Par valsts notāra lēmuma atcelšanu

Izskatot SIA “Skyweb Digital”, vienotais reģistrācijas Nr.40203220677 (turpmāk – Sabiedrība), 2023.gada 27.septembra iesniegumu (turpmāk – Pirmais iesniegums) un 2023.gada 9.novembra iesniegumu (turpmāk – Otrais iesniegums),

konstatēju:

[1] 2019.gada 8.jūlijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības dibinātāja 2019.gada 5.jūlija pieteikums Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības juridiskā adrese ir Gustava Zemgala gatve 78-1, Rīga, LV-1039.

[2] 2019.gada 16.jūlijā Reģistra valsts notārs, izskatot pieteikumu, pieņēma lēmumu Nr.6-12/84275 ierakstīt Sabiedrību komercreģistrā.

[3] 2023.gada 20.janvārī Reģistrā saņemts nekustamā īpašuma, kas atrodas Gustava Zemgala gatvē 78-1, Rīgā, LV-1039, pārvaldītāja SIA JT offices, vienotais reģistrācijas Nr.40203358394 (turpmāk – Pārvaldītājs), 2023.gada 13.janvāra paziņojums (turpmāk – Paziņojums), kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās komercreģistrā ierakstītajā juridiskajā adresē.

[4] 2023.gada 24.janvārī Reģistrs uz Sabiedrības juridisko adresi Gustava Zemgala gatve 78-1, Rīga, LV-1039 nosūtīja vienkāršā sūtījumā brīdinājumu Nr.22-4/931 (turpmāk – Brīdinājums), kurā Sabiedrība tiek aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā iesniegt paskaidrojumu par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Sabiedrības juridiskās adreses maiņai. Brīdinājumā cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu.

[5] 2023.gada 13.septembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/76504 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) reģistrēt Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņas amatpersonu sastāvā, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2023.gada 13.septembrim Reģistrā nav saņemts Sabiedrības paskaidrojums par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikums un tam pievienojamie dokumenti Sabiedrības juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai. Apstrīdētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

2023.gada 15.septembrī Apstrīdētais lēmums ierakstītā pasta sūtījumā tika nosūtīts uz Sabiedrības juridisko adresi.

[6] 2023.gada 27.septembrī Reģistrā saņemts Pirmais iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu. Pirmajā iesniegumā norādīts, ka Sabiedrība atrodas un ir sasniedzama tās juridiskajā adresē, ko pierāda Apstrīdētā lēmuma saņemšana. Tāpat Pirmajā iesniegumā norādīts, ka Sabiedrība nomā biroja telpas un visas saistības ar Pārvaldītāju ir nokārtojusi.

[7] 2023.gada 26.oktobrī Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/209 (turpmāk – Starplēmums), ar kuru pagarināts lēmuma pieņemšanas termiņš līdz 2023.gada 23.novembrim, vienlaikus lūdzot Sabiedrībai līdz 2023.gada 8.novembrim iesniegt Reģistrā Pārvaldītāja apliecinājumu, kas liecina par Sabiedrības sasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu juridiskās adreses maiņas reģistrācijai.

[8] 2023.gada 9.novembrī Reģistrā saņemts Otrais iesniegums, kuram pievienota Pārvaldītāja 2023.gada 8.novembra piekrišana (turpmāk – Apliecinājums) juridiskās adreses reģistrācijai Pārvaldītājam piederošajā nekustamajā īpašumā Gustava Zemgala gatve 78- 1, Rīga, LV-1039. Otrajā iesniegumā norādīts, ka, ņemot vērā Starplēmumā norādīto, tiek nosūtīts Apliecinājums par Sabiedrības tiesībām būt juridiskajā adresē.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Paziņojumu, Apliecinājumu un Pirmo iesniegumu un Otro iesniegumu,

secināju:

[9] Komerclikuma 139.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai. Atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtajai daļai, ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12.panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja Reģistrā ir saņemta informācija, ka sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, Reģistra valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš, iesniedzot Reģistrā paskaidrojumu vai pieteikumu par juridiskās adreses maiņu. Ja brīdinājumā norādītais trūkums netiek novērsts noteiktajā termiņā, tad Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrā tika saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē (sk.[3]). Līdz ar to Reģistram, saņemot iepriekš minēto paziņojumu, bija tiesisks pamats prezumēt, ka Sabiedrības nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, un nosūtīt Sabiedrībai Brīdinājumu. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu (sk.[4]).

Nosūtot Brīdinājumu (sk.[4]), Reģistrs jau ir vērsis Sabiedrības uzmanību, ka Reģistrā ir saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē. Nosūtot Brīdinājumu, Reģistrs Sabiedrībai ir devis iespēju paust tās viedokli par administratīvajā procesā konstatētajiem apstākļiem, t.i., par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē. Ja Sabiedrība būtu iesniegusi paskaidrojumu, ka tā ir sasniedzama juridiskajā adresē, vai pieteikumu juridiskās adreses maiņai, tad Reģistrs uzsākto administratīvo procesu būtu izbeidzis un Apstrīdētais lēmums nebūtu pieņemts. Tomēr līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai Sabiedrība Reģistrā neiesniedza nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tā ir ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[5]). Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums ir pieņemts pamatoti.

[10] Vienlaikus norādāms, ka Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktā iekļautās normas par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja tā nav sasniedzama juridiskajā adresē, pašmērķis nav izbeigt darbību jebkurai sabiedrībai, kas kādu apstākļu sakritības dēļ nav nodrošinājusi korespondences saņemšanu tās juridiskajā adresē. Minētās normas primārais pamatojums ir aizsargāt nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz netraucētu tā īpašuma valdīšanu, kā arī informēt komersantus, ka juridiskā adrese nav maznozīmīga komercreģistrā ierakstīta ziņa, kurai nav praktiska pielietojuma. Gluži pretēji – juridiskā adrese ir publiski pieejama informācija par vietu, uz kuru jebkura trešā persona var nosūtīt sabiedrībai adresētu korespondenci un paļauties, ka sabiedrība šo sūtījumu saņems. Līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza paskaidrojumu par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Sabiedrības juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai (sk.[5]), kas Reģistram radīja tiesisku pamatu prezumēt, ka Sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, tomēr Otrajam iesniegumam pievienotais Apliecinājums (sk.[8]), no kurā paustās piekrišanas juridiskās adreses reģistrācijai izriet Sabiedrības sasniedzamība juridiskajā adresē, kā arī Sabiedrība, iesniedzot Reģistrā Pirmo iesniegumu un Otro iesniegumu (sk.[6] un [8]), ir darījusi zināmu, ka ir sasniedzama tās juridiskajā adresē. Tādējādi no komercdarbības viedokļa Sabiedrība nebūtu uzskatāma par neaktīvu jeb “pastkastītes” sabiedrību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to iestādei ir jābūt ieinteresētai, pretimnākošai attieksmei pret privātpersonu, proti, tādai attieksmei, kas veicinātu privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ka Sabiedrība ir iesniegusi Pirmo iesniegumu (sk.[6]) un Otro iesniegumu, kuram pievienots Apliecinājums (sk.[8]), secināms, ka, Reģistram atstājot spēkā Apstrīdēto lēmumu, Sabiedrība tiktu pakļauta piespiedu likvidācijas procesam. Šāda rīcība no Reģistra puses nebūtu samērīga un atbilstoša labas pārvaldības principam, jo labums, ko iegūtu sabiedrība, likvidējot Sabiedrību, nebūtu lielāks par Sabiedrības dalībnieka tiesību un likumisko interešu aizskārumu. Tādējādi, Reģistra ieskatā, ir pamats Apstrīdētā lēmuma atcelšanai un ieraksta komercreģistrā par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā anulēšanai.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma [9] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā. Tomēr, ņemot vērā, ka Reģistrā ir saņemts Pirmais iesniegums (sk.[6]) un Otrais iesniegums, kuram pievienots Apliecinājums (sk.[8]), Reģistra galvenajam valsts notāram, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 2.punktu, ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu.

[12] Papildus Reģistrs norāda turpmāk minēto. Komerclikuma 139.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to likumdevējs ir uzlicis par pienākumu Sabiedrībai saņemt korespondenci tās juridiskajā adresē. Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta pirmo daļu valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Līdz ar to valdes loceklim kā krietnam un rūpīgam saimniekam jārūpējas arī par to, lai Sabiedrība saņemtu tai sūtīto korespondenci.

Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētam tiesību subjektam. Tādējādi Sabiedrībai ir pienākums aktivizēt e-adresi. Pēc e-adreses aktivizēšanas Sabiedrība visas tās ziņas no valsts un pašvaldību iestādēm, kuras agrāk saņēma pa pastu, saņems e-adresē. Tomēr Sabiedrībai joprojām būs pienākums nodrošināt korespondences saņemšanu no privātpersonām tās juridiskajā adresē.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2023.gada 13.septembra lēmumu Nr.6-12/76504;

2. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāra p.i.                                                                                        S.Karelis