Par valsts notāra lēmuma negrozīšanu

Izskatot AS “Repharm”, vienotais reģistrācijas Nr. 40103195532 (turpmāk – Sabiedrība), valdes priekšsēdētāja A. U. 2024.gada 22.oktobra iesniegumu (turpmāk – Iesniegums),

konstatēju:

[1] 2023.gada 3.novembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs) saņemts Sabiedrības 2023.gada 3.novembra pieteikums un tam pievienotie dokumenti pamatkapitāla palielināšanai, izmaiņu reģistrēšanai statūtos un akcionāru reģistrā (turpmāk – Pirmais pieteikums). Pirmajam pieteikumam cita starpā pievienoti Sabiedrības 2023.gada 31.oktobra statūti jaunā redakcijā (turpmāk – Statūti), kuros norādīts, ka Sabiedrības pamatkapitāls cita starpā sastāv no piecu kategoriju priekšrocības akcijām bez balsstiesībām, kuras dod tiesības uz dividendes saņemšanu akcionāru noteiktajā apmērā un katras priekšrocību akcijas nominālvērtība ir 1 euro. Pirmajam pieteikumam cita starpā pievienots 2023.gada 3.novembra akcionāru reģistra nodalījums Nr.2 (turpmāk – Akcionāru reģistra nodalījums Nr.2).

[2] 2023.gada 6.novembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6-12/92520 (turpmāk – Pirmais lēmums) reģistrēt Sabiedrības pieteiktās izmaiņas, tai skaitā, Sabiedrības reģistrācijas lietai pievienot Statūtus un Akcionāru reģistra nodalījumu Nr.2.

[3] 2024.gada 17.septembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 17.septembra pieteikums un tam pievienotie dokumenti pamatkapitāla palielināšanai, izmaiņu reģistrēšanai statūtos un akcionāru reģistrā (turpmāk – Otrais pieteikums). Otrajam pieteikumam cita starpā pievienoti Sabiedrības 2024.gada 17.septembra statūti jaunā redakcijā (turpmāk – Statūti jaunā redakcijā), kuros norādīts, ka Sabiedrības pamatkapitāls cita starpā sastāv no piecu kategoriju priekšrocības akcijām bez balsstiesībām, kuras dod tiesības uz dividendes saņemšanu akcionāru noteiktajā apmērā un katras priekšrocību akcijas nominālvērtība ir 1 euro. Sabiedrība par pieteikto izmaiņu reģistrāciju veikusi valsts nodevas apmaksu trīskāršā apmērā, proti, 120 euro apmērā. Otrajam pieteikumam cita starpā pievienots 2024.gada 17.septembra akcionāru reģistra nodalījums Nr.3 (turpmāk – Akcionāru reģistra nodalījums Nr.3).

[4] 2024.gada 18.septembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/79858 (turpmāk – Otrais lēmums) atlikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Otrajā lēmumā norādīts, ka Sabiedrībai nepieciešams precizēt Akcionāru reģistra nodalījumu Nr.3.

[5] 2024.gada 19.septembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības akcionāres – AS “AB CITY”, vienotais reģistrācijas Nr.40203174414 (turpmāk – Akcionāre), akcionāra M. L. 2024.gada 18.septembra iesniegums (turpmāk – Apstrīdēšanas iesniegums), kurā lūgts atcelt Pirmo lēmumu, pamatojoties uz argumentu, ka Pirmais lēmums ir prettiesisks un neatbilst tiesību normām, proti ir pretrunā Komerclikuma 227.panta otrajai daļai. Papildus tam Apstrīdēšanas iesniegumā norādīts, ka Reģistrs attiecībā uz Akcionāri analoģiskā gadījumā ir pieņēmis pretēju lēmumu Pirmajam lēmumam.

[6] 2024.gada 19.septembrī Reģistrā atkārtoti saņemts Sabiedrības Otrais pieteikums, kuros novērsti Otrajā lēmumā norādītie trūkumi.

[7] 2024.gada 20.septembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 2-5n/10692 (turpmāk – Trešais lēmums), ar kuru pagarināja dokumentu izskatīšanas termiņu līdz 2024.gada 23.septembrim. Trešajā lēmumā norādīts, ka sakarā ar papildus iesniegtajiem dokumentiem un jaunatklātiem faktiem nolemts Otrā pieteikuma izskatīšanas termiņu pagarināt. 2024.gada 20.septembrī Trešais lēmums nosūtīts Sabiedrībai uz oficiālo elektronisko adresi.

[8] 2024.gada 23.septembrī Reģistra valsts notārs ar rezolūciju pagarināja dokumentu izskatīšanas termiņu līdz 2024.gada 26.septembrim.

[9] 2024.gada 24.septembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 24.septembra iesniegums par iepazīšanos ar Reģistra rīcībā esošajiem reģistrācijas un lietvedības dokumentiem (turpmāk – Pirmais pieprasījums), kas skar Sabiedrību, prioritāri par laika periodu no 2023.gada 1.novembra līdz 2024.gada 24.septembrim.

[10] 2024.gada 24.septembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības 2024.gada 24.septembra iesniegums (turpmāk – Otrais pieprasījums), kurā aprakstīta Otrā pieteikuma izskatīšanas gaita (šī lēmuma [3]-[8] punkts). Otrajā pieprasījumā norādīts, ka Sabiedrība sazinājās ar Reģistru un noskaidroja, ka Otrā pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarināšana ir saistīta ar Apstrīdēšanas iesniegumu, ar kuru tiek apstrīdēts kāds no iepriekšējiem Sabiedrības vienīgā akcionāra lēmumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto Sabiedrība lūdza Reģistru pēc iespējas ātrāk izsniegt Reģistra rīcībā esošos dokumentus (tajā skaitā, bet ne tikai Apstrīdēšanas iesniegumu un tā pielikumus), uz kā pamata tiek atlikta Otrā pieteikuma izskatīšana, lai Sabiedrība varētu aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses.

[11] 2024.gada 25.septembrī Reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.21-6/79858/1 (turpmāk – Ceturtais lēmums) atlikt pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Ceturtajā lēmumā norādīts, ka Statūtu jaunās redakcijas noteikumi paredz Sabiedrībai vairākas akciju kategorijas, tostarp arī priekšrocības akcijas. Statūtu jaunās redakcijas 3.2.2.-3.2.6.apakšunktā tiek noteiktas piecas atsevišķas priekšrocību akciju kategorijas, kur visām kategorijām ir vienāds tiesību apjoms. Atbilstoši Komerclikuma 227.panta otrajai daļai, 231.panta pirmajai daļai un 232.panta pirmajai daļai akcijas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas akcijas. Ja sabiedrībai ir vairāku kategoriju akcijas, katrai akciju kategorijai jāpiešķir atšķirīgs apzīmējums. Priekšrocību akcija dod akcionāram īpašas tiesības attiecībā uz dividendes, likvidācijas kvotas, kā arī dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu. No priekšrocību akcijām izrietošās tiesības nosaka statūtos. Ņemot vērā iepriekš minēto Ceturtajā lēmumā lūgts Sabiedrībai precizēt Statūtus jaunā redakcijā, nodrošinot to atbilstību Komerclikuma 227.panta otrajai daļai, proti, lai atšķirīgu priekšrocības akciju kategorijām būtu nostiprināts atšķirīgs tiesību apjoms.

[12] 2024.gada 30.septembrī Reģistrā saņemts Sabiedrības veiktais maksājums par Reģistra maksas pakalpojumiem, proti, par reģistrācijas lietas izsniegšanu apskatei ar anonimizēšanu personām, kuras nav tiesīgas saņemt ierobežotas pieejamības informāciju, kā arī par dokumentu kopijas izgatavošanu no Reģistra lietvedības lietas, saskaņā ar 2020.gada 7.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.23 “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas noteikumi un maksas pakalpojumu cenrādis”.

[13] 2024.gada 1.oktobrī Reģistrs nodrošināja Sabiedrībai iespēju iepazīties ar Reģistra rīcībā esošajiem dokumentiem, kas skar Sabiedrību tās reģistrācijas lietā un Reģistra lietvedībā. Vienlaikus Sabiedrībai ar pavadvēstuli Nr.7-3-83987 nosūtīta Apstrīdēšanas iesnieguma anonimizēta un apliecināta kopija.

[14] 2024.gada 22.oktobrī Reģistrā saņemts Iesniegums, kurā lūgts nekavējoties atcelt Ceturto lēmumu un reģistrēt Sabiedrības Otrajā pieteikumā pieteiktās izmaiņas. Iesniegumā norādīti sekojoši argumenti:

[14.1] 2023.gada 6.novembrī Reģistra valsts notārs ir pieņēmis Pirmo lēmumu, ar kuru cita starpā pievienojis Sabiedrības reģistrācijas lietai Statūtus un Akcionāru reģistra nodalījumu Nr.2. Attiecīgi secināms, ka Reģistra valsts notārs atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.pantā noteiktajam pārbaudīja iesniegto dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem un konstatēja, ka tie atbilst normatīvo aktu prasībām. Reģistra valsts  notārs, pieņemot Ceturto lēmumu, nav ievērojis tiesiskās paļāvības principu, proti gadu pēc Pirmā lēmuma pieņemšanas Sabiedrība ir iesniegusi Otro pieteikumu, kas nav saistīts ar Pirmo lēmumu un 2023.gadā reģistrētajām izmaiņām Sabiedrības reģistrācijas lietā, tomēr Reģistrs ārpus savas kompetences uz trešās personas iesnieguma pamata pārvērtē Pirmo lēmumu un būtībā paralizē Sabiedrības pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Papildus tam Reģistrs ne tikai nepaziņoja Sabiedrībai izmaiņu reģistrācijas atlikšanas iemeslus līdz pat 2024.gada 1.oktobrim, bet neskatoties uz samaksāto trīskāršo valsts nodevas apmaksu turpināja atlikt dokumentu izskatīšanas termiņu.

[14.2] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Šobrīd, pamatojoties uz Apstrīdēšanas iesniegumu (neinformējot par to Sabiedrību), Reģistrs faktiski ir sācis risināt Akcionāres akcionāru strīdus, uzsākot faktisko apstākļu pārbaudi un atliekot Sabiedrības pieteikto izmaiņu reģistrāciju, kā arī Ceturtajā lēmumā norādot tādus trūkumus, kādi netika norādīti Otrajā lēmumā. Senāts norādījis, ka Reģistra kompetencē ietilpst arī iesniegto dokumentu satura atbilstības pārbaude, tomēr Reģistra kompetences robežas nav padziļināmas līdz tiesvedībai raksturīgai tiesību jautājumu pārbaudei vai strīda izskatīšanai. Padziļināts statūtu noteikumu saturisks izvērtējums nav piemērots komercreģistra vešanas iestādes resursiem un kompetencei[1]. Izskatāmajā gadījumā Reģistrs, pārkāpjot savas kompetences robežas un uzliekot Sabiedrībai par pienākumu veikt Sabiedrības statūtu grozījumus, iejaucas Sabiedrības darbībā un tās privāttiesiska dokumenta saturā, padziļināti vērtējot Sabiedrības statūtu saturu.

[14.3] Komerclikuma 227.panta otrajā daļā noteiktais uzliek par pienākumu noteikt dažādas kategorijas akcijām, ja atšķiras to tiesību apjoms. Vienlaikus Komerclikuma 227.panta otrā daļa neaizliedz priekšrocības akcijas ar vienādu tiesību apjomu sadalīt apakšgrupās. Turklāt šāds iedalījums nekādā veidā neietekmē no akcijām izrietošo tiesību apjomu. Statūtos var paredzēt to, kas nav pretrunā normatīvajos aktos noteiktajam, ievērojot to, ka attiecībā uz statūtiem ir piemērojams privātautonomijas princips.

[14.4] Sabiedrība ir iepazinusies ar Reģistra tīmekļvietnē pieejamo informāciju un dokumentiem par Air Baltic Corporation AS, vienotais reģistrācijas Nr. 40003245752 (turpmāk – Air Baltic Corporation AS) un tās statūtiem. Minētās sabiedrības statūtos tieši tāpat kā Sabiedrības Statūtos jaunā redakcijā ir paredzētas dažādu kategoriju akcijas (A, B, C un D akciju kategorijas), kuru tiesību apjoms ir vienāds, proti, dažādām akciju kategorijām neatšķiras tiesību apjoms. Tādējādi Sabiedrība konstatē, ka Reģistrs vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos ir rīkojies atšķirīgi. Satversmes tiesa ir noteikusi, ka vienlīdzības principam ir jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tas garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus[2]. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ceturtais lēmums ir prettiesisks un atceļams, jo tas pārkāpj cita starpā vienlīdzības principu.

[14.5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 10.pantu privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Reģistrs pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu ne tikai tajā apstāklī, ka, pamatojoties uz trešās personas iesniegumu patvaļīgi vērtē Pirmo lēmumu, kuru tas pieņēmis pirms gada, bet arī tajā, ka Ceturtajā lēmumā norāda citus trūkumus, kurus nebija norādījis Otrajā lēmumā. Reģistra pieņemto lēmumu nekonsekvences dēļ Sabiedrībai šobrīd radītas nelabvēlīgas sekas. Sabiedrības akcionāri ir veikuši ievērojamus ieguldījumus Sabiedrības pamatkapitālā, izmantojuši no šīm akcijām izrietošās tiesības, paļāvušies, ka Reģistrs iepriekš ir rīkojies un turpinās rīkoties tiesiski un konsekventi. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ceturtais lēmums ir prettiesisks un atceļams, jo tas pārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

Izskatot Reģistra rīcībā esošos dokumentus, tostarp Pirmo un Otro pieteikumu, Pirmo, Otro, Trešo un Ceturto lēmumu, Apstrīdēšanas iesniegumu, Pirmo un Otro pieprasījumu, Iesniegumu,

secināju:

[15] Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajā daļā noteikts, ka augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība ar Iesniegumu apstrīd Ceturto lēmumu, pamatojot tā atcelšanu ar argumentiem, kas nav saistīti ar administratīvo procesu, kurā pieņemts Ceturtais lēmums. Proti, izskatāmajā gadījumā ir jānošķir trīs paralēli notikušos procesus – administratīvais process, kurā tika pieņemts Ceturtais lēmums, Reģistra maksas pakalpojuma pieprasīšana un sniegšana, un process, kas uzsākts pēc Apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas Reģistra galvenā valsts notāra līmenī. Ņemot vērā, ka Sabiedrība Iesniegumā visus trīs aprakstītos procesus sasaistījusi ar Ceturtā lēmuma pieņemšanas apstākļiem, Reģistra galvenais valsts notārs vērtēs paralēli notiekošo procesu ietekmi uz Ceturtā lēmuma pieņemšanu, ciktāl tie ir saistāmi ar to, bet nevērtēs tos pēc būtības.

[16] Saskaņā ar Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 4.¹ punktu, ja sabiedrībai ir dažādas akciju kategorijas, sabiedrības statūtos norāda akciju kategorijas (norādot tiesības, kas izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību. No minētās normas secināms, ka priekšnoteikums akciju kategoriju esamībai ir to paredzēšana sabiedrības statūtos. Vienlaikus minētā norma interpretējama kopsakarā ar Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 9.punktā norādīto, ka statūtos var paredzēt citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu. Respektīvi, statūtos kā privāttiesiskā dokumentā ir pieļaujamas Komerclikuma noteikumu variācijas, tomēr tiktāl, kamēr tās nenonāk pretrunā ar normatīvo aktu prasībām. Statūtu noteikumi par akciju kategorijām vērtējami kopsakarā ar Komerclikuma XIII sadaļas noteikumiem par sabiedrību akciju kategorijām.

[17] Saskaņā ar Komerclikuma 226.panta pirmo daļu akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības atbilstoši attiecīgās akcijas kategorijai piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendi un sabiedrības likvidācijas gadījumā — likvidācijas kvotu. Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 227.panta pirmo un otro daļu akcijā var nostiprināt dažādas tiesības uz: (1) dividendes saņemšanu; (2) likvidācijas kvotas saņemšanu un (3) balsstiesībām akcionāru sapulcē. Akcijas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas akcijas. Ja sabiedrībai ir vairāku kategoriju akcijas, katrai akciju kategorijai jāpiešķir atšķirīgs apzīmējums. Vienlaikus Komerclikums neaizliedz akciju sabiedrībai paredzēt statūtos akcijas ar vienādu tiesību apjomu, bet atšķirīgu akciju nominālvērtību. Ņemot vērā iepriekš minēto kopsakarā ar Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 4.¹ punktu, secināms, ka sabiedrībai, kurai statūtos ir paredzētas dažādu kategoriju akcijas ir jāievēro divi priekšnoteikumi: (1) visas akcijas, kurām ir nostiprināts vienāds tiesību apjoms uz dividendes, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām akcionāru sapulcē, ir vienas kategorijas akcijas un (2) norādot statūtos katras akciju kategorijas skaitu, jāņem vērā akciju kategorijas nominālvērtība, proti, katru akciju kategoriju ar vienādu tiesību apjomu un vienādu nominālvērtību jānorāda atsevišķi.

Izskatāmajā gadījumā Sabiedrības Statūtos jaunā redakcijā ir noteikts, ka Sabiedrības pamatkapitāls cita starpā sastāv no piecu kategoriju priekšrocības akcijām bez balsstiesībām, kuras dod tiesības uz dividendes saņemšanu akcionāru noteiktajā apmērā un katras priekšrocību akcijas nominālvērtība ir 1 euro. No iepriekš minētā secināms, ka visās piecās priekšrocību akciju kategorijās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, kā arī visu minēto akciju kategoriju nominālvērtība ir vienāda. Tas nozīmē, ka Sabiedrība, paredzot Statūtos jaunā redakcijā dažādas akciju kategorijas, nav ievērojusi Komerclikuma 227.panta otrajā daļā un 144.panta pirmās daļas 4.¹ punktā noteikto un pretēji tam ir sadalījusi Sabiedrības priekšrocību akcijas vairākās kategorijās, kuras viena no otras neatšķiras nedz ar tiesību apjomu, nedz nominālvērtību.

Ņemot vērā iepriekš minēto Reģistra valsts notārs pamatoti Ceturtajā lēmumā norādīja, ka Statūti jaunā redakcijā ir precizējami, lai tie atbilstu Komerclikuma regulējumam, proti, lai atšķirīgu priekšrocības akciju kategorijām būtu nostiprināts atšķirīgs tiesību apjoms.

Papildus norādāms, ka izskatāmajā gadījumā pretēji Iesnieguma [14.3] punktā norādītajam Sabiedrība Statūtos jaunā redakcijā nav paredzējusi priekšrocības akciju kategorijas apakšgrupas, Sabiedrība skaidri un nepārprotami norādījusi, ka Sabiedrības pamatkapitāls sastāv no parastajām akcijām un I, II, III, IV un V kategorijas priekšrocību akcijām, proti, katru konkrēto priekšrocības akciju grupu nodēvējot par akciju kategoriju.

[18] Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrās daļas 2.punktā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst saskaņā ar Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 8. un 9.punktu statūtos iekļautās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) privāttiesiskās vienošanās pārbaude. No iepriekš minētā cita starpā izriet, ka Reģistra kompetencē ir pārbaudīt pārējās kapitālsabiedrības statūtos norādāmās ziņas un to atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tādejādi saņemot kapitālsabiedrības statūtus, Reģistrs cita starpā pārbauda vai tajos ir ietvertas visas Komerclikuma 144.panta pirmajā daļā norādītās ziņas, kā arī izvērtē vai tās atbilst normatīvo aktu prasībām (izņemot Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 8. un 9.punktā norādītās ziņas). Komerclikuma 144.panta pirmās daļas 4.¹ punktā noteikts, ja sabiedrībai ir dažādu akciju kategorijas, sabiedrības statūtos norāda akciju kategorijas (norādot tiesības, kas izriet no katras akciju kategorijas) un katras kategorijas akciju skaitu un nominālvērtību. Attiecīgi, ja sabiedrības statūtos ir paredzētas dažādas akciju kategorijas, Reģistra kompetencē cita starpā ir izvērtēt ietvertā regulējuma atbilstību normatīvajiem aktiem.

Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs ir pārbaudījis un vērtējis Sabiedrības Statūtos jaunā redakcijā ietvertā regulējuma par priekšrocības akciju kategorijām atbilstību normatīvo aktu prasībām. Attiecīgi nav konstatējams, ka Reģistra valsts notārs Ceturtā lēmuma pieņemšanā būtu pārkāpis kompetences robežas, vērtējot tādus statūtu punktus, kuri nebūtu Reģistra kompetencē. Norādāms, ka Sabiedrība, citējot Senāta tēzi par Reģistra kompetences robežām, nav ņēmusi vērā Senāta skaidrojumu par to, kas konkrētajā administratīvajā lietā tika uzskatīts par padziļinātu statūtu noteikumu saturisko izvērtējumu. Proti citētajā spriedumā Senāts norādīja, ka ar to domāta statūtu grozījumu salīdzināšana ar iepriekš pieteiktajiem statūtu grozījumiem un sprieduma argumentiem, kuru dēļ akcionāru sapulces lēmums par iepriekš izdarītajiem grozījumiem statūtos atzīts par spēkā neesošu[3]. Izskatāmajā administratīvajā procesā ir atšķirīgi faktiskie un tiesiskie apstākļi, līdz ar to norādītā Senāta sprieduma tēze nav attiecināma uz izskatāmo lietu.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Ceturto lēmumu, pamatojoties uz Iesnieguma [14.2] punktā norādīto argumentu, ka Reģistra valsts notārs izskatāmajā gadījumā pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās kompetences robežas.

[19] Attiecībā uz [14.4] punktā norādīto argumentu, ka Ceturtais lēmums ir prettiesisks un atceļams, jo ir pārkāpts vienlīdzības princips, kas pamatots ar to, ka Reģistrs ir pieņēmis kā atbilstošus Air Baltic Corporation AS statūtus, kuros tieši tāpat kā Sabiedrības Statūtos jaunā redakcijā ir paredzētas dažādu akciju kategorijas (A, B, C un D akciju kategorijas), kuru tiesību apjoms ir vienāds, norādāms sekojošais.

Administratīvā procesa likuma 6.pantā noteikts, ka pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, — atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem. Kā norādījis Senāts, lai varētu runāt par vienlīdzības principa pārkāpumu, ir jāpastāv vienādiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, ja tādu nav, nevar būt runa par vienlīdzības principa pārkāpumu[4]. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka vienlīdzības princips satur divus elementus – līdztiesības principu un diskriminācijas aizliegumu. Vienlīdzības principa piemērošana notiek, saprātīgi salīdzinot divas situācijas. Tādējādi jāizlemj, vai abas situācijas, kuras tiek salīdzinātas, ņemot vērā kopējos elementus un to būtiskumu, ir vai nav uzskatāmas par normatīvi vienādām. Ja abas situācijas nevar tikt uzskatītas par vienādām, tad pārbaude tiek izbeigta, jo līdztiesības princips nav ierobežots[5].

Izskatāmajā gadījumā Sabiedrība salīdzinājusi Statūtus jaunā redakcijā ar Air Baltic Corporation AS statūtiem un nonākusi pie secinājuma, ka minētie gadījumi, proti, abu sabiedrību statūtos paredzētais regulējums par akciju kategorijām ir vienāds, savukārt Reģistra rīcība katrā no minētajiem gadījumā atšķirīga, proti, Air Baltic Corporation AS statūti ir pievienoti sabiedrības reģistrācijas lietai (pieņemts labvēlīgs administratīvais akts), savukārt Sabiedrības gadījumā ar Ceturto lēmumu atlikta Statūtu jaunā redakcijā pievienošana reģistrācijas lietai (pieņemts nelabvēlīgs administratīvais akts). Saprātīgi salīdzinot abus gadījumus secināms, ka tiktāl, ciktāl Sabiedrība ir salīdzinājusi Air Baltic Corporation AS statūtu regulējumu par akciju kategorijām un tajās nostiprinātajām tiesībām ar Statūtu jaunā redakcijā regulējumu, minētie gadījumi būtu uzskatāmi par vienādiem. Tomēr Sabiedrība nav ņēmusi vērā būtisku niansi abu gadījumu salīdzināšanā, proti Air Baltic Corporation AS statūtos noteiktajām akciju kategorijām (A, B, C un D akciju kategorija) katrai ir noteikta atšķirīga nominālvērtība, savukārt Statūtos jaunā redakcijā Sabiedrība visām piecām priekšrocības akciju kategorijām ir noteikusi ne tikai vienādu tiesību apjomu, bet arī noteikusi vienādu akciju nominālvērtību. Ņemot vērā iepriekš minēto, salīdzināmie gadījumi nav vienādi, attiecīgi nevar būt runa par vienlīdzības principa pārkāpumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Ceturto lēmumu, pamatojoties uz Iesnieguma [14.4] punktā norādītajiem argumentiem.

[20] Administratīvā procesa likuma 10.pantā ir nostiprināts tiesiskās paļāvības princips, kas nosaka, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Atbilstoši šim principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un konsekventi, savukārt privātpersona, ja tā saņēmusi skaidru iestādes viedokli kādā jautājumā, uz to var paļauties, attiecīgi plānojot savu rīcību. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments norādījis, ka vērtējot tiesiskās paļāvības principa piemērošanu, katrā konkrētā situācijā ir jāpārbauda, vai bija kaut kas, uz ko privātpersona varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums), vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, vai attiecīgā personas paļāvība konkrētajā gadījumā ir aizsardzības vērta[6]. Attiecībā uz jautājumu, vai ir bijis skaidrs iestādes izteikums, uz kuru varēja paļauties, Augstākās tiesas Civillietu departaments norādījis, ka tiesiskās paļāvības princips nav tulkojams tā, ka, ja kāda iestāde kļūdas dēļ veikusi prettiesisku darbību, tad paļāvības dēļ persona iegūst tiesiskas darbības raksturu[7]. Tāpat Augtākā tiesa ir atzinusi, ka personai nav tiesības atsaukties uz vienlīdzības principu, lai attaisnotu prettiesiskas prakses izmantošanu turpmāk[8]. Ņemot vērā minēto nav tiesiskas nozīmes Iesnieguma [14.1] punktā minētajam argumentam un apstāklim, ka Sabiedrības iesniegtie dokumenti, tai skaitā Statūti jau iepriekš tikuši izvērtēti un ar Pirmo lēmumu pievienoti Sabiedrības reģistrācijas lietā, jo Sabiedrība nav tiesīga pieprasīt prettiesiskās prakses turpināšanu, proti, neatbilstošu statūtu pievienošanu Sabiedrības reģistrācijas lietai, un tai nebija tiesiska pamata paļauties, ka Reģistrs kā tiesību piemērotājs laika gaitā nemainīs tiesību piemērošanas praksi atsevišķos jautājumos.

Savukārt attiecībā uz tiesiskās paļāvības principa ievērošanu un Sabiedrībai ar Ceturto lēmumu noteikto papildus trūkumu norādīšanu, kas netika norādīti Otrajā lēmumā, norādāms sekojošais. Pirmkārt, kā jau iepriekš tika norādīts, vērtējot tiesiskās paļāvības principa piemērošanu, katrā konkrētā situācijā ir jāpārbauda, vai bija kaut kas, uz ko privātpersona varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums). Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs Otrajā lēmumā norādot konstatētos trūkumus nav devis apsolījumu, ka Otrajā lēmumā norādīto trūkumu novēršanas gadījumā Reģistrs izdos labvēlīgu administratīvo aktu. Otrkārt, kā jau Augstākās tiesas Civillietu departaments norādījis, tiesiskās paļāvības princips nav tulkojams tā, ka, ja kāda iestāde kļūdas dēļ veikusi prettiesisku darbību, tad paļāvības dēļ persona iegūst tiesiskas darbības raksturu[9]. Administratīvā procesa likuma 7.pantā noteikts, ka iestādes rīcībai ir jāatbilst tiesību normām, kas savukārt nozīmē, ka tad, ja Reģistra valsts notārs atkārtoti izskatot Otro pieteikumu konstatē, ka Otrajā lēmumā kļūdaini netika norādīti visi trūkumi pieteikto izmaiņu reģistrācijai, Reģistra valsts notāram ir jāpieņem lēmums par pieteikto izmaiņu reģistrācijas atlikšanu un jānorāda konstatētie trūkumi nevis jāpieņem labvēlīgs administratīvais akts un Sabiedrības reģistrācijas lietai jāpievieno normatīvajiem aktiem neatbilstošu statūtu redakciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamata atcelt Ceturto lēmumu, pamatojoties uz Iesnieguma [14.1], [14.3] un [14.5] punktā minētajiem argumentiem.

[21] Attiecībā par Iesniegumā izteiktajiem iebildumiem par Otrā pieteikuma izskatīšanas termiņa, proti, lēmumam pieņemšanas termiņa pagarināšanu, neskatoties uz to, ka Sabiedrība par pieteikto izmaiņu reģistrāciju ir veikusi trīskāršu valsts nodevas apmaksu, kā arī Sabiedrības neinformēšanu par Apstrīdēšanas iesniegumu un Reģistra kompetences pārkāpšanu vērtējot faktiskos apstākļus saistībā ar Apstrīdēšanas iesniegumu, norādāms sekojošais.

[21.1] Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā daļā noteikts, ka pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un izdod kādu no Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmajā daļā norādītajiem administratīvajiem aktiem. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmajai un otrajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Kā norādīts juridiskajā literatūrā dažkārt mēneša termiņš administratīvā akta izdošanai var izrādīties par īsu, lai iestāde objektīvās izmeklēšanas ietvaros iegūtu visu nepieciešamo informāciju un pieņemtu objektīvu lēmumu, likums pieļauj termiņa pagarināšanu. Nepieciešamās informācijas iegūšana un pareiza procesuālo darbību veikšana ir arī iesniedzēja interesēs, jo samazina iespējas, ka administratīvais akts apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas procesā varētu tikt atcelts[10]. Ņemot vērā iepriekš minēto izvērtējams, vai Reģistra valsts notārs pamatoti pagarināja lēmuma pieņemšanas termiņu un nav nepamatoti novilcinājis lēmuma pieņemšanu.

Izskatāmajā gadījumā nepieciešams nošķirt divus paralēli notikušos procesus – viens administratīvais process, kas ierosināts uz Otrā pieteikuma pamata un viens process, kurā tiek izvērtēts vai uz Apstrīdēšanas iesnieguma pamata (vai iestādes iniciatīvas pamata) ierosināms administratīvais process un pārskatāms Pirmais lēmumus. Administratīvajā procesā, kas ierosināts uz Otrā pieteikuma pamata, netiek vērtēts Apstrīdēšanas iesniegums pēc būtības, jo to tiesīgs darīt tikai Reģistra galvenais valsts notārs saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra” 19.pantu un Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu. Vienlaikus Reģistra valsts notāram atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmajā daļā noteiktajam ir jāizvērtē visa informācija, kas ir iestādes rīcībā, lai nodrošinātu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas iznākumu. Gadījumā, ja Reģistra valsts notāram nepieciešams papildus laiks informācijas izvērtēšanai un attiecīga lēmuma pieņemšanai (izskatāmajā gadījumā vairāk nekā viena darba diena), tad Reģistra valsts notāram, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64.panta otro daļu, ir tiesības pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu par to attiecīgi paziņojot Sabiedrībai. Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs pieņēma Trešo lēmumu, ar kuru lēmuma pieņemšanas termiņu pagarināja līdz 2024.gada 23.septembrim, papildus norādot, ka termiņš tiek pagarināts, sakarā ar papildus iesniegtajiem dokumentiem un jaunatklātiem faktiem. Minētais lēmums nosūtīts Sabiedrībai 2024.gada 20.septembrī. Savukārt 2024.gada 23.septembrī Reģistra valsts notārs ar rezolūciju pagarināja lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 2024.gada 26.septembrim.

Ņemot vērā iepriekš minēto, konstatējams, ka Reģistra valsts notāram bija objektīvs pamats pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, lai izvērtētu Apstrīdēšanas iesniegumā norādīto un tā ietekmi uz attiecīgo administratīvo procesu. Tāpat konstatējams, ka Reģistra valsts notārs atbilstoši Administratīvā procesa likumam informēja Sabiedrību par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu un tā iemesliem. Lai arī Reģistra valsts notārs atkāroti nepaziņoja Sabiedrībai par atkārtota lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu, tomēr nav saskatāma Reģistra valsts notāra nepamatota vilcināšanās lēmuma pieņemšanā. Tāpat konstatējams, ka lēmuma pieņemšanas termiņš kopumā bijis saprātīgs. Tas vien, ka Sabiedrība ir veikusi trīskāršu valsts nodevas apmaksu nedod pamatu prezumēt, ka Reģistra valsts notārs administratīvā procesa ietvaros nevarēs izmantot Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības objektīvai lietas izskatīšanai, tai skaitā pagarinot lēmuma pieņemšanas termiņu.

[21.2] Pretēji Sabiedrības uzskatam, Pirmā lēmuma pārskatīšana varēja ietekmēt Otrā pieteikuma izskatīšanas procesā pieņemamā lēmuma saturu. Proti, ja Reģistra galvenais valsts notārs, izskatot Apstrīdēšanas iesniegumu, lemtu par Pirmā lēmuma atcelšanu, no Sabiedrības reģistrācijas lietas tiktu izslēgts Akcionāru reģistra nodalījums Nr.2, kas attiecīgi ietekmētu to, ka Otrajam pieteikumam pievienotais Akcionāru reģistra nodalījums Nr.3 nevarētu tikt pievienots Sabiedrības reģistrācijas lietai tādā redakcijā, kādā tas sagatavots. Tāpat norādāms, ka Reģistra valsts notāram nav pienākums nosūtīt Sabiedrībai informāciju, kuru tas izvērtē, ja tam nav objektīvas nepieciešamības. Proti, ja nepastāv apstākļi, kuriem iestājoties Reģistra valsts notāram nepieciešams noskaidrot adresāta viedokli (Administratīvā procesa likuma 62.pants), Reģistra valsts notāram nav jāprasa personas viedoklis un argumenti. Attiecīgi nav pamatots Sabiedrības iebildums, ka Reģistram bija jāinformē un jānosūta Sabiedrībai Apstrīdēšanas iesniegums pirms tika pieņemts Ceturtais lēmums.

Sabiedrība, iesniedzot Pirmo un Otro pieprasījumu, ir pieprasījusi Reģistra maksas pakalpojumu, kura ietvaros cita starpā tika lūgts izsniegt Apstrīdēšanas iesnieguma kopiju. Pirmais un Otrais pieprasījums nav saistīts ar administratīvo procesu, kurā tika lemts par Sabiedrības pieteikto izmaiņu reģistrāciju. Proti, ja Reģistra valsts notārs saskatītu nepieciešamību noskaidrot Sabiedrības viedokli par Apstrīdēšanas iesniegumā norādīto, tad Reģistra valsts notārs minēto informāciju būtu nosūtījis Sabiedrībai, lūdzot sniegt viedokli par to. Izskatāmajā gadījumā Reģistra valsts notārs secināja, ka Apstrīdēšanas iesniegumā norādītais neietekmēs Sabiedrības reģistrācijas lietā reģistrēto dokumentu statusu, attiecīgi 2024.gada 25.septembrī Reģistra valsts notārs pieņēma Ceturto lēmumu, pamatojoties uz Otro pieteikumu un tam pievienotajiem dokumentiem.

[22] Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona, var šo administratīvo aktu apstrīdēt viena mēneša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt adresāts, trešā persona, šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona. Ņemot vērā iepriekš minēto maksimālais termiņš administratīvā akta apstrīdēšanai ir viens gads no konkrētā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Juridiskajā literatūrā norādīts, ka tā kā apstrīdēšanas rezultātā izdoto administratīvo aktu var atcelt vai grozīt, procesa dalībnieki pilnībā nevar paļauties uz administratīvā akta pastāvīgu spēkā esību. Tāpēc apstrīdēšanas termiņam jābūt ierobežotam laikā. Apstrīdēšanas termiņa izbeigšanās rada pamatu tiesiskās paļāvības aizsardzībai[11]. Ņemot vērā iepriekš minēto, izvērtējams, vai izskatāmajā gadījumā Sabiedrība varēja paļauties uz Pirmā lēmuma tiesisko nemainību, un Sabiedrības tiesiskā paļāvība ir aizsargājama.

Izskatāmajā gadījumā Pirmais lēmums tika pieņemts 2023.gada 6.novembrī, kas nozīmē, ka līdz 2024.gada 6.novembrim Administratīvā procesa likuma 76.pantā norādītajām personām bija iespēja apstrīdēt Pirmo lēmumu (izpildoties citiem likumā noteiktajiem nosacījumiem). Tādējādi līdz pat 2024.gada 6.novembrim Sabiedrībai nebija pamata uz tiesiskās paļāvības aizsardzību. Tas vien, ka Sabiedrība iebilst kādas personas rīcībai apstrīdot Pirmo lēmumu, nedod pamatu Sabiedrībai uz tiesiskās paļāvības aizsardzību. Papildus tam jāņem vērā, ka Apstrīdēšanas iesniegums tika iesniegts 2024.gada 19.septembrī, pirms beidzās Pirmā lēmuma apstrīdēšanas gala termiņš.

Ņemot vērā iepriekš minēto nav pamatots Iesnieguma [14.1] un [14.5] punktā norādītais, ka Reģistrs ir pārkāpis Sabiedrības tiesiskās paļāvības aizsardzību un savu kompetences robežu, izskatot Apstrīdēšanas iesniegumu par Pirmā lēmuma atcelšanu.

[23] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu Reģistra galvenais valsts notārs kā iestādes augstākā amatpersona, izskatot lietu vēlreiz pēc būtības, pārliecinās par to, vai:

1) iesniegti visi likumos paredzētie dokumenti, kurus reģistrē (pievieno lietai) vai uz kuru pamata izdara ierakstu komercreģistrā;

2) dokumentam, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ir juridisks spēks;

3) tā dokumenta forma, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, atbilst normatīvajos aktos vai statūtos noteiktajam, ja normatīvais akts paredz iespēju noteikt statūtos konkrētu dokumenta formu;

4) dokumentā, kuru reģistrē (pievieno lietai) vai uz kura pamata izdara ierakstu komercreģistrā, ietverto ziņu un noteikumu apjoms un saturs atbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem;

5) Reģistrā nav reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta ceturto daļu, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas šā panta pirmās daļas prasības, bet šie trūkumi ir novēršami, Reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu reģistrācijas (pievienošanas lietai) atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai. Ņemot vērā šī lēmuma [16] un [17] punktā konstatēto Reģistra valsts notārs pamatoti Ceturtajā lēmumā lūdza Sabiedrībai precizēt Statūtus jaunā redakcijā, nodrošinot to atbilstību Komerclikuma 227.panta otrajai daļai, proti, lai atšķirīgu priekšrocības akciju kategorijām būtu nostiprināts atšķirīgs tiesību apjoms. Līdz ar to Reģistra galvenajam valsts notāram nav tiesiska pamata atcelt Ceturto lēmumu un reģistrēt Sabiedrības pieteiktās izmaiņas. Vienlaikus nosakāms jauns termiņš iepriekš minētā trūkuma novēršanai.

Pastāvot šādiem apstākļiem un pamatojoties uz Komerclikuma 144.panta pirmo daļu, 226.panta pirmo daļu un 227.panta pirmo un otro daļu, likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmo daļu, otrās daļas 2.punktu un ceturto daļu, Administratīvā procesa likuma 6.pantu, 10.pantu, 59.panta pirmo daļu, 63.panta pirmo daļu, 64.panta pirmo un otro daļu, 76.panta pirmo daļu, 79.panta pirmo un otro daļu, 81.panta pirmo daļu un otrās daļas 1.punktu,

nolēmu:

1. Atstāt negrozītu Reģistra valsts notāra 2024.gada 25.septembra lēmumu Nr. 21-6/79858/1;

2. Noteikt termiņu trūkuma novēršanai līdz 11.decembrim;

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrībai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu, 189.panta pirmo daļu šo lēmumu viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajonā tiesā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 19.pantu Reģistra galvenā valsts notāra lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Galvenā valsts notāre                                                                                              L.Letiņa

[1] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 12. septembra spriedums lietā Nr. SKA-193/2019.

[2] Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra sprieduma lietā Nr. 2005-02-0106 9.1. punkts.

[3] Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 12. septembra spriedums lietā Nr. SKA-193/2019. [13].punkts.

[4] Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 15.jūnija lēmums lietā Nr.SKA-353/2006.

[5] Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 128.lpp.

[6] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 14.februāra spriedums lietā Nr.SKA-34/2008.

[7] Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2002.gada 13.februāra spriedums lietā Nr.SKC-88.

[8] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-400/2007.

[9] Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2002.gada 13.februāra spriedums lietā Nr.SKC-88.

[10] Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 611.lpp.

[11] Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 766.-763.lpp.