu bija jāizdod konkrēta satura administratīvais akts un jāatsaka izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā. Reģistra valsts notāram nebija izvēles iespēja un pastāvot konkrētiem tiesiskiem apstākļiem bija jāpieņem Apstrīdētais lēmums –  atteikt izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā.

Vienlaikus norādāms, ka Reģistra kompetencē nav izvērtēt Atzinumā norādīto informāciju un izdarīt secinājumus par sabiedrības nodokļu riskiem. Minēto izvērtējumu veic VID norādot vai sabiedrībai ir vai nav konstatējami nodokļu riski. Izskatāmajā gadījumā VID Atzinumā norādījis, ka Sabiedrībai ir konstatējami nodokļu riski, papildus norādot, ka Sabiedrības amatpersona savus pienākumus, tai skaitā pienākumu nodrošināt savlaicīgu nodokļu samaksu valsts budžetā citās komercsabiedrībās nav pildījusi kā krietns un rūpīgs saimnieks atbilstoši Komerclikuma 169. panta pirmajai daļai. Iekļaujot Apstrīdētajā lēmumā norādi par to, ka Sabiedrības amatpersona nav pildījusi savus pienākumus kā krietns un rūpīgs saimnieks, Reģistra valsts notārs tikai darījis zināmu Sabiedrībai to informāciju, kuru norādījis VID Atzinumā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu pamatojoties uz Iesniegumā minēto argumentu pamata.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81. panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19. pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Attiecībā uz Sabiedrību ir konstatējami visi likumā noteiktie priekšnosacījumi Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai un Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata to atcelt.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84. pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma  [7] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par atteikumu reģistrēt Sabiedrības izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā un dokumentu pievienošanu reģistrācijas lietā. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84. pantu Apstrīdētais lēmums ir tiesisks un nav pamata to atcelt.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmās daļas 2. punktu, sesto un septīto daļu, 19. pantu, Administratīvā procesa likuma 81. panta pirmo daļu un otrās daļas 1. punktu.

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2022. gada 14. aprīļa lēmumu Nr. 21-6/32524;

2. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                              G.Paidere


[1] Levits E. Samērīguma princips un obligātais administratīvais akts. Jurista Vārds, 2007.gada 27.marts, Nr.13 (466).

[2] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 9.marta spriedums lietā Nr.SKA-10 un 2004.gada 19.oktobra spriedums lietā Nr.SKA-176.