Par valsts notāra lēmuma atcelšanu

Izskatot SIA A45, vienotais reģistrācijas Nr.40203495457 (turpmāk – Sabiedrība), 2024.gada 14.oktobra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2023.gada 5.jūlijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības dibinātāja 2023.gada 28.jūnija pieteikums Sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā, kurā cita starpā norādīts, ka Sabiedrības juridiskā adrese ir Artilērijas iela 45, Rīga, LV-1009.

[2] 2023.gada 11.jūlijā Reģistra valsts notārs, izskatot pieteikumu, pieņēma lēmumu Nr.6-12/55700/1 ierakstīt Sabiedrību komercreģistrā.

[3] 2024.gada 26.februārī Reģistrā saņemts paziņojums (turpmāk – Paziņojums), kurā norādīts, ka Sabiedrība nav sasniedzama tās komercreģistrā ierakstītajā juridiskajā adresē.

[4] 2024.gada 29.februārī Reģistrs Sabiedrībai uz tās juridisko adresi nosūtīja vienkāršā pasta sūtījumā brīdinājumu Nr.22-4/2525 (turpmāk – Brīdinājums), kurā Sabiedrība tiek aicināta nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no Brīdinājuma saņemšanas Reģistrā iesniegt paskaidrojumu par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Sabiedrības juridiskās adreses maiņai. Brīdinājumā cita starpā arī norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu.

[5] 2024.gada 18.septembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/80060 (turpmāk – Apstrīdētais lēmums) reģistrēt Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņas amatpersonu sastāvā, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2024.gada 18.septembrim Reģistrā nav saņemts Sabiedrības paskaidrojums par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai Sabiedrības pieteikums un tam pievienojamie dokumenti Sabiedrības juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai. Apstrīdētajā lēmumā cita starpā norādīts, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas Sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

2024.gada 18.septembrī Apstrīdētais lēmums tika nosūtīts uz Sabiedrības e-adresi.

[6] 2024.gada 14.oktobrī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts atcelt Apstrīdēto lēmumu, pamatojoties uz argumentu, ka Sabiedrība ir sasniedzama tās juridiskajā adresē. Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrības valdes loceklim nav zināms, kāpēc Sabiedrība nav saņēmusi Brīdinājumu. Tāpat Iesniegumā norādīts, ka Sabiedrība ir aktīvs uzņēmums un turpina savu darbību.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Brīdinājumu, Apstrīdēto lēmumu, kā arī Paziņojumu un Iesniegumu,

secināju:

[7] Komerclikuma 139.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības juridiskā adrese ir adrese, kura ierakstīta komercreģistrā. Juridiskās adreses maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai. Atbilstoši Komerclikuma 12.panta ceturtajai daļai, ja sabiedrībai tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz tās juridisko adresi, uzskatāms, ka sabiedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi, ja nosūtītājs dokumentāri pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz Reģistra lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši šā likuma 12.panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši minētajai tiesību normai, ja Reģistrā ir saņemta informācija, ka sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, Reģistra valsts notārs nosūta sabiedrībai brīdinājumu, lai sabiedrība konstatēto trūkumu novērš, iesniedzot Reģistrā paskaidrojumu vai pieteikumu par juridiskās adreses maiņu. Ja brīdinājumā norādītais trūkums netiek novērsts noteiktajā termiņā, tad Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Saskaņā ar Komerclikuma 314.¹ panta trešo daļu šis lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.

Izskatāmajā gadījumā Reģistrā tika saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē (sk.[3]). Līdz ar to Reģistram, saņemot iepriekš minēto paziņojumu, bija tiesisks pamats prezumēt, ka Sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, un nosūtīt Sabiedrībai Brīdinājumu. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja divu mēnešu laikā Reģistrā netiks saņemts paskaidrojums vai pieteikums juridiskās adreses maiņai, Reģistrs var izbeigt Sabiedrības darbību, pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu (sk.[4]).

Nosūtot Brīdinājumu vienkāršā sūtījumā (sk.[4]), Reģistrs jau ir vērsis Sabiedrības uzmanību, ka Reģistrā ir saņemts Paziņojums, kurā norādīts, ka Sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē. Nosūtot Brīdinājumu, Reģistrs Sabiedrībai ir devis iespēju paust tās viedokli par administratīvajā procesā konstatētajiem apstākļiem, t.i., par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē. Ja Sabiedrība būtu iesniegusi paskaidrojumu, ka tā ir sasniedzama juridiskajā adresē, vai pieteikumu juridiskās adreses maiņai, tad Reģistrs uzsākto administratīvo procesu būtu izbeidzis un Apstrīdētais lēmums nebūtu pieņemts. Tomēr līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanai Sabiedrība Reģistrā neiesniedza nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka tā ir ieinteresēta novērst Brīdinājumā konstatēto trūkumu (sk.[5]). Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī bija iestājušies visi Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktā noteiktie priekšnoteikumi, lai Reģistrs pieņemtu obligāto administratīvo aktu. Līdz ar to Apstrīdētais lēmums ir pieņemts pamatoti.

[8] Vienlaikus norādāms, ka Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktā iekļautās normas par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja tā nav sasniedzama juridiskajā adresē, pašmērķis nav izbeigt darbību jebkurai sabiedrībai, kas kādu apstākļu sakritības dēļ nav nodrošinājusi korespondences saņemšanu tās juridiskajā adresē. Minētās normas primārais pamatojums ir aizsargāt nekustamā īpašuma īpašnieka tiesības uz netraucētu tā īpašuma valdīšanu, kā arī informēt komersantus, ka juridiskā adrese nav maznozīmīga komercreģistrā ierakstīta ziņa, kurai nav praktiska pielietojuma. Gluži pretēji – juridiskā adrese ir publiski pieejama informācija par vietu, uz kuru jebkura trešā persona var nosūtīt sabiedrībai adresētu korespondenci un paļauties, ka sabiedrība šo sūtījumu saņems. Līdz pat Apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdim Sabiedrība Reģistrā neiesniedza paskaidrojumu par Sabiedrības nesasniedzamību juridiskajā adresē vai pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus Sabiedrības juridiskās adreses maiņas reģistrēšanai (sk.[5]), kas Reģistram radīja tiesisku pamatu prezumēt, ka Sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē, tomēr Sabiedrība, iesniedzot Reģistrā Iesniegumu (sk.[6]), ir darījusi zināmu, ka ir sasniedzama tās juridiskajā adresē. Tādējādi no komercdarbības viedokļa Sabiedrība nebūtu uzskatāma par neaktīvu jeb “pastkastītes” sabiedrību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piekto daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to iestādei ir jābūt ieinteresētai, pretimnākošai attieksmei pret privātpersonu, proti, tādai attieksmei, kas veicinātu privātpersonas tiesību un interešu ievērošanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ka Sabiedrība ir iesniegusi Iesniegumu (sk.[6]), secināms, ka, Reģistram atstājot spēkā Apstrīdēto lēmumu, Sabiedrība tiktu pakļauta piespiedu likvidācijas procesam. Šāda rīcība no Reģistra puses nebūtu samērīga un atbilstoša labas pārvaldības principam, jo labums, ko iegūtu sabiedrība, likvidējot Sabiedrību, nebūtu lielāks par Sabiedrības dalībnieka tiesību un likumisko interešu aizskārumu. Tādējādi, Reģistra ieskatā, ir pamats Apstrīdētā lēmuma atcelšanai.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 84.pantu administratīvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesību normām, bet prettiesisks – ja neatbilst tiesību normām. Ņemot vērā šī lēmuma [7] punktā secināto, Reģistra valsts notārs pamatoti pieņēma Apstrīdēto lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā. Tomēr, ņemot vērā, ka Reģistrā ir saņemts Iesniegums (sk.[6]), Reģistra galvenajam valsts notāram, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 2.punktu, ir pamats atcelt Apstrīdēto lēmumu.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 314.¹ panta pirmās daļas 2.punktu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 2.punktu

nolēmu:

1. Atcelt Reģistra valsts notāra 2024.gada 18.septembra lēmumu Nr.6-12/80060;

2. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                              L.Letiņa