Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

Izskatot akciju sabiedrības “Rīgas kuģu būvētava”, vienotais reģistrācijas Nr.40003045892 (turpmāk – Sabiedrība), bijušā padomes priekšsēdētāja V.M. un valdes locekļa D.P. (turpmāk – Iesniedzēji) 2024.gada 26.jūlija iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2024.gada 27.jūnijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2024.gada 27.jūnija pieteikums (turpmāk – Pieteikums) un tam pievienotie dokumenti izmaiņu Sabiedrības padomē un valdē reģistrācijai. Atbilstoši Pieteikumam Sabiedrības padomē ievēlēts sekojošs padomes sastāvs – I.M., E.B., A.E., R.A., I.Z.. Tāpat Pieteikumā pieteiktas izmaiņas Sabiedrības valdē – atbrīvots E.B., D.P. un valdē iecelts A.T., J.M. un M.M.

Pieteikumam tostarp pievienots Sabiedrības 2024.gada 15.maija ārkārtas akcionāru sapulces protokols Nr.2024–1 (turpmāk – Protokols), kurā norādīts, ka saskaņā ar reģistrācijas datiem sapucē piedalās 6 Sabiedrības akcionāri vai to pilnvarotie pārstāvji ar kopējo balsu skaitu 6 533 630, kas ir 55,9764% no apmaksātā balsstiesīgā pamatkapitāla. Akcionāru sapulces darba kārtībā ir Sabiedrības padomes vēlēšanas un akcionārs ar 5 819 194 no 6 533 630 balsīm – akciju sabiedrība “Remars-Rīga”, vienotais reģistrācijas Nr.40003197429 (turpmāk – Akcionārs), izvirza piecus kandidātus padomes locekļu amatam – I.M., A.E., E.B., R.A. un I.Z. Savukārt akcionārs SIA “MADESTA”, vienotais reģistrācijas Nr.40003440441, ar 670 064 no 6 533 630 balsīm izvirza savu padomes locekļa kandidātu – S.G. Protokolā norādīts, ka Akcionārs par padomes locekļiem  A.E., E.B., R.A., I.Z. un S.G. nodevis 1 163 838 balsis, bet par I.M. 1 163 842 balsis. Savukārt balsojuma galīgajā rezultātā par S.G. nodotas 118 906 balsis.

[2] 2024.gada 28.jūnijā Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/47498/3 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) reģistrēt Pieteikumā pieteiktās izmaiņas Sabiedrības padomē un valdē.

[3] 2024.gada 29.jūlijā Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem:

[3.1] Protokolā ir nepareizi saskaitītas par padomes locekļu kandidātiem nodotās balsis, kas novedis pie nepareiza balsojuma rezultāta. Līdz ar ko nav saprotams cik balsis patiesi ir piedalījušās konkrētajā balsojumā par Sabiedrības padomi. Attiecīgi Protokolā ir nepareizi fiksēts kopējais nodoto balsu skaits, dokumentos norādot vismaz trīs dažādus skaitļus, kas neļauj pārliecināties par to, cik balsis faktiski ir piedalījušās balsojumā;

[3.2] saskaņā ar Komerclikuma 286.panta pirmo daļu akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri norādīti paziņojumā par sapulces sasaukšanu. Sasaucot akcionāru sapulci, Sabiedrības valde nebija informējusi par to, ka reizē ar padomes vēlēšanām tiks lemts jautājums arī par revīzijas komitejas funkciju nodošanu minētajām personām. Šāda informācija nebija iekļauta ne paziņojumā par sapulces sasaukšanu, ne arī vēlāk publicētajos sapulces lēmumu projektos. Tādējādi balsojumam par padomes locekļu vēlēšanām pievienojot arī lēmuma pieņemšanu par revīzijas komisijas uzdevumu nodošanu padomei, taču negrozot sapulces darba kārtību, šāds balsojums tajā skaitā par padomes locekļu ievēlēšanu pats par sevi bija pretējs Komerclikuma 286.panta pirmajai daļai;

[3.3] Sabiedrības valde, sasaucot un noturot akcionāru ārkārtas sapulci ir rīkojusies pretēji Komerclikuma 273.pantā noteiktajai kārtībai, kādā sapulce sasaucama un kā par sapulci informējami akcionāri, tajā skaitā paredzot pienākumu par sapulces norises vietu un laiku informēt vismaz 21 dienu iepriekš. Pretēji Protokolā norādītajam, paziņojums par sapulces norises vietu ir publicēts nevis 2024.gada 23.aprīlī, bet tikai 2024.gada 14.maijā, t.i., mazāk kā dienu pirms sapulces sākuma, kas vērtējams kā rupjš Komerclikuma 273.panta ceturtās daļas 2.punkta pārkāpums.

[4] 2024.gada 8.aprīlī Reģistrs Sabiedrībai nosūtīja vēstuli Nr.2-6n/9018 (turpmāk – Vēstule), kurā norādīts, ka Protokolā atspoguļots Sabiedrības 2024.gada 15.maija ārkārtas akcionāru sapulcē notikušais balsojums par Sabiedrības padomi. Protokolā norādīts, ka saskaņā ar reģistrācijas datiem sapucē piedalās 6 Sabiedrības akcionāri vai to pilnvarotie pārstāvji ar kopējo balsu skaitu 6 533 630, kas ir 55,9764% no apmaksātā balsstiesīgā pamatkapitāla. Akcionāru sapulces darba kārtībā ir Sabiedrības padomes vēlēšanas un Akcionārs ar 5 819 194 no 6 533 630 balsīm izvirza piecus kandidātus padomes locekļu amatam – I.M., A.E., E.B. R.A. un I.Z. Savukārt cits akcionārs ar 670 064 no 6 533 630 balsīm izvirza savu padomes locekļa kandidātu – S.G. Protokolā norādīts, ka Akcionārs par padomes locekļiem A.E., E.B., R.A., I.Z. un S.G. nodevis 1 163 838 balsis, bet par I.M. 1 163 842 balsis. Savukārt balsojuma galīgajā rezultātā par S.G. nodotas 118 906 balsis. Sekojoši Protokolā attiecībā uz Akcionāra balsojumu konstatējamas pretrunas – saskaitot visas Akcionāra nodotās balsis par visiem padomes locekļu kandidātiem konstatējams, ka Akcionārs ir nodevis 6 983 032 balsis, lai arī Protokolā norādīts, ka Akcionāram ir 5 819 194 balsis. Protokolā balsojuma galīgajā rezultātā norādīts, ka par S.G. nodotas 118 906 balsis, kas ir pretrunā Protokolā norādītajām, ka Akcionārs par  S.G. nodevis 1 163 838 balsis. Sekojoši  Protokolā norādītās ziņas ir savstarpējā pretrunā.

Ņemot vērā minēto Vēstulē lūgts Sabiedrību līdz 2024.gada 23.augustam iesniegt labotu Protokolu un sniegt viedokli par Iesniegumu.

[5] 2024.gada 23.augustā Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 23.augusta iesniegums Nr.D–2024/83 (turpmāk – Atbilde), kurā tostarp norādīts, ka Protokolā ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, atspoguļojot tajā Akcionāra balsojuma rezultātu par padomes locekļu amata kandidātiem atsevišķi, sadalot tam piederošās 5 819 194 balsis, un tieši, konkrētajā balsojumā par S.G. kandidatūru Akcionārs nodeva 0 balsis.

Atbildei pievienots labots Protokols, kurā norādīts, ka Akcionārs par padomes locekļiem A.E., E.B., R.A. un I.Z. nodevis 1 163 838 balsis, bet par I.M. 1 163 842 balsis. Par S.G. Akcionārs nodevis 0 balsis. Balsojuma galīgajā rezultātā par S.G. nodotas 118 906 balsis.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Iesniegumu, 

secināju:

[6] Atbilstoši Komerclikuma 285.panta pirmajai daļai sabiedrības dalībnieku sapulces protokolā norāda sabiedrības firmu, institūciju, kura sasauc sapulci, un laiku, kad par sapulces sasaukšanu ir izsūtīts paziņojums, sapulces norises vietu un laiku, sabiedrības pamatkapitāla un balsstiesīgā pamatkapitāla lielumu, sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla lielumu un klātesošo balsstiesīgo dalībnieku balsu skaitu, sapulces vadītāja, protokolista un dalībnieka – protokola pareizības apliecinātāju – vārdu un uzvārdu, sapulces darba kārtību, darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu, pieņemtos lēmumus, atzīmējot par katru lēmumu nodoto “par” un “pret” balsu skaitu, padomes un valdes locekļu, revidenta, likvidatora vai sabiedrības dalībnieku iebildumus. Savukārt likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka izskatot iesniegtos dokumentus, Reģistra valsts notārs tostarp pārbauda, vai dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem. Ņemot vērā minētās normas norādāms, ka Reģistra valsts notāram, pārbaudot Reģistrā iesniegtos dokumentus, tostarp jāpārbauda dokumentā norādīto ziņu atbilstība normatīvajiem aktiem, tostarp vai dokumentā norādītās ziņas nav savstarpēji pretrunīgas.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrā saņemts Pieteikums un tam pievienotie dokumenti izmaiņu Sabiedrības padomē un valdē reģistrācijai. Pieteikumam tostarp pievienots Protokols, kurā norādīts, ka saskaņā ar reģistrācijas datiem sapucē piedalās 6 Sabiedrības akcionāri vai to pilnvarotie pārstāvji ar kopējo balsu skaitu 6 533 630, kas ir 55,9764% no apmaksātā balsstiesīgā pamatkapitāla. Akcionāru sapulces darba kārtībā ir Sabiedrības padomes vēlēšanas un Akcionārs ar 5 819 194 no 6 533 630 balsīm izvirza 5 no 6 kandidātiem padomes locekļu amatam – I.M., A.E., E.B., R.A. un I.Z. Protokolā norādīts, ka Akcionārs par padomes locekļiem  A.E., E.B., R.A., I.Z. un S.G. nodevis 1 163 838 balsis, bet par I.M. 1 163 842 balsis. Savukārt balsojuma galīgajā rezultātā par S.G. nodotas 118 906 balsis. Sekojoši Protokolā attiecībā uz Akcionāra balsojumu konstatējamas pretrunas – saskaitot visas Akcionāra nodotās balsis par visiem padomes locekļiem konstatējams, ka Akcionārs ir nodevis 6 983 032 balsis, lai arī Protokolā norādīts, ka Akcionāram ir 5 819 194 balsis. Tāpat Protokolā balsojuma galīgajā rezultātā norādīts, ka par S.G. nodotas 118 906 balsis, kas ir pretrunā Protokolā norādītajām, ka Akcionārs par  S.G. nodevis 1 163 838 balsis. Sekojoši Reģistra valsts notārs nepamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu, jo Protokolā norādītās ziņas ir savstarpējā pretrunā.

[7] Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmajā daļā noteikts, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. Tiesu praksē norādīts, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai augstāka iestāde, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu par zemākas iestādes lēmumu, var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem: atstāt lēmumu negrozītu; atcelt lēmumu; atcelt lēmumu kādā daļā; izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu. Tā kā augstāka iestāde vēlreiz izskata lietu pēc būtības, tā var labot pakļautībā esošās zemākās iestādes pieļautās kļūdas, tostarp, ja nepieciešams, iegūt papildu informāciju un pierādījumus. Otrreizēja izskatīšana aptver visus lēmuma pieņemšanas aspektus – informācijas iegūšanu un tiesību normu piemērošanu, tādējādi arī galvenajam valsts notāram, pārbaudot biedrības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus ir jāpārliecinās par dokumenta juridisko spēku. Ja tiek konstatēts novēršams trūkums, iestādei ir pienākums dot iespēju iesniedzējam to novērst. Tādējādi nav pamatots pieteicēja arguments, ka galvenajam valsts notāram, konstatējot trūkumus protokolā, bija jāatceļ apstrīdētais lēmums. Galvenais valsts notārs pamatoti deva iespēju iesniegt dokumenta formas prasībām atbilstoši noformētu protokolu[1].

[8] Ņemot vērā šī lēmuma [6] punktā konstatēto trūkumu Protokolā, Reģistrs nosūtīja Sabiedrībai Vēstuli, norādot uz konstatētajiem trūkumiem Protokolā un lūdzot Sabiedrību līdz 2024.gada 23.augustam iesniegt Reģistrā labotu Protokolu un sniegt viedokli par Iesniegumu. Atbildot uz Vēstuli, Reģistrā saņemta Atbilde, kurā tostarp norādīts, ka Protokolā ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, atspoguļojot tajā Akcionāra balsojuma rezultātu par padomes locekļu amata kandidātiem atsevišķi, sadalot tam piederošās 5 819 194 balsis, un tieši, konkrētajā balsojumā par S.G. kandidatūru Akcionārs nodeva 0 balsis. Atbildei arī pievienots labots Protokols, kurā norādīts, ka Akcionārs par padomes locekļiem A.E., E.B., R.A. un I.Z. nodevis 1 163 838 balsis, bet par I.M.  1 163 842 balsis. Par S.G. Akcionārs nodevis 0 balsis. Balsojuma galīgajā rezultātā par S.G. nodotas 118 906 balsis. Sekojoši secināms, ka uz Iesnieguma izskatīšanas brīdi Sabiedrība ir novērsusi [6] punktā norādīto trūkumu Protokolā, Atbildei pievienojot labotu Protokolu, un Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz Iesnieguma [3.1] punktā minētajiem argumentiem. Ņemot vērā [7] punktā norādīto Reģistrs galvenais valsts notārs nosūtīja Sabiedrībai Vēstuli, jo Sabiedrībai bija jādod iespēja iesniegt dokumenta formas prasībām atbilstoši noformētu Protokolu.

Ņemot vērā iepriekš minēto norādāms, ka, lai arī Iesnieguma [3.1] punktā ir pamatoti norādīts, ka Protokolā ir nepareizi saskaitītas par padomes locekļu kandidātiem nodotās balsis, ņemot vērā Reģistrā saņemto laboto Protokolu, novēršot [6] punktā konstatēto trūkumu Protokolā, Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu uz Iesnieguma [3.1] punktā minētā argumenta pamata, jo trūkums ir ticis novērsts.

[9] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti. Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai. Gan Satversmes tiesa^[2], gan arī Augstākā tiesa vairākkārt ir atzinusi^[3], ka Reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus.  Juridiskajā literatūrā^[4] norādīts, ka Reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo. Reģistra valsts notāram nav tiesību izšķirt privāttiesiskus strīdus vai vērtēt pierādījumus šādā strīdā.

Ņemot vērā minēto norādāms, ka likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs” 14.panta otrās daļas 1.punkts ierobežo Reģistra kompetenci tam iesniegto dokumentu pārbaudē – Reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Attiecībā uz Reģistrā iesniegto dokumentu satura pārbaudi minētais nozīmē, ka Reģistrs ir tiesīgs pārbaudīt tikai pašos iesniegtajos dokumentos norādīto ziņu atbilstību normatīvajiem aktiem. Attiecīgi Reģistrs nav tiesīgs vērtēt Iesnieguma [3.2] un [3.3] punktā minētos argumentus.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu uz Iesnieguma [3.2] un [3.3] punktā minēto argumentu pamata.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;

3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;

4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešo un ceturto daļu, ja, pārbaudot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, šķēršļi nav konstatēti, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu (15.pants) vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai). Ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par mēnesi. Ja dokumenti, kuros trūkumi novērsti, tiek iesniegti pēc lēmumā norādītā termiņa, atkārtoti jāmaksā valsts nodeva.

Izskatāmajā gadījumā ņemot vērā šī lēmuma [6] punktā konstatēto Reģistra valsts notārs nepamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Pieteikumā pieteikto izmaiņu reģistrāciju, jo Protokolā ir ietvertas savstarpēji pretrunīgas ziņas. Proti, Apstrīdētā lēmuma vietā Reģistra valsts notāram bija jāatliek pieteikto izmaiņu reģistrācija. Vienlaikus ņemot vērā šī lēmuma [7] un [8] punktā konstatēto Reģistra galvenajam valsts notāram, izskatot Iesniegumu un konstatējot šī lēmuma [6] punktā minēto trūkumu Protokolā, bija jādod iespēja Sabiedrībai minēto trūkumu novērst. Ņemot vērā, ka Reģistrā ir saņemts labots Protokols, Reģistra galvenajam valsts notāram šobrīd nav tiesisks pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu un tas atstājams negrozāms. Vienlaikus Sabiedrības reģistrācijas lietai pievienotais Protokols aizstājams ar Atbildei pievienoto laboto Protokolu (sk.[5]).

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 285.panta pirmo daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu, otrās daļas 1.punktu, trešo un ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2024.gada 28.jūnija lēmumu Nr.6 12/47498/3;

2. Izdarīt atzīmi par izslēgšanu no Sabiedrības reģistrācijas lietas uz Sabiedrības 2024.gada 15.maija ārkārtas akcionāru sapulces protokola Nr.2024–1 (IV sējums 605.lpp – 611.lpp);

3. Pievienot Sabiedrības reģistrācijas lietai Sabiedrības 2024.gada 23.augusta iesniegumam Nr.D–2024/83 pievienoto laboto Sabiedrības 2024.gada 15.maija ārkārtas akcionāru sapulces protokolu Nr.2024–1;

4. Pievienot šo lēmumu Sabiedrības reģistrācijas lietai;

5. Uzdot nekavējoties izpildīt šī lēmuma 2., 3. un 4.punktu Reģistra Funkciju izpildes departamenta Komersantu un uzņēmumu reģistrācijas nodaļai;

6. Pieņemto lēmumu paziņot Iesniedzējiem.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                               L.Letiņa

[1] Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 8.decembra sprieduma lietā Nr.A420217319 [11] punkts.

[2] Par Kredītiestāžu likuma 59.⁵ panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam: Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2010-71-01 (14.3. punkts). Latvijas Vēstnesis, 21.10.2011. Nr. 167 (4565)

[3] Augstākās tiesas 2004.gada 28.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-31; 2005.gada 15.februāra spriedums lietā Nr.SKA-27; 2007.gada 19.februāra spriedums lietā Nr.SKA-5/2007; 2008.gada 14.februāra spriedums Nr.SKA 30/2008; 2010.gada 18.marta spriedums lietā Nr.SKA-69/2010

[4] Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Prof. R.Baloža zinātniskā redakcijā. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2013, 18.-26.lpp.; skatīt arī: Paegle A. Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci. Jurista Vārds. 18.09.2012. Nr.38 (737)