• lv
  • en

Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs

2022. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/117

Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu daļā, atzīšanu par tiesisku daļā un atteikumu atlīdzināt personisko kaitējumu

Izskatot N. Š. (turpmāk – Iesniedzējs), 2022.gada 25.aprīļa iesniegumu Nr.466868 (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2022.gada 14.februārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts SIA “Jaunciema piekraste”, vienotais reģistrācijas Nr.40103735331 (turpmāk – Sabiedrība), 2022.gada 14.februāra pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu valdes sastāvā reģistrācijai (turpmāk – Pirmais pieteikums), kurā norādīts, ka amatu atstājis valdes loceklis A. B. un valdes locekļa amatā iecelts Iesniedzējs. Pirmajam pieteikumam cita starpā pievienots Sabiedrības 2022.gada 14.februāra dalībnieku ārkārtas sapulces protokols Nr.14/02-2022, kurā atspoguļots lēmums par attiecīgajām izmaiņām valdes sastāvā. Pirmo pieteikumu parakstījis Iesniedzējs.

[2] 2022.gada 17.februārī Reģistra valsts notārs, izskatot Pirmo pieteikumu (sk.[1]) un konstatējot, ka Pirmais pieteikums atbilst likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem gadījumiem, nosūtīja Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) vēstuli Nr.2-5n/1765, kurā lūgts sniegt atzinumu par nodokļu riskiem. Vienlaikus ar Reģistra valsts notāra 2022.gada 17.februāra lēmumu Nr.2-5n/1766 Pieteikuma izskatīšanas termiņš pagarināts līdz 2022.gada 3.martam.

[3] 2022.gada 28.februārī Reģistrā, atbildot uz Reģistra vēstuli (sk.[2]), saņemts VID 2022.gada 28.februāra atzinums Nr.P003-35/8.13.6/21196 par nodokļu riskiem (turpmāk – Atzinums).

[4] 2022.gada 28.februārī Reģistra valsts notārs, izskatot Pirmo pieteikumu un Atzinumu (sk.[1] un [3]), pieņēma lēmumu Nr.21-6/14424 atteikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju.

[5] 2022.gada 9.martā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/21889 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) par kļūdas labošanu Reģistra valsts notāra 2022.gada 28.februāra lēmumā Nr.21-6/14424, izsakot konstatējošo daļu redakcijā, kas atbilst Atzinuma saturam.

[6] 2022.gada 16.martā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2022.gada 16.marta pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu valdes sastāvā reģistrācijai (turpmāk – Otrais pieteikums), kurā norādīts, ka amatu atstājis valdes loceklis A. B.

[7] 2022.gada 21.martā Reģistra valsts notārs, izskatot Otro pieteikumu (sk.[6]), pieņēma lēmumu Nr.6-12/25266 (turpmāk – Lēmums) reģistrēt izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā, ka no valdes locekļa amata atbrīvots A. B.

[8] 2022.gada 25.aprīlī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts lemt par Iesniedzēja un A. B. pieaicināšanu lietā trešās personas statusā, atzīt par prettiesisku un atcelt Apstrīdēto lēmumu, izdarot komercreģistrā deklaratīvu ierakstu par Iesniedzēja iecelšanu Sabiedrības valdes locekļa amatā, kā arī atlīdzināt Iesniedzējam nodarīto kaitējumu 1000 euro apmērā. Iesniegumā norādīti turpmāk minētie argumenti:

[8.1] Reģistrs aplami norāda tiesību subjektu, kurā Iesniedzējs ir atzīstams par amatpersonu, skaitu. Turklāt par komersanta amatpersonām ir atzīstami izpildinstitūciju un pārraudzības institūciju locekļi, savukārt deviņos no 14 Apstrīdētajā lēmumā norādītajos tiesību subjektos Iesniedzējam ir izdota prokūra, līdz ar to Iesniedzējs ir amatpersona tikai piecos no 14 Apstrīdētajā lēmumā uzskaitītajos tiesību subjektos.

[8.2] Iesniedzējam nav noteikts nekāds liegums ieņemt amatus, secīgi, nav pamata liegt ieņemt arī valdes locekļa amatu Sabiedrībā. Latvijas Republikas Satversmes 106.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Savukārt Satversmes 116.pantā noteikts, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes simt sestajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Secīgi liegums veikt deklaratīvu ierakstu publiskos reģistros, ar to paziņojot visām trešajām personām par Sabiedrības valdes locekļa maiņu, nav ne likumīgs, ne arī loģisks.

[8.3] Kā atzīts tiesu praksē, ziņu ierakstīšana komercreģistrā nenodibina un neatceļ valdes locekļa statusu (ierakstam ir deklaratīvs, nevis konstitutīvs raksturs), bet to nodibina vienīgi dalībnieku sapulces lēmums. Tādējādi Apstrīdētais lēmums pēc savas būtības ir absurds, jo Reģistrs ir atteicies izdarīt deklaratīvu ierakstu komercreģistrā par izmaiņām valdes sastāvā, kas turklāt ar dalībnieku sapulces lēmumu ir kļuvis saistošs ne tikai Sabiedrības iekšienē, bet arī pašam likumīgi ieceltajam un amata pienākumus pildīt sākušajam valdes loceklim Iesniedzējam un arī visām trešajām personām, kurām ir pieejams dalībnieku sapulces lēmums vai kuras ir citādi informētas par attiecīgajām izmaiņām (Komerclikuma 12.panta otrā daļa). Vienlaikus Apstrīdētais lēmums skāra arī Sabiedrības bijušā valdes locekļa A. B. tiesības, kurš šī iemesla dēļ vairākas dienas bija nepamatoti norādīts kā Sabiedrības valdes loceklis, kā arī bija spiests pats veikt darbības un tērēt savus naudas līdzekļus attiecīga deklaratīvā ieraksta izdarīšanai publiskās datu bāzēs un oficiālos izdevumos.

[8.4] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta septītā daļa acīmredzami neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1., 100., 104. un 106.pantam, jo pēc nelikumīgā Atzinuma sniegšanas, paredz Reģistram pienākumu izdot obligātu un privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pirmo un Otro pieteikumu, Atzinumu, Apstrīdēto lēmumu, Lēmumu un Iesniegumu,

secināju:

[9] Administratīvā procesa likuma 70.panta trešajā daļā noteikts, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Ar Lēmuma spēkā stāšanās brīdi nodibinātā tiesiskā situācija ir mainīta, proti, Sabiedrības valdē ir reģistrētas jaunas izmaiņas, tādēļ Apstrīdētais lēmums daļā par atteikumu reģistrēt A. B. atbrīvošanu no valdes locekļa amata ir atzīstams par spēku zaudējušu, līdz ar to – neapstrīdamu. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 82.panta pirmo daļu, administratīvo aktu var apstrīdēt tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku, šādos gadījumos: 1) atlīdzinājuma pieprasīšanai saskaņā ar šā likuma 8.nodaļu; 2) lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Ievērojot minēto, Apstrīdētais lēmums var tikt apstrīdēts pēc būtības tikai daļā par atteikumu reģistrēt Iesniedzēja iecelšanu Sabiedrības valdes locekļa amatā. Savukārt daļā par atteikumu reģistrēt A. B. atbrīvošanu no valdes locekļa amata Reģistrs var tikai vērtēt Apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.

[10] Atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmās daļas 2.punktam Reģistrs nosūta VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) Uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā, ja pieteikumā norādītais valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists ir valdes loceklis, pārstāvēttiesīgais biedrs, cita pārstāvēttiesīgā amatpersona vai prokūrists vairākos šajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos. Attiecīgā norma paredz papildus pārbaudes veikšanu attiecībā uz iesniegto pieteikumu gadījumos, kad izpildās noteikti kritēriji, piemēram, reģistrācijai pieteiktais valdes loceklis jau ieņem amatu vairākos tiesību subjektos. Savukārt atbilstoši minētā panta septītajai daļai, ja saņemts VID atzinums par tiesību subjekta nodokļu riskiem vai darbību, ko veic šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētās personas kā juridisko pakalpojumu sniedzēji, kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savu darbības veidu, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu Reģistra vestajos reģistros. Valsts nodevu šādos gadījumos neatmaksā.

Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs, konstatējot, ka Pirmajā pieteikumā norādītais jaunieceltais valdes loceklis – Iesniedzējs – jau ieņem valdes locekļa amatu vairākos tiesību subjektos, nosūtīja informāciju VID pārbaudes veikšanai (sk.[2]). Tā kā 2022.gada 28.februārī no VID tika saņemts Atzinums, ka ir konstatēti nodokļu riski (sk.[3]), Reģistra valsts notārs, pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta septīto daļu, pieņēma lēmumu atteikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Līdz ar to secināms, ka Apstrīdētais lēmums daļā par atteikumu reģistrēt Iesniedzēja iecelšanu Sabiedrības valdes locekļa amatā ir pieņemts pamatoti.

[11] Komerclikuma 224.panta pirmajā daļā noteikts, ka dalībnieku sapulce ar savu lēmumu ievēlē un atsauc valdes locekļus. Iesniedzot komercreģistra iestādei pieteikumu par valdes locekļa pilnvaru izbeigšanos, izmaiņām pārstāvības tiesībās vai par jauna valdes locekļa ievēlēšanu, pieteikumam pievienojams dalībnieku sapulces protokola izraksts ar attiecīgo lēmumu. Tas nozīmē, ka no brīža, kad ir pieņemts dalībnieku lēmums par valdes locekļa atsaukšanu no amata, attiecīgā valdes locekļa pilnvaras izbeidzas. Savukārt Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā noteikts, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību (tostarp arī paraksta dokumentus Sabiedrības vārdā, t.sk. arī pieteikumus izmaiņu reģistrācijai). Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta pirmo daļu Reģistra amatpersona izdara ierakstus Reģistra vestajos reģistros, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, tiesas nolēmumu, valsts pārvaldes iestādes lēmumu vai paziņojumu, kas saņemts reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā no ārvalsts reģistra. Izskatāmajā gadījumā Pirmajā pieteikumā norādītās izmaiņas būtu veicamas uz pieteikuma pamata, kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem jāparaksta Sabiedrības pārstāvēttiesīgajai personai.

Tā kā izskatāmajā gadījumā Pirmo pieteikumu parakstījis Iesniedzējs, bet Reģistrā tika saņemts Atzinums (sk.[3]), Reģistram nebija tiesību ierakstīt komercreģistrā Iesniedzēja iecelšanu valdes locekļa amatā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešo daļu, ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu (15.pants) vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai). Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Pirmais pieteikums atbilstu normatīvo aktu prasībām daļā par A. B. atcelšanas no Sabiedrības valdes locekļa amata reģistrāciju, Reģistram būtu pienākums izdarīt attiecīgu ieraktu komercreģistrā un pievienot Pirmo pieteikumu reģistrācijas lietai. Tā kā Reģistrs nebija tiesīgs reģistrēt Iesniedzēja iecelšanu Sabiedrības valdes locekļa amatā, tad Reģistrs nebija tiesīgs ierakstīt komercreģistrā arī pārējās Pirmajā pieteikumā norādītās izmaiņas, jo Pirmo pieteikumu parakstījusi persona, par kuru nevar tik izdarīts ieraksts komercreģistrā kā par Sabiedrības valdes locekli. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums daļā par atteikumu reģistrēt A. B. atbrīvošanu no valdes locekļa amata ir atzīstams par tiesisku.

[12] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām, un tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” vispārīgajiem noteikumiem Reģistra darbības mērķis ir veikt šajā likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Attiecīgi Reģistrs nav tiesīgs vērtēt Atzinuma tiesiskumu vai tā satura pareizību, tostarp par Atzinumā norādīto tiesību subjektu, kurā Iesniedzējs ieņem amatu, skaitu (sk.[8.1]). Tāpat arī nav Reģistra kompetencē vērtēt likuma normu, tostarp likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta septītās daļas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (sk.[8.4]). Attiecīgo jautājumu risināšanai Iesniedzējam jāvēršas VID vai Latvijas Republikas Satversmes tiesā pēc kompetences.

Vienlaikus labas pārvaldības principa ietvaros Reģistrs paskaidro, ka likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmās daļas 2.punktā viennozīmīgi noteikts, ka Reģistrs nosūta VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem, arī, ja pieteikumā norādītais valdes loceklis ir prokūrists vairākos šajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos. No minētās normas secināms, ka ne tikai amati izpildinstitūcijās un pārraudzības institūcijās, bet arī prokūrista amats ir uzskatāms par amatu, kurš tiek ietverts VID veicamajā nodokļu risku pārbaudē. Līdz ar to nav pamata šī lēmuma [8.1] punktā norādītajam Iesniedzēja argumentam.

[13] Augstākā tiesa ir atzinusi[1], ka Reģistrā reģistrētajām ziņām un faktiem ir dažāda nozīme – konstitutīva un deklaratīva. Iesniedzējs pamatoti norāda (sk.[8.3]), ka ierakstam par valdes ievēlēšanu un pārstāvības tiesībām ir tikai deklaratīvs raksturs, jo mērķis šo ziņu iekļaušanai Reģistra vestajos reģistros ir aizsargāt trešo personu tiesības un intereses. Deklaratīvs ieraksts nenodibina tiesiskas attiecības vai tiesisku statusu, bet tikai izsludina jau pastāvošu juridisku faktu. Vienlaikus izskatāmajā gadījumā Reģistram, ievērojot šī lēmuma [10] un [11] punktā secināto, nav pamata izdarīt deklaratīvu ierakstu par Iesniedzēja iecelšanu Sabiedrības valdes locekļa amatā, ja konstatēti likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie apstākļi un no VID saņemts Atzinums par konstatētiem nodokļu riskiem. Tāpat arī Reģistrs nebija tiesīgs izdarīt deklaratīvu ierakstu par A. B. atcelšanu no Sabiedrības valdes locekļa amata uz tāda pieteikuma (Pirmā pieteikuma) pamata, kuru parakstījusi persona, kuru nav tiesiska pamata ierakstīt komercreģistrā kā valdes locekli. Turklāt saskaņā ar Komerclikuma 12.panta otro daļu, ja komercreģistrā ierakstāmās ziņas nav ierakstītas vai arī ir ierakstītas, bet nav izsludinātas, persona, kuras interesēs šīs ziņas bija jāieraksta, nevar tās izmantot pret trešo personu, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja minētās ziņas. Reģistrs paskaidro, ka, pretēji Iesniedzēja norādītajam (sk.[8.3]), nav pamata izmantot pret trešo personu tādas ziņas, kuras saskaņā ar normatīvo aktu prasībām nemaz nebija pamata ierakstīt komercreģistrā.

Papildus Reģistrs paskaidro, ka Komerclikuma 4.panta pirmajā daļā uzskaitītie fiziskajai personai noteiktie amatu ieņemšanas ierobežojumi un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta septītajā daļā noteiktie tiesību subjektam konstatētie nodokļu riski nav viens un tas pats. Pat ja Iesniedzējam nav noteikti amatu ieņemšanas aizliegumi (sk.[8.2]), Iesniedzējs nav atbrīvots no likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 pantā noteiktās VID pārbaudes. Līdz ar to, ja tiek saņemts Atzinums par konstatētiem tiesību subjekta nodokļu riskiem, neatkarīgi no tā, vai personai ir vai nav piemēroti amatu ieņemšanas ierobežojumi, Reģistram nav pamata izdarīt ierakstu komercreģistrā par attiecīgās personas iecelšanu valdes locekļa amatā.

[14] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajai daļai un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantam Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu Administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šajā lēmumā konstatēto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu – atteikt izmaiņu ierakstīšanu komercreģistrā. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu Apstrīdētais lēmums ir tiesisks, un nav pamata to atcelt daļā par atteikumu reģistrēt Iesniedzēja iecelšanu Sabiedrības valdes locekļa amatā un atzīt par prettiesisku daļā par atteikumu reģistrēt A. B. atcelšanu no Sabiedrības valdes locekļa amata.

[15] Administratīvā procesa likuma 92.pantā noteikts, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Tiesības administratīvā procesa kārtībā prasīt atlīdzinājumu attiecināmas arī uz gadījumiem, kad zaudējumi vai kaitējums nodarīts ar iestādes vai izpildiestādes (izņemot gadījumu, kad izpildiestāde ir tiesu izpildītājs) nepamatotu rīcību administratīvā procesa izpildes stadijā. Savukārt saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta 1.punktu nemantiskais kaitējums ir ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvības, veselības, brīvības, goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, kā rezultātā radušās nelabvēlīgas nemantiskās sekas. Viens no priekšnosacījumiem, kas jākonstatē, lai fiziskajai personai būtu tiesības uz  personiskā kaitējuma atlīdzināšanu, ir iestādes prettiesisks administratīvais akts vai prettiesiska faktiskā rīcība. Ņemot vērā šajā lēmumā secināto, ka Apstrīdētais lēmums ir tiesisks, un nav pamata to atcelt daļā par atteikumu reģistrēt Iesniedzēja iecelšanu Sabiedrības valdes locekļa amatā un atzīt par prettiesisku daļā par atteikumu reģistrēt A. B. atcelšanu no Sabiedrības valdes locekļa amata, nav konstatējama prettiesiska Reģistra rīcība, un Iesniedzējam nav tiesību uz personiskā kaitējuma atlīdzību. Līdz ar to Iesniegumā ietvertais lūgums par personiskā kaitējuma atlīdzināšanu ir noraidāms.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 221.panta pirmo daļu un 224.panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta 1.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.panta pirmo daļu, 4.16 panta pirmās daļas 2.punktu un septīto daļu un 19.pantu, kā arī Administratīvā procesa likuma 70.panta trešo daļu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1. un 5.punktu, 82.panta pirmo daļu, 84.pantu un 92.pantu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2022.gada 9.marta lēmumu Nr.21-6/21889 daļā par atteikumu reģistrēt Iesniedzēja iecelšanu Sabiedrības valdes locekļa amatā;

2. Atzīt par tiesisku Reģistra valsts notāra 2022.gada 9.marta lēmumu Nr.21-6/21889 daļā par atteikumu reģistrēt A. B. atbrīvošanu no Sabiedrības valdes locekļa amata;

3. Atteikt atlīdzināt Iesniegumā norādīto personisko kaitējumu;

4. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                              G.Paidere


[1] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 30.septembra lēmums lietā Nr.A42333605 SKA-741/2008.