2023. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/215
Par satura ziņā citāda administratīvā akta izdošanu
Izskatot akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, vienotais reģistrācijas Nr.40003466281 (turpmāk – Sabiedrība), 2023.gada 19.oktobra iesniegumu Nr.4.1‑2_088o_101_23_805 (turpmāk – Iesniegums),
konstatēju:
[1] 2023.gada 29.septembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts 2023.gada 29.septembra pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti izmaiņu Sabiedrības pamatkapitālā reģistrācijai. Pieteikumam tostarp pievienoti Sabiedrības 2023.gada 26.septembra statūti (turpmāk – Statūti), kuru 7. un 8.punktā noteikts, ka visas Sabiedrības akcijas ir vārda akcijas. Visas Sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas.
[2] 2023.gada 4.oktobrī Reģistrs valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/81875 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) atlikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Apstrīdētais lēmums pamatots ar argumentu, ka iesniegtajos Statūtos ir norādīts, ka Sabiedrības pamatkapitāls ir sadalīts dematerializētās vārda akcijās. Atbilstoši Komerclikuma regulējumam, kas ir spēkā no 2023.gada 1.jūlija, ir divi akciju veidi: reģistrētās akcijas un dematerializētas akcijas. Akciju sabiedrībā var būt tikai viena veida akcijas. Komerclikuma pārejas noteikumi paredz, ka izmaiņas statūtos par akciju veidu ir jāveic vēlākais līdz 2026.gada 1.jūlijam, taču, ja akciju sabiedrība veic jebkādas citas izmaiņas statūtos līdz šim termiņam, tad vienlaikus ar citiem grozījumiem ir jāveic arī izmaiņas par akciju veidu apzīmējumiem, izslēdzot noteikumus par akciju formu. Sekojoši iesniedzami Statūti, kas atbilst Komerclikuma aktuālajam regulējumam.
[3] 2023.gada 19.oktobrī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu un reģistrēt Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:
[3.1] Sabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā visas balsstiesīgās akcijas pieder valstij un kuras pārvaldības jautājumus regulē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Minētā likuma 46.pantā cita starpā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus izstrādā saskaņā ar publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūtiem. Tipveida statūti ir apstiprināti ar Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumiem Nr.453 “Noteikumi par publiskas personas akciju sabiedrības tipveida statūtiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.453). Statūti ir apstiprināti atbilstoši Noteikumu Nr.453 noteiktajiem tipveida statūtiem;
[3.2] likumdevējs ir noteicis publiskas personas akciju sabiedrības akciju formu un veidu, kas nozīmē, ka grozījumu Komerclikumā mērķis attiecībā uz publiskas personas akciju sabiedrībām ir sasniegts jau ar speciālā normatīvā akta regulējumu. Pēc būtības vecākās speciālās tiesību normas mērķis nav pretrunā ar jaunākās vispārējās tiesību normas mērķi un līdz ar to ir piemērojama vecākā speciālā tiesību norma.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Iesniegumu,
secināju:
[4] Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 46.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu publiskas personas kapitālsabiedrība darbojas, pamatojoties uz statūtiem, kurus izstrādā saskaņā ar publiskas personas kapitālsabiedrības tipveida statūtiem. Tipveida statūtus apstiprina Ministru kabinets. Tipveida statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no šā likuma un Komerclikuma noteikumiem tikai tad, ja šie likumi šādu atšķirību tieši atļauj. Publiskas personas kapitālsabiedrības statūtu nosacījumi drīkst atšķirties no tipveida statūtu noteikumiem tikai tad, ja tipveida statūti šādu atšķirību tieši atļauj. Savukārt minētā likuma 85.panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas, izņemot gadījumus, kad attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par akciju atsavināšanu, kotējot tās biržā. Visas sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas. Publiskas personas akciju sabiedrības tipveida statūti apstiprināti ar Noteikumiem Nr.453 un minēto noteikumu pielikuma 9. un 10.punkts paredz, ka visas sabiedrības akcijas ir vārda akcijas, izņemot gadījumu, ja attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par akciju atsavināšanu, kotējot tās biržā. Visas sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas. Pēdējie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā stājās spēkā 2022.gada 1.februārī. Savukārt pēdējie grozījumi Noteikumos Nr.453 veikti 2021.gada 5.jūnijā.
Savukārt 2023.gada 1.jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi Komerclikumā” (turpmāk – Grozījumi). Ar Grozījumiem paredzēts, ka arī turpmāk pastāvēs divi akciju veidi, bet tie ir ieguvuši jaunus apzīmējumus: vārda akcijas kļūs par reģistrētām akcijām un uzrādītāja – par dematerializētām. Vienlaikus saglabāsies līdzšinējais princips, ka reģistrētām akcijām ir jābūt ierakstītām akcionāru reģistrā, bet dematerializētas akcijas ir jāiegrāmato centrālajā vērtspapīru reģistrā, un akcionāram ir tiesības tās pārvest uz savu finanšu instrumentu kontu. Akciju veids tāpat kā līdz šim ir jānorāda sabiedrības statūtos, un akcionāriem tiek saglabātas tiesības lemt par akciju veida maiņu. Tāpat ar Grozījumiem no likuma tiek izslēgta norma par akciju formu, un turpmāk statūtos vairs nav jāparedz, kādā formā akcijas pastāv. Būtiski ir statūtos norādīt akciju veidu: reģistrētas vai dematerializētas akcijas, tādējādi norādot, vai akciju uzskaite tiek nodrošināta akcionāru reģistrā vai arī akcijas ir iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā[1]. Proti, ar Grozījumu 25. un 26.pantu Komerclikuma 228.pants izteikts jaunā redakcijā, paredzot divu veidu akcijas – reģistrēta akcija vai dematerializēta akcija, kā arī no Komerclikuma izslēgts 229.pants, kas regulēja akciju formu. Attiecīgi kopš 2023.gada 1.jūlija Komerclikums paredz, ka akciju sabiedrības var izlaist reģistrētas vai dematerializētas akcijas un statūtos vairs nav paredzami noteikumi par akciju formu. Savukārt Komerclikuma pārejas noteikumu 75. un 76.punktā noteikts, ka sākot ar 2023.gada 1.jūliju, akciju sabiedrības, kura ierakstīta komercreģistrā līdz 2023.gada 30.jūnijam, vārda akcijas uzskatāmas par reģistrētām akcijām un uzrādītāja akcijas uzskatāmas par dematerializētām akcijām. Statūtu grozījumus, kas paredz attiecīgas izmaiņas, akciju sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei vienlaikus ar citām izmaiņām statūtos, bet ne vēlāk kā līdz 2026.gada 1.jūlijam. Statūtu grozījumus, kas paredz akciju formas izslēgšanu, akciju sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei vienlaikus ar citām izmaiņām statūtos, bet ne vēlāk kā līdz 2026.gada 1.jūlijam.
Ņemot vērā minēto konstatējamas pretrunas starp atsevišķām Komerclikumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertajam tiesību normām. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 84.panta otrā un trešā daļa paredz, ka visas akcijas ir dematerializētas vārda akcijas. Savukārt Komerclikuma 228.panta pirmajā daļā noteikts, ka akcija var būt reģistrēta akcija, atsevišķi neparedzot noteikumus par akciju formu.
[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.panta devīto un desmito daļu, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka jaunāku vispārējo un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākās vispārējās tiesību normas (normatīvā akta) mērķi. Izlemjot, kurai no vienāda juridiskā spēka tiesību normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, ko veido šīs tiesību normas, un priekšroka dodama tai tiesību normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgu jautājumu. Identisks tiesību normu kolīzijas risināšanas princips noteikts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 4.punktā – ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka jaunāku vispārējo tiesību normu un vecāku speciālo tiesību normu, vecāko speciālo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl tās mērķis nav pretrunā ar jaunākas vispārējās tiesību normas mērķi. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka gadījumos, kad likumdevēja mērķis ir pilnībā aizstāt iepriekšējo regulējumu ar jaunu, kā arī tad, ja pieņemsim, vecākā speciālā tiesību norma nevis uzlabotu personas stāvokli, bet tieši pretēji – pasliktinātu, kolīzijas atrisināšanas rezultāts būtu citāds un prevalētu jaunākā, bet vispārīgā tiesību norma. Tas nozīmē, ka tiesību normu piemērotājam šādas tiesību normu kolīzijas gadījumos vienmēr jāpārliecinās, vai vecākās speciālās tiesību normas mērķis atbilst jaunākās vispārīgās normas mērķim, un tikai pozitīvas atbildes gadījumā ir piemērojama vecākā speciālā norma[2]. Attiecīgi, konstatējot kolīziju starp vecāku speciālo tiesību normu un jaunāku vispārējo tiesību normu, vecākā speciālā tiesību norma ir piemērojama tikai gadījumā, ja tā nenonāk pretrunā ar jaunākās vispārējās tiesību normas mērķi. Turklāt, izsverot kurai no tiesību normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā.
Izskatāmajā gadījumā Statūtu 7. un 8.punktā noteikts, ka visas Sabiedrības akcijas ir vārda akcijas. Visas Sabiedrības akcijas ir dematerializētas akcijas (sk.[1]). Minētais atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 85.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam, kā arī Noteikumiem Nr.453 (sk.[4]). Iesnieguma [3.1] punktā pareizi norādīts, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums attiecībā pret Komerclikumu ir uzskatāms par speciālo likumu, kurā ir ietvertas speciālās tiesību normas, kas regulē tādu akciju sabiedrību darbību, kurās visas balsstiesīgās akcijas pieder valstij. Vienlaikus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertās tiesību normas par akciju veidu un formu ir vecākas par Komerclikumā ietvertajam normām (sk.[4]). Tāpat secināms, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertās tiesību normas par akciju veidu un formu ir pretrunā ar Grozījumu mērķi, jo atbilstoši Komerclikuma pārejas noteikumu 75. un 76.punktam visām akciju sabiedrībām, kuras ierakstītas komercreģistrā līdz 2023.gada 30.jūnijam, vienlaikus ar citām izmaiņām statūtos jāprecizē statūtos norādītais akciju veids un no statūtiem jāizslēdz noteikumi par akciju formu. Likumdevēja mērķis bija pilnībā aizstāt iepriekšējo regulējumu par akciju sabiedrību akciju veidiem un formu, jauno regulējumu attiecinot uz visām akciju sabiedrībām. Turklāt tiesiskajai sistēmai atbilstošāks ir rezultāts, kurā visām akciju sabiedrībām tiek piemēroti vienādi noteikumi par akciju veidu un formu. Sekojoši attiecībā uz Sabiedrību ir piemērojami Komerclikuma nevis Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteikumi par akciju veidu un formu, jo vecākās speciālās tiesību normas neatbilst jaunāko vispārējo tiesību normu mērķim.
Tāpat nav tiesiskas nozīmes, ka ar Noteikumiem Nr.453 ir apstiprināti publiskas personas akciju sabiedrības tipveida statūti, jo atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15.panta otrās daļas 2. un 3.punktam un sestajai daļai likumam ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā ir augstāks juridiskais spēks nekā Ministru kabineta noteikumiem. Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiskā spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks. Ņemot vērā, ka Komerclikumā ietvertajam tiesību normām par akciju veidiem un formu ir augstāks juridiskais spēks nekā Noteikumos Nr.453 ietvertajiem noteikumiem secināms, ka piemērojami Komerclikuma noteikumi par akciju veidiem un formu.
Ņemot vērā iepriekš minēto secināms, ka nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz Iesnieguma [3.1] un [3.2] punktā minētajiem argumentiem.
[6] Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 154.panta pirmo un piekto daļu pamatkapitāls tiek palielināts saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ievērojot šā likuma nosacījumus. Papildus Komerclikumā (202. un 261.pants) minētajiem dokumentiem, kas iesniedzami komercreģistra iestādei pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, kapitālsabiedrība iesniedz arī šā likuma 151.pantā minēto publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu. Sekojoši attiecībā uz Reģistrā iesniedzamajiem dokumentiem par publiskās personas akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu piemērojams Komerclikuma 261.pants.
Ar Grozījumu 45.pantu Komerclikuma 261.panta otrā daļa, kas paredz pieteikumam par pamatkapitāla palielināšanu pievienojamos dokumentus, izteikta jaunā redakcijā un minētā panta otrā daļa papildināta ar 2.1 punktu, kas paredz, ka pieteikumam par pamatkapitāla palielināšanu tostarp pievieno akcionāru reģistra pēdējo nodalījumu vai centrālā vērtspapīru depozitārija izsniegtu apliecinājumu par dematerializēto akciju reģistrāciju. Sekojoši kopš 2023.gada 1.jūlija Komerclikums paredz, ka pieteikumam par pamatkapitāla palielināšanu reģistrēto akciju gadījumā pievienojams akcionāru reģistra aktuālais nodalījums. Arī likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka skatot iesniegtos dokumentus, Reģistra valsts notārs tostarp pārbauda, vai iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā. Ja tiek konstatēts, ka nav iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, Reģistra valsts notāram, pamatojoties uz minētā panta ceturto daļu, ir pienākums atlikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju.
Izskatāmajā gadījumā, izskatot Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, konstatējams, ka piesakot Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, Sabiedrība Pieteikumam nav pievienojusi akcionāru reģistra pēdējo nodalījumu. Līdz ar to papildus Apstrīdētajā lēmumā konstatētajam trūkumam attiecībā uz Statūtiem norādāms, ka Pieteikumam nav pievienoti visi normatīvajos aktos noteiktie dokumenti – Pieteikumam nav pievienots akcionāru reģistra pēdējais nodalījums. Atbilstoši Komerclikuma pārejas noteikumu 66. un 69.punktam līdz 2023.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība, kurai ir vārda akcijas, atbilstoši šā likuma 235.panta prasībām sastāda un ne vēlāk kā līdz 2024.gada 30.jūnijam iesniedz komercreģistra iestādei aktuālo sabiedrības akcionāru reģistru. Līdz 2023.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrēta akciju sabiedrība, kura nav iesniegusi šo pārejas noteikumu 66.punktā minētās ziņas vai dokumentus, sākot ar 2024.gada 1.janvāri, vienlaikus ar citām izmaiņām, kas skar statūtu grozījumus vai izmaiņas pamatkapitālā, iesniedz šo pārejas noteikumu 66.punktā minētās ziņas vai dokumentus. Vienlaikus minētie Komerclikuma pārejas noteikumu punkti neatceļ Komerclikuma 261.panta otrās daļas 2.1 punktā noteikto un gadījumā, ja pēc 2023.gada 1.jūlija Reģistrā tiek iesniegts pieteikums pamatkapitāla palielināšanai, pieteikumam pievienojams akcionāru reģistra pēdējais nodalījums. Pretējā gadījumā konstatējams, ka pieteikumam par pamatkapitāla palielināšanu nav pievienoti visi Komerclikumā paredzētie dokumenti.
Ņemot vērā minēto norādāms, ka papildus Apstrīdētajā lēmumā norādītajam trūkumam Sabiedrībai Reģistrā jāiesniedz arī akcionāru reģistra pēdējais nodalījums.
[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;
2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;
3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;
4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta ceturto daļu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi. Ja dokumenti, kuros trūkumi novērsti, tiek iesniegti pēc lēmumā norādītā termiņa, atkārtoti jāmaksā valsts nodeva. Ņemot vērā šī lēmuma [4] un [5] punktā konstatēto Apstrīdētajā lēmumā pamatoti norādīts, ka Sabiedrībai jāiesniedz Statūti, kas atbilst Komerclikuma aktuālajam regulējumam. Papildus Apstrīdētajā lēmumā norādītajam Sabiedrībai jāņem vērā arī šī lēmumu [6] punktā konstatētais un jāiesniedz akcionāru reģistra pēdējais nodalījums. Vienlaikus nosakāms jauns termiņš konstatēto trūkumu novēršanai.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 46.panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, 85.panta otro un trešo daļu, 154.panta pirmo un piekto daļu, Komerclikuma 228.panta pirmo daļu, 261.panta otrās daļas 2.1 punktu, pārejas noteikumu 75. un 76.punktu, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 4.punktu, Administratīvā procesa likuma 15.panta otrās daļas 2. un 3.punktu, sesto, devīto un desmito daļu, 81.panta pirmo daļu, otrās daļas 4.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 2.punktu un ceturto daļu,
nolēmu:
1. Izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu, nosakot novērst šī lēmuma [7] punktā minētos trūkumus;
2. Noteikt termiņu [7] punktā norādīto trūkumu novēršanai līdz 2023.gada 29.decembrim;
3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrības pilnvarotajam pārstāvim P.P..
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāra p.i. S.Karelis
[1] Lielkalne B. Akciju sabiedrību reforma un citas izmaiņas Komerclikumā. Jurista Vārds, 11.07.2023., Nr. 28 (1294), 6.-13.lpp.
[2] Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 253.lpp.