Par valsts notāra lēmuma atcelšanu

Izskatot sabiedrības ar ierobežotu atbildību "GLASMET", vienotais reģistrācijas Nr.50103606691 (turpmāk – Sabiedrība) 2023.gada 17.aprīļa iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2012.gada 9.novembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības dibinātāja 2012.gada 7.novembra pieteikums Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības juridiskā adrese ir Rīga, Strēlnieku iela 3 - 3, LV-1010.

[2] 2012.gada 14.novembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/163136 ierakstīt Sabiedrību komercreģistrā.

[3] 2022. gada 8.decembrī Reģistrā saņemts Valsts darba inspekcijas Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas 2022. gada 8.decembra paziņojums (turpmāk – Paziņojums), kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē.  

[4] 2022.gada 12.decembrī Reģistrs uz Sabiedrības juridisko adresi Rīga, Strēlnieku iela 3 -3, LV-1010 nosūtīja vienkāršā sūtījumā brīdinājumu Nr.22-4/14197 (turpmāk – Brīdinājums), kurā Sabiedrība tiek aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā iesniegt paskaidrojumu par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Sabiedrības juridiskās adreses maiņai. Brīdinājumā cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu.

[5] 2023.gada 31.martā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/29544 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) reģistrēt Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņas amatpersonu sastāvā, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2023.gada 31.martam Reģistrā nav saņemts Sabiedrības paskaidrojums par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai Sabiedrības pieteikums un tam pievienojamie dokumenti Sabiedrības juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai. Apstrīdētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

2023.gada 5.aprīlī Apstrīdētais lēmums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā uz Sabiedrības juridisko adresi.

[6] 2023.gada 19.aprīlī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu. Iesniegumā norādīts, ka ir noticis pārpratums, jo Sabiedrība ir sasniedzama tās juridiskajā adresē, par ko liecina arī Apstrīdētā lēmuma saņemšana. Tāpat Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrība plāno aktivizēt e-adresi.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Paziņojumu un Iesniegumu,

secināju:

[7] Komerclikuma 139.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai. Atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtajai daļai, ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12.panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja Reģistrā ir saņemta informācija, ka sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, Reģistra valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš, iesniedzot Reģistrā paskaidrojumu vai pieteikumu par juridiskās adreses maiņu. Ja brīdinājumā norādītais trūkums netiek novērsts noteiktajā termiņā, tad Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrā tika saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē (sk.[3]). Līdz ar to Reģistram, saņemot iepriekš minēto paziņojumu, bija tiesisks pamats prezumēt, ka Sabiedrības valde neatrodas tās juridiskajā adresē, un nosūtīt Sabiedrībai Brīdinājumu. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu (sk.[4]).

Nosūtot Brīdinājumu (sk.[4]), Reģistrs jau ir vērsis Sabiedrības uzmanību, ka Reģistrā ir saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība neatrodas tās juridiskajā adresē. Nosūtot Brīdinājumu, Reģistrs Sabiedrībai ir devis iespēju paust tās viedokli par administratīvajā procesā konstatētajiem apstākļiem, t.i., par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē. Ja Sabiedrība būtu iesniegusi paskaidrojumu, ka tā ir sasniedzama juridiskajā adresē, vai pieteikumu juridiskās adreses maiņai, tad Reģistrs uzsākto administratīvo procesu būtu izbeidzis un Apstrīdētais lēmums nebūtu pieņemts. Tomēr līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai Sabiedrība Reģistrā neiesniedza nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tā ir ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[5]). Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums ir pieņemts pamatoti.

[8] Vienlaikus norādāms, ka Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktā iekļautās normas par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja tā nav sasniedzama juridiskajā adresē, pašmērķis nav izbeigt darbību jebkurai sabiedrībai, kas kādu apstākļu sakritības dēļ nav nodrošinājusi korespondences saņemšanu tās juridiskajā adresē. Minētās normas primārais pamatojums ir aizsargāt nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz netraucētu tā īpašuma valdīšanu, kā arī informēt komersantus, ka juridiskā adrese nav maznozīmīga komercreģistrā ierakstīta ziņa, kurai nav praktiska pielietojuma. Gluži pretēji – juridiskā adrese ir publiski pieejama informācija par vietu, uz kuru jebkura trešā persona var nosūtīt sabiedrībai adresētu korespondenci un paļauties, ka sabiedrība šo sūtījumu saņems. Līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza paskaidrojumu par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Sabiedrības juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai (sk.[5]), kas Reģistram radīja tiesisku pamatu prezumēt, ka Sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, tomēr Sabiedrība, iesniedzot Reģistrā Iesniegumu, kurā ir paskaidrots, ka pārpratuma dēļ Sabiedrība nesaņēma tai adresēto korespondenci (sk.[6]), ir darījusi zināmu, ka ir sasniedzama tās juridiskajā adresē. Tādējādi, no komercdarbības viedokļa Sabiedrība nebūtu uzskatāma par neaktīvu jeb “pastkastītes” sabiedrību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to iestādei ir jābūt ieinteresētai, pretimnākošai attieksmei pret privātpersonu, proti, tādai attieksmei, kas veicinātu privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ka Sabiedrība ir iesniegusi Iesniegumu (sk.[6]), secināms, ka, Reģistram atstājot spēkā Apstrīdēto lēmumu, Sabiedrība tiktu pakļauta piespiedu likvidācijas procesam. Šāda rīcība no Reģistra puses nebūtu samērīga un atbilstoša labas pārvaldības principam, jo labums, ko iegūtu sabiedrība, likvidējot Sabiedrību, nebūtu lielāks par Sabiedrības dalībnieka tiesību un likumisko interešu aizskārumu. Tādējādi, Reģistra ieskatā, ir pamats Apstrīdētā lēmuma atcelšanai.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma [7]punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā. Tomēr, ņemot vērā, ka Reģistrā ir saņemts Iesniegums (sk.[6]), Reģistra galvenajam valsts notāram, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 2.punktu, ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2023.gada 31.marta lēmumu Nr.6-12/29544;

Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                              G.Paidere