2024. gada Galvenā valsts notāra lēmums Nr. 1-5n/127
Par valsts notāra lēmuma atcelšanu
Izskatot atceltā akciju sabiedrības “Rīgas kuģu būvētava”, vienotais reģistrācijas Nr.40003045892 (turpmāk – Sabiedrība), valdes locekļa D.P. 2024.gada 8.maija iesniegumu (turpmāk – Pirmais iesniegums) un padomes locekļa V.M. 2024.gada 9.maija iesniegumu (turpmāk – Otrais iesniegums),
konstatēju:
[1] 2024.gada 20.martā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts 2024.gada 20.marta pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti izmaiņu Sabiedrības padomē un valdē reģistrācijai. Pieteikumam tostarp pievienoti sekojoši dokumenti:
[1.1] Sabiedrības 2022.gada 30.jūnija kārtējās akcionāru sapulces protokols Nr.2022–2 (turpmāk – Akcionāru sapulces protokols). Atbilstoši Akcionāru sapulces protokolā norādītajai informācijai Sabiedrības valde izvirza piecus kandidātus padomes locekļu amatam – V.M., A.C., I.M., G.G. un A.T. Sapulces vadītājs informē, ka pieteikumi uzstāties debatēs un jautājumi ziņotājam nav saņemti. Sapulces vadītājs ziņo, ka citi padomes locekļu amata kandidāti netiek izvirzīti un ir pieņemts lēmums Sabiedrības padomē ievēlēt minētās personas;
[1.2] Sabiedrības 2024.gada 19.marta padomes sēdes protokols (turpmāk – Padomes sēdes protokols), kurā lemts par sekojošām izmaiņām Sabiedrības valdē: atcelt un atsaukt no Sabiedrības valdes locekļa amata D.P. un E.B. Ievēlēt par Sabiedrības valdes locekļiem J.M. un M.M. Padomes sēdes protokolā nav norādīta informācija par katru padomes locekli, kurš izvirzījis konkrēto valdes locekļa kandidātu.
Padomes sēdes protokolā norādīts, ka padomes sēdē piedalās padomes locekle I.M. Padomes locekļi G.G. un A.T. savu balsojumu ir nodevis padomes loceklei I.M. rakstveidā. Padomes sēdē nepiedalās padomes loceklis V.M. un padomes loceklis A.C. Padomes sēdes protokolu padomes sēdes vadītājas, protokolistes un sēdes dalībnieces padomes locekļa statusā parakstījusi padomes locekle I.M.;
[1.3] Sabiedrības padomes locekļa A.T. 2024.gada 19.marta rakstveida balsojums (turpmāk – Pirmais balsojums). Pirmajā balsojumā norādīts, ka Sabiedrības padomes loceklis A.T., Komerclikuma 299.panta trešās daļas kārtībā nododot savu balsi rakstveidā, balso “Par” sekojošām izmaiņām Sabiedrības valdē: atcelt un atsaukt no Sabiedrības valdes locekļa amata D.P. un E.B. Ievēlēt par Sabiedrības valdes locekļiem J.M. un M.M.;
[1.4] Sabiedrības padomes locekļa G.G. 2024.gada 19.marta rakstveida balsojums (turpmāk – Otrais balsojums). Otrajā balsojumā norādīts, ka Sabiedrības padomes loceklis G.G., Komerclikuma 299.panta trešās daļas kārtībā nododot savu balsi rakstveidā, balso “Par” sekojošām izmaiņām Sabiedrības valdē: atcelt un atsaukt no Sabiedrības valdes locekļa amata D.P. un E.B. Ievēlēt par Sabiedrības valdes locekļiem J.M. un M.M.
Reģistrā iesniegta Otrā balsojuma neapliecināta kopija. Proti, G.G. paraksts uz Otrā balsojuma ir apliecināts notariāli, bet zvērināts notārs ar drošu elektronisko parakstu nav apliecinājis Otrā balsojuma kopiju, kas sagatavota elektroniskā formā un iesniegts Reģistrā.
[2] 2024.gada 8.aprīlī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/26732 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) reģistrēt Pieteikumā pieteiktās izmaiņas Sabiedrības padomē un valdē.
[3] 2024.gada 8.maijā Reģistrā saņemts Pirmais iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:
[3.1] Sabiedrība ir publiska akciju sabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū. Attiecīgi uz Sabiedrību ir attiecināms Finanšu instrumentu tirgus likuma 54.6 panta trešās daļas 1.punkts, kurā noteikts, ka, ja akciju sabiedrības padomes sēdē tiek ievēlēti valdes locekļi, akciju sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai akciju sabiedrības padomes sēdes protokolā papildus tām prasībām, kas noteiktas Komerclikumā, tiek norādīta vismaz informācija, kas identificē katru padomes locekli, kurš izvirzījis konkrēto valdes locekļa kandidātu. Konkrētajā gadījumā augstākminētā prasība nav izpildīta, jo Padomes sēdes protokolā nav ietverta informācija ne par sapulcē izvirzītajiem valdes locekļu kandidātiem, ne arī par to, kurš padomes loceklis katru no kandidātiem ir izvirzījis balsojumam;
[3.2] Padomes sēdes protokolam nav juridiska spēka, jo to nav parakstījušas visas Komerclikuma 299.panta sestajā daļā norādītās personas.
[4] 2024.gada 9.maijā Reģistrā saņemts Otrais iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu. Minētais lūgums pamatots ar [3.1] – [3.2] punktos norādītajiem argumentiem. Papildus Otrajā iesniegumā arī norādīts sekojošais:
[4.1] padomes sēdes norises laikā I.M. vairs nav bijusi Sabiedrības padomes priekšsēdētaja vietniece, kā arī nav bijusi iecelta padomes priekšsēdētāja amatā. Līdzīgi protokolā nav norādīts neviens lēmums, ar kuru konkrētā padomes locekle būtu iecelta par padomes sēdes vadītāju, vai vispār būtu pilnvarota sasaukt un organizēt konkrēto padomes sēdi;
[4.2] saskaņā ar Komerclikuma 299.panta pirmo daļu padomes sēdē nav piedalījies nepieciešamais padomes locekļu kvorums, lai sēde vispār būtu lemttiesīga, kā arī radīta situācija, kad pieņemto lēmumu apspriešana nav bijusi iespējama.
[5] 2024.gada 29.maijā Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.1-5n/106 (turpmāk – Starplēmums) pagarināt Pirmā un Otrā iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku līdz 2024.gada 21.jūnijam. Vienlaikus Starplēmumā lūgts Sabiedrību līdz 2024.gada 7.jūnijam iesniegt Reģistrā papildinātu Padomes sēdes protokolu un viedokli par Pirmajā un Otrajā iesniegumā ietvertajiem apstākļiem.
Līdz šī lēmuma pieņemšanas brīdim Reģistrā nav saņemts papildināts Padomes sēdes protokols un Sabiedrības viedoklis par Pirmajā un Otrajā iesniegumā ietvertajiem argumentiem.
Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Pirmo un Otro iesniegumu,
secināju:
[6] Saskaņā ar Komerclikuma 291.pantu un 292.panta pirmās daļas 1.punktu padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses un šajā likumā un statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību un sabiedrības attīstību. Viens no padomes uzdevumiem ir ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, kā arī pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību. Savukārt Komerclikuma 299.panta ceturtajā daļā noteikts, ka padomes sēdes tiek protokolēta un minētā panta punktos norādīts protokolā norādāmo ziņu apjoms. Vienlaikus atbilstoši Komerclikuma 3.panta pirmajai daļai komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas. Finanšu instrumentu tirgus likuma 54.6 pantā paredzēti īpaši noteikumi akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, attiecībā uz dokumentu noformēšanu padomes un valdes locekļu ievēlēšanai. Atbilstoši minētā panta trešās daļas 1.punktam, ja akciju sabiedrības padomes sēdē tiek ievēlēti akciju sabiedrības valdes locekļi, akciju sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai akciju sabiedrības padomes sēdes protokolā papildus tām prasībām, kas noteiktas Komerclikumā, tiek norādīta arī informācija, kas identificē katru padomes locekli, kurš izvirzījis konkrēto valdes locekļa kandidātu. Minēto informāciju norāda arī tādā gadījumā, ja attiecīgā padomes locekļa virzītais valdes locekļa kandidāts akciju sabiedrības valdē netiek ievēlēts. Attiecīgi, ja akciju sabiedrības akcijas ir iekļautas regulētā tirgū, padomes sēdes protokolā par valdes iecelšanu papildus Komerclikuma 299.panta ceturtajā daļā noteiktajai informācijai ir norādāma arī Finanšu instrumentu tirgus likuma 54.6 panta trešajā daļā paredzētā informācija.
[7] Izskatāmajā gadījumā Pieteikumā pieteiktas izmaiņas Sabiedrības padomē un valdē un tam pievienots Padomes sēdes protokols par izmaiņām Sabiedrības valdē – atsaukt no Sabiedrības valdes locekļa amata D.P. un E.B. un ievēlēt par Sabiedrības valdes locekļiem J.M. un M.M. No publiski pieejamās informācijas secināms, ka Sabiedrības akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū[1]. Kaut arī uz Padomes sēdes protokolu ir attiecināma Finanšu instrumentu tirgus likuma 54.6 panta trešā daļa, Pirmajā un Otrajā iesniegumā pamatoti norādīts, ka Padomes sēdes protokolā nav ietverta informācija ne par sapulcē izvirzītajiem valdes locekļu kandidātiem, ne arī par to, kurš padomes loceklis katru no kandidātiem ir izvirzījis balsojumam. Līdz ar to Padomes sēdes protokolā norādāmo ziņu apjoms neatbilst normatīvajiem aktiem un ar Apstrīdēto lēmumu nepamatoti reģistrētas izmaiņas Sabiedrības valdē.
Ņemot vērā iepriekš minēto Pirmā un Otrā iesnieguma [3.1] punktā pamatoti norādīts, ka Padomes sēdes protokolā nav norādīta visa normatīvajos aktos noteiktā informācija.
[8] Komerclikuma 299.pantā noteikta padomes lēmumu pieņemšanas kārtība. Atbilstoši minētā panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no padomes locekļiem. Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums. Vienlaikus padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Attiecīgi likumdevējs ir paredzējis iespēju padomes loceklim rakstveidā nodot savu balsojumu citam padomes loceklim, atvieglojot lēmuma pieņemšanas procesu padomē. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.pantu, kā arī 17.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Pielietojot sistēmisko interpretācijas metodi, tiek noskaidrota tiesību normas jēga saistībā ar citām tiesību normām. Savukārt, izmantojot teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tiek noskaidrota tiesību normas jēga, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķiem, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz. Tulkojot minētās Komerclikuma 299.panta daļas sistēmiski secināms, ka gadījumā, ja kāds no padomes locekļiem ir rakstveidā nodevis savu balsi citam padomes loceklim, uzskatāms, ka par attiecīgo darba kārtības jautājumu šis padomes loceklis ir balsojis un viņš tiek ieskaitīts kvorumā, kaut arī pašā sēdē padomes loceklis nepiedalās. Pretēja attiecīgo tiesību normu interpretācija nozīmētu, ka Komerclikuma 299.panta trešajā daļā noteiktajām padomes locekļa tiesībām nepiedalīties padomes sēdē, bet nodot savu balsi rakstveidā citam padomes loceklim, nebūtu jēgas. Minētais būtu pretrunā ar attiecīgā tiesiskā regulējuma jēgu un mērķi – nodrošināt padomes darba nepārtrauktību arī atsevišķu padomes locekļu prombūtnē, kad nav iespējams klātienē savākt nepieciešamo kvorumu padomes sēdes noturēšanai.
Izskatāmajā gadījumā Padomes sēdes protokolā norādīts, ka padomes sēdē piedalās padomes locekle I.M. Padomes locekļi G.G. un A.T. savu balsojumu ir nodevis padomes loceklei I.M. rakstveidā. Padomes sēdē nepiedalās padomes loceklis V.M. un padomes loceklis A.C. Padomes sēdes protokolu padomes sēdes vadītājas, protokolistes un sēdes dalībnieces padomes locekļa statusā parakstījusi padomes locekle I.M. (sk.[1.2]). Tāpat Pieteikumam pievienots Pirmais un Otrais balsojums, no kura izriet, ka A.T. un G.G. Komerclikuma 299.panta trešās daļas kārtībā nododot savu balsi rakstveidā, balso “Par” sekojošām izmaiņām Sabiedrības valdē: atcelt un atsaukt no Sabiedrības valdes locekļa amata D.P. un E.B. Ievēlēt par Sabiedrības valdes locekļiem J.M. un M.M. (sk.[1.3] un [1.4]).
Pirmajā un Otrajā iesniegumā norādīts, ka Protokolam nav juridiska spēka, jo to nav parakstījušas visas Komerclikuma 299.panta sestajā daļā norādītās personas (sk.[3.2]). Minētajā normā noteikts, ka padomes sēžu protokolus paraksta sēdes vadītājs un vismaz vēl viens sēdes dalībnieks. Reģistrā iesniedz protokola oriģinālu vai atvasinājumu, kura pareizību apliecina padomes sēdes vadītājs. Arī saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta ceturto daļu, ja saskaņā ar tiesību aktu prasībām dokumentā jābūt vairāku personu parakstam, dokuments iegūst juridisku spēku, kad to parakstījušas visas attiecīgās personas. Protokola konkrētajā gadījumā ir parakstījusi tikai I.M. kā padomes sēdes vadītāja, protokoliste un sēdes dalībnieces padomes locekļa statusā (sk.[1.2]). Taču jāņem vērā Padomes sēdes protokolā norādītais, ka padomes locekļi G.G. un A.T. savu balsojumu ir nodevuši padomes loceklei I.M. rakstveidā. Proti, lēmums padomes sēdē pieņemts vienam padomes loceklim lēmumu pieņemot klātienē un diviem padomes locekļiem savu balsojumu rakstveidā nododot citam padomes loceklim. Sekojoši, lai arī Komerclikuma 299.panta sestajā daļā ir paredzēts, ka padomes sēdes protokolu paraksta divas personas – sēdes vadītājs un vismaz vēl viens sēdes dalībnieks, otra sēdes dalībnieka vietā līdzās sēdes vadītāja parakstam Padomes sēdes protokolam tika pievienots Pirmais un Otrais balsojums (sk.[1.3] un [1.4]). Lai arī ir konstatējami trūkumi Pieteikumam pievienotajam Otrajam balsojumam, t.i., Reģistrā iesniegta Otrā balsojuma neapliecināta kopija (sk.[1.4]), minētais nemaina apstākli, ka pamatojoties uz Padomes sēdes protokolu un Pirmo balsojumu Reģistra rīcībā ir divu personu apliecinājumi par minētajā padomes sēdē lemto. Tāpat no Reģistrā iesniegto dokumentu kopuma nav pamata uzskatīt, ka Sabiedrības 2024.gada 19.marta padomes sēde kvoruma trūkuma dēļ nebija lemttiesīga.
Savukārt attiecībā uz Otrajā iesniegumā norādīto, ka padomes sēdes norises laikā I.M. vairs nav bijusi Sabiedrības padomes priekšsēdētaja vietniece, kā arī nav bijusi iecelta padomes priekšsēdētāja amatā [4.1] norādāms, ka Komerclikuma 298.pantā noteikts, ka padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē vai uzdevumā — viņa vietnieks pēc nepieciešamības, taču ne retāk kā reizi ceturksnī. Tiesības pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu ir katram padomes loceklim, kā arī valdei, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku. Ja padomes priekšsēdētājs pieprasījumu par padomes sēdes sasaukšanu neizpilda divu nedēļu laikā no tā saņemšanas brīža, sēdes sasaukšanas iniciatoram ir tiesības sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus. Līdz ar to minētā norma paredz arī padomes sēdes noturēšanu, ja to nesasauc padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Turklāt Pieteikumā visi Sabiedrības padomes locekļi ir pieteikti kā padomes locekļi.
[9] Papildus Pirmajā un Otrajā iesniegumā minētajiem argumentiem, izskatot Pieteikumam pievienoto Akcionāru sapulces protokolu, konstatējams sekojošais. Akcionāru sapulces protokolā norādāmo ziņu apjoms noteikts Komerclikuma 285.panta pirmajā daļā. Līdzīgi kā ar padomes sēdes protokolu gadījumā, ja padome ieceļ valdi, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 54.6 panta otrajai daļai, ja akcionāru sapulcē tiek ievēlēti akciju sabiedrības padomes locekļi, akciju sabiedrībai ir pienākums nodrošināt, lai akcionāru sapulces protokolā tiek norādīta papildus informācija. Minētā panta daļas 1.punktā arī noteikts, ka norādāma informācija, kas identificē katru akcionāru vai akcionāru grupā esošo akcionāru, kurš izvirzījis katru konkrēto padomes locekļa kandidātu. Minēto informāciju norāda arī tādā gadījumā, ja attiecīgā akcionāra vai akcionāru grupas virzītais padomes locekļa kandidāts akciju sabiedrības padomē netiek ievēlēts. Arī no Komerclikuma 296.panta ceturtās daļas izriet, ka tieši akcionārs vai akcionāru grupa izvirza padomes locekļu kandidātus. Savukārt Akcionāru sapulces protokolā norādīts, ka Sabiedrības valde izvirza piecus kandidātus padomes locekļu amatam (sk.[1.1]). Līdz ar to Akcionāru sapulces protokolā norādītā informācija ir pretrunā normatīvajiem aktiem, jo pretēji Komerclikuma 296.panta ceturtajā daļā noteiktajam, ka padomes locekļus izvirza akcionāri vai akcionāru grupa, no Akcionāru sapulces protokola izriet, ka padomi izvirza valde. Līdz ar to Akcionāru sapulces protokolā norādīto ziņu saturs neatbilst normatīvajiem aktiem un Apstrīdētais lēmums atceļams arī daļā par izmaiņu Sabiedrības padomē reģistrāciju.
[10] Ņemot vērā šī lēmuma [7] un [9] punktā konstatēto ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu, jo ir konstatēti trūkumi gan Akcionāru sapulces protokolā, gan padomes sēdes protokolā – dokumentos norādīto ziņu saturs un apjoms neatbilst normatīvajiem aktiem.
Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmajā daļā noteikts, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Izskatāmajā gadījumā ar Starplēmumu tika pagarināts Pirmā un Otrā iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu un lūgts Sabiedrību iesniegt Reģistrā papildinātu Padomes sēdes protokolu un viedokli par Pirmajā un Otrajā iesniegumā ietvertajiem apstākļiem. Līdz šī lēmuma pieņemšanas brīdim Reģistrā nav saņemts papildināts Padomes sēdes protokols un Sabiedrības viedoklis par Pirmajā un Otrajā iesniegumā ietvertajiem argumentiem (sk.[5]).
[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:
1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;
2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;
3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;
4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;
5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta ceturto daļu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi. Ja dokumenti, kuros trūkumi novērsti, tiek iesniegti pēc lēmumā norādītā termiņa, atkārtoti jāmaksā valsts nodeva.
Izskatāmajā gadījumā ņemot vērā šī lēmuma [7] un [9] punktā konstatēto Apstrīdētais lēmums ir pieņemts kļūdaini, jo Pieteikumam pievienotajos dokumentos norādīto ziņu saturs un apjoms neatbilst normatīvajiem aktiem. Proti, Akcionāru sapulces protokolā pretēji Komerclikuma 296.panta ceturtajai daļai norādīts, ka padomes locekļus izvirza Sabiedrības valde, nevis akcionārs vai akcionāru grupa. Savukārt Padomes sēdes protokolā nav norādīta Finanšu instrumentu tirgus likuma 54.6 panta trešās daļas 1.punktā norādītā informācija. Attiecīgi Reģistra galvenajam valsts notāram ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu un atjaunot tiesisko situāciju Sabiedrībā, kura pastāvēja pirms Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.
Vienlaikus nosakāms termiņš šajā lēmumā konstatētā trūkumu novēršanai, proti, Sabiedrībai nepieciešams labot Akcionāru sapulces protokolā norādīto informāciju par personām, kas izvirzīja padomes locekļu kandidātus un papildināt Padomes sēdes protokolu ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 54.6 panta trešās daļas 1.punktā norādīto informāciju.
[12] Līdz Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai viens no Sabiedrības padomes locekļiem bija A.C. Ņemot vērā 2024.gada 25.maijā saņemto informāciju par noteiktajiem ierobežojumiem A.C., komercreģistrā netiks atjaunotas ziņas par viņu kā Sabiedrības padomes locekli.
Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 3.panta pirmo daļu, 291.pantu, 296.panta ceturto daļu, 299.panta ceturto daļu, Finanšu instrumentu tirgus likuma 54.6 panta trešās daļas 1.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo un ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu,
nolēmu:
1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2024.gada 8.aprīla lēmumu Nr.6-12/26732;
2. Izdarīt ierakstu komercreģistrā:
“Atbrīvota:
Padome:
G.G., \personas kods\, padomes loceklis;
I.M., \personas kods\, padomes loceklis;
V.M., \personas kods\, padomes loceklis;
A.T., \personas kods\, padomes loceklis;
Valde:
J.M., \personas kods\, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz 1 no valdes locekļiem;
M.M., \personas kods\, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz 1 no valdes locekļiem;
Iecelta:
Padome:
L.A., \personas kods\, padomes loceklis;
G.G., \personas kods\, padomes loceklis;
V.M., \personas kods\, padomes priekšsēdētājs;
S.S., \personas kods\, padomes loceklis;
Valde:
E.B., \personas kods\, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz 1 no valdes locekļiem;
D.P., \personas kods\, valdes loceklis, ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz 1 no valdes locekļiem”.
3. Izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Sabiedrības reģistrācijas lietas uz Reģistra valsts notāra 2024.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.6-12/26732 un dokumentiem, uz kuru pamata minētais lēmums pieņemts (IV sējums 572.lpp – 585.lpp);
4. Pievienot šo lēmumu Sabiedrības reģistrācijas lietai;
5. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 2., 3. un 4.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļai;
6. Atlikt izmaiņu reģistrēšanu komercreģistrā, nosakot termiņu trūkumu (sk.[11]) novēršanai līdz 2024.gada 2.augustam;
7. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai, D.P. un V.M.
Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Galvenā valsts notāre L.Letiņa
[1] Pieejama šeit: https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki/finansu-instrumentu-tirgus/emitenti/akciju-sabiedriba-rigas-kugu-buvetava/