Par valsts notāra lēmuma atcelšanu

Izskatot SIA /nosaukums/, vienotais reģistrācijas Nr./vienotais reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Sabiedrība), dalībnieka A.K. (turpmāk – Iesniedzējs) 2024.gada 2.aprīļa iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2023.gada 28.aprīlī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Pirmās pievienotās vērtības nodokļa daļas 2023.gada 28.aprīļa pavadvēstule Nr.30.3/17.7.2/39435, kurai citu dokumentu starpā pievienots VID 2023.gada 3.aprīļa lēmums Nr.29016000151423-2 par soda piemērošanu.

[2] 2023.gada 16.maijā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/42536 reģistrēt izmaiņas komercreģistrā, ka no Sabiedrības valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Iesniedzējs.

[3] 2023.gada 28.augustā Reģistrs Sabiedrībai uz tās juridisko adresi nosūtīja vienkāršā pasta sūtījumā brīdinājumu Nr.22-4/9567 (turpmāk – Brīdinājums), kurā Sabiedrība tiek aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā iesniegt pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Brīdinājumā cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja triju mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu.

[4] 2024.gada 5.martā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/21358 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) reģistrēt Sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2024.gada 5.martam Reģistrā nav saņemts Sabiedrības pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu. Apstrīdētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts. 2024.gada 6.martā Apstrīdētais lēmums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā uz Sabiedrības juridisko adresi.

[5] 2024.gada 2.aprīlī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, atļaut iecelt Sabiedrības valdi, kā arī turpināt veikt Sabiedrības darbību. Iesniegumā paskaidrots, ka Iesniedzējs nav saņēmis Brīdinājumu. Minētais, iespējams, izskaidrojams ar to, ka Sabiedrības pastkastīte ir izvietota publiski pieejamā vietā. Tāpat Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrības valdei nav pārstāvības tiesību, attiecīgi Sabiedrība nav iesniegusi VID normatīvajos aktos noteiktās atskaites un nav veikusi nodokļu nomaksu. Reģistra tīmekļvietnē nav iespējams norādīt jauno Sabiedrības pārstāvēt tiesīgo personu, lai varētu sakārtot saistības ar VID un pārējiem Sabiedrības partneriem. Papildus Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrībai ir zināma persona, kura varētu ieņemt Sabiedrības valdes locekļa amatu.

[6] 2024.gada 26.aprīlī Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/76, kurā lūgts līdz 2024.gada 31.maijam iesniegt Reģistrā pieteikumu un tam pievienotos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Vienlaikus lēmuma pieņemšanas termiņš pagarināts līdz 2024.gada 14.jūnijam.

[7] 2024.gada 29.aprīlī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 29.aprīļa pieteikums un tam pievienotie dokumenti (turpmāk – Pieteikums) par izmaiņām valdes sastāvā.

[8] 2024.gada 3.maijā Reģistra valsts notārs, izskatot Pieteikumu (sk.[7]), pieņēma lēmumu Nr.6-12/39313 (turpmāk – Lēmums), ar kuru komercreģistrā reģistrētas ziņas, ka M.K. iecelta par Sabiedrības valdes locekli.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Apstrīdēto lēmumu, Iesniegumu un Lēmumu,

secināju:

[9] Saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja Reģistrs konstatē, ka sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, Reģistra valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš, iesniedzot Reģistrā pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu. Ja brīdinājumā norādītais trūkums netiek novērsts noteiktajā termiņā, tad Reģistra valsts notārs atbilstoši Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktam pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrs konstatēja, ka Sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību. Līdz ar to Reģistram bija tiesisks pamats nosūtīt Sabiedrībai Brīdinājumu. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja trīs mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā netiks saņemts pieteikums un tam pievienojamie dokumenti par jaunas valdes ievēlēšanu, tad Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu (sk.[3]).

Nosūtot Brīdinājumu (sk.[3]), Reģistrs jau ir vērsis Sabiedrības uzmanību uz to, ka Sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību. Nosūtot Brīdinājumu, Reģistrs Sabiedrībai ir devis iespēju novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu par Sabiedrības valdes pārstāvības tiesību neesamību. Ja Sabiedrība būtu iesniegusi Reģistrā pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu, tad Apstrīdētais lēmums nebūtu pieņemts. Tomēr līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai Sabiedrība Reģistrā neiesniedza nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tā ir ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[4]). Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums ir pieņemts pamatoti.

[10] Vienlaikus norādāms, ka Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktā iekļautās normas par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja tās valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību, pašmērķis nav izbeigt darbību jebkurai sabiedrībai, kas kādu apstākļu sakritības dēļ nav ievēlējusi jaunu valdi. Minētās normas primārais mērķis ir likvidēt un no komercreģistra izslēgt tās sabiedrības, kuras vairs neveic aktīvu saimniecisko darbību. Lai arī līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus par jaunas valdes ievēlēšanu (sk.[4]), kas pašam Reģistram radīja tiesisku pamatu prezumēt, ka Sabiedrība vairs neveic aktīvu saimniecisko darbību, tomēr Sabiedrība, iesniedzot Reģistrā Iesniegumu (sk.[5]) un Pieteikumu (sk.[7]), ir izrādījusi aktīvu iniciatīvu novērst konstatēto trūkumu par Sabiedrības valdes pārstāvības tiesību neesamību. Tādējādi no komercdarbības viedokļa Sabiedrība nebūtu uzskatāma par neaktīvu jeb “pastkastītes” sabiedrību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to iestādei ir jābūt ieinteresētai, pretimnākošai attieksmei pret privātpersonu, proti, tādai attieksmei, kas veicinātu privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ka Sabiedrība ir novērsusi Brīdinājumā norādīto trūkumu un Reģistra valsts notārs ir pieņēmis Lēmumu, ar kuru reģistrētas izmaiņas Sabiedrības valdes sastāvā (sk.[8]), Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma [9] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu, jo Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai pieņemtu obligāto administratīvo aktu par Sabiedrības darbības izbeigšanu. Tomēr, ņemot vērā, ka Sabiedrība ir novērsusi Brīdinājumā norādīto trūkumu, Reģistra galvenajam valsts notāram, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 2.punktu ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 1.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2024.gada 5.marta lēmumu Nr.6-12/21358;

2. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai un Iesniedzējam.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                               L.Letiņa